2004. gada 11. novembra stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Šodien ir 11.novembris– Lāčplēša diena, un šajā dienā mēs pieminam Latvijas brīvības cīņas un latviešu karavīrus, kas cīnījās par šo brīvību. Mēs godinām tos, kas bezbailīgi un varonīgi devās cīņās par savu zemi un savu valsti zem Latvijas karoga. Mēs godinām šodienas Latvijas kareivjus, kas piedalās miera uzturēšanas operācijās, kur tas ir nepieciešams. Šajā dienā degs simtiem svecīšu, un es aicinu pievienot arī jūs... pievienot savas liesmiņas par tiem, kuriem Latvijas valsts un tās brīvība bija augstākā vērtē par dzīvību.
Aicinu ar klusuma brīdi godināt to karavīru piemiņu, kuri nepārnāca! (Klusuma brīdis.) Paldies.
Cienījamie kolēģi, sākam Saeimas šā gada 11.novembra sēdi, un sākam izskatīt darba kārtību.
Pirms mēs izskatām darba kārtību, Saeimas Prezidijs ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijas lūgumu– izdarīt izmaiņas šā gada 11.novembra sēdē un pēc darba kārtības 22.punkta iekļaut likumprojektu “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” izskatīšanai otrajā lasījumā. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Darba kārtībā ir iekļauts.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz iekļaut Saeimas 11.novembra sēdes darba kārtībā otrajam lasījumam sagatavoto likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Ā, tas ir darba kārtībā iekļauts. Paldies.
Sākam izskatīt darba kārtību.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par 1973.gada 5.oktobra Konvenciju par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu Konvencija), 2000.gada 17.oktobra Vienošanos par Konvencijas par Eiropas patentu piešķiršanu 65.panta piemērošanu un 2000.gada 29.novembra Grozījumiem 1973.gada 5.oktobra Konvencijā par Eiropas patentu piešķiršanu (Eiropas Patentu Konvencija)” nodot Ārlietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Latvijas Republikas valdības un Starptautiskā kriminālā tribunāla bijušajai Dienvidslāvijai līgumu par liecinieku, kuri liecinājuši vai liecinās starptautiskā tribunāla procesā, un, ja nepieciešams, to tuvāko radinieku pārvietošanu uz Latvijas Republikas teritoriju” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– nav, atturas– 1 deputāts. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par nodokļiem un nodevām”” nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums likumā “Par aviāciju”” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 1, atturas– 19. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likums” nodot Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai un Juridiskajai komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Eiropas Padomes Civiltiesību pretkorupcijas konvenciju” nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai, Korupcijas, kontrabandas un organizētās noziedzības novēršanas un apkarošanas uzraudzības komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” nodot Juridiskajai komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījums Krimināllikumā” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 81, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Grozījumi Aizsargjoslu likumā” nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Hāgas vienošanās par dizainparaugu starptautisko reģistrāciju Ženēvas aktu” nodot Ārlietu komisijai, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijai nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu “Par Konvenciju par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un to iznīcināšanu” nodot Aizsardzības un iekšlietu komisijai un Ārlietu komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijām, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 80, pret un atturas– nav. Likumprojekts komisijām nodots.
Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Raimonda Paula, Jāņa Estas, Dzintara Ābiķa, Antas Rugātes, Mihaila Pietkeviča, Ērika Zundas, Valda Ģīļa, Elitas Šņepstes, Jura Dalbiņa un Ērikas Zommeres iesniegto likumprojektu “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likums” nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija.
Par likumprojektu pieteikusies runāt deputāte Inguna Rībena.
I.Rībena (JL).
Cienījamie kolēģi! “Jaunajam laikam” ir gandarījums, ka esam piespieduši Tautas partiju atzīt kļūdu un rekordtempā– mēneša laikā– iesniegt Saeimā kaut arī vāju, salīdzinājumā ar “Jaunā laika” vadībā izstrādāto, vāju, bet vismaz kļūdu labojumu– “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku likumu”. “Jaunā laika” valdības laikā valstī tautas mākslas profesionāļu izstrādāto likumu koncepciju, kurai, atbalstītai Ministru kabineta sēdē, pēc pāris mēnešiem rūpīga darba būtu vajadzējis pārtapt Tautas nemateriālā kultūras mantojuma likumā ar trīs lielām valsts tautas mākslas procesus visaptverošām sadaļām, kultūras ministre Helēna Demakova vienkārši “nogulēja” Ministru kabinetā. “Pamošanās” sākās pēc “Jaunā laika” iebildumiem un Latvijas rajonu un pilsētu virsdiriģentu atklātās vēstules, kur citu starpā ir vārdi: “Mēs, Latvijas rajonu un pilsētu virsdiriģenti, esam neizpratnē un protestējam pret šādu valsts attieksmi un neefektīvu rīcību, tāpēc pārtraucam savu darbību rajonos un pilsētās, līdz ar to vairs neuzņemamies atbildību par svētku procesa attīstību un sekām, kas izriet no šī mūsu paziņojuma.” Citāts tālāk: “Patlaban Valsts kultūrkapitāla fonds finansē mērķprogrammu “Tautas mākslas procesa nodrošināšana”, taču tās finansējums ar katru gadu samazinās, un šogad tas ir divas reizes mazāks nekā 2002.gadā... Aicinām nekavējoties radikāli mainīt situāciju, prasot izstrādāt un pieņemt likumu par Dziesmu svētkiem un garantēt pastāvīgu finansējumu tautas mākslas, Dziesmu svētku procesa nepārtrauktības nodrošināšanai.” Tas ir virsdiriģentu vēstules citāts.
Normālā valstī, pat tādā, kur Dziesmu svētki nav nominēti kā tautas identitātes simbols, līdzīga mēroga notikums liktu kultūras ministram atkāpties no amata. Bet ne Latvijā un ne Helēnai Demakovai, kuru, politiskajā aizvējā un mediju aizvējā dzīvojot, pamatā vienmēr ir vairāk interesējusi kultūras budžeta novirzīšana sava korporatīvā grupējuma kabatās– caur Venēcijas biennālēm, kino, laikmetīgo mākslu, dažādiem mūzikas pasākumiem, bezgalīgiem ārvalstu komandējumiem, personīgām svešvalodu studijām un tādā garā.
Es nepiesaukšu tik augstas lietas kā partijas “Jaunais laiks” programmu un Repšes valdības deklarāciju, kurās tas viss ir rakstīts, bet jau 2003.gadā nozares profesionāļi manā vadībā Kultūras ministrijā sāka izstrādāt likuma projektu “Par Dziesmu svētkiem un tautas mākslas tradīciju saglabāšanu”. Jau toreiz tika īstenotas mērķprogrammas “Tautas mākslas procesa nodrošināšana”, “Tradicionālās kultūras saglabāšana un attīstība”, “Tautas nemateriālā kultūras mantojuma apzināšana, dokumentēšana un saglabāšana”. Tieši mūsu valdības laikā izdevās Parīzē 2003.gada 17.oktobrī aizstāvēt Vispārējos Dziesmu un deju svētkus un panākt to iekļaušanu UNESCO Cilvēces mutvārdu un nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā.
Sākumā “Jaunais laiks” Tautas partijas kultūrpolitiku nekritizēja. Sākotnēji tā izskatījās pat cerīga. Domājām, ka Demakovas kundzei pietiks saprāta uz reālām sliedēm nolikto Kultūras ministrijas vagonu gudri vadīt tālāk.
Pašreiz vērojama strauja situācijas degradācija, nu kaut vai sekas voluntārajām, beztiesiskajām un bezatbildīgajām Demakovas ambīcijām slēgt Doma baznīcu, kas valstij jau šobrīd vien ir izmaksājušas 69 tūkstošus latu. 19 tūkstoši ir kompensēti Domam par tur nenotikušajiem pasākumiem un 50 tūkstoši ir kompensācija Koncertdirekcijai par nenotikušajiem koncertiem.
Sēdes vadītāja.
Deputātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!
I.Rībena.
Tātad šī voluntārā soļa cena jau šobrīd ir 69 tūkstoši. Piedāvātais likumprojekts nav salīdzināms ar noraidīto koncepciju. Tas tautas nemateriālo kultūras mantojumu aplūko daudz formālāk un šaurāk, neparedzot arī adekvātu finansējumu vairāku nākamo gadu budžetos.
Vislabākais risinājums būtu bijis Tautas partijai un Demakovas kundzei atzīt kļūdu un atļaut profesionāļiem turpināt un pabeigt darbu pie nopietna, situāciju visaptveroša likuma izstrādes...
Sēdes vadītāja.
Deputātes kundze, jūsu laiks ir beidzies!
I.Rībena.
... nevis piedāvāt Saeimai šo divu nedēļu laikā tapušo likuma uzmetumu. Nekad dzīvē neizvēlos sliktas lietas par zemu cenu ar cerību tās pašrocīgi uzlabot un nedomāju, ka “labāk zīle rokā, nevis mednis kokā!”.
Tomēr situācija ir tik nopietna, ka šoreiz aicinu jūs balsot “par”. Savukārt Tautas partiju aicinu uzņemties politisko atbildību par šā pusfabrikāta novešanu līdz nopietna likuma līmenim.
Sēdes vadītāja.
“Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Esta.
J.Esta (TP).
Ļoti cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie deputāti! Es nebiju– faktiski neesmu gatavs runāt par šo likumprojektu, jo es esmu ņēmis visaktīvāko dalību šā likumprojekta radīšanā, bet Rībenas kundze mani izaicināja acīmredzot bilst kādu vārdu pret šo te uzrunu.
Pirmkārt, Tautas partija paziņoja...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos! “Pret” Rībenas kundzi jūs nedrīkstētu runāt, jums būtu jārunā pret likumprojekta nodošanu komisijai. (Zālē liels troksnis.)
J.Esta.
