1990.gada 26.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Kolēģi, es lūdzu ieņemt vietas. Ir 6 minūtes pāri trijiem. Mums jāturpina darbs. Kamēr godājamie deputāti ieņem vietas, es gribētu paziņot dažus jautājumus par mūsu turpmāko darba kārtību.
Tātad mūsu darba kārtībā no pulksten 19.00 līdz pulksten 20.00 bija paredzēta republikas valdības informācija, Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks I.Bišers, Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Johansons. Vēl bija paredzēts izsaukt uz Augstāko padomi arī Latvijas Republikas iekšlietu ministru Vazni un Latvijas Republikas prokuroru Valentīnu Daukši, lai viņi šajā sakarībā sniedz informāciju. Taču, kā izrādījās, Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Johansons ir izbraucis dienesta komandējumā uz Maskavu, orientējošs atgriešanās laiks– ceturtdiena. Piektdien telefona sarunā viņi personīgi mani informēja, ka uz visiem jautājumiem būšot gatavs atbildēt viņa pirmais vietnieks Šervinskis. Taču šodien telefona sarunā ar minēto amatpersonu noskaidrojās, ka viņš nav gatavs atbildēt uz deputātu jautājumiem un nav arī informēts par to, ka viņam jābūt gatavam atbildēt uz deputātu jautājumiem, ka viņš nav saņēmis rakstiskus deputātu jautājumus un tāpēc ierašanos Augstākās padomes sēdē uzskata par nelietderīgu. Taču jautājumā par Embrehta izraidīšanu no Rīgas viņš nosūtīšot Valsts drošības komitejas rakstisku atbildi un šajā pēcpusdienā deputāti to saņemšot. Sarunā noskaidrojās, ka viņš nevar arī sniegt informāciju par šīm kārtības sargu vienībām, par kurām pieprasījumu iesniedza gan Latvijas Tautas frontes frakcijas pārstāvji, gan arī frakcijas “Līdztiesība” pārstāvji, ka viņš nav absolūti sagatavojies atbildēt uz šādiem jautājumiem. Līdz ar to arī, protams, Ministru padomes priekšsēdētāja pirmā vietnieka Ilmāra Bišera vienpersoniska ierašanās diez vai būtu uzskatāma par vajadzīgu. Vienlaikus tika noskaidrots, ka gan iekšlietu ministrs Vaznis, gan arī prokurors Daukšis ierasties nevar. Kas attiecas uz Daukši, tad viņš nebija plānojis šādu ierašanos un it kā nav bijis informēts, iekšlietu ministrs Vaznis neatradās savā darbavietā, kad viņam šodien tika zvanīts. Tas nozīmē, ka arī viņš neieradīsies. Man liekas, ka balsot ir lieki, jo ir taču pilnīgi skaidrs, ka šis mūsu darba kārtības punkts nav šodien izpildāms, kā tas bija paredzēts.
Tika izteikti vairāki ierosinājumi, lai Prezidijs ceturtdien atsevišķi izskatītu jautājumu, lai nodrošinātu šo pirmo amatpersonu ierašanos Augstākās padomes plenārsēdē, lai būtu izstrādāta zināma procedūra. Laikam nepieciešams rakstisks uzaicinājums, norādot laiku, konkrēto amatpersonu un, šķiet, materiāli būtu jādod līdzi, lai mums turpmāk neiznāk, ka daļa vainas jāuzņemas arī mums, ka mēs šīs amatpersonas neesam uzaicinājuši tā, lai tiešām nodrošinātu viņu ierašanos. Un risināt jautājumu par šo amatpersonu ierašanos informācijas sniegšanai nākošnedēļ plenārsēdē, kas varētu būt otrdiena vai trešdiena, jo tad Rīgā būs atgriezies arī Valsts drošības komitejas priekšsēdētājs Johansons. Tāda ir informācija par šodienas darba kārtību. Es domāju, ka šinī situācijā mums nav ko apspriest. Jo nobalsot mēs nevaram, lai Johansons no Maskavas atbrauc un ierodas pie mums, vai ne? Vēl bija paredzēta kaut kāda informācija. Lūdzu.

J.Jagupecs: */Es esmu pilnīgi vienisprātis ar priekšsēdētāju par to, ka amatpersonu prombūtnē apspriešana plenārsēdē, protams, nevar notikt. Lieta tā, ka mēs iesniedzām deputātu pieprasījumu, kurā tika izvirzīti konkrēti jautājumi attiecīgajām amatpersonām. Es uzskatu, ka tas ir pilnīgi pietiekami, lai viņi atbildētu uz mūsu pieprasījumu, vēl jo vairāk tāpēc, ka tur bija Rīgas pilsētas izpildu komitejas seminārā iegūtā informācija. Šodien mums izplatīja izziņu par kaujinieku formējumiem. Mēs gribētu uzzināt, no kurienes parādījās šī informācija, jo tā neatbilst informācijai, kura bija mūsu deputātu pieprasījumā. Tā ir plašāka un izsauc neizpratni. Šīs izziņas parādīšanās prasa Augstākās padomes sesijā virknes nopietnu un dziļu jautājumu izskatīšanu, ja tas, kas ir tās saturā, kaut daļēji atbilst lietu patiesajam stāvoklim. Tāpēc man gribētos uzzināt, kurš ir visiem Augstākās padomes deputātiem izplatītajā izziņā esošās informācijas avots. Un es principā atbalstu ierosinājumu nākošās nedēļas plenārsēdē apspriest jautājumu, ko satur mūsu deputātu pieprasījums. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

No zāles: Cienījamo priekšsēdētāj. Es domāju...

Priekšsēdētājs: Freimaņa kungs, lūdzu, nosauciet savu vēlēšanu apgabalu.

J.Freimanis: Godājamo priekšsēdētāj, es domāju, ka situācija tiešām mazliet mainās. Jo šis dokuments, kas ir mums rokās, tā saucamā “spravka”, virza mūs, Augstāko padomi, uz ļoti komisku soli– mēs oficiāli reaģēsim uz dokumentu, kas robežojas ar šizofrēnijas murgiem. Šajā sakarībā es ierosinu, iekams mēs šos dokumentus ņemam nopietni un reaģējam kā nopietna iestāde, viņi ir jānosūta uz Aptiekas ielu ekspertīzei. Jo, piedodiet, šo dokumentu var sastādīt vienīgi cilvēki ar nenormālu psihi. Protams, es saprotu, ka pretizlūkošanas iestādes to vien gaida, lai mēs, tā sakot, šo dokumentu apspriestu. Es domāju, ka mums to nevajag darīt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Aleksejevs: */Es kategoriski protestēju pret Augstākās padomes apvainošanu no pirms manis runājušā deputāta puses. Cik es saprotu, tas ir Augstākās padomes sekretariāta oficiāli izplatīts dokuments. Tāpēc es lūdzu, lai pirms manis runājušais deputāts nekavējoties atvainotos, vai arī mums jāatzīst, ka viņam ir taisnība./

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Aleksejevam par asprātību. Es domāju, ka pietiek apspriest šo jautājumu. Mēs esam burtiski pusvārdā pārtraukuši debates par iepriekšapspriesto likumprojektu. Mums tomēr vajadzētu aicināt kaut kādas amatpersonas, vietniekus vai tml., un es domāju, ka ar to arī beigsim. Šķiet, ka šajā sakarībā jautājumu nav.

No zāles: Man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

J.Celmiņš: Vai nebūtu lietderīgi sakarā ar šo dokumentu dot uzdevumu mūsu izmeklēšanas iestādēm uzsākt izmeklēšanu un noskaidrot apstākļus, kādos ir tapis šis dokuments?

Priekšsēdētājs: Es tūlīt paskaidrošu. Es jau sakarā ar deputāta Jagupeca jautājumu gribēju teikt, ka jau līdz pusdienām plenārsēdes laikā tika komentēts, ka šāds dokuments ir izplatīts. Es nolasīšu to dokumentu, uz kura pamata tas tiek izplatīts. Šis dokuments ir dots nosaukts “Latvijas Republikas tautas deputāta jautājums”, nevis pieprasījums. Vai tas ir pareizi pēc nolikuma? Adresēts šis dokuments ir Valsts drošības komitejas priekšsēdētājam Johansonam un Baltijas kara apgabala pavēlniekam Kuzminam. Lai nebūtu lieku jautājumu, es to nolasīšu. To ir parakstījuši viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi, desmit deputāti, un tas, protams, tiks arī nosūtīts adresātiem. Šis dokuments ir ļoti īss.
Tātad 1990.gada 11.jūnijā atbildīgajiem Latvijas Komunistiskās partijas uz PSKP platformas funkcionāriem tika izdalīts 10 lappušu garš dokuments bez paraksta, kurā izklāstīta nezināmas organizācijas, personu grupas attieksme pret Latvijas Tautas fronti, norādot, ka Latvijas Tautas fronte gatavojas vardarbībai, organizējot bruņotus kaujiniekus, vienības.
Šajā dokumentā, atsaucoties uz Baltijas kara apgabala pretizlūkošanas ziņām, tiek norādīts, ka Latvijas Tautas frontes kaujinieki saņem ieročus no ārzemēm, gatavojas uzbrukt armijas noliktavām un tā tālāk. Uzskatām, ka šāda dokumenta sastādīšana un izplatīšana satur nozieguma sastāvu un tāpēc vainīgās personas ir noskaidrojamas, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas. Pamatojoties uz augstāk minēto, lūdzam, pirmkārt, ziņot Latvijas Republikas Augstākajai Padomei, vai dokumentā paustās ziņas atbilst patiesībai, otrais, noskaidrot personas, kas ir sastādījušas un izplatījušas minēto dokumentu, un saukt tās pie likumā paredzētās atbildības. Pielikumā: dokuments krievu valodā, 10 lapaspuses. Seko 10 deputātu paraksti, tai skaitā ir mans paraksts, Dinēviča, Škapara, deputāta Bela, deputāta Dobeļa, deputāta Batarevska, deputāta Cālīša, deputāta Krūgaļauža u.c. paraksti.
Tātad šis ir oficiāls dokuments. Šāds jautājums, deputāti, tiks nosūtīts adresātiem līdz ar pielikumu. Lai godājamā Augstākā padome zinātu, par ko tad tiek jautāts un kāda atbilde tiek gaidīta Augstākajā padomē, vispārējai zināšanai tika izdalīts šis dokuments. Tāda, man šķiet, ir atbilde gan uz deputāta Jagupeca, gan arī uz citu deputātu jautājumu. Vārds deputātam Plotniekam, un tad nu gan būtu laiks beigt.

A.Plotnieks: Godājamais Prezidij un godājamie kolēģi! Es ierosinātu turpmāk, ja mēs izplatām deputātiem kādus dokumentus, izplatīt tos kopumā. Tā vēstule, kuru nolasīja, bija jāpievieno šeit klāt, un tādā gadījumā mēs varētu izteikt kaut kādu attieksmi. Atsevišķi fragmenti neko nedod.
Un otrais. Šajos gadījumos varbūt tūlīt ir jālemj, vai Prezidijs vai komisija nodarbosies ar to, vai tiks nosūtīti kādi jautājumi tam vai citam pārvaldes resoram. Citādi iznāk, ka mēs kaut kādu fragmentiņu izķeram, pagrozām un ar to arī beidzam.

Priekšsēdētājs: Paldies par aizrādījumu, deputāt Plotniek. Tas mums tiešām jāmācās, un turpmāk laikam tā arī vajadzēs darīt. Varbūt beigsim diskusiju par šo jautājumu, jo deputāts Aleksejevs gaida, lai uzstātos debatēs par mūsu iepriekšējo darba kārtības jautājumu, gatavoties lūdzu Siliņa kungam no arodbiedrībām, kurš arī ir pieteicies runāt par šo jautājumu.
Vārds deputātam Aleksejevam debatēm. Turpinām izskatīt mūsu darba kārtībā paredzēto jautājumu.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi! Tagad es uzstājos jūsu priekšā kā deputāts un kā Latvijas PSR Internacionālās darbaļaužu frontes pārstāvis. Izskatāmajā likumā ietvertie principi pilnīgi atbilst Internacionālās frontes programmas principiem, un es uzskatu, ka mums šis likums ir jāpieņem, neskatoties uz to, ka tas būs saistīts ar papildu izdevumiem, to gaida desmitiem tūkstoši darbaļaužu. Mēs ar jums atradām iespēju paaugstināt darba algu radio un televīzijas darbiniekiem, jāatrod līdzekļi arī šim cēlajam mērķim. Es aicinu visus deputātus balsot par šo likumu. Paldies./

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds Siliņa kungam. Gatavoties deputātam Salītim, un vēl par šo jautājumu ir pierakstījies deputāts Eniņš. Pēc tam būs jālemj par debatēm. Lūdzu, Siliņa kungs.

A.Siliņš: Cienījamie tautas deputāti! Es domāju, ka šodien izskatāmo jautājumu pozitīvu atrisināšanu faktiski gaida katrā republikas darba kolektīvā. Esmu arī pārliecināts, ka praktiski katra deputāta priekšvēlēšanu programmā tādā vai citādā mērā tika iekļautas arī šīs prasības par 40 stundu darba nedēļu, par garāku atvaļinājumu un atvieglojumiem jaunajām mātēm. Tādēļ arī domāju, ka šodien, pieņemot pozitīvu lēmumu, jūs paudīsit visas tautas, visu strādājošo intereses. Es gribētu paskaidrot, kādēļ republikas valdība nav reaģējusi uz šo lēmumu tā, kā tas tika gaidīts. Acīmredzot republikas valdība uzskata, ka nav ētiski skaitīt naudu svešā kabatā, jo, kā jūs zināt, atvaļinājumus apmaksā, kā arī citus izdevumus, kas saistīti ar šī likuma realizāciju dzīvē, faktiski sedz darba kolektīvi, nevis republikas valdība. Kas attiecas uz tiem strādājošiem, kuri tiek uzturēti no valsts budžeta, tad lielākā vai mazākā mērā vismaz atvaļinājumu jautājums šiem cilvēkiem ir atrisināts.
Otrkārt, es uzskatu, ka, pieņemot pozitīvu lēmumu, jūs atrisināsiet vēl arī vienu, jau sāpēt sākušu jautājumu, kurš šodien republikā ir kļuvis ļoti aktuāls. Tas ir jautājums par iespējamo bezdarbu, jo, kā zināms, pagarinot atvaļinājumu, mēs radīsim jaunas iespējas jaunām darba vietām, tātad paplašināti izmantot republikā esošo darbaspēku, par ko arī ir runa attiecīgajā dokumentā, kas ir saņemts no republikas valdības administrācijas. Uzskatu, ka lielākā daļa no šeit minētajiem jautājumiem jau faktiski formāli ir atrisināti pirms vairākiem gadu desmitiem. Kaut vai jautājums par atvieglojumiem jaunajām mātēm, kas faktiski ir tikai konstitucionālās normas apstiprinājums dzīvē. Tādēļ es visu republikas strādājošo vārdā gribu lūgt pieņemt šo lēmumu ar tām izmaiņām, kuras ierosināja redakcijas komisija.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Salītim, gatavoties deputātam Eniņam. Pa šo laiku es ieteiktu apsvērt jautājumu par tālākām debatēm šī likumprojekta pirmajā lasījumā.

