Frakciju viedokļi

Pēc 2004.gada 11. novembra sēdes
Latvijas radio tiešajā raidījumā

J.Esta
(Tautas partijas frakcija):

Viens no darba kārtības punktiem šodien bija likumprojekta “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums” nodošana komisijām. Jāsaka atklāti, ka šādu likumu vajadzēja uzrakstīt jau sen. Strādājot pie likumprojekta, notika konsultācijas ar svētku virsdiriģentiem, Deju nozares konsultatīvās padomes pārstāvjiem, Mūzikas akadēmijas mācību spēkiem, Mūzikas skolu asociācijas pārstāvjiem, ar Kultūras ministrijas atbildīgajām institūcijām un to pārstāvjiem, kā arī ar pašvaldībām. Visi kā viens atbalsta šāda likuma nepieciešamību un izstrādi. Šis likumprojekts atbilst arī UNESCO konvencijai, kuru šobrīd esam ratificējuši pirmajā lasījumā jeb nobalsojuši likumprojektu pirmajā lasījumā, un ir būtiska šīs konvencijas sastāvdaļa, kura nosaka nemateriālās kultūras vērtības saglabāšanu.
Jāsaka skaidri, ka mūsu Dziesmu un deju svētki ir apdraudēti. Šis likums palīdzēs situāciju labot, jo mēs ļoti labi zinām, ka samazinās, pie tam strauji samazinās to cilvēku skaits, kuri piedalās koros, īpaši tie ir vīru kori. Jaunatnes vidū arī samazinās šī tradīcija, proti, koru dziedāšana. Tādēļ likumprojektā ir atsevišķs pants par Latvijas skolu jaunatnes Dziesmu un deju svētkiem, kā arī pants, kurš nosaka, ka Kultūras ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāizstrādā kopīga programma, lai nodrošinātu jeb saglabātu šīs kordziedāšanas tradīcijas mācību iestādēs.
Likumprojekts nosaka arī jautājumu par finansējumu. Līdz šim Dziesmu un deju svētkus pārsvarā finansēja no Kultūrkapitāla fonda projektiem, kas īstenībā situāciju neatrisināja. Likumprojektā paredzēts stabils budžeta finansējums gan periodā starp svētkiem, gan arī svētku rīkošanai. Tā kā, strādājot pie šī likumprojekta, ceru, ka tas tiks uzlabots un kopīgiem spēkiem mēs nodrošināsim mūsu kultūras vērtību saglabāšanu.

A.Klementjevs
(Tautas saskaņas partijas frakcija):

Es gribu apsveikt visas jaunās ģimenes, kuras gaida bērnu. No 2005.gada 1.janvāra šīm ģimenēm paredzēts liels pabalsts. Ļoti labi, ka likumu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņēma un no 1.janvāra varēsim jau sākt izmaksas. Tas ir ļoti liels un labs solis sociālajā sfērā. Ļoti žēl, ka netika atbalstīts mūsu frakcijas priekšlikums un arodbiedrības priekšlikums, kas paredzēja saglabāt tiesības strādāt tām māmiņām, kuras saņem arī pabalstu.
Es domāju, ka tas būtu godīgāk, ja māte pati pieņemtu lēmumu, vai viņa sēž mājās ar bērnu un saņem tikai pabalstu, vai arī viņai ir papildu laiks, kurā viņa var pastrādāt un tomēr būt pie ģimenes. Šodien sociālā situācija Latvijā ir tāda, ka ļoti daudzas sievietes strādā tirdzniecībā un apkalpošanas sfērā, kur algas nav tik lielas. Vienalga, cik procentu no algas būs šis pabalsts, ar šo pabalstu bērnu pilnīgi apgādāt nevarēs. Piemēram, tirdzniecības sfērā sievietes saņem 150 latu uz papīra un ap 100 latiem uz rokas. Par šo naudu sēdēt mājās gadu un apgādāt bērnu ir ļoti grūti. Loģiski ir skaidrs, ka, ja viņai būtu papildu iespējas piestrādāt, vecmāmiņa pasēdētu ar bērnu. Ar papildienākumiem bērnu būtu vieglāk uzturēt, bet šis priekšlikums tika noraidīts.
Otra svarīga lieta ir tā, ka “Jaunais laiks” atkal spēlējas ar saviem priekšlikumiem. Bija iesniegti ļoti labi priekšlikumi, piemēram, ka mātei, kurai ir bērns invalīds, piemaksātu par to, ka viņa par šo bērnu rūpējas. “Jaunā laika” deputāti iesniedza priekšlikumus, ļoti labi tos motivēja, bet pēc tam atsauca. Es uzskatu, ka tās ir opozīcijas deputātu spēles. Kamēr tie ir opozīcijā, iesniedz priekšlikumus un zina, ka nekādu politisko atbildību par tiem nenes. Kad paspīd saulīte un parādās iespēja atkal ieiet koalīcijā, priekšlikumus atsauc. Es uzskatu, ka ar tādām vērtībām kā bērni nevar spēlēties. Tie paši deputāti, kuru partijas simbolikā ir divi vai trīs bērni, priekšlikumu, kurā plānots palielināt bērnu pabalstu, atsauca. Es uzskatu, ka tas ir ļoti nekorekti no viņu puses, bet lai tas paliek uz viņu sirdsapziņas.
Šodien bija maza revolūcija sociālajos pabalstos un sociālajā sfērā, un tā ir sfēra, par kuru balsos arī Tautas saskaņas partija. Es ceru, ka nesabojāju nevienam garastāvokli sakarā ar to, ka māmiņu pabalsts tomēr vairāk ir pašiem bērniem. Saņemot vairāk naudas, viņi saņems arī vairāk iespēju.