Jā, es runāšu pret nodošanu komisijām, par likumu jeb, pareizāk sakot, par koncepciju, kuru piedāvāja Rībenas kundze. Es runāšu pret to. Jo, redziet, ir ... Es gribētu pateikt vienu lietu, ka koncepcija un likums joprojām dažiem nav skaidrs, kas tas ir. Ka likumprojekts un koncepcija ir divas dažādas lietas. Un šie meli, kuri izskanējuši tikko no tribīnes, lai piesavinātos... piesavinoties visu to, ko...
Sēdes vadītāja.
Es atvainojos! Jums ir jārunā pret likumprojekta nodošanu komisijai. Ja jūs gribat par ko citu runāt, tad vajadzēja pieteikties debatēs.
J.Esta.
Jā, labi, paldies! Turpināsim sarunu pirmajā lasījumā vai komisijas sēdē, Rībenas kundze, un tad jūs varēsiet ar saviem visaptverošajiem argumentiem...
Sēdes vadītāja.
Lūdzu izslēgt mikrofonu Estas kungam! Paldies!
Vai par procedūru kāds ir pieteicies runāt? Lagzdiņa kungs, lūdzu!
J.Lagzdiņš (TP).
Pret to, ka priekšsēdētāja nepārtrauca iepriekšējās runātājas uzstāšanos, jo viņa runāja principā “pret”, runātāju, kurš runāja pretēji, līdzīgi kā Rībenas kundze, jūs pārtraucāt. Es pret to iebilstu.
Sēdes vadītāja.
Pieņemot jūsu iebildumus, tomēr gribētu atzīmēt, ka Rībenas kundze runāja par likumprojekta nodošanu komisijai.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Dzintras Zitmanes atbrīvošanu no Rīgas...” Es atvainojos, jā...
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta nodošanu komisijai, nosakot atbildīgo komisiju! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 5. Likumprojekts komisijai nodots.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par Dzintras Zitmanes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata”.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi Tieslietu ministrijas iesniegto jautājumu– lēmuma projektu “Par Dzintras Zitmanes atbrīvošanu no Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas tiesneša amata” un to ir atbalstījusi, jo Zitmanes kundze vēlas pāriet strādāt par notāru. Lūdzu atbalstīt lēmuma projektu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Straumes atsaukšanu no Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret– 1, atturas– 2. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Jāņa Straumes ievēlēšanu Saeimas Ārlietu komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 78, pret– nav, atturas– 1. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Rasnača atsaukšanu no Saeimas Juridiskās komisijas”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts.
Nākamais darba kārtības jautājums– lēmuma projekts “Par deputāta Dzintara Rasnača ievēlēšanu Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projektu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Lēmums pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– Pieprasījumu komisijas atzinums par Saeimas deputātu Ainara Latkovska, Dzintara Zaķa, Gunta Bērziņa, Kārļa Šadurska, Lindas Mūrnieces, Artura Krišjāņa Kariņa, Ingrīdas Circenes, Viestura Šiliņa, Edgara Jaunupa un Arta Kampara pieprasījumu aizsardzības ministram Atim Slakterim “Par 2004.gada 21.oktobra Ministru kabineta izbraukuma sēdes Ādažos izmaksām”.
Pieprasījumu komisijas vārdā– deputāts Augusts Brigmanis.
A.Brigmanis (ZZS).
Labrīt, kolēģi! Izskatot šo mūsu kolēģu pieprasījumu, tātad komisija nolēma pārveidot to par jautājumu.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem iebildumu nav. Tātad jautājums tiek nodots aizsardzības ministram. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likums “Grozījumi Autopārvadājumu likumā”. Likums tiek nodots otrreizējai caurlūkošanai.
Lūdzu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu.
Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Dzintaram Jaundžeikaram.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Viena nedēļa ir iesniegšanas termiņš.
Sēdes vadītāja.
Līdz 18.novembrim? Un izskatīšanas laiks?
Dz.Jaundžeikars.
Nākošais... kā tas iekrīt...
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas laiks– 18.novembris, izskatīšana– 25.novembra Saeimas sēdē.
Dz.Jaundžeikars.
Jā.
Sēdes vadītāja.
Viss kārtībā. Komisijas priekšlikums– 18.novembris. Ir citi priekšlikumi? Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 18.novembris, izskatīšana– 25.novembra Saeimas sēdē.
Cienījamie kolēģi! Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputātu Bendrātes, Gunta Bērziņa, Šadurska, Rībenas un citu deputātu lūgumu iekļaut lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”” Saeimas 2004.gada 11.novembra sēdes darba kārtībā pēc sadaļas “Par likuma otrreizēju caurlūkošanu”.
Tātad “par” darba kārtības izmaiņu runās deputāte Silva Bendrāte? Par darba kārtības izmaiņu? Ja? Lūdzu!
S.Bendrāte (JL).
Kolēģi! Es jūs lūgtu iekļaut darba kārtībā šo jautājumu, jo “Jaunais laiks” ar to necenšas nobremzēt māmiņu algu jautājumu, mēs vienkārši vēlamies izskatīt tos priekšlikumus, kas bija iesniegti likumprojektā “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pēc būtības.
Sociālo un darba lietu komisijā šis jautājums netika izskatīts pēc būtības. Tāpēc es ļoti lūgtu jūs iekļaut to darba kārtībā.
Sēdes vadītāja.
“Pret” darba kārtības izmaiņu runās deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamā Bendrātes kundze! Cienījamie “Jaunā laika” deputāti! Valsts sociālo pabalstu likums tika atvērts, lai var to sakārtot un pieņemt MK noteikumus, kuri paredz, kā izmaksājams bērnu kopšanas pabalsts, lai 2005.gada budžetā var paredzēt līdzekļus šī pabalsta izmaksai ar 1.janvāri. Tieši tāpēc komisija atzina šo likumprojektu par steidzamu.
Tagad nedaudz par to, ka netika izskatīti priekšlikumi pēc būtības.
Komisija tiešām izskatīja visus priekšlikumus pēc būtības, un tagad, ja jūs atvērsit likumprojektu un paskatīsities 3.priekšlikumu, ko ir iesniegusi Bendrātes kundze... Jūs, Bendrātes kundze, iesakāt pasludināt bērnu invalīdu kopšanas pabalstu. Es ļoti gribētu, deputāti, lai jūs paklausaties, lai patiešām neiebalsojam ačgārnības, jo tas atstāj uz mums visiem iespaidu, ka mēs neesam pietiekoši kompetenti jautājumos.
4.– Bendrātes kundzes priekšlikums. Jūs šajā priekšlikumā vēlaties, lai personas var saņemt bērnu invalīdu pabalstu, un tas nav viens un tas pats, kas pabalsts par bērna invalīda kopšanu.
5.priekšlikumā par to pašu, ko jūs esat iesniegusi, jau ir pretruna ar 4.priekšlikumu, un tas skaidro to, kas ir bērna invalīda kopšanas pabalsts. Bet personai jūs šā pabalsta saņemšanu neparedzat.
7.priekšlikums. Jūs iesakāt 18 gadus sasniegušam bērnam atļaut saņemt pabalstu, kurš paredzēts aizbildnim par bērna uzturēšanu. 18 gadus vecu bērnu nav. 18 gadus vecai personai nevar noteikt aizbildni, un nevar personai pašai maksāt pabalstu, kurš paredzēts aizbildnim par bērna uzturēšanu. Nav vairs bērna, un nav vairs aizbildņa.
Ja šo jautājumu vēlas risināt, tad jautājums jārisina citā veidā, nosakot citus pabalsta veidus, un jāparedz sagatavot... un arī šajā priekšlikumā nav paredzēts sagatavot Ministru kabineta noteikumus, kā šo pabalstu piešķirt, ko piešķirt un kam piešķirt. Un šādu pretrunu jūsu priekšlikumos var minēt vēl un vēl.
Komisijas uzdevums nebija to harmonizēt, jo komisijas lēmums bija konceptuāli neatbalstīt šos priekšlikumus, tāpēc ka pie visu šo priekšlikumu kopuma jāstrādā daudz nopietnāk, jo tie visi skar budžetu, un jāzina, kur un cik ņems naudu. Tāpēc ar Labklājības ministriju kopā tika paredzēts veidot darba grupu, kura meklēs minēto jautājumu kompleksu risinājumu, lai uzlabotu bērnu invalīdu un aizbildņu dzīves apstākļus.
Bendrātes kundze, jums ir visas iespējas harmoniski sakārtot savus priekšlikumus, atkārtoti iesniegt pie nākamajiem labojumiem saskaņā ar darba grupas priekšlikumiem.
Aicinu neatbalstīt steidzamības noņemšanu, jo tas tikai aizkavēs Ministru kabineta noteikumu gatavošanu un izskatīšanu attiecībā uz māmiņu algām. Šis likumprojekts pats un... galvenais, tas mums ir jāpieņem, lai 2005.gada 1.janvārī var sākt izmaksāt māmiņu algas neatkarīgi no tā, vai budžets tiks pieņemts pusjanvārī vai līdz 1.janvārim. Jo, kā jūs redzat, situācija ir tāda: budžeta projekta mums šodien nav. Bet mēs visai sabiedrībai un visām tām māmiņām, kuras gaida bērniņus, esam solījuši, ka būs viņiem šis pabalsts. Un vai mums šodien, nevienam neesot ne pozīcijā, ne opozīcijā, vai mums šodien ir tiesības šos priekšlikumus noraidīt?
Tāpēc es ļoti lūdzu stingri ieskatīties šajā likumprojektā, atbalstīt tos priekšlikumus, ko ir atbalstījusi komisija. Tie visi ir harmonizēti saskaņoti. Un tad problēmu ar māmiņu algām nebūs. Par pārējiem priekšlikumiem... tiešām, šis jautājums ir jāskata daudz plašāk un daudz nopietnāk.
Es ceru uz veselo deputātu saprātu un aicinu balsot pret steidzamības noņemšanu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu, iekļaujot lēmuma projektu “Par steidzamības atcelšanu likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā””! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 43, pret– 40, atturas– 4. Lēmuma projekts darba kārtībā nav iekļauts.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, izskatot šo likumprojektu kā steidzamu, un šodien mēs skatām to otrajā lasījumā, ir saņēmusi 4 priekšlikumus.