B.Salītis: Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Man diez cik skaidra valdības nostāja šinī likumprojekta grozījumā nav. Attiecībā uz 40 stundu darba nedēļu būtu jārunā nevis par papildu darba algas izmaksu, bet tieši par to produkcijas daļu, ko nesaražos, ja saīsinās darba laiku. Runājot par darba algu: ja mēs nemainām tarifa likmes tiem strādājošajiem, kuriem ir laika darba samaksa, tad faktiski reālā darba alga viņiem samazināsies. Tie, kas nodarbojas ražošanā, labi saprot, ka tā nebūs liela summa, bet apmēram no 5–6 līdz 10 rubļiem mēnesī. Lai saglabātu reālo darba algu tiem strādājošajiem, kuriem ir laika darba samaksa, būtu jāpārskata tarifa likme. Tas ir viens jautājums.
Otrs jautājums attiecas uz produkcijas ražošanu vai apgūšanu, ja mēs saīsināsim darba nedēļu. Es domāju, ka šeit varētu būt divi ceļi. Viens ir, lai uzlabotu darba organizāciju un darba laika izmantošanu uzņēmumos, un tas mūsu republikas atjaunotnes apstākļos ir iespējams, to saprot ikviens reāli domājošs cilvēks. Mēs tiešām dažas svētku dienas varētu likvidēt, gan 2.maiju, gan 8.novembri un vēl vienu otru dienu, jo principā mūsu Oktobra revolūcijas sasniegumi ir redzami. Vai tad tiešām tādus sasniegumus mums vajadzētu atzīmēt ar divām dienām gadā. Es ļoti cienu mūsu sievietes, viņām būtu jāpiegriež daudz lielāka vērība ikdienā nekā tikai 8.martā, mēs varbūt varētu svinēt Mātes dienu, kura šogad jau tiks atzīmēta, kaut gan ne visai oficiāli. Šeit, protams, ir iespējas, kā atgūt to produkciju, ko mēs, teiksim, nesaražotu. Man liekas, ka šeit domstarpību nevarētu būt, jo papildu darba alga nav vajadzīga.
Ja runā par papildu atvaļinājumu, tad jāteic, ka ir pienācis brīdis, lai ieviestu taisnību. Inženiertehniskie darbinieki, administrācija un kalpotāji taču saņem 24 darba dienas un balstās uz to, ka ir nenormēts darba laiks. Pareizi. Vienai daļai ir. Bet vai tad visiem ir nenormēts darba laiks? Man liekas, ka jāpārskata, vai šo speciālistu nav par daudz, vai viņi vispār lietderīgi izmanto šo darba laiks, šīs 8 stundas. Te arī ir reālas iespējas atgūt darba algu, ne jau palielināt. Mans priekšlikums būtu šos grozījumus pieņemt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Eniņam un es vēl varu informēt godājamos deputātus, ka vēl ir pierakstījušies debatēs Plotnieks un Stroganovs. Vārds deputātam Eniņam, gatavoties deputātam Plotniekam.

T.Eniņš: Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Pirms balsošanas gribu jums atgādināt, ka tieši šie grozījumi bija mūsu Tautas frontes priekšvēlēšanu platformas pamatā. Tagad ir pienācis brīdis izpildīt to, ko mēs esam solījuši saviem vēlētājiem. Vienā otrā citu frakciju vēlētāju platformā es arī saskatīju šo solījumu. Es aicinu visus izpildīt savu solījumu vēlētājiem. Es izpildīšu savu pienākumu pret saviem vēlētājiem, kas 22.jūnijā sapulcē man tieši un strikti pieteica aizstāvēt šī likuma grozījumu. Varbūt šis likuma grozījums radīs samērā nelielas neērtības Vissavienības pakļautības rūpnīcām, bet es domāju, ka tās būs īslaicīgas, jo, kā mēs zinām, mūsu republikā ir ļoti enerģiska un efektīva Darba kolektīvu padome, kura savu enerģiskumu pierādīja 15.maijā. Šī padome ar savu enerģisko rīcību panāks, ka Vissavienības resoru rūpnīcu strādnieki arī varēs saņemt četras nedēļas atvaļinājumu. Tādēļ es aicinu visus balsot par šo likuma grozījumu, aicinu arī pretējās frakcijas deputātus, kas atrodas blakus zālē, piedalīties šinī pasākumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas tautas deputāti! Es centīšos neaizkavēt jūsu laiku un mēģināšu izklāstīt tikai pāris tēzes, kuras, manuprāt, būtu vērā ņemamas, izlemjot šo jautājumu.
Ja mēs vērtējam paši sevi kā parlamentu, tad mums pirmām kārtām jāuzdod jautājums: ko mēs esam devuši tautai un ko mēs gribam dot tautai? Man jāsaka, ka līdz šim mēs, godīgi runājot, esam bijuši ļoti skopi, un es personiski kategoriski norobežojos no lēmuma, ar kuru, paceļot cenas kādam produkcijas veidam, mēs gribam finansēt vienu vai otru programmu, tajā pašā laikā milzīgie, rūpnīcu rēķinos iesaldētie līdzekļi Latvijas tautas interesēs ne par procenta desmitdaļu netiek izmantoti, un mēs neesam domājuši, kā tos varētu ievirzīt apritē. No šā viedokļa likumprojekts man šķiet ļoti demokrātisks, tas ir tāds, kas pauž katra strādājošā intereses.
Varētu rasties, protams, šaubas par to, un ne velti no valdības saņemtā atsauksme ir visai rezervēta, kā tas ietekmēs kopējo stāvokli. Es gribētu teikt, ka šobrīd vairāk vai mazāk projektā, kas ir jūsu priekšā, mēs Likumdošanas jautājumu komisijā esam atraduši risinājumu. Mēs neieteicām samazināt svētku dienu vai brīvdienu skaitu. Jūs zināt, tas ir tā– ar vienu roku dod, ar otru ņem. Kādam atņems vairāk, kādam iedos mazāk. Ja jūs uzmanīgi palasīsit 4.punktu, jūs redzēsit: mēs paredzam, ka darba laiks nav jāšķiež dažādu sanāksmju, sapulču utt. rīkošanai. Šā 4.punkta ceturtajā apakšpunktā ir aizliegts izmantot darba laiku dažādu valsts vai sabiedrisko pienākumu pildīšanai. Šobrīd mums zālē varētu pat rasties zināmas šaubas, vai drīkst atteikties no tā, ka darba laikā risina visādus citādus jautājumus, jo mēs gadu desmitiem esam pieraduši, ka darba laikā notiek komiteju un komisiju sanāksmes, semināri, kultūras celšanas pasākumi. Acīmredzot tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs esam nonākuši šajā strupceļā. Mēs darbā nodarbojamies ar visu ko citu, tikai ne ar tiešo pienākumu pildīšanu.
Ieviešot šādus labojumus darba likumdošanā, mēs, no vienas puses, dosim cilvēkam iespēju normāli atpūsties un, no otras puses, garantēsim, lai tajā laikā, kad viņam ir jāatrodas savā darbavietā, viņš tiešām arī ražīgi strādātu. Tāpēc, es domāju, šo likumprojektu var vērtēt kā sabalansētu, tas tautsaimniecībai neko neatņems, bet cilvēkiem tajā pašā laikā dos. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Stroganovam. Tā kā neviens vairāk nav pierakstījies, mēs debates šajā jautājumā slēgsim, ja, protams, deputāti nenobalsos citādi. Lūdzu.

F.Stroganovs: */Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Manuprāt, šodien mēs patiešām izskatām vienu no tiem likumiem, kuri skar lielāko daļu no mūsu republikas visiem iedzīvotājiem, un, kā, šeit uzstājoties, pareizi teica kāds kolēģis, acīmredzot nav neviens deputāts, kurš, uzstājoties ar priekšvēlēšanu programmām, nebūtu runājis par katra cilvēka dzīves uzlabošanu– tā ir patiesība, jo tie apstākļi, kādos strādā mūsu cilvēki, ne vienmēr atbilst tam, kā viņi atpūšas un cik ilga ir viņu atpūta. Dažkārt šī atpūta ir nepietiekama, lai atjaunotu fiziskos un garīgos spēkus, kurus viņi atdeva sabiedriskā produkta ražošanai.
Man gribētos izteikt dažus apsvērumus sakarā ar ierosināto likumprojektu. Kad mēs ierosinām izmainīt 45.pantu, mēs ejam pa tradicionālo ceļu, kāds bija paredzēts vecos laikos. Mēs ierosinām izmaiņas 45.pantā un [tajā] ierakstīt, ka uzņēmumos strādnieku un kalpotāju darba laika ilgums tiek noteikts ne vairāk kā 40 stundas nedēļā. Bet mēs pilnīgi aizmirstam un nerunājam par kolhozniekiem, bet pašlaik vēl tāda kategorija taču pastāv. Vai nu mēs kā valsts pārstāvji regulējam ilgumu visām darbaļaužu kategorijām, vai arī daļu darbaļaužu atstājam ārpus šī likuma ietvariem. Ja mēs gribam izdot likumu visiem, tad acīmredzot 45.pantā nepieciešams pierakstīt “un kolhozniekiem” , kā arī “uzņēmumos, iestādēs un organizācijās un kolhozos”.
Nepieciešams būtu izdarīt analoģiski arī 72.pantā. Kāpēc? Tāpēc, ka šodien patiesībā katrs kolhozs, katra kolhoza valde ir tiesīga regulēt darba nedēļas ilgumu. Vairāk kā 40 stundas nevar tikt noteikta darba diena, tas jāregulē valstij. Analogi ir ar atvaļinājumu. Noteikt atvaļinājumu vairāk par ierosinātajām 4 nedēļām var noteikt jebkurš uzņēmums, jebkurš darba kolektīvs, ja tam ir finansu resursi, bet mazāku nedrīkst noteikt neviens, tai skaitā arī kolhozs. Ar šo likumu mēs garantējam kā strādnieku un kalpotāju, tā arī kolhoznieku vienlīdzību.
Manuprāt, pilnīgi pareizi ierosināja kolēģis, kurš uzstājās pirms manis, ka mēs nedrīkstam iet uz darba laika izmantošanu citiem mērķiem. Par to laiku jāmaksā tam orgānam, kurš atrauj attiecīgo strādnieku no viņa konkrētā darba. Un tam jābūt paredzētam tāmēs un budžetā, ja tie ir valsts orgāni. Tas attiecas uz ierašanos pēc milicijas izsaukuma, ierašanās pēc dažādu komisiju izsaukumiem un citu valsts pienākumu izpildīšanu, t.i., tā, kā mēs izlēmām Augstākajā padomē par deputātiem, nosakot visiem samaksu no valsts budžeta. Analoģiski acīmredzot var noteikt arī uzņēmumiem, lai uzņēmums, pārejot uz pilnīgu ekonomisko patstāvību, neciestu no tā zaudējumus. Arī šeit tiks paredzēts taisnīgums. Un, manuprāt, arī 174.panta 12.punktā, kad mēs rakstām, ko jau no 1991.gada 1.janvāra var noteikt uzņēmuma, iestādes administrācija, manuprāt, šajā punktā nepieciešams papildināt, ka pie mums tiek veidoti pilnīgi jauni uzņēmumu veidi, kooperatīvi un citi nevalstiski uzņēmumi un organizācijas, kuros strādā strādnieki un kalpotāji, – ka šīs izmaiņas attiecas uz visiem uzņēmumiem, organizācijām un iestādēm neatkarīgi no tā, vai uzņēmums ir valsts, privātais vai cits. Citā gadījumā te ir saskatāms tikai viens, valsts uzņēmuma veids. Bet pie mums pēc pusgada parādīsies virkne citu uzņēmumu. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Paldies. Atgādināšu vēl runātājiem, ka papildinājumi likumprojektiem jāiesniedz rakstveidā komisijai. Vairāk neviens debatēs nav pieteicies. Tā kā šis ir likumprojekta pirmais lasījums, tad jautājums Birkava kungam, vai viņš vēlas teikt galavārdu pēc šīm debatēm, pirms mēs akceptējam vai neakceptējam likumprojektu pirmajā lasījumā. Lūdzu.

V.Birkavs: Pavisam īsi. Deputāta Agafonova priekšlikumos faktiski bija dažas nianses, kuras Darba likumu kodeksā jau ir atspoguļotas. Šie deputāta priekšlikumi, es atvainojos, izriet no Darba likumu kodeksa nezināšanas. Deputāta Stroganova priekšlikumos jautājumā par 40 stundu darba nedēļas un atvaļinājuma attiecināšanu uz kolhozniekiem un uz kooperatīviem, bez šaubām, ir ļoti racionāla doma. Tas būtu jārealizē, tikai pašreizējā Darba likumu kodeksā 3.pants nosaka, ka visas Darba likumu kodeksa normas neattiecas uz kooperatīviem un uz kolhoziem, kam šīs tiesības un atvieglinājumus regulē viņu noteiktie statūti. Ir ienācis priekšlikums, ka vajadzētu ar atsevišķu lēmumu rekomendēt kolhoziem pārskatīt paraugstatūtus un kooperatīviem– statūtus. Es domāju, ka Likumdošanas jautājumu komisija šo priekšlikumu apsvērs. Ja citu iebildumu nav, manuprāt, likumprojekta pirmo lasījumu mēs varam likt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Man būs jāaicina deputāti reģistrēties, jo pirmajā lasījumā mums ir jānobalso ar klātesošo deputātu vairākumu, kā to nosaka mūsu pagaidu reglaments. Tāpēc, lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. Mūsu ir ļoti maz, godājamie deputāti, bet es domāju, ka protesti ir nevietā. Trešais mikrofons.

V.Birkavs: Spuldzes dega, kad mēs reģistrējāmies. Es lūdzu pārreģistrēties.