A.Aleksejevs
(politisko organizāciju apvienība
“Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā”):

Vēlētos pievērst uzmanību šodien galīgajā lasījumā pieņemtajiem grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Diemžēl Saeimas deputātu vairākums neatbalstīja mana kolēģa Jura Sokolovska priekšlikumus, un es gribu akcentēt divus no tiem.
Viens attiecas uz mūsu iedzīvotājiem, proti, nepilsoņiem, kuri šeit dzimuši, kuri dzīvo šeit visu mūžu un kuriem ir liegta iespēja piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Savā priekšlikumā ņēmām vērā arī starptautisko organizāciju rekomendācijas. Šīs rekomendācijas, kurās ir aprakstīti dažādi ieteikumi, manuprāt, visiem ir zināmas, tomēr Saeimas vairākums uzskata, ka mūsu nepilsoņi nedrīkst piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kaut arī mēs Latvijas Republikas Satversmē nostiprinājām šādas tiesības Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri šeit varbūt arī nedzīvos un nezinās valsts valodu. Vienkārši būs kaut kāds īpašums, un viņiem mūsu Satversmē ir nostiprināta iespēja vēlēt. Jāmin arī vēl viens mana kolēģa priekšlikums, kas attiecas uz bijušajiem Komunistiskās partijas un Interfrontes darba kolektīvu padomes, bijušās PSRS drošības dienestu un izlūkdienestu darbiniekiem. Mēs uzskatām, ka pēc neatkarības atgūšanas nevaram visu laiku skatīties uz pagātni un mēģināt ierobežot minētajiem cilvēkiem kaut kādas tiesības, jo šādu cilvēku jau nav tik daudz. Visiem ir zināms, ka šie ierobežojumi savā laikā tika pieņemti tikai dažu cilvēku dēļ, kuri šobrīd jau ir citā statusā. Un es atgādināšu varbūt šī gada 17.jūnija Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumu Tatjanas Ždanokas lietā, jo šobrīd Ždanokas kundze ir ievēlēta Eiropas Parlamentā, bet toreiz Saeima šos ierobežojumus izslēdza no Eiropas Parlamenta vēlēšanu likuma. Tai pašā laikā mēs atstājām un saglabājām ierobežojumus gan Saeimas, gan pašvaldību vēlēšanu likumā. Manuprāt, tas laiks jau ir aizgājis, tāpēc šos ierobežojumus vajadzētu atcelt.

K.Šadurskis
(frakcija “Jaunais laiks”):