1.priekšlikumu iesniedza deputāte Anna Seile. Komisija šo priekšlikumu atbalstījusi nav.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es tagad runāšu kā šā priekšlikuma iesniedzēja. Protams, ka sertifikātu termiņš ir jāpagarina, bet tas nebūtu bijis jādara, ja būtu sagatavota visa likumprojektu pakete un pieņemta Saeimā. Šie likumi bija Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā apspriesti, izvērtēti, un to būtība bija tāda, ka atsevišķos specifiskos privatizācijas likumos, tas ir, likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos un pilsētās” un arī likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju”, tika sagatavoti priekšlikumi, kas paredzēja līdz šā gada beigām pieteikties visiem, kas vēlas privatizēt zemi. Šis likumprojekts paredzēja arī normu, ka varētu izdarīt priekšapmaksu ar sertifikātiem pēc tam, kad Valsts zemes dienests būs rūpīgi izvērtējis šos priekšlikumus, būs noteiktas zemes gabalu robežas, un tādā gadījumā nebūtu bijusi nekāda aizkavēšanās.
Tagad lielā miglā mēs gribam pieņemt pagarinājumu sertifikātiem, un, kaut arī publiski izsakās gandrīz visu partiju pārstāvji, ka sertifikāti tiks izmantoti tikai zemes un dzīvokļu privatizācijai, var notikt arī citādi.
Kāpēc tādas aizdomas? Tiek runāts, ka Tautas partija ir sagatavojusi jaunu likumprojektu par privatizācijas pabeigšanu. Es gribu apgalvot, ka vienā likumprojektā nav iespējams ietvert visu procedūru, kādā ir pabeidzama zemes reforma un dzīvokļu reforma, un lielo uzņēmumu privatizācija. Šajos likumprojektos, par ko es savas uzrunas sākumā minēju, ir sagatavota perfekta procedūra, kā tas ir jādara. Un mēs nevaram vienlaikus paturēt veselu likumu paketi, kas vēl joprojām ir spēkā, un nevaram arī pasludināt par savu spēka izbeigušu šo likumprojektu paketi un izsludināt jaunu privatizācijas likumu, par kuru mēs nezinām vairāk neko kā tikai tā nosaukumu.
Tāpēc es lūdzu atbildīgi pieiet šā jautājuma izvērtēšanai. Aicinu atbalstīt manis sagatavoto priekšlikumu, kurš paredz šo sertifikātu izmantošanu vēl vienu gadu, bet tikai zemes un dzīvokļu privatizācijai.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums, kuru iesniegusi mana kolēģe Seiles kundze, ir visloģiskākais priekšlikums šajā brīdī. Jūs taču redzat, kas tur ir rakstīts, ka sertifikāti kā maksāšanas līdzeklis par valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo dzīvokļu un zemes privatizāciju normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos un kārtībā izmantojami tātad līdz nākamā gada 31.decembrim.
Es uzsveru vēlreiz: valstij vai pašvaldībām piederošie dzīvokļi un zeme. Kā jūs domājat? Kas notiks, ja mēs sertifikātus nepagarināsim? Kas notiks? Sāksies Satversmes tiesā masveida iesniegumi un tiesu procesi, jo ir ārkārtīgi daudz cilvēku vēl, kuri privatizācijas procesu jau ir iesākuši par sertifikātiem, bet to nav pabeiguši. Ar kādām tiesībām mēs varam aizliegt viņiem to pabeigt? Šādu tiesību nav. Un Satversmes tiesa skaidri un gaiši, nav šaubu, izlems par labu tiem cilvēkiem, kuri iesniegs šos protestus. Bet tādu būs daudz, un katram atsevišķi būs jāsniedz. Kāpēc šos cilvēkus kaitināt, kāpēc viņiem likt iet uz Satversmes tiesu un nodarboties ar šiem tiesas darbiem? Tas pavisam nav prāta darbs.
Bet man būtu jautājums Tautsaimniecības komisijas vadītājam un šīs komisijas locekļiem, kuri ir balsojuši pret Annas Seiles priekšlikumu. Nāciet, lūdzu, un pastāstiet, kādi bija jūsu apsvērumi, ka jūs noraidījāt šo ļoti loģisko priekšlikumu! Nāciet, pastāstiet, lai mēs, deputāti, zinām šo lietu! Tā jau nedrīkst rīkoties! 11 miljonu sertifikātu vēl ir apgrozībā, un redziet, vakar arī pārraidē, ko vadīja Dombura kungs, bija lielas diskusijas par šiem sertifikātiem, un tur izskanēja atkal šis uztraukums par lielo uzņēmumu, privatizējamo, iespēju privatizēt par sertifikātiem tiem, kuriem ir sakrāts liels skaits šo sertifikātu. Bet par to taču nav runa! ar to taču nav runa! Šeit ir runa tikai par valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo dzīvokļu un zemes privatizāciju. Tātad pavisam nelielos apmēros. Par šiem lielajiem uzņēmumiem, par šiem cilvēkiem, kuriem ir šie sertifikāti, un tādi, cik saprotams, ir, tā ir viņu problēma. Un mums ir visas tiesības pieņemt attiecīgu likumu, kurā skaidri un gaiši pasakām, ka “Nē! Šie uzņēmumi netiks privatizēti par sertifikātiem!” Lūk, tāda ir loģika. Protams, mēs te mocāmies jau kuro reizi ar šiem sertifikātiem, pagarinām no gada gadā. Skaidrs, ka šie sertifikāti vispār bija viena milzīga kļūda. To jebkurš, kurš drusciņ seko līdzi šim procesam, šim privatizācijas procesam, saprot ļoti labi, jo tas bija veids, kādā tikt pie bagātības tiem, kuri bija ļoti veikli un izmantoja šo iespēju, privatizējot tautas bagātības par šiem bezvērtīgajiem sertifikātiem. Bet nedrīkst taču tagad to pārtraukt! Nu nedrīkst! Tā ir absolūta cilvēku interešu ignorance, un tā to nedrīkstētu pieļaut. Tāpēc kolēģi, ieskatieties vēlreiz, kas ir rakstīts Annas Seiles priekšlikumā, un atbalstiet to!
Un es vēlreiz lūdzu komisijas vadītāju, nāciet šurp un paskaidrojiet, kā jūsu cilvēki komisijā lēma– kāpēc lēma tieši šādā veidā– neatbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Tā nu diezgan skumīgi iznāk, ka tieši šodien– Lāčplēša dienā– nākas runāt par šādām saimnieciskām lietām. Vieni latvieši ir nolikuši savas galviņas, aizstāvot Latviju kā neatkarīgu valsti, piedaloties brīvības cīņās. Pie tam daudzi no viņiem bija pavisam jauni gados puiši. Citi diemžēl ļoti manīgi izmanto šo brīvības cīnītāju sasniegto un veikli veido likumus ar īpatnējiem caurumiem. Tādiem, lai vairotu savu labklājību. Šis process aizsākās diemžēl jau Latvijas Republikas Augstākajā padomē un turpinās ilgus gadus.
Sertifikātus radīja ar tādu gaišu domu, vismaz daži. Jā, šī doma bija ar kreisuma pieskaņu– sadalīsim tos valsts labumus līdzīgi. Protams, ar to dalīšanu nekas labs nesanāca, jo dalot vienam otram iegribējās vairāk nekā citiem.
Bet nu tas ir noticis, un šodien ir tas brīdis, kad jāskatās tiešām vienreiz– varbūt esam spējīgi nolemt, ka varam pielikt punktu šai sertifikātu lietai. Un mums ir divas lietas šeit jāizlemj. Viens– beigu beigās ir jābūt skaidram gala termiņam, līdz kuram var izmantot sertifikātus. Diez vai tas būs šā gada 31.decembris, jo visas tehniskās problēmas neļauj šo datumu paturēt spēkā. Diemžēl.
Pagarinām uz vienu gadu. Jā, atkal ir aizdomas, vai pēc tam atkal nenotiks kaut kāda pagarināšana. Nu, cerams, ka nē. Šī pati Saeima vien strādās nākamo gadu. Tā jau vajadzētu cerēt.
Līdz ar to tas pirmais jautājums būtu tā risināms. Ir šis izmantošanas gala termiņš. Viss.
Otrais. Sertifikātu izmantošanas iespējas. Un arī tās būtu jānosaka. Un es saprotu, ka Latvija ir pilna ar garnadžiem. Pilna ar zagļiem, pilna ar blēžiem. Jā, nu, tā nu tas ir. Tā ir tāda ikdienišķa parādība Latvijas dzīvē, ka ir bijuši un būs veikli cilvēki. Vairāk vai mazāk godīgi vai negodīgi, kas jebkurā procesā pratīs kaut ko priekš sevis dabūt. Un tāpēc būtu jau nu gan šeit jāpasaka skaidri, ko ar tiem sertifikātiem vēl drīkst darīt. Un tieši tāpēc ir arī priekšlikumā skaidri minēts, ko drīkst darīt, izslēdzot jebkuras citas iespējas. Tā ka arī šeit viss ir kārtībā.
Aizdomas, ka šīs vērtības, tātad dzīvokļu un zemes vērtības, nevarētu nosegt visus sertifikātus, diez vai.. diez vai tā ir taisnība.
Lūk! Līdz ar to viss ir šeit salikts priekšlikumā. Tad kāds ir pamats šādu priekšlikumu noraidīt? Vienkāršs pamats! Tieksme vēl kaut ko izkombinēt no šīs sertifikātu lietas. Cik nu kurš kurā brīdī būs manīgs un iegūs uz pirkšanas pārdošanas, privatizācijas vai kādas citas darbības pamata.
Līdz ar to mūsu apvienības deputāte Anna Seile piedāvā vienu skaidru risinājumu šai lietai, nevis garu garās atkal diskusijas, visāda veida speciālisti, vai nu apmaksāti vai neapmaksāti, kas runās vai nu to, ko domās, vai to, ko viņiem liks runāt. Līdz ar to šeit būs pielikts vienreiz punkts visai šai putrai.