Priekšsēdētājs: Paldies. Turklāt es redzu, ka vairāki deputāti nāk iekšā zālē pēc apspriedes. Pagaidīsim, kamēr mūsu godājamie deputāti apsēdīsies. Es lūdzu deputātus pārāk daudz nediskutēt par to, kas noticis, bet apsēsties, jo mēs reģistrēsimies par jaunu. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Deputāts Ābiķis tiek lūgts reģistrēties. Paldies. 118. Gavrilovs– 119, vēl– 120.
Godājamie deputāti, es domāju, ka mēs esam vienojušies par kārtību šā likumprojekta apspriešanā. Nav sevišķi būtiski, cik deputātu ir zālē, jo lēmums tiek pieņemts pirmajā lasījumā un tā akceptēšanai nepieciešams balsojošo deputātu vairākums. Mēs varētu mēģināt riskēt un nobalsot tūlīt pēc tam, kad pienākušie deputāti ieņems savas vietas, lai netraucētu balsošanu. Tikko deputāts Gavrilovs būs ieņēmis savu vietu, es lūgšu visus balsot. Pagaidīsim, ja? Es domāju, ilgāk negaidīsim. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu balsot tos, kas ir par šā likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Paldies. Tātad par ir 115 balsis, pret– 2 balsis, atturas– 3. Šis likumprojekts pirmajā lasījumā ir akceptēts.
Pirms mēs pārejam pie nākamajiem jautājumiem, šķiet, ir jāizlemj par otrā lasījuma laiku un kārtību. Šajā sakarībā man būtu jātraucē Birkava kungs, kurš aizgāja apspriesties ar likumprojekta pieņemšanā ieinteresētajiem par to, vai rīt, 27.jūnijā, mēs varētu veikt otro lasījumu. Vai komisija varēs visus iesniegtos priekšlikumus apsvērt? Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Birkavs: Praktiski rīt varētu otro lasījumu veikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā citu priekšlikumu nav, es domāju, būs ļoti labi, ja mēs savu darba nedēļu pabeigsim ar šā likumprojekta pieņemšanu. Rīt dienas otrajā pusē vakara sēdē varētu būt šis otrais lasījums un perspektīvā– pieņemšana.
Godājamie deputāti! Saskaņā ar apstiprināto darba kārtību, kā otro punktu šodien, 26.jūnijā, bija paredzēts izskatīt nolikuma projektu par Latvijas Republikas Augstākās padomes sabiedrisko Konsultatīvo tautību padomi. Taču, kā mums ziņoja personas, kurām vajadzēja sagatavot šo jautājumu, diemžēl dažādu tehnisku kļūmju dēļ un arī objektīvu iemeslu dēļ šodien šis jautājums nav izskatāms. Mums no 26.jūnija darba kārtības tas ir jāpārceļ uz nākamo darba nedēļu vai rītdienu. Varbūt Kozakevičas kundze varētu pateikt to pie mikrofona, lai nebūtu tā, ka es šeit uzņemos skaidrotāja un komentētāja funkcijas.

I.Kozakeviča: Ir divas iespējas– vai nu skatīt šo jautājumu rīt no paša rīta, vai arī šodien par šo jautājumu referēt un atbildēt uz klātesošo jautājumiem, bet rīt līdz dienas beigām sagaidīt visas iespējamās iebildes rakstveidā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Situācija ir jāapspriež, darba kārtība pašiem jāizlemj. Es tikai gribēju atgādināt, ka rīt, 27.jūnijā, dienas pirmajā pusē kā pirmais punkts ir paredzēts otrajā lasījumā likumprojekts par Latvijas Republikas budžeta tiesībām. Laikam jāpabeidz iesāktais darbs, un tas ir gatavs, cik es saprotu. Mums būs jālemj par šā punkta– par Konsultatīvo tautību padomi– atlikšanu uz nākamnedēļu. Jā, trešais mikrofons– lūdzu.

I.Kozakeviča: Šajā gadījumā, Krastiņa kungs, es lūgtu šodien iesākt skatīt, lai mēs tuvotos pirmajam lasījumam.

Priekšsēdētājs: Būs jāizlemj kopīgi, cik kvalitatīva un atbilstoša skatīšana būs, cik kvalitatīvs būs nolikuma projekts. Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Bērziņš: Es īsti nesaprotu: ja mums pašlaik nav nekāds konkrēts liels darbs darāms, mēs varam izmantot to pieredzi, kas mums jau ir, kad vairākas reizes palika visi tie deputāti, kuri ir ieinteresēti šā konkrētā likumprojekta izskatīšanā. Jau divas reizes bija tāds gadījums, un mēs diezgan veiksmīgi varējām strādāt. Varbūt tā varam darīt arī šoreiz? Mums šobrīd nav gatava likumprojekta.

Priekšsēdētājs: Paldies. Par šodienas tālāko darbu bija vēl viens ierosinājums, jo pulkstenis ir tikai 3 un 49 minūtes– ļoti tālu līdz darba dienas beigām. No mūsu darba kārtības redzams, ka rīt, 27.jūnijā, iespējams, uz pēcpusdienu, bija paredzēti divi jautājumi: lēmumprojekts par deputāta ētikas neievērošanu, konkrēts un īss jautājums, un lēmumprojekts par komisijas izveidošanu privilēģiju un priekšrocību sistēmas likvidēšanai. Abi šie lēmumprojekti ir izdalīti deputātiem šodien no rīta. Turklāt tie ir tik īsi un konkrēti, ka, man liekas, sevišķas diskusijas un apspriešanu nevarētu izraisīt.
Es kā šīs sēdes vadītājs gribētu piedāvāt deputātiem nobalsot par to, ka šos jautājumus mēs ietveram šodienas pēcpusdienas sēdē, izlemjam tos, un tādējādi rīt pēc budžeta tiesību izskatīšanas mums paliks pietiekami daudz laika, lai pieņemtu otrajā lasījumā izmaiņas Darba likumu kodeksā. Kādas, lūdzu, ir deputātu domas šajā jautājumā? Vai mēs varam šos divus jautājumus iekļaut pašlaik darba kārtībā? Nu… (Balsis no zāles.) Es domāju, ka mums tomēr būtu jānobalso. Šis ir procedūras jautājums, bet jābalso tas būs.
Es palūgtu vēlreiz reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie deputāti! Paldies. 128. Es domāju, ka mēs esam tiesīgi lemt. Es palūgšu ieslēgt balsošanas režīmu, un balsosim par to, kas ir par tādām darba kārtības izmaiņām attiecībā uz šīm divām dienām, tas ir, iekļaut šodienas darba kārtībā divus lēmumus– otro un trešo punktu no rītdienas darba kārtības un izskatīt šodien. Kas, lūdzu, ir par to, balsojiet! Paldies. 95 balsis. Tas ir vairāk nekā puse no balsojušajiem deputātiem. Šis ierosinājums tiek pieņemts.
Tātad mēs varam izskatīt darba kārtības punktu, kas bija paredzēts rīt, 27.jūnijā, konkrēti– lēmumprojektu par deputāta ētikas neievērošanu. Cik saprotu, ziņotājs šajā jautājumā būs mūsu Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Budovskis. Lūdzu.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi...

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es ļoti atvainojos, tomēr neaizmirsīsim, ka tribīnē ir pats Ētikas komisijas priekšsēdētājs. Un tajā laikā pagriezties pret viņu ar muguru un sarunāties zālē ir ārkārtīgi neētiski. Lūdzu, ieņemsim savas vietas! Lūdzu, deputāt Budovski!

M.Budovskis: Cik man ir zināms, ne tikai Latvijas Republikas Augstākā padome, bet arī iepriekšējo sasaukumu Augstākā padome nekad vēl nav pieņēmusi līdzīgu lēmumu– “Par deputāta ētikas neievērošanu”. Un tomēr– šodien mēs esam nonākuši tādā situācijā, kad acīmredzot pirmais lēmums mums ir jāizskata. Es gribētu jūs, cienījamie deputāti, informēt par kādu būtisku lietu. Mums principā nav prakses, nav pieredzes šādu jautājumu izskatīšanā, tāpēc varētu būt lietderīgi, ka mēs ievērotu ārzemju parlamentu pieredzi. Šī ārzemju pieredze nosaka vienu: ētikas komisijas lēmumi principā un faktiski netiek diskutēti. Tos noklausās un balso: pieņem vai noraida. Šādu domu mēs akceptējām pašā ētikas komisijā, šādu domu es arī izteicu frakcijas “Līdztiesība” vadītājam, un principā mēs it kā bijām vienās domās, ka būtu varbūt nepareizi, neētiski šeit atklāt kādas debates, bet gan noklausīties un izteikt savu viedokli balsojot.
Tātad par konkrēto lēmumprojektu. Pirms lēmumprojekta es jums gribētu atgādināt, ka protests, kuru izteica Augstākās padomes priekšsēdētājs, izskanēja 4.jūnijā pēc deputāta Pāvela Šapovālova uzstāšanās. Es saprotu, ka jums varbūt nav tik svaigā atmiņā viss, kas šīs uzstāšanās laikā tika pateikts, tāpēc gribētu dažos vārdos atgādināt, ka Pāvels Šapovālovs tad, kad izskatīja iekšlietu ministra kandidatūru, konkrēti– Važņa kandidatūru, diezgan noteiktā veidā ieteica deputātiem apdomāties, nepieņemt šādu lēmumu, argumentējot, ka tas varētu izraisīt republikā domstarpības, kas tuvinātu pilsoņu karam. Tika izteiktas arī domas par to, ka paši milicijas darbinieki neviennozīmīgi uztvers šo iecelšanu un, tā kā viņi ir apbruņoti, var notikt ieroču lietošana. Ētikas komisija vairākkārt sanāca kopā, vairākkārt izskatīja šīs runas stenogrammu. Es domāju, ka mēs ļoti būtiski strādājām un negribējām pārsteidzīgi pieņemt kaut ko tādu, kas radītu šaubas. Tāpēc mēs ierosinām balsot par lēmumprojektu, kuru katrs no jums ir saņēmis. Es domāju, ka tālāk vairs nekomentēšu nevienu no punktiem, jūs visi ar lēmumprojektu esat iepazinušies. Varbūt lūgsim sēdes vadītāju tā arī rīkoties attiecībā uz balsošanu. Paldies. Par pirmo punktu man viss.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Ētikas komisijas priekšsēdētājs piedāvāja mums variantu, kādā veidā pieņemt šo lēmumu. Taču tikai mēs paši esam tiesīgi noteikt, kādā veidā lēmumu pieņemt, jo pagaidām mums reglaments par lēmumu pieņemšanu vēl nedarbojas, arī īpaša reglamenta, kā pieņemt lēmumus, saistītus ar ētikas jautājumiem, nav. Tāpēc man gluži vienkārši jāpalūdz pagaidām gan deputātu Aleksejevu, gan deputāti Ždanoku apsēsties. Man ir pierakstīts. Jā, skaidrs, procedūra. Mums ir jāizlemj, par ko īsti balsot.
Tā kā mēs uzsākam debates, man personiski liekas, ka šādā jautājumā, ja mēs apspriežam konkrētu personu– šoreiz mūsu kolēģi deputātu Pāvelu Šapovālovu –, arī viņam laikam ir jādod iespēja kaut ko pateikt, tas visumā būtu taisnīgi, pirms pieņemam šādus lēmumus, ja viņš, protams, pats to vēlas. Taču katrā gadījumā par balsošanas motīviem– kādā veidā mums ir jāpieņem lēmums ētikas jautājumos, tomēr ir jāizsakās pašiem deputātiem un pēc tam arī jānobalso. Tāpēc es pirmajam laikam došu vārdu deputātam Aleksejevam, kas bija pierakstījies, pēc tam bija pieteikusies deputāte Ždanoka. Uzdodiet jautājumus Mandātu un deputātu ētikas komisijas priekšsēdētājam! Deputātei Ždanokai bija pirmais jautājums.

T.Ždanoka: Jūs teicāt, ka komisija vairākkārt sēdēja un strādāja. Vai tika izskatīts arī otrs jautājums par deputāta Andreja Krastiņa uzvedību, par kuru mūsu frakcija iesniegusi dokumentu jau vairāk nekā nedēļu atpakaļ?

M.Budovskis: Tas būs nākamais jautājums, par kuru es jums ziņošu, un tas ir frakcijas “Līdztiesība” protests pret Krastiņa darbību, taču tas ir cits jautājums.

T.Ždanoka: Kāpēc, ja tas tika izskatīts, nav sagatavots pie vienas reizes?

M.Budovskis: Jautājumus izskatīt vienlaicīgi nav iespējams.

T.Ždanoka: Paldies.

Priekšsēdētājs: Es vēl gribēju informēt, ka šodien uz Mandātu un deputātu ētikas komisiju nosūtīts arī protests pret deputāta Daiņa Īvāna nepareizo rīcību, un tas viss tika skatīts. Lūdzu, vārds nākamajam jautājumam.

I.Kalniņš: Man liekas, draugi mīļie, ka mums tomēr nevajadzētu no mušas taisīt ziloni, mēs visi ļoti labi zinām, ka šogad ir saules aktivitātes maksimums, mēs visi esam nervozi un mēs arī labi zinām, kādi esam šajā zālē sanākuši. Es personiski domāju, ka tās replikas, kādas ir jādzird, ejot uz tribīni un nākot no tribīnes, katra atsevišķi būtu prasījusi daudz lielāku izmeklēšanu nekā šī viena konkrētā uzstāšanās. Manuprāt, šeit tomēr ir sajauktas divas lietas: te nav runas par kaut kādu ētikas neievērošanu, bet ir runa par neparlamentāru frāžu lietošanu. Es domāju, ka šajā jautājumā ir jāaprobežojas, izsakot aizrādījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, vārds deputātam pie trešā mikrofona. Taču es sākotnēji atvainojos, man tomēr ir jādod vārds deputātam Dīmanim, jo viņš bija vienīgais, kas uzskatīja par nepieciešamu rakstveidā pieteikties jautājumu uzdošanai. Lūdzu.

S.Dīmanis: Vai deputāts Šapovālovs tika izsaukts uz Mandātu un deputātu ētikas komisijas sēdi un vai jūs ar viņu personiski runājāt?

M.Budovskis: Godīgi sakot, mēs uzskatām, ka katrs deputāts ir pilnīgi atbildīgs par saviem vārdiem, kurus viņš lieto sesijas laikā, un Šapovālovs visu to izteica runā, kas ilga trīs minūtes. Šajā sakarā mēs varam izskatīt tikai to, ko deputāts ir teicis, un acīmredzot par to viņš arī atbild. Tātad visi tālākie jautājumi, kā viņš to ir domājis un kā viņš to ir traktējis, es domāju, ir pilnīgi citi jautājumi un tādā gadījumā mēs pārvēršamies par kaut kādu tiesu iestādi, bet, manuprāt, tas nav vajadzīgs.

S.Dīmanis: Es domāju, ka tieši jūsu komisijai zināmā mērā ir jāstrādā kā tiesai...

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, taču debates, lūdzu, atliksim uz vēlāku laiku.

S.Dīmanis: Labi. Un vēl viens jautājums. Mēs sarunājām ar jums, ka jūs atskaitīsities par Ētikas komisijas darbu, un nav vērts to apspriest. Taču, ja tomēr nāk priekšā tās lēmums, tad lēmums ir jāapspriež, jo tas ir ļoti nopietni. Es varbūt jūs nepareizi sapratu, bet par ko tad ir runa: neapspriest jūsu referējumu vai neapspriest lēmuma projektu, kas izriet no jūsu komisijas darba?

M.Budovskis: Kolēģi! Es domāju, ka mēs viens otru saprotam ļoti precīzi: mēs runājam par lēmuma projektu un arī par to, vai Mandātu un deputātu ētikas komisijas izlēmums ir pakļauts apspriešanai vai ne. Katrā ziņā visa tā prakse, kuru ir pierādījuši citu valstu parlamenti, rāda, ka šāda diskusija nav auglīga, varbūt pat, teiksim, nav ētiska. Šajā sakarā katrs deputāts savu attieksmi acīmredzot vislabāk var izteikt balsojot, vai viņš principā piekrīt, noraida vai atturas attiecībā par to lēmumprojektu, ko iesniegusi Mandātu un deputātu ētikas komisija.
Es saprotu vēl vienu lietu. Ja, teiksim, deputātu komisija daudzkārt vai vairākkārt ir noraidījusi Ētikas komisijas lēmumus, tādā gadījumā varētu rasties cits jautājums– par Mandātu un ētikas komisijas sastāva nomaiņu. Manuprāt, tas būtu principā pareizāk, nevis katru jautājumu šeit sākt izskatīt no jauna. Es domāju, ka mums, deputātiem, nav tādas informācijas, vismaz uz rokas, nav tā apdomas laika, nav tā iekšējo diskusiju laika, kāds bija Mandātu un deputātu ētikas komisijai, kamēr tā nonāca pie šā lēmuma. Taču es vēlreiz saku: tā kā šo runu mēs visi dzirdējām un tā kā mūsu iecere bija tāda– jūs visi piekritīsit, ka šie jautājumi netiek diskutēti, mēs arī atturējāmies no šā teksta pievienošanas, bet, ja jūs uzskatāt, ka tas ir nepieciešams, es varu to izdarīt. Šoreiz es atvainojos, ka tas nav izdarīts, un, tā kā tas nav garš, varu visiem deputātiem to nolasīt, ja ir tāda vēlēšanās.