Vissirsnīgākie sveicieni varoņu piemiņas dienā– Lāčplēša dienā!
Par šodienas Saeimas sēdes jautājumiem. Galvenokārt gribu akcentēt divus jautājumus. Viens ir privatizācijas sertifikātu jautājums, proti, grozījumi likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”. Kā zinām, jau vairākus gadus katrreiz gada beigās tiek pagarināts sertifikātu derīguma termiņš. Lielākā daļa iedzīvotāju jau sen tos, baidoties no šī termiņa beigām, par smiekla naudu pārdevuši. Citi, zinot, kad termiņu pagarinās, kad– nē, miljoniem tos uzpirkuši. Diemžēl šodien Saeimas vairākums nobalsoja šo dažu citu interesēs. Tiesa, no tribīnes jau deputāti visi runāja pareizi: ka valsts uzņēmumus neprivatizēs, ka mežus neprivatizēs. Taču nostiprināt šīs pareizās frāzes likuma normās deputāti nespēja saņemties. Ko līdz solīt, ja tam neseko darbi? Tikai “Jaunā laika” un apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputāti nobalsoja par ierobežojumiem privatizēt valsts kapitālsabiedrību daļas par sertifikātiem, bet ar šīm balsīm nebija pietiekami.
Otrs jautājums ir šodien galīgajā lasījumā pieņemtais likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Šeit atšķirībā no iepriekš komisijā lemtā netika atbalstīta procentu barjera citās pilsētās, izņemot Rīgu. Tātad joprojām pašvaldību domes būs sadrumstalotas. Nu, neko darīt, acīmredzot daudzas partijas baidās, ka nespēs pārvarēt 5% barjeru, tāpēc šāds balsojums.
Šodienas dienas kārtībā kā viens no vissvarīgākajiem jautājumiem varbūt bija arī likumprojekts “Par dzīvojamo telpu īri”, bet to laika trūkuma dēļ nepaguvām izskatīt. Minētais likumprojekts ir atlikts uz nākamo trešdienu.

S.Šķesters
(Zaļo un Zemnieku savienības frakcija):

Šodien mums bija ļoti nopietns likumprojekts, proti, “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”, ko bija sagatavojusi atbildīgā komisija un kuru pieņēma trešajā lasījumā. Tātad– pašvaldības ir gatavas, un faktiski ir likuma bāze, lai sāktu šo priekšvēlēšanu kampaņu pašvaldību vēlēšanām.
Es gribētu atzīmēt, ka likumprojektā tika labota norma par deputātu vietu sadali domē vai padomē tajās pašvaldībās, kuru administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā Iedzīvotāju reģistrā reģistrēto iedzīvotāju skaits pārsniedz 20 000 iedzīvotāju, nepiedalās tie kandidātu saraksti, kuri šo pašvaldību vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Likumā iekļauta 2.lasījumā pieņemtā norma, ka deputātu vietu sadalē Rīgas domē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri Rīgas domes vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Tātad šis jautājums ir noregulēts.
Otra lieta, ko gribētu atzīmēt, ka deputātu kandidātu sarakstus pašvaldību vēlēšanām var iesniegt reģistrētas partijas, reģistrētas partiju apvienības un vairākas reģistrētas partijas kopīgi, apvienību nereģistrējot. Pašvaldībās, kurās iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir mazāks par 5000, deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt arī vēlētāju apvienības. Varbūt tas ir jaunums, kāpēc šis likums ir, varbūt būtiski ir tas, ka faktiski ir izmainīta šī kārtība un sistēma, jo līdz šim netika ietverti Iedzīvotāju reģistra dati– Iedzīvotāju reģistrs un Vēlētāju reģistrs nebija sakoordinēts. Tādēļ, lai nebūtu šīs domstarpības, kā problēmu vai jautājumus risināt, likumā atrunātas arī šīs normas.
Diskusijas izraisīja arī jautājums par domē vai padomē ievēlējamo deputātu skaita procentuālo barjeru. Deputāti balsoja par priekšlikumu: ja līdz 20 000 iedzīvotāju ir reģistrējušies pašvaldībās, tie piedalās vēlēšanās, tātad reāli būtu jāievieš šī 5% barjera. Nu, paldies, saprāts tomēr vinnēja, un šajās pašvaldībās paliek sistēma, ka šī barjera nepastāv. Reāli šī barjera paliek tikai Rīgas pilsētā.
Nopietns jautājums bija likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, kā arī bērnu kopšanas pabalsti, kas jāsaņem šiem bērnu kopējiem. Un es domāju, ka tas ir liels Labklājības ministrijas nopelns un Zaļo un Zemnieku savienības deleģētā ministra, kā arī pārējo kolēģu nopelns, ka māmiņu pabalsti tiks palielināti saskaņā ar Ministru kabineta izstrādāto kārtību.
Gribētu oponēt par privatizācijas sertifikātiem saistībā ar zemes privatizāciju. Strādādams Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, varu teikt, ka šodien vēl ir ļoti daudz dzīvokļu, kas nav privatizēti.
Nav privatizētas lauku zemes, jo zemniekiem nav līdzekļu. Jāpalīdz lauku zemes lietotājiem, lai viņi savu zemi tomēr varētu privatizēt un iegūt par sertifikātiem, tāpēc šā likuma pagarināšana bija, es domāju, objektīva.
Ļoti nožēlojami ir tas, ka šodien faktiski likumprojekts “Grozījumi likumā “Par dzīvojamo telpu īri”” netika skatīts, jo diemžēl pietrūka laika, bet ceru, ka nākamajā sēdē šis jautājums tiks apstiprināts, izskatīts un pieņemts pozitīvs lēmums par īrniekiem.