Tā ka tomēr aicinu iedziļināties un atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu!
A.Seile.
Godātie deputāti, atgādinu, ka komisija nav atbalstījusi šo Annas Seiles sagatavoto priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputātes Annas Seiles priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 31, pret– 41, atturas– 17. Priekšlikums nav atbalstīts.
Vai deputāts Gundars Bērziņš vēlas runāt par procedūru? Nē. Labi.
Lūdzu, turpinām priekšlikumu izskatīšanu.
A.Seile.
2.priekšlikumu iesniedz frakcija “Jaunais laiks” par 19.pantu, kurā tiek runāts par valsts un pašvaldību garantijām. Komisija arī šo priekšlikumu nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Saeimas priekšsēdētāja! Cienītie kolēģi!
Vakardien bija ļoti laba debate Dombura kunga raidījumā, kas man arī atklāja daudzus jaunus faktus par to, kur radās obligāciju ideja, kas bija izstrādātāji, kur tā ideja ir radusies, un varbūt ne tiem, kuriem piedēvē.
Šobrīd visi baidās no kādiem cilvēkiem, kas mēģinās “uzvārīties”, teiksim, nopelnīt uz tā, ka viņiem šobrīd ir sertifikāti. Es saprotu, ka šobrīd te ļoti daudzi runā par ekonomiskām lietām, cilvēki, kas varbūt pamatā ir pārtikuši no budžeta saņemtās algas un nav veidojuši biznesu. Tad paņemsim ļoti vienkāršu modeli: nostādīsim sevi tā cilvēka vietā, kam šobrīd varētu būt vai ir, teiksim, liels daudzums sertifikātu, un izanalizēsim, kādas tad man ir reālās iespējas “uzvārīties” un nopelnīt.
Pirmā, galvenā, iespēja: iegādājoties valsts uzņēmumu akcijas, turklāt pamatā tikai vienā gadījumā– ja piedāvājums ir ļoti liels un pārsniedz pieprasījumu, ja par šiem dažiem sertifikātiem es varu dabūt daudz akciju, un īstenībā to nomināls, kas ir 28 lati, ko neviens no daudziem līdz šim lietojušiem sertifikātus nav spējis izmantot. Tā ir viena iespēja– piedāvāt lielu daudzumu akciju, pieprasījums ir mazs vai koncentrēts, un dabūt par ļoti, ļoti labu cenu.
Vai tas šobrīd ir iespējams? Tam ir vajadzīgi lēmumi par lielo uzņēmumu privatizāciju. Šobrīd visi mēs to uzraugām, prese skatās, pat gribot neviens to nevar izdarīt.
Otrs it kā variants, ka varētu nopelnīt ļoti labi, privatizējot īpašumus. Tev ir, teiksim, ļoti daudz sertifikātu, bet tā problēma, ka privatizētam īpašumam nav tik viegli tikt klāt, jo pirmpirkuma tiesības, īpašumu privatizējot, ir laukos tiem, kam ir lietošanas tiesības, nesadalītās zemes– tie, kas zina,– praktiski laukos ir ļoti minimāli, gandrīz nemaz nav. Tātad šeit nu es ar savu sertifikātu maisu tikt nevaru iekšā.
Otrs, ir arī citi īpašumi, kur ir nomniekiem priekšroka. Ja es šeit neesmu jau nonomājis, teiksim, un to vismaz... tas šobrīd nav, tad arī nav iespējams. Nu ir viena iespēja, ka ļoti liela masa nekustamā īpašuma tiek piedāvāta, un arī pretī piedāvājums ir ievērojami lielāks nekā pieprasījums. Jā, tad var!
Bet kāda tad, cilvēki mīļie, ir reālākā iespēja ļoti labi nopelnīt? Nopelnīt tajā gadījumā, ja juridiski nekorekti tiek pieņemta likumdošana, un īstenībā man ir iespējas tiesā uzvarēt un dabūt nominālu– 28 latus. Tā ir visreālākā iespēja. Un, aizstāvot šos savus priekšlikumus, kas it kā ir pat loģiski, idejiski un tā tālāk, jūs visi labi zināt, ka šobrīd 8 likumi reglamentē privatizācijas procesu, un šīs normas privatizācijas sertifikātos nonāk pretrunā ar privatizācijas likumiem. Un kur vēl labāk atrast pamatu, lai varētu tiesāties! Vakardienas debate parādīja skaidri: ja mēs pieliekam punktu, tad ar atsevišķu likumu skaidri definējot, nedodot iespējas šiem cilvēkiem izmantot.
Tāpēc es nezinu, man nav varbūt tik vienkāršota uztvere... visi, kas kaut ko dara... bet izanalizēt situāciju. Visi tie, kas šobrīd grib radīt haosu privatizācijas likumdošanā, man šķiet, strādā, apzināti vai neapzināti, lielo pakešu īpašnieku interesēs, jo tikai tā viņi var izkrāpt no valsts vai atņemt no valsts desmitiem un desmitiem miljonu latu.
Lūdzu, padomājiet par manis teikto vai atspēkojiet!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Zaķis.
Dz.Zaķis (JL).
Godājamie kolēģi! Godājamā priekšsēdētāja! Bērziņa kungs savā runā, sākot runu un beidzot, nonāca zināmā pretrunā. Ja mēs ieklausītos un izdarītu secinājumus par to, ka šobrīd it kā pat nav iespēju šos sertifikātus pielietot privatizācijā, kurpretim mūsu piedāvājums ir tāds, ka mēs tomēr vēlamies zināmā mērā ierobežot to piedāvājumu. Šeit pretrunas it kā nebūtu, lai gan Bērziņa kungs tur atrada it kā problēmas. Bet ko es gribu teikt? “Jaunais laiks” iesniedza priekšlikumu. Priekšlikuma būtība ir absolūti elementāra: mēs vēlamies ierobežot piedāvājumu privatizācijai, respektīvi, samazināt to iespēju, kur tos sertifikātus var izmantot. Tas ierobežojums balstās uz elementāru lietu, tas ir, jebkura kapitālsabiedrības kapitāldaļu privatizācija. Publiski par to visas partijas ir runājušas un publiski ir piekritušas tam, ka par sertifikātiem privatizēt tātad lielo uzņēmumu kapitāldaļas nebūtu vēlams un vajadzīgs. Publiskajā telpā šie paziņojumi ir izskanējuši vairākkārtīgi, kurpretī tanī brīdī, kad nonāk līdz balsojumam, tad tās domas sāk strauji mainīties. Vēl “Jaunais laiks” ir pielicis klāt arīdzan zemes, kuras šobrīd ir brīvās valsts zemes, un arī meža zemes. Arī šeit būtu diezgan loģiski, ka privatizācijas sertifikātus izmantot ... varētu arī neizmantot, izņemot. Protams, tos gadījumus, kad ir noslēgti ilgtermiņa līgumi, nodota tā zeme lietošanā. Protams, ka šajos gadījumos zemniekam privatizēt par sertifikātiem būtu pilnīgi normāli un loģiski. Protams, ka normāli un loģiski būtu privatizēt cilvēkiem arī dzīvokļus par sertifikātiem, tur nu gan nekādas problēmas nevar saskatīt.
Galvenā problēma, ko mēs visu laiku esam redzējuši, un te nu ir jāatgriežas pie tēmas par to, ka kāds rada haosu likumdošanā. Es gribētu teikt, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, strādājot pie paketes, kas sastāv no visiem tiem iepriekšminētajiem likumiem, manuprāt un arī valdībasprāt, iepriekš, arī Ekonomikas ministrijasprāt, iepriekš izstrādāja ļoti loģisku un sakārtotu koncepciju, kas pēc būtības izmainīja privatizācijas sertifikātu beigu etapu, teiksim tā. Šī koncepcija tika bāzēta uz to, ka arvien tiek ierobežots termiņš piedāvājumam, kurpretī privatizācijas sertifikāti paliek bez beigu termiņa. Nu tas tā divos vārdos.
Šī koncepcija tika izstrādāta, šī koncepcija tika apzināti bremzēta, neminēsim konkrēti vārdus un uzvārdus, bet es domāju, ka masu medijos daudzkārt ir izskanējis, tieši kurš ir bijis tas, kuram ir bijusi vislielākā dalība tieši šajā bremzēšanas procesā.
Tāpēc mēs tomēr gribētu aicināt atbalstīt mūsu priekšlikumu, gan šo priekšlikumu, gan pārejass perioda priekšlikumu, kurš ir, ja nemaldos, 3.priekšlikums, kur ir skaidri un gaiši pateikts, ka visi tie privatizācijas gadījumi, kuri ir iesākti līdz šā gada beigām, varētu tikt arī pabeigti, privatizējot par sertifikātiem.
Tāpēc lūdzu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu! Paldies.

Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Atgādināšu, ka Saeima ir tā politiskā institūcija, kas nosaka galvenās politiskās līnijas un vadmotīvus, ko viņiem ir devuši Latvijas vēlētāji– mūsu Latvijas tauta. Tātad ar šo likumu mēs gribam pateikt tikai un vienīgi, ko mēs kā politiķi tālāk gribam darīt ar sertifikātiem. Nākamā visa likumdošanas pakete, kura tieši precizēs visus konkrētākos jautājumus, ir mūsu nākotnes darbs. Bet šodien “Jaunais laiks” piedāvā skaidri un gaiši visiem pateikt kā politiķiem, nevis reizēm kā avīžu reportieriem, kā žurnālistiem, ka jā, visi ir it kā par to, ka sertifikātus vajag izmantot to cilvēku interesēs, kas tos ieguvuši kā pirmatnējie ieguvēji, ka nevajag privatizēt lielos uzņēmumus, ka nekādā veidā nevajag privatizēt tās zemes, kuras varbūt ir ļoti interesantas kādam lielam investoram. Šeit mēs sakām tā: “Kolēģi, kopā skaidri un gaiši virzām sertifikātus, kuri ir pietiekoši un pat pāri paliek, dzīvokļu, atlikušo dzīvokļu, privatizācijai un to zemes īpašumu privatizācijai, kuri jau atrodas nomā vai lietošanā šobrīd. Mums, politiķiem, tiem, kas balsos “par” vai “pret”, ar šo balsojumu skaidri un gaiši būs jāpasaka sava pozīcija. Aizsargāties vai kaut kādā veidā sevi aizstāvēt ar to, ka šobrīd nav skaidri tālākie likumi, kā tas notiks, Bērziņa kungs, manuprāt, ir pilnīgi bezatbildīgi, un šādā veidā mēs slēpjam kaut ko. Es gan nezinu, ko!