Priekšsēdētājs: Abi godājamie runātāji! Man liekas, ka savstarpējās debates nevajadzētu turpināt. Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Man ir konkrēts jautājums sakarā ar lēmumu. Vai jums nešķiet, ka arī mēs zināmā mērā rīkojamies neētiski, ierosinot nosūtīt šo lēmumu, deputāta Šapovālova runas projektu iekšlietu ministram? Ar ko tas saistīts? Vai ar iekšlietu ministra kandidatūras apspriešanu, kad notika šis incidents, nosauksim to tā, vai ar to, ka biedrs Šapovālovs ir Iekšlietu ministrijas pārstāvis? Pēc mana uzskata, arī mēs pieļaujam neētisku, nekorektu kļūdu. Deputāts ir atbildīgs savu vēlētāju priekšā, Augstākās padomes priekšā un likuma priekšā. Es domāju, ka te mēs pielaižam arī lielu kļūdu tieši ētikas novadā, ierosinot šī lēmuma 3.punktu. Vai jums tā nešķiet?/

M.Budovskis: */Es jums atbildu: jā, mums tā neliekas. Mēs ministra kandidatūru apspriedām 4.datumā, tagad ir 26. Un viņš jau ir ministrs. Šapovālovs nav ierindas milicis, bet priekšnieks. Tas ir otrais. Tātad viņam vairāk nekā jebkuram jāatbild par saviem vārdiem, iespējams, arī viņa apakšvienībā ir cilvēki, kuri var šaut viens uz otru. Un, treškārt, mēs uzskatām, ka šis signāls ir ļoti atbildīgs, un neinformēt iekšlietu ministru par to mums nav tiesību./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, šeit tomēr nav debates, bet jautājumu uzdošana un atbilžu noklausīšanās. Lūdzu, trešais mikrofons, tā kā deputāts Indulis Bērziņš tur ļoti sen jau stāv.

I.Bērziņš: Vai jūsu komisija neizskatīja tādu variantu, ka šādos gadījumos komisija vienkārši dara mums zināmus savus secinājumus, ko jūs esat izdarījuši, un parlaments kopumā nepieņem nekādu lēmumu, jo šeit sākt debates būtu neauglīgi. Mēs esam pieauguši cilvēki, mēs zinām, ar ko beigsies šīs debates– mēs katrs paliksim savās pozīcijās, un es baidos par to, ka mēs atkal varam sākt cits citu apvainot un strīdēties, ko cilvēks ar šiem vārdiem bija domājis, tā, manuprāt, ir laika lieka tērēšana. Un es tādā sakarā uzdošu jautājumu: vai jūs neapskatījāt arī šādu variantu, ka jūs, uzstājoties komisijas vārdā, dodat savu vērtējumu un ar to mēs arī aprobežojamies? Es pilnīgi piekrītu domai, ka gadījumā, ja vairāki jūsu secinājumi kopumā neapmierina deputātu vairākumu, tad viņi izvirza priekšlikumu mainīt komisijas vadību vai cienījamo komisiju.

M.Budovskis: Paldies, taču principā es uzskatu, ka esmu uz šo jautājumu atbildējis jau savā pirmajā teikumā un mūsu lēmumprojektā viss atbilst tam, kā jūs jautājāt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Smoļuks: */Vai komisija neizskatīja šos izteikumus ne kā ētikas normu pārkāpumu, bet kā deputāta pasaules uzskatu? Lieta, lūk, kāda. Es, piemēram, neuzskatu, ka tas ir ētisks normu pārkāpums. Kāpēc? Tāpēc ka te tika izteikta, pēc manām domām, atbildība par sekām, bet ne drauds. Tāpēc es uzskatu, ka šis lēmums vispār jānoņem no dienas kārtības./

M.Budovskis: */Jūs savus apsvērumus izteiksit balsošanā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide: Man ir priekšlikums: lai nerastos neskaidrības, izskatot pirmo reizi Ētikas komisijā šādu gadījumu, izstrādāt reglamentu Ētikas komisijai. Tajā varētu arī paredzēt, vai attiecīgais deputāts jāizsauc uz Ētikas komisiju vai var iztikt ar uzaicināšanu, kā izskatīt vieglāku, kā– smagāku pārkāpumu, vai katru reizi vajadzētu Augstākās padomes parlamentam šos jautājumus debatēs izskatīt. Tāpēc ir priekšlikums izstrādāt reglamentu un apstiprināt to Augstākajā padomē.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Safonovs: */Cienījamais priekšsēdētāj! Vai jūs neizskatījāt komisijā tādu jautājumu. Ētiskos jautājumos pastāv divi spriešanas principi. Viens– vispārpieņemtās cilvēciskās normas, un, ja iziet no tām, tad pret manas frakcijas kolēģi it kā sevišķas pretenzijas nevarētu būt. Bet otra vispārpieņemtā kārtula– pastāv kaut kādi likumi, kodeksi. Šajā sakarā, vai netika izskatīts komisijā jautājums par, teiksim, kaut kāda deputāta kodeksa radīšanu mūsu parlamentā?/

M.Budovskis: */Jā, protams, mēs izskatījām. Zināt, tas ir ļoti nopietns jautājums, paldies, ka jūs visu deputātu priekšā vēlreiz par to atgādinājāt. Jūs zināt, mēs gatavojamies pēc mūsu brīvdienām iesniegt jums izskatīšanai deputāta ētikas kodeksu. Bet vadīties tieši no šiem dažādajiem pastāvošajiem kodeksiem mēs šodien vienkārši nevarējām. Tomēr, ievērojot mūsu pieredzes trūkumu, mūsu kaut kādus reālos gadījumus, kuros pie mums rodas konfliktu situācijas, mēs uzskatām, ka mums kaut nedaudz, bet jāsavāc tas materiāls, uz ko varētu balstīties, un iekļaut to šajās normās. Tā ka paldies jums./

A.Čepānis: Man ir jautājums: vai mēs izskatām Šapovālova vai Budovska lietu? Ja Šapovālova, tad kāpēc tribīnē ir Budovskis un sniedz paskaidrojumus? Tas ir pirmais jautājums.
Otrais jautājums man ir Šapovālovam: kādā veidā viņš domā realizēt ieroču lietošanu republikā?

Priekšsēdētājs: Jautājumi ir uzdoti, un laikam ne uz vienu nevar atbildēt deputāts Budovskis– kā komisijas priekšsēdētājs, kuram ir jāatbild uz deputātu jautājumiem. Godājamie kolēģi, deputāti! Pēc ļoti aptuvena uzskaitījuma, jautājumus ir uzdevuši apmēram trešā daļa no zālē esošajiem deputātiem. Varbūt jautājumus varētu uzdot tie, kas pašreiz stāv un gaida pie mikrofona? Ar to arī jautājumu uzdošanu beigsim un izlemsim, kādā veidā mums atrisināt pagaidām grūti atrisināmo jautājumu. Vārds deputātam Dinēvičam.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Mēs esam diezgan plaši diskutējuši, un, man liekas, Budovska kunga priekšlikums bija ļoti mērķtiecīgs. Bet, no otras puses, es gribētu atzīmēt, ka ļoti saprātīgs bija arī otras frakcijas vadības priekšlikums. Proti, mēs nevaram pašreiz balsot, kamēr mums nav attiecīgās runas teksts uz rokas. Es ierosinu, ka mums šis teksts ir jāsaņem un jānobalso par šo jautājumu rīt. Aicinu šodien kā par procedūras jautājumu nobalsot par manu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. To mēs atzīmēsim. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es gribētu kā Mandātu komisijas un ētikas komisijas loceklis īsi paziņot deputātiem manas domas šajā jautājumā./

Priekšsēdētājs: Skaidrs, tātad jūs piesakāties debatēs? Tā es sapratu?

A.Aleksejevs: */Es nezinu, tās ir debates vai ne. Es gribētu vienkārši pateikt, jo man ir nedaudz atšķirīgs viedoklis, es to gribētu izteikt./

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā kā deputāts Aleksejevs vienīgais ir pierakstījies debatēs, šīs tiesības viņam būs pēc tam, kad tiks uzdoti jautājumi. Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Priščepovs: */Cienījamais komisijas priekšsēdētāj! Kā jūs skatāties uz to, ka mums pat nav izstrādāts jēdziens, kas tā tāda deputāta ētika. Jūs apstiprinājāt, ka mums nav deputāta ētikas kodeksa. Mums nav noteikti deputāta ētikas kritēriji. Un mēs sākam tiesāt cilvēku pēc deputāta ētikas kategorijām. Man jums ir jautājums. Kāda ir jūsu attieksme pret to, lai noņemtu no apspriešanas deputātiem ierosināto lēmumu par deputātu Šapovālovu un aprobežotos tikai ar to sarunu, kura notika šodien sesijas plenārsēdē?/

M.Budovskis: */Es jūs sapratu. Es principā nepiekrītu jums. Iznāk tā: ja mums nav priekšraksta, tad mēs zaudējam jebkuru cilvēcisku seju, kāda atbilst vairāk vai mazāk civilizētai sabiedrībai. Es domāju, ka mēs tomēr kaut ko esam apguvuši, kā uzvesties, ko runāt un kā atbildēt par savām domām un vārdiem. Es domāju, ka jebkurš ētikas kodekss neatļauj izlīdzināt to, par ko mums nav šī fundamentālā jēdziena./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā mēs bijām norunājuši, jautājumu uzdošana beigusies. Paldies deputātam Budovskim. Vienīgais, kas pierakstījies, ir deputāts Aleksejevs. Pirms tam deputāts Budovskis grib galavārdu.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Kolēģi Aleksejev! Man liekas, ka mēs pārstāvam Ētikas komisiju, un jūsu uzstāšanās debatēs ir vairāk nekā neētiska. Jūs, protams, varat uzstāties ar atsevišķu viedokli, bet ne debatēs. Tas ir mans komentārs.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Budovskim. Vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Cienījamie kolēģi, mēs šodien pirmo reizi mūsu republikas Augstākās padomes vēsturē esam saskārušies ar deputāta neētisku uzvedību vai deputāta apvainojumu tādā. Es domāju, ka tā ir nopietna apsūdzība un diezin vai to var pieņemt uz trijnieku vai piecinieku, te tomēr vajadzīgi kādi demokrātiski principi, un, ja komisija pieņem tādu lēmumu nevienprātīgi, tad acīmredzot mums visiem jāatgriežas pie dažu nianšu noskaidrošanas.
Es gribētu pievērst jūsu uzmanību trim faktiem. Pirmais fakts, lūk, ko mēs izdzirdējām no deputāta Šapovālova: “Bet tie ir cilvēki, kuru rokās ir ieroči”, atvainojiet, es arī baidos, ka tie kādreiz var sākt šaut. Tas ir solis uz pilsoņu karu. Es būšu priecīgs, ja kļūdīšos. Bet es vēlreiz aicinu jūs labi pārdomāt un izlemt jautājumu pirms nozīmēšanas. Būšu priecīgs, ja kļūdīšos. Paldies. Sakiet, visai dīvains drauds. Katrā ziņā, literārajā krievu valodā draudus tā neizsaka.
Otrais. Kāda ir mūsu attieksme pret to, ko mēs ar jums dzirdējām. Mēs bijām uztraukti, vieniem tas patika, citiem nepatika. Es pieļauju, ka tā ir ļoti asa frāze. Bet atgriezīsimies pie tā, kā šo frāzi uztvēra žurnālisti. Bet žurnālisti, es lūdzu piedošanu, es citēju pēc atmiņas, jo es gatavojos rītdienai. Lūk, ko mūsu preses centrs par šo paziņojumu pavēstīja: “deputāts Šapovālovs izteica pieņēmumu”. Tātad, es lūdzu, to var pārbaudīt un precizēt. Bet doma bija tāda, ka mūsu preses centrs iztulkoja viņa uzstāšanos kā deputāta Šapovālova pieņēmumu.
Un trešais jautājums. No kā radās šis konflikts? Tāpēc ka deputāts Šapovālovs uzskatīja, ka iekšlietu ministra nozīmēšana nenotiek konstitucionālā ceļā. Biedri, mēs varam piekrist vai ne, bet katram no mums var būt savs viedoklis. Un deputātam Šapovālovam bija viedoklis, ka nozīmēšana notiek nekonstitucionāli. Un kur bija nekonstitucionalitāte? Tur, ka šis nozīmējums jāapstiprina PSR Savienības Iekšlietu ministrijai. Un, lūk, viņa taisnība šodien apstiprinājusies. Ministra nozīmēšana saskaņota ar PSR Savienības Iekšlietu ministriju un A.Vaznis, tai skaitā, nozīmēts ar PSRS iekšlietu ministra pavēli. Tas ir, konflikta iemesls likvidēts tādā kārtā, kā to saskatīja deputāts Šapovālovs. Tāpēc es vēlreiz jūs aicinu, ka šis jautājums mums jāizskata tikai no viena redzespunkta, ka jārada zālē labvēlības apstākļi un jāpacenšas saprast citam citu. Katrā ziņā draudi šeit, piedodiet man, neskanēja./

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Sekretariātā pēc tam, kad praktiski bija uzsācis savu runu vai domu izklāstu deputāts Aleksejevs, pierakstījušies debatēs Dīmanis un Šapovālovs. Uzreiz pēc tam, arī deputāta Aleksejeva runas laikā, ienācis rakstisks ierosinājums pārtraukt debates šajā jautājumā. Turklāt jautājumos, kas tika uzdoti komisijas priekšsēdētājam Budovskim, izskanēja divi priekšlikumi, par kuriem būtu jābalso.
Pirmais– pirms lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā jāizdala runas teksts un tikai pēc tam var pieņemt kādu lēmumu. Otrs ierosinājums– vispār noņemt no darba kārtības jautājumu par deputāta ētikas neievērošanu. Es atvainojos, bet man ir jāliek uz balsošanu vispirms priekšlikums par debašu pārtraukšanu un tad šie divi ierosinājumi.
Trešais ierosinājums, cik es saprotu, izskanēja komisijas priekšsēdētāja deputāta Budovska runā– par to, ka šis lēmums jāpieņem, vienkārši balsojot.
Tātad trīs dažādi ierosinājumi. Kā pirmais man ir jāliek uz balsošanu tas, vai mēs pārtraucam debates šajā jautājumā. Es ļoti atvainojos, mēs tā netiksim uz priekšu, ja tagad deputāti ceļas augšā, māj ar kartītēm, vēl grib kaut ko teikt. Jautājumu par debašu pārtraukšanu mēs nobalsosim, ja ne, tad turpināsim debates. Es lūdzu deputātus reģistrēties. Paldies. 115 ir reģistrējušies. Balsošana ir beigusies. Balsošanas režīms nebija ieslēgts, jo es jau nebiju aicinājis balsot. Vārds deputātam Kostinam– pie trešā mikrofona. Jautājumā par procedūru.