A.Seile
(apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija):

Sirsnīgi sveicu visus Lāčplēša dienā un ceru, ka svecītes krastmalā arī šovakar degs tikpat spoži kā ikvienu gadu, jo tā ir zīme, ka Latvijā dzimtenes sargātāji vienmēr ir modri. Nākamajā nedēļā būs arī Latvijas Republikas proklamēšanas diena.
Ar ko mēs sagaidām šo Latvijas Republikas proklamēšanas dienu? Privatizācijas sertifikāti pagarināti vēl uz vienu gadu. Mūsu frakcijas uzdevums ir rūpēties par to, lai tomēr tiktu saglabātas tiesības privatizēt zemi un dzīvokļus tiem, kas vēl nav paspējuši, bet lielie valsts uzņēmumi tiktu privatizēti par naudu. Šī nauda varētu tikt ieskaitīta valsts budžetā, kur vienmēr visi sūdzas par līdzekļu trūkumu.
Vēl es gribētu nedaudz paust mūsu viedokli par grozījumiem Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Dažu frakciju pārstāvji– kreisā bloka pārstāvji– jau runāja par to, ka nepilsoņiem netiek dotas vēlēšanu tiesības. Kā gan var dot pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem, ja tie nevar izšķirties par lojālu atbalstu Latvijas valdības, Latvijas neatkarības politikai un necenšas iegūt šo pilsoņa statusu. Es domāju, ka likumā viss ir paredzēts pareizi.
Vēl es gribētu runāt arī nedaudz saistībā ar ļaudīm, kas nodarbojas ar mežu sargāšanu. Otrajā lasījumā pieņemts jauns likumprojekts, proti, “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”, kas tiks vēl sagatavots uz trešo lasījumu. Šeit pēc ļoti ilgām debatēm atbildīgā komisija pieņēmusi taisnīgu lēmumu, ka persona, kas nav meža īpašnieks, bet ir pārdevusi kokus savā mežā, nav vairs atbildīga un saucama pie tiesas, bet nākamais pircējs, kas nelikumīgi izdarījis kādu darījumu, pats saucams pie atbildības. Manuprāt, tā ir taisnīga lieta.
Liels uztraukums valda visā mežu darbinieku sabiedrībā, jo Valsts mežu dienestā it kā tiek gatavota štatu samazināšana– mežu darbiniekus un mežsargus samazināt apmēram uz pusi. To nedrīkstētu pieļaut, jo laukos tās ir darba vietas, arī mežos viss vēl nav tādā kārtībā, lai Valsts mežu dienestu varētu likvidēt vai vismaz daļēji likvidēt. Turklāt mežu darbinieki ir vieni no tām latviskākajām daļām, kas paaudžu paaudzēs ir strādājuši laukos un uztur šos laukus. Es domāju, ka mums visiem Saeimā vēl jāiedziļinās šajās problēmās.

J.Stalidzāne
(Latvijas Pirmās partijas frakcija):