Tāpēc es ļoti skaidri un precīzi jūs visus aicinu nobalsot par “Jaunā laika” priekšlikumu, politiski precīzi definējot tos virzienus, kur mēs izmantojam sertifikātus, un tālāk strādāt pie tās likumu paketes, kur mēs to precizējam vēl sīkāk tehniski.
Paldies. Aicinu balsot “par”!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile.
A.Seile (“TB”/LNNK).
Godātie deputāti! Vakar viens Rīgas iedzīvotājs atnesa aicinājumu. Ekonomikas ministrs Atis Sausnītis 1999.gadā aicina ātri izlietot savus sertifikātus, jo sertifikātu termiņš beidzas 1999.gadā. Šis cilvēks saka: “Ko es varu darīt šos dažus mēnešus? Es noticēju šim aicinājumam un arī likumā bija tā paredzēts, ka sertifikātu darbība beidzas 1999.gadā. Es tos pārdevu par vienu latu!” Lūk, šis cilvēks varētu griezties Satversmes tiesā, jo viņa tiesiskās paļāvības princips ir pārkāpts, bet lielo sertifikātu pakešu turētāji, manuprāt, tiesā nevar griezties, jo tas ir viņu biznesa risks. Protams, ka netaisnīgi bija tas, ka sākuma koncepcija sertifikātu izmantošanā tika mainīta un sertifikāti tika pirkti, pārdoti, tika pieļauta starpniecības uzņēmumu darbība. Tāpēc es uzskatu, ka visas tās runas un brīdinājumi, ka lielo pakešu turētāji nu no valsts tagad pieprasīs katrs pa miljonam, lai viņiem sedz šos zaudējumus par uzpirktajiem sertifikātiem, nevar tikt realizēti. Manuprāt, šiem līdzekļiem, kuri būtu iegūstami par valsts uzņēmumu varbūt neteiksim “privatizāciju”, bet pārdošanu, ir jāienāk valsts budžetā. Mums visam pietrūkst budžetā naudas– sociālai palīdzībai, pensionāriem, visiem. Kāpēc šī nauda, ko iegūtu par lielo uzņēmumu valsts kapitāldaļu pārdošanu, kāpēc šī nauda nevar ienākt valsts budžetā? Kāpēc mēs to negribam?
Es aicinu atbalstīt šo “Jaunā laika” priekšlikumu. Varbūt, ka šeit nav uzskaitītas visas operācijas, kādas vēl vajadzēja, bet vismaz tas, kas šeit ir pateikts, visu mēs varam realizēt arī atsevišķos likumos, kurus Tautsaimniecības komisija beidzot ir apsolījusi, ka 24.novembrī izskatīs šo pārējo likumprojektu paketi... izskatīs pārējo likumprojektu paketi 24.novembra sēdē. Kaut nu tā būtu! Un kaut rezultāts būtu pozitīvs, jo visi likumprojekti ir sagatavoti jau uz trešo lasījumu.
Kāpēc tika bremzēti šie likumprojekti? Kāpēc valdība nevarēja vienoties par šo koncepciju, kura bija izstrādāta Repšes valdības laikā un nebija apstrīdēta arī Emša valdības laikā? Manuprāt, tomēr lielo pakešu turētāju intereses ir pārāk spēcīgas Latvijā.
Es aicinu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Gundars Bērziņš, otro reizi.
G.Bērziņš (TP).
Ir ļoti labi, jo deputāti, pieņemot lēmumus, viņiem iestājas tikai politiskā atbildība. Tāpēc kāds var teikt, ka nekas nebūs, bet, ja būs, cik tiesas procesu esam pazaudējuši. Kad es strādāju kā ministrs, man arī ierēdņi teica: viss kārtībā, ministr, tiesāsimies! Es teicu: “Lūdzu, uz papīra uzrakstiet un parakstiet, ka jūs uzskatāt, ka mēs vinnēsim!” Cilvēki neparakstīja. Tāpēc, ka ir viegli runāt. Bet ja ir jāatbild par to, ko izdara, tad ir grūti.
Es uzskatu, ka vienīgā iespēja tiešām sertifikātu īpašniekiem, lielajiem turētājiem nebūs iespēja tiesāties, ja mēs tam nedosim pamatu. Ja mēs nesajauksim likumdošanu, neradīsim pretrunību, līdz ar to dodot iespēju. Ja mēs pieņemsim likumu par privatizācijas pabeigšanu, pateiksim, ka līdz 1.jūlijam var iesniegt pieteikumus, bet sertifikātu lietošanas termiņš beigsies galīgi un pilnīgi 31.decembrī un tos nevarēs izmantot nekur nekam, nekad, tad nekādas tiesas nebūs.
Otrs. Tanī pašā laikā ir jāatrisina jautājums, piemēram, par lauku zemēm. Lauku zemes reģistrācija, jo ne jau sertifikātos ir problēma. Pati reģistrācija– uzmērīšana, ja tā ir precīza, pirmkārt rindas, summas nav samērojamas ar šīm lietām. Ejam, lūdzu, cilvēki, domājam par šiem cilvēkiem, es saprotu, Jaunupa kungs piedāvāja kreditēšanu. Tātad valstij vēl naudu– cilvēki ņem kredītus, maksā par to. Es domāju, ka ir vienkāršāka pieeja. Tāpat kā dzīvokļu privatizācijā bija. Kamēr tos mērīja, uzskaitīja, katru logu, naglu izrāva, izmērīja garumu. Protams, process bezgalīgs. Gāja uz vienkāršoto privatizāciju, vienkāršojot vērtības noteikšanu. Jo šinī gadījumā, ja sevišķi plašai sabiedrības daļai kā laukos, zeme ir jāatdod, ne jau tur tā pauguriņa izmērīšana tur dažos metros ir noteicošais. Noteicošais ir, ka iegūst šo zemi vienkāršotā, skaidrā kārtībā, pie kam neapgrūtinot. Jo šobrīd birokrātija, tās summas, kas ir jāmaksā cilvēkiem, ir nepanesamas. Un, pieņemot šo likumu, es kategoriski pieprasīšu risinājumu arī šeit. Un mans piedāvājums ir vienkāršot, noteikt pēc vidējās, kaut vai vidējās kadastra vērtības. Lauku pagastā ir vidējā kadastra vērtība. Nu labi, kādam bišku labāks, kādam Zirņu kalna tīrumiņš tiks, kādam lejiņa tiks. Nu kas, mēs no tā zaudēsim? Cik mēs naudas iztērēsim, skaitot šos? Vienkārši politikā ir vajadzīga precīza rīcība, drosmīgi, skaidri lēmumi.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (“TB”/LNNK).
Jā, nu, cienītie kolēģi! To traģikomēdiju turpināsim. Turpināsim aizstāvēt lielo pakešu īpašniekus, tēlojot, ka tas ir valsts interesēs. Tā ir tāda ļoti jauka teātra izrāde, ļoti jauka ludziņa. Mums kādreiz bija tādi slaveni rakstnieki– brāļi Kaudzītes, viņiem ir tāds jauks romāns, viens no pirmajiem, faktiski pats pirmais patiesais latviešu romāns “Mērnieku laiki”. Un, godīgi sakot, šeit klausoties dažu labu runu, mēs varētu iestarpināt arī kaut ko no Ķenča un Pāvula dialogiem un vēl varbūt arī kaut ko no Švauksta te varētu piemērot.
Lūk! Jā, nu tagad top jauns likumprojekts par privatizāciju un visādas skaistas lietas. Tad, kad gads beidzas, tad nezin kāpēc viss kas jauns top. Bet es tagad atgādināšu Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai. Godātie kolēģi! Kāpēc jūs esat gulējuši līdz šai dienai? Un kāpēc jūs turpināt gulēt un gribat gulēt līdz 24.novembrim? Jums taču bija iespēja sakārtot, pārkārtot, piekārtot, salabot un pielabot visu to, kas attiecas uz sertifikātu izmantošanu. Bija taču konkrēti priekšlikumi! Tie atradās komisijā, tos taisījās izvirzīt uz apspriešanu šeit plenārsēdē. Kāpēc tas viss pirms vasaras iestāšanās pazuda no aprites? Lūdzu, nāciet un paskaidrojiet, kāpēc tas tā notika!
Zemes dienesta darbs faktiski bija pagājis stingri uz priekšu, un bija iespēja visu šo lietu sakārtot un novērst tās pretrunas likumos, kuras tiešām ir. Bet tāpēc jau tas darbs tika padarīts, lai varētu novērst šīs pretrunas.
Un šodien mēs nākam un runājam par pretrunām, par iespējamiem tiesas procesiem. Pēdējā brīdī atmodās te daži kungi un varbūt kāda aiz muguras stāvoša dāma, ka nu ir briesmas. Nu tie lielie īpašnieki slauks to valsti vēl ar tiesas palīdzību. Nu vakar gan tur viens jau piedāvāja savu palīdzību, jau publiski piedāvāja valsts televīzijā, ka, ja nu kāds nostāsies pret Latvijas valsti, tad es esmu gatavs iet viņam palīgā.... Tā ļoti jauki klausīties tik apņēmīgus cilvēkus, kas ar lielu prieku varbūt palīdzēs izmantot tos caurumus likumos, jau izmantojot savu juridisko izglītību.