V.Kostins: */Cienījamais priekšsēdētāj! Tā iznāca, kā jūs teicāt, ka it kā vienlaicīgi ienāca pieteikumi ļaut uzstāties diviem deputātiem un ienāca ierosinājums pārtraukt uzstāšanās. Tad kas tad konkrēti bija pirmais? Ierosinājums par debašu pārtraukšanu vai
pirmais– divi deputāti vēlas uzstāties? Tad acīmredzot juridiski jāievēro šis moments. Bet citādi mēs balsosim to, kas ir izdevīgi vairākumam, bet ne mazākumam./

Priekšsēdētājs: Deputātam Kostinam es uzreiz atbildēšu, jo palūgšu stenogrammu, un tur dzirdēs, kādā kārtībā es nolasīju. Es domāju, ka galīgi nevajadzīgi ir šādi nokaitēt atmosfēru zālē par elementāriem procedūras jautājumiem, kad mums ir jābalso par to, vai turpināt vai neturpināt debates.
Godājamie deputāti! Vai tiešām mēs nevaram nobalsot?! Es nedomāju, ka šeit ir kaut kādas frakciju intereses sakarā ar to, vai debatēm būt vai nebūt, bet šāds priekšlikums ir ienācis. Tas ir rakstīts pēc deputāta Dīmaņa un deputāta Šapovālova pieprasījuma. Uzaicinu nobalsot par šo jautājumu. Tad mēs izlemsim visus procedūras jautājumus. Lūdzu, rezultātu. Vairākums balsojis par debašu pārtraukšanu.
Tagad mums jāizlemj jautājums, par kuru es jau minēju, tas ir, kā tālāk rīkoties ar šo lēmumprojektu. Mums ir piedāvāti trīs varianti: komisijas variants– pieņemt, vienkārši balsojot, šo lēmumu vai noraidīt; otrs variants, ko ieteica deputāts Dinēvičs, ir, ka jāizdala runas teksts, un tikai pēc tam, kad deputāti būs ar to iepazinušies, varētu pieņemt vai nepieņemt kaut kādu lēmumu. Trešais variants ir– noņemt vispār no dienas kārtības šā jautājuma izskatīšanu, jo nav izstrādāts ne deputāta ētikas kodekss, ne arī reglaments, kādā veidā šos jautājumus kārtot. Cik es jūtu, ir vēl arī ceturtais variants. Par šiem variantiem deputātiem vajag izteikties.

I.Movels: Man neliels papildinājums Dinēviča ierosinājumam vai priekšlikumam. Sakarā ar to, ka deputāts Aleksejevs teica, ka tas izteiciens deputātam Šapovālovam bija tāds nejaušs, varbūt rīt mums vajadzētu ne tikai stenogrammu iedot, bet arī paklausīties magnetofona ierakstu.

M.Budovskis: Mēs no komisijas puses noņemam savu lūgumu tūlīt balsot un piekrītam, ka vajag pavairot šo tekstu.

G.Preinbergs: Mans priekšlikums būtu sekojošs: neatkarīgi no tā, kādu lēmumu mēs pieņemam, katrā ziņā jādod vārds deputātam Šapovālovam sava viedokļa izskaidrošanai. Obligāti.

A.Ulme: Es domāju, ka būtu ļoti lietderīgi, ja pats Šapovālovs pateiktu kādus vārdus. Tad mums arī nevajadzētu tādus tekstus un tā tālāk. Varbūt, ka mēs varētu ienest Augstākajā padomē tādu miermīlīgāku gaisotni. Varbūt viņš nemaz tik ļauns nav.

S.Dīmanis: Es sākumā gribu izteikt protestu. Kad es aizrāvos diskusijā ar Budovska kungu, jūs teicāt, ka diskusija vēl priekšā, bet debašu nebija. Iznāca tā, ka es nedabūju izteikties. Pie kam šāda te autoritāra debašu pārtraukšana jautājumā, kas aizskar cilvēka cieņu, es domāju, bija pilnīgi nevietā. Es domāju, ka jāsāk balsot par visradikālāko priekšlikumu, tas ir, vienkārši jautājumu vispār noņemt no apspriešanas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk nevienu pie mikrofoniem. Es ļoti atvainojos, tomēr tādi priviliģētāki mikrofoni turpmāk nedrīkstētu būt.

A.Plotnieks: Man, godājamie kolēģi, būtu tāds priekšlikums. Mēs esam nobalsojuši par debašu pārtraukšanu. Lēmums ir pieņemts. Tai pašā laikā kaut ko izvērtēt, nenoklausoties izvērtējamā paskaidrojumus, nevar. Un neviena stenogramma to neatvietos. Bet paskaidrojums var būt, par to mēs neesam balsojuši. Tāpēc varbūt šobrīd noklausīsimies Šapovālova paskaidrojumu un pēc tam pieņemsim lēmumu.

A.Safonovs: */Man ir tīri ētisks jautājums. Lēmuma projekta, ko es turu rokās, trešās rindkopas pēdējā rindiņā mēs rakstām: “nosūtīt šo lēmumu” un beidzam “un presei”. Tas ir, tikai pēc tam, kad mūsu sēde izlems, pieņemt vai nepieņemt, šī informācija varēs iet plašās masās. Pie mums tagad visa šī apspriešana tiek translēta pa radio. Tas ir ētiski vai ne?/

Priekšsēdētājs: Paldies par šo aizrādījumu, bet radiotranslācija tika pieprasīta un par to tika nobalsots. Nebija nekādu priekšlikumu, ka radiotranslāciju vajadzētu izbeigt.
Godājamie deputāti, tātad ir viens konstruktīvs priekšlikums– komisija atsakās no sava priekšlikuma uzreiz balsot. Nāk vēl viens priekšlikums, ka lēmumu varētu pieņemt pēc tam, kad noklausītos ieinteresēto personu, tas ir, deputātu Šapovālovu. Bet par to mums ir jābalso, jo nekāda reglamenta par šiem jautājumiem nav. Tātad es aicinu nobalsot par to, ka pirms lēmuma pieņemšanas šajā jautājumā mums jānoklausās deputāts Šapovālovs un, ja mēs balsojam par to, tad vienlaicīgi jābalso, cik ilgi viņam dot laiku paskaidrojuma sniegšanai, jo viņa uzstāšanos nevarētu uzskatīt par uzstāšanos debatēs. Ir klāt pārtraukuma laiks, bet pirms pārtraukuma vārds Tālavam Jundzim nelielam paziņojumam. Pēc tam pārtraukums 30 minūtes.

T.Jundzis: Ar gandarījumu konstatēju, ka mūsu deputāti ar ļoti lielu interesi un aktivitāti piedalījušies Latvijas Olimpiskās komitejas rīkotajos Latvijas olimpiskās nedēļas pirmajos pasākumos, konkrēti, vakar vairāk nekā desmit piedalījās atklāšanas svinībās. Gribu darīt jums zināmu, ka šodien Latvijas Fiziskās kultūras institūta jaunajā zālē Latvijas Augstākās padomes deputātu basketbola komanda piedalās basketbola turnīrā. Aicināti arī visi deputātu līdzjutēji! Vēlreiz atkārtoju– šovakar astoņos Fiziskās kultūras institūta jaunajā zālē.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es ļoti lūdzu vēl pirms pārtraukuma palikt savās vietās un izlemt jautājumu, vai tiešām ir nepieciešama radiotranslācija turpmākajā darba gaitā. Lai nebūtu nekādu pārpratumu turpmāk, lūdzu, balsosim. Lūdzu rezultātu. Mazākums no klātesošajiem ir par turpmāko translāciju, 39 balsis par radiotranslāciju turpināšanu. Laikam deputāti nav sapratuši, kā balsot. Es lūdzu tādā gadījumā dzēst rezultātu. Lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu. Lūdzu, reģistrēsimies, kā to pieprasa frakcijas “Līdztiesība” pārstāvji. Rezultāts– 132. Lūdzu, balsosim. Tātad par translācijas turpināšanu ir mazākums no balsojušajiem deputātiem. Pieņemts lēmums, ka translācija pēc pārtraukuma netiek turpināta.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Visi zvani ir noskanējuši. Mūsu jaunais elektroniskais pulkstenis rāda, ka pagājušas tieši 30 minūtes pēc pārtraukuma pasludināšanas. Saskaņā ar vienošanos pirms pārtraukuma tagad būtu jādod vārds deputātam Šapovālovam un pēc tam jāizlemj jautājums, kā rīkoties ar Ētikas komisijas iesniegto lēmuma projektu. Vārds deputātam Šapovālovam. Nekur nav noteikts, cik minūtes varētu uzstāties? 5 minūtes, lūdzu, deputāt Šapovālov!

P.Šapovālovs: */Cienījamie deputāti! Liels paldies, ka devāt man vārdu. Tiesa, es gribēju, lai jūs dotu man vārdu nedaudz agrāk, kamēr notika translācija visai republikai, bet tā iznāca drusku neglīti. Translācijā tika izteikti man pārmetumi, bet, kad es centos atbildēt uz kaut kādiem maniem paziņojumiem, translāciju tūliņ atslēdza. Tas vēlreiz pasvītro mūsu demokrātismu un mūsu ētiku.
Pirmkārt, es gribēju griezties pie ētikas, deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja Budovska kunga ar to, ka, protams, es ļoti nožēloju to, ka viņš mani tomēr neuzaicināja uz savas komisijas sēdi. Es domāju, ka es paskaidrotu un lieta nebūtu nonākusi līdz šai iztirzāšanai. Es būtu izskaidrojis, ka es, protams, neesmu nekāds ekstrēmists un pie ieročiem un uz pilsoņu karu nesaucu. Deputāts Aleksejevs jau norādīja, ka 4.jūnijā, tūlīt pēc manas uzstāšanās, bija Augstākās padomes preses centra paziņojums, kurā bija teikts, ka deputāts izteica bažas par iespējamiem konfliktiem. Un šo preses centra paziņojumu, starp citu, neviens deputāts neapstrīdēja. Tātad to pieņēma kā normālu. Arī es uzskatīju, ka, jā, patiešām, tā es izteicos, vienkārši izteicu savas bažas. Es vienkārši izteicu bažas, atbildību par tādu nedaudz pārsteidzīgu nozīmēšanu. Uzskatu, ka šajā gadījumā manas uzvedības izskatīšana deputātu ētikas komisijā un nodošana te Augstākās padomes sesijai, tas varētu būt atbildība par domu. Mēs tuvojamies tam šausmīgajam 1937.gadam, kad viss tāds jau bija. Es uzskatu, ka es ne uz ko neaicināju, bet to, ka Budovska kungs neiesniedza un nepavairoja manu runu, cenšoties vēl vairāk pievērst deputātus domai, ka mums vajag mutiski izteikties un tomēr pieņemt šo Augstākās padomes lēmumu.
Un nobeigumā es vēlreiz apstiprinu, ka es vispār izteicu bažas par situācijas iespēju, kad ies darbā ieroči. Lai Dievs dod, ka tas nenotiktu, un es neuzskatu, ka es te kaut ko teicu. Mums te ir cienījamā Lagzdiņa kunga runa 20.jūnijā, 175.–176.lpp. Tai daļā, kurā viņš pamato likumu par politisko partiju darbības pārtraukšanu tiesību aizsargāšanas orgānos, viņš arī izteica bažas, ka dažādi grupējumi tiesību aizsargāšanas orgānos var izsaukt konfliktus līdz pat ieroču pielietošanai. Tas– Lagzdiņa kunga izteiciens. Lūk, man ir stenogramma, 175.–176.lappuse. Es atdodu to mūsu priekšsēdētājam. Lai viņš pats pārliecinās. Un paldies vēlreiz par to, ka jūs man devāt vārdu. Žēl, protams, ka nebija translācijas./

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Es redzu, ka mūsu rindas ir ļoti samazinājušās, un man ir lielas šaubas, vai mēs varēsim panākt labvēlīgu rezultatīvu balsošanu. Taču mums būtu jāizlemj, kādā veidā rīkoties ar šo lēmuma projektu.
Atgādināšu piedāvājumus, par ko būtu jābalso. Pirmais– noklausīties ierakstu ar deputāta Šapovālova uzstāšanos, izdalīt runas tekstu un tad lemt par šo lēmuma projektu. Otrais– vispār noņemt no dienas kārtības. Es atļaušos vēl vienu piedāvājumu, kas šeit izskanēja vairākkārt, tas ir, ka Augstākā padome apmierinās ar šo nelielo diskusiju, jautājumiem un debatēm par Šapovālova uzstāšanos, kas jau ir izskanējusi, un nekādu lēmumu nepieņemt šajā sakarībā. Tas ir līdzīgi kā noņemt no dienas kārtības. Rezultāts viens un tas pats.

S.Dīmanis: Es piedāvāju sākt ar noņemšanu no dienas kārtības kā visradikālāko priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Kādi citi ierosinājumi? Nav. Jālūdz, lai deputāti vēlreiz reģistrētos. Rezultāts– 120. Kaut gan pastāv zināmas bažas par rezultatīvu balsošanu, tomēr būs jābalso.
Godājamie deputāti! Nepilns skaitliskais sastāvs nav par pamatu, lai nebalsotu kādā jautājumā. Pirmais un visradikālākais ierosinājums ir vispār noņemt no dienas kārtības šo jautājumu. Motivācija laikam nav vajadzīga. Lūdzu balsot. Rezultāts: 39– par noņemšanu, 61– pret, 18– atturas. Tātad lēmums par jautājuma noņemšanu no dienas kārtības nav pieņemts.
Nākamais variants– noklausīties ierakstā deputāta Šapovālova runu, par ko tika minēts lēmumā. Visiem deputātiem vajag izdalīt tekstu pēc stenogrammas un tikai pēc tam varētu no jauna izskatīt jautājumu par lēmuma pieņemšanu. Otrais ierosinājums. Lūdzu balsot. Rezultāts– 66 ir par. Tas ir vairāk nekā puse no balsošanā piedalījušamies deputātiem. 66 no 118. Tā kā šis ir procedūras jautājums, ar balsu vairākumu lēmums ir pieņemts. Mums atliek lūgt Augstākās padomes darbiniekus parūpēties par ieraksta atskaņošanu un sagatavot stenogrammas ar attiecīgā teksta izdruku, lai izdalītu tās deputātiem. Es laikam nevarēšu pateikt, cik ātri tas ir izdarāms.