Apsveicu visus Lāčplēša dienā! Ceru, ka krastmalā būs pietiekami daudz svecīšu par godu mūsu varoņiem, kā arī ceru pulksten 19.00 ekumēniskajā dievkalpojumā Jēkaba katedrālē ļoti daudzus satikt!
Latvijas Pirmā partija šodien ar lielu gandarījumu secina, ka ļoti labi pabeigts likums par Valsts sociālajiem pabalstiem, kaut gan situācija bija ļoti šaubīga– vienā brīdī pastāvēja iespēja, ka šim likumam tiktu noņemta steidzamība. Tomēr ar vienas balss pārsvaru likumam palika steidzamības statuss. Rezultātā šodien varam paziņot jaunajām māmiņām, ka ar 2005.gada 1.janvāri viņām pienāksies bērna kopšanas pabalsts saistībā ar iepriekšējā periodā saņemto atalgojumu. Tātad minimums strādājošajām māmiņām– 56 lati, maksimums– 392 lati. Vidēji 70% no saņemtās algas, no kuras maksāts sociālais nodoklis. Šajā likumā bija iestrādātas arī atsevišķas normas, kas prasa tālāku analīzi un darbu, proti, rūpes par bērniem invalīdiem, par viņu kopšanas iespējām un tālāko izglītību. Arī pārējie jautājumi un normas, kas šodien netika pieņemtas, nav noliktas malā, nav noliktas atvilktnē. Tiks izveidota darba grupa, lai šie jautājumi risinātos pēc iespējas labvēlīgāk invalīdiem, bērniem invalīdiem; ar iespēju iegūt izglītību, būt sabiedrībā, ar iespēju vecākiem nopelnīt saviem bērniem nepieciešamo algu un iztiku. No Tautas saskaņas partijas izskanēja it kā pārmetums par to, ka Sociālo un darba lietu komisija nebija atbalstījusi normu, ka māmiņām, saņemot bērnu kopšanas pabalstu, tiktu atļauts arī strādāt. Apsvērums bija ļoti vienkāršs– bērnam pirmajā dzīves gadā vissvarīgāk būt kopā ar māti vai izņēmuma gadījumos arī ar tēviem, ja tā izlemj ģimene. Tieši tāpēc mēs arī lēmām, ka pirmajā dzīves gadā, ja jau valsts atļaujas samaksāt tieši to pašu algu, ko māmiņa var saņemt strādājot, nekādā gadījumā nevajadzētu veicināt to, lai mātes gribētu pēc iespējas ātrāk iet strādāt. Mēs gribam, lai māte pavada savu laiku kopā ar bērnu.
Otrs jautājums, pie kā es gribētu nedaudz pakavēties, ir par privatizācijas sertifikātiem. Latvijas Pirmā partija atbalstīja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu, kas ļaus Ministru kabinetam sagatavot normu par likuma pārejas periodu un ļaus tiem cilvēkiem, kuri ir iesākuši privatizācijas procesu, to pabeigt. Bet Latvijas Pirmā partija ir noteikti pret privatizācijas sertifikātu lielo maisu izmantošanu lielu uzņēmumu privatizācijai.

A.Golubovs
(Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija):

Gribu vērst uzmanību uz diviem likumiem, kuri šodien tika pieņemti. Pirmkārt, likums par privatizācijas sertifikātiem. Sertifikātu derīguma termiņš tiek pagarināts vēl uz gadu. Izbrīnu radīja pozīcija, kuru ieņēma frakcijas “Jaunais laiks” deputāti, proti, izbeigt sertifikātu derīgumu jau ar 2005.gada 1.janvāri. Mēs uzskatām, ka sertifikāts ir tāds pats maksāšanas līdzeklis kā lats. Un šajā gadījumā, ja izbeidz privatizācijas sertifikātu derīguma termiņu, tā būs krāpšana un zagšana no cilvēku kabatām. Tāda pati krāpšana un zagšana, kādu pieļāva, kad bankrotēja Banka Baltija, kuru uzraudzīja toreizējais Latvijas Bankas prezidents Repšes kungs.
Otrkārt, Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likums. Šajā likumā netika pieņemts mūsu frakcijas priekšlikums, kas dotu iespēju pašvaldību vēlēšanās piedalīties arī mūsu pastāvīgajiem iedzīvotājiem nepilsoņiem. Tajā pašā laikā Saeima deva iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās Eiropas Savienības pilsoņiem, kas ir ārvalstnieki, kuriem ne visos gadījumos to vajadzēja. Šie cilvēki varētu dzīvot nevis Latvijā, bet kaut kur ārzemēs.
Mēs šodien piedāvājām nedaudz citu pieeju arī tajos gadījumos, ja pašvaldību vēlēšanās kandidē bijušie komunisti vai drošības dienestu bijušie darbinieki. Savā priekšlikumā mēs akcentējām, ka iespēju kandidēt vēlēšanās var liegt tikai tiesa, kā tas notiek arī visā Eiropā. Pašreiz šādu lēmumu pieņem parastas vēlēšanu komisijas ierēdnis vai kāds darbinieks. Mēs domājām, ka tai ir jābūt tikai tiesai, kā tas notiek visā Eiropā.

Saeimas preses dienests