Un vēl beidzot. Ir vēl tāda lieta, kāra lieta, kur, es domāju, daudziem kolēģiem siekalas tek līdz nabai, kad sāk domāt par šo lietu. Un tās ir meža zemes. Es domāju, Latvijā ir pietiekami daudz diezgan negodīgu cilvēku, kas visādiem paņēmieniem grib tikt klāt pie šīs mežu zemju privatizācijas. Un tieši šajā priekšlikumā, ko iesniedz frakcijas “Jaunais laiks” pārstāvji, ir minētas šīs mežu zemes. Un tieši pieņemot šo priekšlikumu, šiem gardēžiem tiktu viens kumosiņš mazāk. Padomāsim par to!
Vai mēs esam spējīgi pārtraukt šo meža zemju pievākšanas kāri vai mēs tomēr arī kāds te gribam piedalīties šinī procesā un vienu lieku kociņu iegūt savā personīgajā īpašumā.
Tā ka nav argumentu pret šo priekšlikumu. To vienkārši nav. Arguments viens ir ļoti pamatīgs– personīgās intereses un savtīgums. Un tas ir vienīgais arguments balsot pret šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Tas ir ļoti jauki, ka politikā mēs atceramies arī latviešu literatūras klasiķus. Un tiešām, nupat nesen rādīja “Mērnieku laikus”. Mums bija iespēja paskatīties, atcerēties un salīdzināt, kā toreiz gāja un kā mums ir iznācis. Un, klausoties šeit dažādus argumentus, man rodas iespaids, ka tie, kas ir paēduši, aicina celties no galda, un pietiek, galds ir jānovāc. Tie, kas ir atnākuši vēlāk vai nav paguvuši, tie tad lai iet, kur nākuši.
Es, protams, primitivizēju šo lietu, bet gribu atgādināt tikai to, ka Latvijas pilsonis respektē to, ko valsts vara viņam ir teikusi un apsolījusi. Un, protams, likumu respektējošs cilvēks, ja viņš tic tam, ka termiņš beigsies, un viņš nesaprot, ka tā ir nelikumīgi jeb juridiski nekorekta noteikta kārtība, viņš tiešām pārdod šo sertifikātu par latu vai par 50 santīmiem, jo kur gan viņš liks tos tad, kad sertifikāti vairs nebūs derīgi.
Bet cilvēki, kuriem ir juridiska izpratne, tiesiskā izpratne, un nevajag pārmest, ka viņi arī šo viedokli izsaka televīzijā, saprot, ka pilsonim ir tiesības iesūdzēt savu valsti par to, ka valsts nepilda savu solījumu, nepilda garantiju, ka katram nabagam, kuram ir kaut viens sertifikāts piešķirts, šis sertifikāts būs apmaināms pret konkrētu vērtību. Un es nerunāju šeit lielo “naudasmaisu” interesēs, kuri ir sapirkuši no nabagiem sertifikātus par lēcu virumu. Es runāju tieši par šiem trūcīgajiem, godprātīgajiem cilvēkiem, kuri tic savai valstij un valdībai, kuri nesaprot to, ka sertifikātu likuma pieņemšanas brīdī jau mēs ielikām nenormālu un nelikumīgu, un nekorektu normu, ka mūža sviedrus un asinis var pārdot un laist brīvā tirgū. Šie cilvēki nesaprata, tauta neprotestē pret tādu likumu, tautas daļa tic, ka valsts likumdevēji noteiks un apliecinās, ka neviens cilvēks, kuram nav bijusi iespēja saņemt šo līdzvērtīgo mantu par šiem 28 latiem, ka viņš netiks apkrāpts, ka viņš to saņems.
Un es vēlreiz atkārtoju: to vidū ir arī apmēram 6 tūkstoši no Sibīrijas atnākušo... atgriezušos cilvēku, kuriem tāpēc, ka viņi vēl nebija 2000.gadā sasnieguši pensijas vecumu, valsts nedeva šos nabaga grašus– 28 latus par vienu Sibīrijas gadu. To iedeva tikai pensionāriem. Bet ir jau otrajā lasījumā izgājis likuma grozījums, ko mēs paši esam akceptējuši, ka arī šiem 6 tūkstošiem cilvēku mēs esam gatavi šos 28 latus par vienu Sibīrijas gadu izmaksāt naudā. Tātad arī tas mums būs jāatceļ, un arī šis solījums izrādīsies tikai tukšs solījums.
Vispār, manuprāt, nebūtu jārunā šeit par to, kurš ko iegūs, kurš “uzvārīsies” vai kurš zaudēs. Jautājums ir tikai par to, vai mēs nosakām sertifikātiem termiņu, līdz kuram valsts apņemas tos ļaut izmantot lietderīgi. Protams, iepriekšējās valdības piedāvātā koncepcija, ka sertifikātiem nav jānosaka derīguma termiņš, bet ka ir jānosaka termiņš, līdz kuram brīdim cilvēks var pieteikties uz privatizējamo objektu, tā bija ļoti solīda un pieņemama, jo tad valsts uzņēmās atbildību uz sevi, cik ilgā laikā tā spēs sagatavot šo objektu privatizācijai vai piedāvāt. Bet iepriekšējā valdība izdarīja arī vēl vienu lietu, ka bija vesela rinda objektu, kuri tika laisti uz privatizāciju un tika ierakstīti privatizējamo objektu sarakstos, ka valdība nespēja šo lietu izlemt, un galarezultātā pat tiem cilvēkiem, kuri ir saņēmuši lietošanā zemi un lietošanā kādas ēkas, nodeva šos īpašumus Valsts nekustamo īpašumu aģentūrai, lai nebūtu šiem cilvēkiem tiesības privatizēt to, ko viņi varbūt nav paguvuši ātrāk, jo tāpēc, ka tie, kuri ir paēduši, ir nolēmuši, ka ir jāceļas augšā no galda. Šāda metode tiek izmantota padomju armijā un cietumos. Civilizētā sabiedrībā nevar celties augšā no galda, kamēr visi nav savu porciju apēduši, kura viņiem pienākas pēc likuma, ko valsts viņiem ir apsolījusi.
Padomāsim vēl par šo lietu! Un tas, ka ir atsevišķi juristi, kuri sola palīdzēt nabagiem griezties tiesā, tā ir tikai apsveicama lieta. Arī nabaga cilvēkam ir jābūt tiesībām uz to, ko valsts viņam ir apsolījusi kā kompensāciju par to, ko cita vara kādreiz viņam ir atņēmusi. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Tā kā es esmu uzkāpis tribīnē atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu, tad laikam, Simsona kunga vārdiem runājot, es to “paēdušo” vārdā runāšu.
Jā, labticīgs cilvēks, kas tic likuma varai mūsu valstī, redzot, ka sertifikātu derīguma termiņš beigsies, noslēdzoties, piemēram, 1999.gadam, par 1 latu savu sertifikātu pārdod.
Otrs labticīgs cilvēks mūsu valstī, kas zina, ka viņa varā ir pastiept deputāta īkšķus pareizajā virzienā, mainot likumu, par 1 latu šo sertifikātu nopērk. Un, kad likums tiek mainīts un termiņš pagarināts, tad jau viņam ir daži lati vairāk. Daži miljoni latu vairāk.
Šodien no šīs tribīnes visi runā it kā pareizus vārdus. Lielos uzņēmumus– nē, mežus– nē, dzīvokļus– jā, zemi, kas ir lietošanā,– jā. Un tomēr Annas Seiles priekšlikumu, kas aicina to nostiprināt likumā,– nē. Nenostiprināsim likumā, jo varbūt pašiem vajadzēs.
Godātie kolēģi! Mēs runājam visi it kā to 700 tūkstošu kontu turētāju vārdā, bet reāli 500 tūkstoš kontos ir no 3 līdz 5 sertifikāti. Par ko tad mēs runājam? Taču laikam par tiem četriem, pieciem, es nezinu, cik, nu tiem lielajiem, nu tiem īstajiem īpašniekiem, kuru aizstāvji, deputāti, šodien, protams, saka: uzņēmumus– nē. Bet cik skaisti mēs redzam valsts nozagšanas gadījumus, kur šodienas “nē” pēc kāda laika jau ir “varbūt” un beigās “jā”. Bet kā tad savādāk! Protams, jā!
Es sevišķi neticu tiem, kas šodien no šīs tribīnes saka: “Aizstāvam tikai tos mazos sertifikātu kontu turētājus ar 3 līdz 5 sertifikātiem.” Es ļoti baidos, godātie deputāti, ka šodien jūsu īkšķus vada tomēr tie, kuru kontos ir miljoni sertifikātu.
Es nevaru saprast loģiku, kāpēc divi priekšlikumi– “tēvzemiešu” priekšlikums un “Jaunā laika” priekšlikums, kas ir gandrīz identiski, kas aicina nostiprināt likumā to, ko jūs visi šodien aizstāvat, kāpēc jūs neesat gatavi par to arī nobalsot?
Godātie deputāti! Kāpēc jūsu vārdi nesaskan ar jūsu darbiem? Aicinu atbalstīt “Jaunā laika” priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (“TB”/LNNK).
Es ļoti ceru, ka klausītāji, cilvēki, kas mūs dzird šobrīd, pēc tam vērtēs šeit sacīto, atšifrēs, kas ir kas, kam ir patiesa vēlme aizstāvēt tautu– nabadzīgākos un kam– bagātos. Ļoti elementāri.
Iepriekšējais Seiles kundzes priekšlikums bija tik ļoti loģisks, ka grūti kaut ko citu piebilst. Nē! Izņemot “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un “Jauno laiku”, visi, ieskaitot sarkanos, kuri parasti pat ir iesnieguši pirms tam priekšlikumus par dažādiem, tā sakot, grozījumiem sakarā ar sertifikātiem, šodien balso “pret”. Še tev! Ko tas nozīmē? Šobrīd tas, kas notiek šeit debatēs, ir visspilgtākais piemērs liekulībai, dubultmorālei. Sak, vārdos tautas priekšā mēs esam tīri, skaisti, jauki, mēs negribam, netīkojam ne pēc kā. Bet pēc būtības klusībā jau sen esam iecerējuši palobēt, vai varbūt pat pašiem tādā vai citādā veidā tikt pie šiem labumiem klāt. Ja tā nav, tad, es atvainojos, kāpēc tik loģisku priekšlikumu neatbalstīt?