No zāles: */Par balsošanu, kad mēs pieņēmām trešo, visradikālāko priekšlikumu, mums reģistrējās 118 un 61 nobalsoja par šo jautājumu./

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, par nobalsoja 39: */Tad nepareizi liekat jautājumu uz balsošanu./

J.Celmiņš: Man ir ierosinājums: līdz turpmākajai Ētikas komisijas sēdei vajadzētu izstrādāt nolikumu par to, kā darbojas Ētikas komisija. Lai nebūtu strīdu par to, vai ir jāuzaicina tas deputāts, kura lietu izskata komisija, vai nav un vai šī mūsu sēde notiek atklāti vai slēgti, vai tas iet radio vai neiet, vai darbavietai un vēlētājiem par to paziņojam vai ne– to visu vajadzētu nolikumā paredzēt. Mēs varētu pieņemt lēmumu un lūgt Ētikas un mandātu komisijai šādu nolikuma projektu sagatavot un iesniegt mums apstiprināšanai.

S.Dīmanis: Ja mēs atgriežamies pie jautājuma par Šapovālovu, mēs pieprasām, lai būtu radiotranslācija, jo sākums bija translēts. Tas ir viens. Kopā ar izrakstu par Šapovālova teikto mēs lūdzam arī Lagzdiņa kunga uzstāšanos 20.jūnijā, kur, runājot par partijas darbību valsts varas orgānos, viņš izteica tās pašas bažas vārds vārdā. Lūdzu arī viņa uzstāšanos 20.jūnijā par darbību valsts varas orgānos.

Priekšsēdētājs: Šis jautājums laikam tomēr jāizskata Ētikas komisijā. Ja frakcija “Līdztiesība” vai tās līderis deputāts Dīmanis iesniegs rakstisku pieprasījumu, tad noteikti to varētu izskatīt.

E.Repše: Lūdzu to laiku, kad notiks šī vērtīgā ieraksta klausīšanās, paziņot iepriekš, lai deputāti, kas nav ieinteresēti, nebūtu spiesti piedalīties.

Priekšsēdētājs: Paldies, bet deputāti laikam būs, spiesti vai nespiesti, tomēr balsot par kaut ko. Šī jautājuma izskatīšana tiek atlikta, jo šobrīd mēs nevaram pateikt, kad šis tehniskais nodrošinājums tiks izdarīts. Tad arī mums būs noteikti jālemj par radiotranslāciju un pārējo. Stenogrammas izraksts varētu būt pēc 20 minūtēm pavairots, bet ar ieraksta noklausīšanos ir drusciņ sarežģītāk. Es domāju, ka diez vai mēs tik steidzami ķersimies klāt pie šī jautājuma.
Godājamie deputāti! Nākamais dienas kārtības punkts, par kuru mēs nobalsojām, ka mēs to varētu izskatīt šodien un tad rīt produktīvi strādāt pie likumprojektu pieņemšanas, bija Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmuma projekts par komisijas izveidošanu nepamatotu privilēģiju un priekšrocību sistēmas likvidēšanai. Sekretariāts ierosināja, ka par ļoti praktiskiem deputātu apgādes jautājumiem varētu ziņot mūsu Augstākās padomes lietu pārvaldnieka vietnieks. Lūdzu, Ziemeļa kungs.

V.Ziemelis: Paziņojums sakarā ar deputātu vēlēšanos, lai organizētu pusdienas šajā ēkā. Sākot ar nākošo nedēļu, pusdienas tiks organizētas pirmajā stāvā, kur pašreiz ir bufetes telpas. Vairāki deputāti bija izteikuši vēlēšanos uzzināt, kā te darbojas bufete. Šodien iespējams pilnīgi visiem izmantot šos bufetes pakalpojumus un redzēt, ko katru nedēļu saņem jebkurš mūsu darbinieks. Tas tiks organizēts turpmāk visiem deputātiem, tur būs iespēja nopirkt savu gabalu desas un gabalu gaļas.

Priekšsēdētājs: Varbūt deputātiem ir kādi jautājumi?

J.Endele: Man ir jautājums, kas pilsētniekiem var neinteresēt, tas ir par veselības aizsardzības lietām.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, godātie deputāti, jautājumus uzdodiet par konkrēto informāciju, ko sniedza Ziemeļa kungs. Varbūt neuzsāksim ārpus dienas kārtības apspriest visplašākos deputātu nodrošināšanas jautājumus.

V.Zeile: Ļoti liels lūgums neatkarīgi no tā, kā ēdināšanas jautājumi tālāk risināsies, vai nevarētu pārtraukt deputātus ēdināt ar sviestmaizēm un dzirdināt ar pepsikolu un fantu un pagādāt šeit elementāras mūsu republikā ražotas sulas. Neaizmirsīsim, ka aiz loga ir jūlijs. Vai nevarētu kaut vai par komerccenām uz tirgus pirkt zaļumus, salātus, biezpienu, lai mums ēdienkarte dažādotos.

V.Ziemelis: Par komerccenām gan, ja jūs tas apmierinātu, es varētu izskatīt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka mēs visi uzklausījām informāciju un rīt izmantosim, kurš vēlēsies. Paldies Ziemeļa kungam. Tagad vārds deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Cienītie kolēģi! Mēs sākām izskatīt jautājumu par ētikas lietām. Mums vēl ir sagatavotas četras atbildes. Es domāju, ka varētu tās iekļaut šodien, jo faktiski laiks ir un atbilde ir jādod. Četri jautājumi aizņems apmēram desmit minūtes.

Priekšsēdētājs: Par to lems deputāti, vai viņi ir ar mieru noklausīties Ētikas komisijas ziņojumu par šiem jautājumiem. Bet, tā kā tagad bijām nolēmuši, aicināsim tribīnē deputātu grupas vadītāju deputātu Selecki vai kādu no šīs deputātu grupas, kas ir gatavs ziņot par lēmuma projektu sakarā ar komisijas izveidošanu privilēģiju likvidēšanai. Es ļoti atvainojos, bet vai mūsu nedisciplinētība vai arī kaut kas cits ir par pamatu tam, ka dienas kārtībā iekļautos jautājumus mēs nevaram izskatīt. Tāda situācija mums laikam ir pirmo reizi. Netiek izskatīts dienas kārtības jautājums par privilēģiju likvidēšanu. Privilēģijas turpināsies, un šinī sakarībā mums būtu jābalso, vai varam noklausīties Ētikas komisijas priekšsēdētāja M.Budovska ziņojumu par šiem ētikas jautājumiem, jo šī ziņojuma noklausīšanās mums jāiekļauj darba kārtībā. Man tikai būtu jautājums, vai šis dokuments ir pavairots un izdalīts deputātiem? Visi dokumenti, kas saistīti ar dienas kārtību, tiek pavairoti un izdalīti deputātiem. Es uzskatu, ka šis jautājums nav sagatavots, lai to varētu apspriest šeit plenārsēdē. Līdz ar to, godājamie deputāti, tas, par ko mēs nobalsojām šajā dienas kārtībā, dažādu objektīvu un ne sevišķi objektīvu iemeslu dēļ vai nu nav izskatāms vai nav sagatavots izskatīšanai.
Atliek vienīgi jautājums par Konsultatīvo tautību padomi. Tur gan bija aicinājums, ka zālē var palikt tikai tie deputāti, kas ir ieinteresēti apspriest šo jautājumu praktiski pirmajā lasījumā. Vai ir no komisijas kāds gatavs ziņot par šo jautājumu? Deputāte Ita Kozakeviča, lūdzu ziņot par šo jautājumu! Izrādās, ka par Konsultatīvo tautību padomi maz kas grib dzirdēt. Varbūt, ka godājamā kolēģe mūs informēs, kādā stāvoklī ir šis jautājums, kāpēc tas ir apspriežams un kas traucēja mums to pilnvērtīgi iekļaut dienas kārtībā kā vienu no dienas kārtības punktiem. Pēc tam izlemsim, kā mums tālāk rīkoties, izskatot šo dienas kārtības jautājumu.

I.Kozakeviča: Pirmām kārtām, godātie kolēģi, es šodien šajā jautājumā aizstāju mūsu galveno referenti Marjašas kundzi, kurai, par nožēlu, objektīvu iemeslu dēļ nebija iespēja pēdējās pāris stundas piedalīties sēdē par konsultatīvo padomi.
Es gribu pievērst jūsu uzmanību tam, ka šis nolikuma projekts būtībā ir ļoti iekavēts parāds, jo tas tika izstrādāts jau gadu atpakaļ. Pamēģināsim tagad atsaukt atmiņā tādu notikumu Latvijas vēsturē kā Latvijas tautu forumu! Tur pirmo reizi izskanēja doma par to, ka mums beidzot pēc ilga pārtraukuma atkal jāievēro Latvijas minoritātes, atkal jāatceras, ka Latvija nav nedz gluži viennacionāla republika, nedz arī republika, kurā dzīvo tikai pamatnācija un viena, proti, lielākā nacionālā minoritāte. Tad pieņemtajā rezolūcijā par Latvijas nacionālo grupu nacionālo un kultūras attīstību izskanēja doma par to, ka šīm Latvijas nacionālajām grupām jābūt kaut kādi saistītām ar republikas Augstāko padomi, lai beidzot nacionālo politiku republikā varētu veidot paši nacionāļi. Turklāt tika domāts arī par to, lai visbeidzot nacionālajā politikā izveidotu tādu mehānismu, kas varētu nodrošināt arī mazo minoritāšu intereses, jo tāda mehānisma mums patlaban nav. Pērnajā gadā tika sastādīta darba grupa. Tajā bija pārstāvēti gan juristi, gan nacionālo kultūras biedrību pārstāvji, gan arī dažādi orientēti sabiedrisko spēku pārstāvji. Tajā skaitā arī no Interfrontes. Varbūt tieši tādēļ šī darba grupa strādā diezgan ilgi, lai kopīgi nāktu pie kaut kāda viena slēdziena, kā šī padome varētu izskatīties. Visbeidzot praktiski šis projekts ir jūsu priekšā. Tur ir ieviesti tikai ļoti nedaudzi labojumi, turklāt pārsvarā no mūsu otrās frakcijas puses. Projekts savulaik tika darba grupā pieņemts, ievērojot pilnīgu konsensa principu, un tāds tas arī tagad ir iznācis.
Godājamie kolēģi! Lai cik maz mēs būtu palikuši zālē, es tomēr ļoti palūgšu nedaudz klusāk. Mēs varētu izšķirties par diviem jautājumiem, vai klausīties tādā sastāvā, kā mēs esam, vai, ja mēs vairs nejūtam spēka šo jautājumu noklausīties, tad tomēr citu dienu. */Cienījamais kolēģi! Es jūs ļoti palūgšu klusāk./
Patlaban mūsu priekšā ir projekts, kurš paredz pēc paritātes principa veidot šo Konsultatīvo tautību padomi pie Augstākās padomes. Tātad pārstāvība šajā padomē būs vienāda neatkarīgi no tā, cik attiecīgā nacionālā vai etniskā grupa ir liela vai maza. Tā ir nepieciešama tieši tādēļ, lai beidzot mums būtu viens organisms, kas nacionālajā jautājumā varētu nodrošināt arī nelielo minoritāšu intereses. Mūsu vājais punkts ilgu laiku bija jautājums par to, kā šī Konsultatīvā padome tiks veidota. Pēc kāda principa? Vai tas būs pārstāvniecības orgāns vai ne? No vienas puses, izskanēja tādi priekšlikumi, ka šādu lomu var spēlēt pastāvošo nacionālo kultūras biedrību asociācija. No otras puses, izskanēja iebildumi, un šie iebildumi ir diezgan pamatoti. Cik tālu katra nacionālā biedrība var pārstāvēt savu minoritāti? Un tiešām nav tā, ka katra nacionālā biedrība pilnīgi pārstāv savas minoritātes intereses. Īpaši, ja tās ir lielās minoritātes. Tātad mēs esam pieņēmuši sarežģītāku, bet plašāku šīs Konsultatīvās padomes veidošanas mehānismu. Proti, mēs tuvojamies tam principam, pēc kura savulaik tika sasaukts Tautu forums. Tās ir nacionālās teritoriālās konferences, kuras organizē vietējās padomes, sadarbojoties ar nacionālajām biedrībām.
Kādas nacionalitātes var būt pārstāvētas šajā Konsultatīvajā tautību padomē? Jūs paši saprotat, ka problēmu rada delegātu noteikšana, jo Latvijā dzīvo 130 tautību pārstāvji. Kur mēs varam novilkt robežu? Vai tā var būt skaitliska robeža? Vai mēs varam pateikt, ka 2000 cilvēku liela minoritāte drīkst piedalīties? Un tad mūsu komisijā izkristalizējās šāds viedoklis: šī Konsultatīvā padome ir aicināta piedalīties tieši to jautājumu izskatīšanā, kas tieši, mazāk pastarpināti attiecas uz nacionālo politiku, uz kultūrautonomiju, uz nacionālo izglītību, uz valodas problēmām. Konsultatīvajā tautību padomē un tās darbā var piedalīties tās nacionālās un etniskās grupas, kuras apzinās nepieciešamību veidot savas nacionālās grupas nacionālās kultūras politiku. Tās ir tās grupas, kuras ir izveidojušas savas nacionālās apvienības, kuras ir nacionālo kultūras biedrību asociācijā un arī ārpus tām. Alternatīvās biedrības. Tādā veidā mēs varam saglabāt šo principu.
Manuprāt, Konsultatīvās padomes mērķi un uzdevumi ir skaidri visiem klātesošajiem, ar šādas padomes nepieciešamību es aizvien izteiktāk sastopos mūsu komisijas praksē. Mēs Latvijā esam nonākuši tai situācijā, ka pēdējā pusotra gada laikā nacionālās kultūrautonomijas vai nacionālo minoritāšu kultūras atdzimšanas prakse ir pilnīgi apsteigusi mūsu likumdošanas praksi. Likumdošanas aktu, kas šo procesu regulētu, patlaban nav. Tajā pašā laikā mēs esam labas gribas pilni, bet no vairākām pusēm jau atskan pārmetums par to, vai neveidojas tāda nevēlama parādība kā nacionālais protekcionisms. Un varbūt šeit ir arī maza daļa taisnības. Jo nacionālā protekcionisma grēkā krist ir viegli, tā varā var nonākt arī lielās minoritātes, to pārmet latviešu pusei.
Tātad, izstrādājot konkrētus likumdošanas aktus, kuri attiecas uz nacionālo politiku, pieņemot konkrētus lēmumus šajā jomā, nedrīkst veidot šo politiku no augšas, bet jāklausās pašos ieinteresētajos. Jāvadās pēc principa, ka nacionālā politika ir jāveido pašiem nacionāļiem. Tas arī ir šīs Konsultatīvās padomes galvenais uzdevums. Tas būtu viss.
Atlikušajā laikā es ieteiktu sekojošu darba kārtību: šodien es atbildētu uz jautājumiem, kuri jums ir radušies. Konkrētus iebildumus un konkrētus papildinājumus es lūgtu formulēt rakstiski, lai mēs tos varētu izskatīt komisijā. Es ļoti esmu nobažījusies par to, ka mēs daudz runājam par nacionālo situāciju republikā, par saasinājumiem tajā pašā laikā, kad nākamajā darba grupā tiek izstrādāts likums par Latvijas nacionālo grupu tiesībām. Kā jūs atceraties, tas tika jau pieņemts pirmajā lasījumā un publicēts tautas apspriešanai. Un tagad, pirms to izskatām otrajā lasījumā, es painteresējos, cik daudz priekšlikumu par šo likuma projektu ir ienācis Latvijas Augstākajā padomē? Rakstiski nav ienācis neviens priekšlikums. Ja ir kas konkrēti iebilstams, domāsim par to, kā savus labojumus, papildinājumus vai domu formulēt.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātei Kozakevičai. No sekretariāta man ziņo, ka ir pieteikušies jau četri jautājumu uzdevēji. Pirmais ir deputāts Rogaļs, otrais– deputāts Priščepovs.

M.Rogaļs: */Cienījamais referent! Man ir daži jautājumi. Pirmais. Tas attiecas uz nacionālo biedrību, klubu skaitu un to skaitlisko sastāvu./

I.Kozakeviča: */Nacionālo skaitu?/

M.Rogaļs: */Jā. 4.1.pantā norādīti sabiedriskie nacionālie formējumi: nacionālās biedrības, nacionālie klubi, novadnieku biedrības. Vai jūs nenosauktu tās, un kāds ir to skaitliskais sastāvs? Tas ir, kā tās var pārstāvēt nacionālās grupas Latvijā?/

I.Kozakeviča: */Pirmkārt, skaitliskais sastāvs. Mēs nenoteiksim [to] šajā nolikumā tieši tāpēc, ka skaitliskais sastāvs taču var mainīties. Skaitliskais sastāvs var palielināties./

M.Rogaļs: */Nē. Es precizēju. Pašlaik. Kāda, kādas un kāds to skaitliskais sastāvs?/

I.Kozakeviča: */Cienījamais kolēģi! Tas ir, apvienību skaitu vai attiecīgās nacionālās grupas skaitlisko sastāvu jūs domājat?/

M.Rogaļs: */Nē. Apvienību. Varbūt es nepareizi izteicos./

I.Kozakeviča: */Pašlaik ir 18 šādas organizācijas. Pašlaik. Bet mēs varam paredzēt, reiz šīs Konsultatīvās padomes darbība paredzēta uz pieciem gadiem, tad šo piecu gadu laikā mums, mēs nevaram neievērot šo iespēju, parādīsies jaunas apvienības. Ar to mums jārēķinās. Tajā pašā laikā mēs ievērojam nākošajā redakcijā jūsu ierosinājumu, jo šeit ir patiešām pilnīgi pareizas piezīmes. Tas ir par 4.1.punktu./

M.Rogaļs: */Atvainojiet, lūdzu. Jūs varat atbildēt uz jautājumu: ir 18 novadnieku apvienības, un cik apmēram biedru sastāv šajās apvienībās? Katrā. Kaut vai pirmajās piecās./

I.Kozakeviča: */Es saprotu, cienījamo kolēģi! Tātad es pieņemu, ka jūs laikam neuzmanīgi klausījāties to, ko es stāstīju pirmajā daļā. Bet speciāli jums es paskaidrošu vēlreiz. Skaitliskais sastāvs ir visdažādākais. Ir palielas apvienības. Mana tieši pieder pie lielākajām– 4 tūkstoši. Ir pavisam mazas apvienības. Tieši tāpēc, lai nerastos šis jautājums, ko jūs pašlaik uzdodat. Cik šīs apvienības reprezentablas. Jūs redzat, ka mēs atsakāmies no šīs Konsultatīvās padomes formēšanas, vienkārši deleģējot no nacionālajām apvienībām. Jo tad tā patiešām nebūtu reprezentatīvs orgāns. Mēs apzināti pieņemam tikai nacionālo apvienību dalību reģionālo nacionālo konferenču rīkošanā. Tas ir viss. Bet te piedalās cilvēki, kuri neietilpst šajās nacionālajās apvienībās./

Priekšsēdētājs: Paldies. Es tomēr gribētu atgādināt: deputāti jautātāji, cienīsim mūsu dāmu, kas atbild uz jautājumiem.

M.Rogaļs: */Man ir vēl viens jautājums./

V.Priščepovs: */Es ļoti uzmanīgi noklausījos jūsu runu par komitejas (Iespējams, domāta Konsultatīvā tautību padome. – Red.) nozīmi, tās pienākumiem, uzdevumiem, ko tā pildīs, darba kārtību utt. Man gribētos precizēt, vai jūsu komitejā tika izskatīti jautājumi par šīs komitejas tiesībām? Kādas tiesības tai ir?/

I.Kozakeviča: */Par komitejas tiesībām. Par to jūs varat izlasīt šajā pašā likumprojektā. Pirmkārt, šai Konsultatīvajai padomei ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Un tas, manuprāt, ir vissvarīgākais. Bez tam šīs komitejas pārstāvim, kā jūs varat izlasīt šajā lēmuma projektā, ir tiesības piedalīties Augstākās padomes darbā tajās sēdēs, kurās tiek izlemti jautājumi, kas attiecas uz nacionālās politikas tiesisko nodrošinājumu, un pastāvīgo komisiju darbā, kad tiek risināti šie jautājumi./

V.Priščepovs: */Jūs acīmredzot mani nesapratāt. Patstāvīgas tiesības. Kādas tiesības tai ir pieņemt lēmumus, vēl kaut kādus aktus, saprotat? Es izlasīju uzmanīgi./

I.Kozakeviča: */Jūs saprotiet, reiz tā ir Konsultatīva padome, tad tā ir padome ar likumdošanas iniciatīvas tiesībām, bet tas nav likumdevējs orgāns./

V.Priščepovs: */Es jūs sapratu, paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jautājumu uzdod deputāts Stefanovičs, un gatavoties deputātam Ābiķim.

V.Stefanovičs: */Es saprotu, ka savā laikā republikas Konstitūcijas 106.pantā tika ierakstīts lēmums par tādas sabiedriskas Konsultatīvas tautību padomes izveidošanu, bet es domāju, ka laiks ir mainījies no tā momenta, kad tas tika ierakstīts Konstitūcijā, un acīmredzot apspriešanas laikā tiks ierosināts jautājums par tāda orgāna nepieciešamību. Katrā ziņā man ir tāds uzskats, ka tā būs papildu struktūra, pēc kuras diezin vai ir nepieciešamība, bet tas ir cits jautājums. Tas ir mans uzskats un tas tiks izteikts. Bet pašlaik jautājums ir tāds.
Man radās tāds jautājums: kā tiks atlasīti tie trīs nacionālās grupas pārstāvji, ja, teiksim, no manas, ukraiņu tautības te ir jau ne viena vien grupa, bet no baltkrievu– ir veselas trīs. Tās pauž dažādas intereses. Es domāju, var gadīties tā, ka šajās grupās var neatrast vienotību par tiem trim cilvēkiem, kurus ieteikt. Man ļoti grūti teikt, kā šis jautājums var tikt atrisināts.
Tālāk. Te, šajā lēmumā, rakstīts, ka jābūt teritoriālām sapulcēm, ja vienas un tās pašas tautības vai etniskās grupas pārstāvjiem būs pretējas intereses, tātad ar vienu teritoriālo sapulci nepietiks.
Tālāk. Ja netiks ievērotas šīs nacionālās grupas intereses, teiksim, Proletāriešu rajonā, kur, kā te rakstīts, vietējā padome organizēs šīs sapulces, tātad šīs tautības daļas intereses netiks pārstāvētas šajā padomē. Kā tiks risināts šis jautājums? Tas ir pirmais jautājums./

I.Kozakeviča: */Pirmkārt, nolikuma projektā, kā jūs saprotat, izklāstīti padomes formēšanas vispārīgie principi. Pie tā būs vēl vajadzīga vienkārša instrukcija par šo teritoriālo konferenču sarīkošanu. Jā, patiešām, ir tāds stāvoklis dažās nacionālās gupās, tai skaitā ukraiņu un baltkrievu arī, kurās pastāv vairākas organizācijas, kas atrodas uz dažādām platformām. Es šeit sevišķas pretrunas neredzu. Tas ir tīri instrukcijas jautājums par šo vēlēšanu veikšanu katrā teritoriālā konferencē, ko organizē vietējās padomes un kurās jāpiedalās visu novirzienu pārstāvjiem. Bet tur jau tas būs iekšējās vienošanās, iekšējā konsensa jautājums./

V.Stefanovičs: */Jā, bet, ja konsenss netiks panākts, bet liela tautības daļa būs citās pozīcijās nekā tā grupa, kura pašlaik ietilpst nacionālā kultūras biedrībā? Tā [ir] ar ukraiņiem, piemēram. Intereses, kuras pārstāv ukraiņu nacionālās kultūras biedrības, tās ir Latvijā dzīvojošo ukraiņu mazākuma intereses./

I.Kozakeviča: */Tad būs arī, starp citu, interesants un labs stāvoklis, tad to izlemsim balsošanas ceļā. Kur jūs redzat šeit kaut kādas grūtības? Lūk, tad paliks, teiksim, tā platforma, ko pārstāv ukraiņu biedrība, kura ir ārpus Konsultatīvās padomes, biedrība turpina pastāvēt ar savu platformu, un paldies Dievam, ja te atradīsies cilvēki, kuri spēs novest līdz mums pretējos viedokļus. Tas taču ir labi./

V.Stefanovičs: */Bet kā viņi tur atradīsies, ja te melns uz balta rakstīts, ka tiks pārstāvēti pirmām kārtām tie, kuri apvienojas ap šīm biedrībām. Bez mazākām šaubām, vietējā padome to stimulēs. Bez šaubām, tiks stimulēta šo trīs cilvēku izvirzīšana no šīs gatavās struktūras, bet ne no tautības pārstāvjiem, kuri dzīvo attiecīgajā teritorijā./

I.Kozakeviča: */Nē, tām jābūt atklātām konferencēm. Es vēlreiz saku, ka tas tieši ir instrukcijas jautājums./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet mums šeit ir žurnāliste, Stefanovič, un ņem interviju no Itas Kozakevičas.

V.Stefanovičs: */Nē, tā nav intervija, un es lūdzu neizteikt piezīmes un komentārus par maniem jautājumiem. Lūdzu nekomentēt manus jautājumus. Es precizēju vienu jautājumu./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet es lūdzu sēdes vadītāja tiesībām gribētu lūgt tomēr ievērot to, ka pēc jums, deputāt Stefanovič, vēl ir septiņi jautātāji, kas grib uzdot jautājumus un ar nepacietību gaida. Jūs jau uzdodat trešo jautājumu pēc kārtas un tāpēc es ļoti lūdzu tomēr cienīt arī pārējos deputātus, kas šeit ir palikuši un vēlas uzdot jautājumus.

V.Stefanovičs: */Es atvainojos deputātiem, kurus es aizkavēju, bet es uzdevu jautājumu tikai par vienu nolikuma punktu. Un tagad otrais. Pirms manis Rogaļs uzdeva jautājumu, kādas tiesības izmantos. Es te lasu: “ir tikai rekomendējošs raksturs”. Cik, pēc jūsu domām, rekomendējošais raksturs spējīgs te ienākt kaut kādu rekomendāciju ievērošanā? Es personīgi ļoti šaubos. Jūs domājat, ka ne?/

I.Kozakeviča: */Nu, zināt, to jūs vairs nejautājat, jūs vienkārši izsakāt savu personīgo viedokli./

V.Stefanovičs: */Visu sapratu, paldies./

Priekšsēdētājs: Lūdzu vārds deputātam Ābiķim uzdošanai un gatavoties deputātam Silāram.

Dz.Ābiķis: 4.1.punktā ir rakstīts, ka Konsultatīvajā tautību padomē uz paritātes pamatiem ir tiesības pārstāvēt visas Latvijas Republikas teritorijā patstāvīgi dzīvojošās nacionālās un etniskās grupas. Vai nebūtu mērķtiecīgi, ja šajā tautību padomē varētu piedalīties arī latvieši, kas ir pamatnācija, un arī otra pamatnācija– lībieši? Varbūt atsevišķi varētu izdalīt arī latgaliešus.

I.Kozakeviča: Jūsu iebilde ir pareiza. Faktiski tas ir trūkums pašā formulējumā. Pirmām kārtām par to, kas attiecas uz lībiešiem un latgaliešiem. Tiešām šīs etniskās grupas un tautības statuss ir atšķirīgs, bet gan latgaliešu biedrības, gan lībiešu biedrības pārstāvji ir piedalījušies šī nolikuma projekta izstrādē. Viņiem ir jāatrodas šajā padomē, es piekrītu jums. Tas ir precizēts formulējums. Attiecībā uz latviešiem padomē domas dalījās, kad strādājām. Patlaban komisijās parādās cits viedoklis, ka te jābūt minoritāšu interesēm pēc tāda paša principa un jāatrodas arī latviešu pārstāvjiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājumu uzdod Silārs. Gatavojas deputāts Ēlerts.

I.Silārs: Manu jautājumu jau uzdeva Dz.Ābiķis. Bet es šo jautājumu gribu uzdot citā kontekstā. Manu uzmanību saasināja tas, ar ko jūs sākāt un beidzāt savu uzstāšanos, ka Konsultatīvā tautību padome tiek izveidota, lai nacionālo politiku varētu veidot paši nacionāļi. Un šajā sakarībā es gribētu jautāt, ko jūs saprotat ar šo jauno vārdu “nacionālis”? Vai latvietis ir nacionālis vai nav? Ja latvietis ir nacionālis, tad pats par sevi saprotams, ka viņam šeit ir jābūt. Ja jūs uzskatāt, ka latvietis nav nacionālis, tad es protestēju. Jo iznāk, ka valsts nacionālo politiku veidos nelatvieši un vispār nepiedalīsies šajā veidošanā. Nacionālo politiku veidos tikai paši nacionāļi.

I.Kozakeviča: Dārgais kolēģi! Es šeit neredzu ne mazākās pretrunas. Pamatnācijas lielo nacionālo politiku, visticamāk, neveidos Konsultatīvajā tautību padomē, bet to veidos šeit, parlamentā. Un, lai tā nacionālā politika, kuru likumdošanas kārtībā mēs noteiksim šeit, Augstākajā padomē, bāzētos uz reālām Latvijas nacionālo minoritāšu interesēm, ir vajadzīga šī garantija nacionālajām grupām kaut kur oficiāli paust savu gribu. Es neredzu šeit pretrunas.

I.Silārs: Tādā gadījumā es gribētu precizēt: “piedalīties veidošanā”.

Priekšsēdētājs: Deputāt Silār, te nav vieta ierosinājumiem, te ir tikai jautājumi.

I.Silārs: Es pieņemu aizrādījumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

I.Ēlerts: Cienījamā Kozakevičas kundze! Par 4.2.punktu es varbūt neuzmanīgi klausījos. Sakiet, lūdzu, kā atšķiras mehānisms pārstāvju ievēlēšanai nacionālo vai etnisko grupu teritoriālajās konferencēs un Konsultatīvajā padomē? No katras etniskās grupas tiek ievēlēti ne vairāk kā trīs Konsultatīvās padomes locekļi. Vai to nevajag norādīt arī šajā nolikumā?

I.Kozakeviča: Nē, nolikumā, mūsuprāt, norādīt nevajag tādēļ, ka konkrētais ievēlēšanas mehānisms ir jāatspoguļo pavisam konkrētā instrukcijā. Tas, kā tiks vēlēti pārstāvji šajās teritoriālajās konferencēs, ir tehnisks jautājums.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod Buka, gatavoties deputātam Vaivadam.