Arī šo, kas ierobežo šo sertifikātu lielo pakešu turētāju iespējas tikt pie privatizēšanas. Kāpēc? Tāpēc, ka ir intereses. Un šai valdībai un šo valdību… kas ir kritusi, protams, un šo valdību sastādošajai koalīcijai ir bijušas intereses. Savādāk es to nesaprotu, jo savādāk komisijā, ko vada Jaundžeikara kungs, netiktu pusgadu “marinēti” likumprojekti, par kuriem jau sīkāk runāja Seiles kundze. Kāpēc tiek “marinēti” un netiek virzīti Saeimā? Tāpēc, ka tur ir kaut kādas intereses. Un redziet, jūs gribat ar savu balsojumu, vārdos sakot vienu, darbos darot pavisam kaut ko citu. Tāpēc, kolēģi, nu taču, paņemiet, sasparojieties, pārdomājiet un nobalsojiet pēc loģikas, nevis pēc tā, kas tur padomā pastāv.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis, otro reizi.
J.Dobelis (“TB”/LNNK).
Cienītie kolēģi! Te bija brīnišķīga doma– jurists palīdz nabadziņam cīnīties pret valsti. Interesanti gan būtu uzzināt, cik ir Latvijā tādu juristu, kurus nabadziņš ir spējīgs noalgot, lai tie viņam palīdzētu. Šīs krokodila asaras ir tiešām vienreizējas. Un runa jau ir par patlabanējo rīcību. Un ir dota iespēja izmantot sertifikātus līdz nākamā gada 31.decembrim. Par maz laika vēl? Pirmo reizi tāda iespēja ir dota?
Un tagad runāsim vēl par to paēšanu un neēšanu. Drīzāk šeit iznāk, ka daži šie pretinieki ir vienreiz paēduši pie brangi uzklāta galda, aizgājuši, atvieglojuši kuņģi, atnākuši otrreiz pie galda un atkal ir pamatīgi pieēdušies. Un vairāk izskatās pēc tā– pēc daudzkārtējas ēšanas, atvieglošanās, ēšanas, atvieglošanās un atkal ēšanas. Un tagad grib ēst meža zemes, un tagad grib ēst lielus uzņēmumus un vēl šo to, jo tas kuņģis te vienam otram ir bezizmēra. Un acīmredzot visu laiku tiek mākslīgi staipīts uz visām pusēm, lai tur ietilptu iekšā arvien vairāk. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aigars Kalvītis.
A.Kalvītis (TP).
Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godājamie deputāti! Es gribu nedaudz izstāstīt, kā vakar notika debates Tautsaimniecības komisijā. Un es domāju, ka mēs emocijas varētu pilnīgi noņemt un nebiedēt sabiedrību te ar to, ka tiks zagti īpašumi un ka tiks privatizētas meža zemes, jo to nemaz nevar izdarīt... Un tā tālāk, un tā tālāk.
Ziniet, cik deputāti atbalstīja TB/LNNK un “Jaunā laika” priekšlikumus? Četri. Seši balsoja “pret”, viens atturējās. Kāpēc tas tā notika? Tāpēc, ka juridiskais birojs skaidri un gaiši paskaidroja, ka šie priekšlikumi ir juridiski nekorekti, ka tiks radīta vesela rinda pretrunu saistībā ar privatizācijas likumu paketi. Un viņi aicināja Annu Seili atsaukt pat savu priekšlikumu, jo šis priekšlikums ir varbūt skaists priekš avīzēm un preses, bet tas ir neloģisks saistībā ar visu privatizācijas likumu paketi.
Tā ka nevajag šeit liekuļot, nevajag tautu biedēt. Vajag profesionāli juridiski strādāt un, pats galvenais, novērst tās pretrunas, kas var izraisīt vēl dziļāku krīzi, nekā šobrīd mēs šeit runājam.
Runājot par privatizācijas likumu paketi. Ziniet, mūsu valstī šīs Saeimas laikā ir realizēta kreisa politika, neskatoties uz to, ka labējās partijas ir bijušas pie varas. Divu gadu laikā valstī privatizācijas process ir pilnībā apturēts. Un šie likumi, kas atnāca uz Saeimu no iepriekšējām valdībām, bija pretrunu plosīti un orientēti uz privatizācijas procesa haosa turpināšanu.
Tādēļ arī Tautsaimniecības komisija to aizsūtīja atpakaļ Ekonomikas ministrijai, lai izsaka savu viedokli un precizē. Ko tad īsti mēs darīsim? Vai privatizāciju mēs pārtrauksim? Pabeigsim? Vai turpināsim? Šāds viedoklis nav saņemts diemžēl vēl atpakaļ. Ko tad darīsim?
Bet Tautas partijas viedoklis viennozīmīgi ir par to, ka privatizācija pabeidzama, tas ir atrunājams pavisam citā jaunā likumā, kādiem soļiem tas ir darāms un kā tas ir veicams. Un sertifikāti ir tikai viena maza sastāvdaļa no šīs kopējas lielās lietas.
Tā kā es aicinātu deputātus būt pragmatiskiem, neizplūst emocijās, nesēdēt pie pilniem galdiem, pie tukšiem galdiem, bet vienkārši būt juridiski korektiem. Un neradīt haosu, kas tiešām novedīs varbūt līdz tiesām, un varbūt kādam tas arī ir izdevīgi, lai kādu privatizācijas procesu nograuztu un pēc tam valsts maksātu par to netaisnīgi tam ieguvējam naudu.
Paldies jums.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātam Edgaram Jaunupam pietiktu ar divām minūtēm? Nē. (No zāles deputāts E.Jaunups: “Nē”!)
Vai deputātam Krišjānim Kariņam...? (Starpsauciens: “Pēc pārtraukuma!”)
Tad, cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Antai Rugātei.
A.Rugāte (TP).
Labrīt, godātie kolēģi deputāti! Latvijas un Francijas parlamentārās sadarbības grupas deputātus lūdzu, aicinu uz sēdi tepat blakus Dzeltenajā zālē. Tūlīt!
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Aleksandram Kiršteinam.
A.Kiršteins (TP).
Godājamie deputāti! Ārlietu komisijas sēde! Tūliņ starpbrīdi Ārlietu komisijas telpās. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Vārds paziņojumam deputātam Marekam Segliņam.
M.Segliņš (TP).
Kolēģi, pulksten 10.30– Juridiskās komisijas sēde.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi! Mūsu vidū šodien ir pusapaļš jubilārs. Tas ir mūsu cienījamais kolēģis deputāts Uldis Mārtiņš Klauss, un visas Saeimas vārdā mīļi sveicam dzimšanas dienā! (Aplausi.)
Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Silva Golde, Jānis Šmits, Jānis Lagzdiņš, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Kārlis Strēlis un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, debates turpināsim pēc pārtraukuma pulksten 11.00. Paldies!

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.

Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mēs turpinām debates par likumprojektu “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem””. Otrais lasījums. Debatējam par 2.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu.
Nākamais debatēs pieteicies deputāts Krišjānis Kariņš.
A.K.Kariņš (JL).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Man arī ir tas gods strādāt līdzās Kalvīša kungam un citiem Saeimas deputātiem Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, kur jautājums par sertifikātiem tiek arī diskutēts.
Mēs visi labi zinām, ka Repšes valdības laikā valdība strādāja pie kopējas koncepcijas, kā pabeigt visu privatizācijas procesu valstī, kā vienreiz pateikt, ka mēs esam kā valsts pāraugusi pārejas ekonomiku un varam virzīties uz priekšu, līdz ar to kā arī izbeigt sertifikātu izmantošanu. Šī koncepcija arī bija atnākusi un ir atnākusi uz Saeimu, divos lasījumos tā ir diskutēta un pieņemta. Pirms trešā lasījuma, atrodoties Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā, vasaras pašā sākumā pirms Jāņiem šī koncepcija tika apturēta, un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā mums diemžēl nav bijis iespēju diskutēt par šo koncepciju. Es atkārtošu: Saeimas komisijas vadība noņēma visu šo likumu paketi pirms trešā lasījuma nost no dienas kārtības.
Tagad tas jautājums faktiski ir ļoti nopietns, jo tas ir ne tikai kārtējais likums, bet tas likums tiek debatēts gaisotnē, ka veidojas arī nākamā valdība un nākamā koalīcija. Un mēs visi varam sevi mānīt, bet mēs labi zinām, ka, ja mēs nevaram vienoties idejiski par to, kas notiks ar sertifikātiem, kas notiks ar privatizācijas procesu, tā būs iebūvēta problēma nākamajā valdībā, kura varētu, kā saka, “sprāgt” jebkurā laikā. Pozitīvi šobrīd ir tas, ka visi, vārdos vismaz, runā vienu: “Nepieļausim sertifikātu izmantošanu lielo uzņēmumu privatizācijā! Nepieļausim sertifikātu izmantošanu mežu privatizācijā! Nepieļausim izmantošanu brīvo zemju privatizācijā! Nepieļausim sertifikātu pārvēršanu par valsts vērtspapīriem, kurus, kā saka, izmaksāt naudā!” Visi vienojās par šīm lietām. Bet, lūk, tagad ir likumprojekts, kur “Jaunais laiks” ir arī iesniedzis priekšlikumu līdzīgu kā frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK dēļ tā, ka kopējā koncepcija ir apstādināta. Mēs šajā likumā argumentējam. Nu tad ieliekam tieši konkrētā likumā “Par sertifikātiem” noteikumus, kādā veidā tie ir vai nav izmantojami.