S.Buka: */Pirmkārt, man izsauc zināmu izbrīnu tas, ka sākumā autoru kolektīvu vadīja Stešenko, tāds bija pirmais variants, tagad ierakstīts Panteļējevs, bet visi apvaino Itu Kozakeviču, katrā ziņā iesniedz viņai savas pretenzijas, nedaudz nepamatoti, bet tā jau notiek.
Pirmais jautājums. Vai jums nešķiet, ka nolikums un pati ideja pašlaik daudzējādi saistīta ar to, ko neizdevās realizēt pilnā mērā komisijai par cilvēka tiesībām un nacionālajiem jautājumiem, pēc sava nacionālā sastāva varbūt profesionālai, pēc tiem deputātiem, kuri ir komisijā. Lielākā daļa tiesību, kuras šeit uzskaitītas, šajā nolikumā par sabiedriski konsultatīvo padomi, un tāpēc radās nepieciešamība veidot vēl vienu orgānu, kas pastiprinātu pašas komisijas darbību, man šķita, ka varbūt ir vēl kādi varianti, nostiprināt komisiju, veidot pie tās ekspertu grupu. Kādas ir jūsu domas par šo jautājumu?/

I.Kozakeviča: */Pirmkārt, atbilde uz to, kas bija tāds pusjautājums sākumā. Jā, patiešām, Vladimirs Stešenko vadīja darba grupu, Andrejs Panteļējevs parakstīja septīto variantu ar nelieliem redakcionāliem labojumiem, jo tā tam ir jābūt.
Atbilde uz jūsu galveno jautājumu, vai varēja atteikties no Konsultatīvās tautību padomes idejas, nostiprinot mūsu komisiju. Nē, manuprāt, nevarēja, jo jūs zināt, jebkura komisija, ja tā izaug līdz bezgalībai, kļūst vienkārši darba nespējīga. Iekļaut visu ieinteresēto minoritāšu pārstāvjus parlamentārā komisijā mēs nevaram, mūsu funkcija ir vajadzību vispārināšana likumdošanas līmenī, bet, lai šīs vajadzības ieinteresētās personas noskaidrotu pašas, es personīgi savā darbā tādas komisijas nepieciešamību nejūtu./

S.Buka: */Tad otrais jautājums. Vairākās republikās pastāv tautību lietu ministri, tai skaitā arī mūsu kaimiņu republikā Lietuvas Republikā. Vai jums nešķiet, ka viena no jūsu vadītās komisijas iniciatīvām varētu būt prasība vai ierosinājums izveidot līdzīgu ministriju, operatīvāku orgānu, kurš darbotos pastāvīgi, bet nevis sapulcējoties divas reizes gadā, kā Konsultatīvā padome, kas to faktiski padara par nestrādājošu orgānu./

I.Kozakeviča: */Tie nav savstarpēji izslēdzoši jēdzieni. Gluži otrādi– viens pastiprina otru. Jūs runājat par dažādiem līmeņiem. Konsultatīvā tautību padome, kā jūs paspējāt pamanīt, darbojas pie Augstākās padomes, tas ir, pie likumdevēja orgāna, kas nemaz neizslēdz vajadzību nostiprināt ar speciālām nodaļām tās ministrijas, kuras visvairāk nodarbojas tieši ar nacionāliem jautājumiem– Izglītības ministriju, Kultūras ministriju un, iespējams, ne tikai tās. Cilvēks, kurš saistītu šos virzienus ministrijās, jāatrod, te es jums piekrītu./

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Cik jautājumus es drīkstu uzdot?

Priekšsēdētājs: Principā vienu.

J.Vaivads: Man ir jautājums divās daļās. Ar ko šis nolikums vispār atšķiras no jebkuras sabiedriskās organizācijas tiesībām un pienākumiem?

I.Kozakeviča: Pirmām kārtām ar to, ka tam ir tieša sasaiste ar Augstāko padomi. Es zinu, kāds pamats ir jūsu šaubām, es arī esmu izgājusi šo šaubu etapu, nonākusi līdz nacionālo kultūras biedrību asociācijas etapam, jo mēs varam sevi zināmā mērā uzskatīt par ekspertiem minoritāšu jautājumos. Bet tas nav tik vienkārši, ja trūkst šīs tiešās piesaistes Augstākajai padomei. Iepriekšējā sasaukumā mēs ne vienu reizi vien atradāmies visai nepatīkamā situācijā, kad Augstākajā padomē tika skatīts jautājums, kas tieši attiecās uz mums. Šīs ciešās sasaistes pietrūkst.

J.Vaivads: Otrs jautājums attiecas uz 3.5.punktu. Te ir tāds teikums: ”Pieprasīt no visām valsts un sabiedriskajām organizācijām nepieciešamo informāciju, iepazīties ar likumu un citu normatīvo aktu projektiem to izstrādāšanas gaitā.” Tās ir jebkura pilsoņa un organizācijas tiesības, kāpēc tas ir jāraksta šajā nolikumā?

I.Kozakeviča: Piekrītu.

J.Vaivads: Pēdējais jautājums.

Priekšsēdētājs: Tas būs jau trešais.

J.Vaivads: Bet es ļoti ātri. Jūs pati teicāt, ka nolikumu par vēlēšanām detalizēt šeit nevajag. Tajā pašā laikā 5.2.punktā jūs liekat priekšā, lai apstiprina to, ko Konsultatīvā padome darīs savās sēdēs. Tā, man liekas, arī ir padomes iekšējā lieta. Kādēļ nolikumā ir jāapstiprina tas, ko tā darīs savās sēdēs? No vienas puses, jūs atsakāties, bet, no otras, jūs ietverat detalizāciju, ko tā darīs savās sēdēs.

I.Kozakeviča: Paldies.

Priekšsēdētājs: Tas nebija jautājums, bet ierosinājums. Tas bija pats pēdējais, vairāk jautājumu nav. Debates, es domāju, mēs nevaram atklāt. Paldies Itai Kozakevičai par uzņēmību ziņot šajā jautājumā, jo galvenā ziņotāja nebija. Godājamie deputāti, man kā vadītājam atlicis vienīgais ierosinājums– piedāvāt slēgt šīsdienas sēdi. Es negribētu, lai mēs reģistrētos kāda lēmuma pieņemšanai, jo tas neliecinātu mums par labu. Pirms sēdes slēgšanas varbūt deputātam Budovskim ir kaut kas sakāms. Ja ir kādi paziņojumi, tad, lūdzu, savlaicīgi piesakieties. Budovskim paziņojums. Lūdzu, tribīnē.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi, cienījamo sēdes vadītāj! Mani mazliet samulsināja piebilde, ka jautājums par Ētikas komisijas darbu nav pietiekami sagatavots. Es gribu vienlaikus gan jautāt, gan konsultēties. Faktiski mēs esam nonākuši tāda darba stadijā, ka mēs izskatām dažādu līmeņu pieprasījumus. Pirmais no tiem skar visus deputātus, jo visi piedalās gan jautājumos, gan atbildēs, otrais līmenis ir tāds, ka jautājumu uzdot viens deputāts vai deputātu grupa un šajā gadījumā atbilde varētu interesēt vai nu grupu, vai atsevišķu deputātu. Un trešais līmenis ir tāds, ka viens deputāts uzdod noteiktu jautājumu izskatīšanai attiecībā uz otru deputātu. Te, lūk, rodas problēma. Sakiet, kādus dokumentus jūs vēlaties, lai izplata? Un vai šajos atsevišķajos gadījumos, kad izveidojas konfliktsituācija un viens deputāts vēlas noskaidrot kādu noteiktu jautājumu, kas attiecas uz otru deputātu, mums arī vajadzētu šo dokumentu izplatīt deputātiem? Kā tad lai uzskata– ka jautājums ir sagatavots vai nav sagatavots.
Šodien es jūs gribēju informēt par četriem jautājumiem. Ja mēs par šiem jautājumiem izplatītu dokumentus, tad, manuprāt, tie būtu papīru plūdi. Mums, piemēram, ir deputāta Seiksta un deputāta Bērza iesniegumi. Es ļoti šaubos, vai Seiksts un Bērzs gribētu, ka šos dokumentus izplata deputātiem. Tātad jautājums ir par to, kā mēs lai atbildam uz deputātu jautājumiem, lai jūs visi pārliecinātos par mūsu darbību, lai tā nepārvērstos par kaut kādu pagrīdes darbību, kad neviens īsti nezina, kas tiek izskatīts un kas netiek izskatīts.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos deputātam Budovskim. Man laikam tomēr jāturpina vadīt sēdi. Šajā sakarībā es domāju, vai mums ir vērts atklāt debates par Ētikas komisijas turpmāko darbu, jo, kā es saprotu, jautājums ir ļoti nopietns, jo šodien mēs pat nevarējām izskatīt jautājumu, kas bija paredzēts darba kārtībā, tikai tāpēc, ka nebija sīki reglamentēts ne šīs komisijas darbs, ne tās lēmumu apspriešana, kas izriet no Ētikas komisijas atzinumiem. Un tagad pulksten 18.09, kad mums nav ne trešdaļa no kvoruma, mēs grasāmies nopietni apspriest šādus jautājumus. Es neredzu rezultātus. Es domāju, ka Budovskim nevajadzēja izmantot situāciju, lai izvirzītu jautājumu un pieņemtu kaut kādus lēmumus. Nekādu lēmumu mēs pašlaik nevaram pieņemt. Es lūdzu deputātu Bērzu atlikt līdz tam brīdim, kad mēs būsim spējīgi pieņemt lēmumu šajā jautājumā.
Godājamie deputāti! Pirms slēdzu šo vakara sēdi, es gribētu dot vārdu mūsu sekretariāta vadītājam Dobelim, lai viņš ziņotu par tiem dokumentiem, kas ir sekretariāta rīcībā.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Vispirms es apsveicu sakarā ar to, ka 38 deputāti nav ieradušies, tas ir par pieciem mazāk, nekā bija vakar. Diemžēl pusei no viņiem nav nekāda attaisnojoša iemesla, un komisiju priekšsēdētāji nezina, kur atrodas minētie deputāti. Sakarā ar to, ka beidzot ir nolemts, kādā veidā atlīdzināt deputātiem par sesiju sēžu apmeklēšanu, komisiju priekšsēdētājam nopietnāk jāseko līdzi, kur šie deputāti atrodas.
Patlaban ir apkopoti materiāli par to, kuri atbalsta un kuri neatbalsta Deklarāciju. Deklarāciju atbalsta 740 tūkstoši 590 cilvēki ar konkrētiem parakstiem, ir arī kolektīvas vēstules. Pret ir 9 tūkstoši 291. Šis skaitlis stāv uz vietas.
Ir ienākušas tikai trīs vēstules. Viena skar jautājumu par Brīvības pieminekļa kopšanu, tā ir iesniegta Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā. Otrā vēstule ir ieteikums, kā mums jāstrādā un kā jāizturas pret zemo atalgojumu. Un vēl ir vēstule no Liepājas, kurā kāda mūsu atbalstītāja piedāvā savus pakalpojumus spāņu valodas mācīšanai.
Ir iesniegts viens labojums likumprojektam par budžeta tiesībām. Šis deputāta Beskrovnova labojums ir vienīgais, kas attiecas uz šo likumprojektu. Bez tam šodien ir saņemti arī septiņi deputātu pieprasījumi. Patlaban es tos neatšifrēšu, bet viens no tiem ir Berklava kunga pieprasījums sakarā ar to, ka pirmā atbilde Berklava kungu nav apmierinājusi.
Ir saņemti vairāki pieprasījumi, kas nav sevišķi svarīgi, bet vispārējai zināšanai– tie ir par 11.autobusa maršrutu, par deputāta nozīmēm un dzīvokļiem. Šie pieprasījumi attiecas uz konkrētu cilvēku vēlēšanos kaut ko uzzināt. Atbildi viņi saņems dažu dienu laikā. Ir pieprasījums par akcijām, viens ir vērsts pret lielā vadoņa Ļeņina piemiņas apgānīšanu, daži deputāti ir sašutuši par Latvijas Republikas Bankas darbību. Šis pieprasījums ir adresēts Godmaņa kungam un Oherina kungam, tas ir uz turieni šodien nosūtīts. Pats pēdējais ir Dīmaņa kunga pieprasījums par Jāņa Lagzdiņa uzstāšanos, kurā esot saskatāmi vairāki aizdomīgi momenti. Šis pieprasījums iesniegts Mandātu un ētikas komisijai.
Lūk, tas arī īsumā ir viss materiāls, ko šodien esmu saņēmis. Un, ja jūs vēlaties, cienījamie kolēģi, dzirdēt šādu atskaiti, es to varu sniegt katru dienu, jo šis materiāls pienāk katru dienu. Ja kādam ir kādi jautājumi un ja sēdes vadītājs atļauj, tad– lūdzu.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi sekretariāta vadītājam? Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

V.Priščepovs: */Cienījamais Dobeļa kungs, man ir liels lūgums, nevajag komentēt pieprasījumus, konkrēti tas attiecas uz manu pieprasījumu par 11.maršrutu, tas nav iesniegums pēc manas gribas, bet manu vēlētāju, iedzīvotāju, latviešu, kuri dzīvo privātmājās gar šo maršrutu, viņi pašlaik nevar nokļūt mājās, tā ir viņu ikdienas sāpe un tāpēc es gribētu, lai jūs veicinātu ātrāku šī jautājuma atrisināšanu./

J.Dobelis: Es atļaušos atbildēt cienījamajam deputātam Priščepovam. Es nebūt nenoliedzu 11.autobusa maršruta lielo nozīmi, es vienkārši jūs minēju kā šī pieprasījuma autoru. Tur absolūti nekādi komentāri netika izteikti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Celmiņš: Man ir gandrīz vai pretējs ierosinājums: komentāri pie šiem pieprasījumiem, ierosinājumiem, vēstulēm ir vajadzīgi. Varbūt vajadzētu šai informācijai arī pievienot informāciju par to, kas tiek darīts, ko ar katru iesniegumu ir nolemts darīt.

J.Dobelis: Iespēju robežās tā arī būs. Jūs saņemsit atbildes uz svarīgākajiem pieprasījumiem. Es domāju, ka Mandātu un ētikas komisija, piemēram, pati jums atbildēs uz iesniegtajiem dokumentiem. Bet, kas attiecas uz visu mūsu darbību, tad šāda informācija būs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

A.Seiksts: Mēs runājām, bet palikām tajā pašā vietā, kur sākām. Vajadzētu panākt, lai mūsu sēdes nebūtu haotiskas, vajadzētu strikti pieturēties pie tā, ka sekretariāts katru dienu informētu tā, piemēram, kā tas bija šodien. Tam jāatlicina laiks katras plenārsēdes beigās. Un arī plenārsēdes beigās jāatlicina laiks dažādu jautājumu iztirzāšanai, citādi mūsu darba diena sākas un stunda paiet, kamēr katrs, kam patīk, izrunājas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vairāk laikam nav neviena, kas vēlētos uzdot jautājumus. Paldies Dobeļa kungam par sniegto informāciju. Līdz ar to es pasludinu šo vakara sēdi par slēgtu un ierosinu rīt no rīta pulksten 10.00 pulcēties vismaz trīsreiz lielākā skaitā, lai varētu lemt jautājumus. Paldies visiem par darbu.