Vai tas ir optimālais risinājums? Protams, ka ne. Optimālais risinājums ir paņemt visu šo likumu paketi, izdiskutēt un pieņemt pēdējā, galīgajā, lasījumā.
Vakardien Tautsaimniecības komisijas sēdē pēc sīvām diskusijām, ļoti karstām, vienojās pēdīgi, ka vadība pieļauj, ka 24.novembra datumā komisija atsāks šo darbu, nevis vakardien, nevis jaunnedēļ, bet nedēļu pēc tam.
Man kā Saeimas deputātam ir grūti saprast, ja mēs visi runājam to pašu valodu, nu tad, kā saka, dejosim arī to pašu danci! Bet kaut kā mēs pie tā vēl īsti netiekam. Kāpēc? Es nezinu.
Kādas ir tagad mūsu izredzes? Nu, es teiktu tā. Mēs varam gaidīt uz koncepciju, vai mēs varam rīkoties, un pēc tam koncepcijā, ja gadījumā kaut kas nav precīzi izdarīts, piekoriģēt.
Šajā likumprojektā, šajā “Jaunā laika” priekšlikumā ir ierakstīts tieši tas, par ko visi vārdos ir vienojušies. Nu tad, kolēģi, pieņemsim šo likumu, pieņemsim šo likuma grozījumu, pateiksim vienreiz skaidri likumā to, ko mēs visi labprātīgi vārdos sakām. Tad atgriezīsimies kaut vai 24.datumā pie kopējās koncepcijas, un pēc vajadzības varēs izkoriģēt. Bet es baidos par to, ka vārdos mēs sakām vienu, bet darbos mēs arī pēc tā 24.novembra, iespējams, nebūsim ar mieru darīt to, ko mēs vārdos šodien sakām.
Cik ilgi mēs varam dot tukšus solījumus, cik ilgi mēs varam runāt un nerīkoties?
Aicinu rīkoties, aicinu balsot “par”! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Anna Seile– otro reizi.
A.Seile (“TB”/LNNK).
Godātie deputāti! Apspriežot otro, “Jaunā laika”, priekšlikumu, Aigars Kalvītis izteica domu, ka Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē Juridiskā biroja pārstāvis ir atzinis Annas Seiles priekšlikumu par juridiski nekorektu un lūdzis to noņemt.
Tik tiešām, ieteica noņemt manu priekšlikumu, bet neatzina to par juridiski nekorektu. Es to pārbaudīju Juridiskajā birojā nupat, sarunājoties ar viņiem starpbrīdī. Un, ja Aigars Kalvītis joprojām uztur to, ka es gatavoju juridiski nekorektus priekšlikumus, tad man viņš būs jāizsauc uz dueli. Varat izvēlēties ieročus. (Aplausi.)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Pārlasot vēlreiz šo priekšlikumu, es konstatēju: “Jaunais laiks” grib, lai ar 1.janvāri sertifikāti vairs neeksistē. Es gribu vērsties pie “Jaunā laika”. Varbūt Jaunupa kungs vai Repšes kungs, ja jums uz ielas no jūsu kabatas kāds zaglis izņems jūsu naudas maku, tad tā būs zādzība. Bet tagad jūs piedāvājat izņemt no apgrozības sertifikātus, kuri ir tāds pats maksāšanas līdzeklis kā tie paši 5 lati, kur vēl pašreiz eksistē jūsu paraksts, tie arī ir maksāšanas līdzeklis. Tā ka jūs piedāvājat izņemt no cilvēku kabatām maksāšanas līdzekli. Jūs esat zaglis tad!
Jūs uztraucaties par to, ka kāds uzpirka tos sertifikātus un viņam ir ļoti daudz. Divas nedēļas atpakaļ, mūsu frakcija piedāvāja risinājumu. Mēs piedāvājām, lai tie, kas uzpirka, lai maksā par to nodokli.
Un tas nodoklis gadā varēja dot budžetā vairāk par 15 miljoniem. Tas būtu risinājums arī bērnu invalīdu māmiņu pabalstu problēmai un visām citām problēmām. Jūs to neatbalstījāt. Un tagad nevajag zagt cilvēkiem to, ko iedeva viņiem valsts!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam! Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu!
A.Seile.
Godātie deputāti! Komisija “Jaunā laika” 2.priekšlikumu nav atbalstījusi, bet man ir daži komentāri par izskanējušām debatēm kā komisijas referentam.
Es gribētu precizēt Golubova kunga izteicienus, kuri nebija pareizi. Viņš teica, ka “Jaunais laiks” nepieļauj sertifikātu izmantošanu nākošajā gadā. Mēs jau savā iepriekšējā plenārsēdē, izskatot likumprojektu pirmajā lasījumā, esam pieņēmuši koncepciju un esam par to nobalsojuši, ka sertifikāti būs derīgi līdz 2005.gada 31.decembrim. Šis priekšlikums ir pilnīgi citā pantā un runā par citu lietu. Tātad sertifikātu derīguma termiņš ir pagarināts par vienu gadu, un šajā priekšlikumā ir tikai pateikts, ko drīkstēs un ko nedrīkstēs šā gada laikā privatizēt.
Aicinu izteikt savu viedokli par 2.– “Jaunā laika” priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par 2.– frakcijas “Jaunais laiks” priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 29, pret– 52, atturas– 6. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
3.priekšlikumu arī iesniedz frakcija “Jaunais laiks”, bet šis priekšlikums nav balsojams, jo iepriekš apspriestā daļa, 19.panta trešā daļa, nav likumprojektā iekļauta. Tātad šis balsojums nav jāveic.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
A.Seile.
Nav balsojams.
Sēdes vadītāja.
Skatāmies tālāk, lūdzu!
A.Seile.
4.priekšlikums. 4.priekšlikumu iesniedz deputāts Buzajevs. Komisija šo priekšlikumu nav atbalstījusi, jo Buzajeva kungs ierosina pavisam radikālas normas– piešķirt 15 sertifikātus vēl nākošā gada laikā visām tām personām, kuras ir dienējušās padomju armijā vai VDK karaspēkā, sākot ar 1945.gada 2.septembri, un mūsu likums paredzēja, ka šīm personām sertifikāti par šo nodevīgi nokalpoto laiku netiek piešķirti. Protams, ka tas neattiecas uz obligātajā karadienestā iekļautajām personām. Tām sertifikāti arī tika piešķirti, un arī Buzajeva priekšlikums dod tiesības par ieslodzījumā pavadīto laiku, protams, tas neattiecas uz represētajām personām, bet par jebkuru noziegumu cietumā pavadīto laiku, arī par šo laiku maksāt sertifikātus. Es komisijas vārdā aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Tāds bija komisijas liela vairākuma balsojums.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs. (Starpsauciens: “Kauns! Kauns!”)
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Šodien daudz tika runāts par divām pieejām sertifikātu derīguma termiņa pagarināšanai. Vai nu tas atbilst to iedzīvotāju interesēm, kuri vēl nav paspējuši privatizēt mājokli, vai nu tas kalpo pārpircēju firmu interesēm, kas vēlas par sviestmaizes cenu nopirkt privatizējamo valsts nekustamo īpašumu paliekas. Daudz šeit tika spriests arī par sociālo taisnīgumu. Es piedāvāju palūkoties uz šo problēmu zem drusku citādāka redzesleņķa. Proti, izejot no taisnīguma atjaunošanas viedokļa attiecībā pret tiem ļaudīm, kuri bija reāli izveidojuši to valsts īpašumu, kas tika nodots privatizācijai, respektīvi, pusgada laikā izsniegt ikvienam Latvijas nepilsonim pa 15 sertifikātiem, lai pielīdzinātu viņa tiesības Latvijas pilsoņa tiesībām. Formulējums ir juridiski korekts un ir tīšuprāt vienkāršots, lai šādu vērtspapīru izsniegšanu varētu realizēt visīsākajos termiņos un bez budžeta izmaiņām. Protams, es nebūt neticu, ka mūsu Saeima demonstrēs labu gribu attiecībā pret tām personām, kuras nepieder pie vēlētāju loka, kurām ir liegtas šādas tiesības piedalīties viņu pašu valsts augstākās varas institūcija vēlēšanās.
Tomēr gribētos atgādināt vienu lietu. Par sertifikātiem tiek privatizēts nekustamais īpašums, kurš tika radīts pēc 1945.gada. Kopš tā dēvētajiem Ulmaņa laikiem, runājot par Ulmani vecāko, Latvijas rūpnieciskās ražošanas apjomi pieauga 80 reizes. Lauksaimniecības produkcijas apjoms pieauga 1,7 reizes, pie tam lauksaimniecībā nodarbināto cilvēku skaits bija četrkārtīgi samazinājies. Par to laiku investīcijas tautsaimniecībā sastādīja ne mazāk par 95 miljardiem dolāru.
Tieši šos 100 miljardus dolāru mēs arī cenšamies sadalīt. Pēc manām aplēsēm, vajadzētu iznākt pa 50 000 dolāru uz katru Latvijas iedzīvotāju, ieskaitot zīdaiņus. Bet, lai iztaptu saviem dārgajiem Rietumu draugiem, Latvijas valdošā elite, kurai piederat arī jūs, šeit sēdošie, šīs zaļās naudas zīmes ir iznīcinājuši kopā ar mūsu valsts sagrauto rūpniecību. Faktiski šis Latvijas teritorijā no ārpuses ievestais īpašums pilntiesīgi pieder pārsvarā nepilsoņiem, un tieši Latvijas nepilsoņiem vajadzētu izdot pa 15 sertifikātiem vairāk nekā pilsoņiem. Bet nevis otrādi, kā tas notika patiesībā.
Vēl vairāk. Šo nekustamo īpašumu sagrāba valdības, kuru sastādīšanā nepilsoņi nepiedalījās, jo tiem bija liegtas politiskās tiesības. Droši var secināt, ka Latvijas nepilsoņiem šīs politiskās tiesības tika liegtas tīšuprāt, lai šos ļaudis varētu netraucēti aplaupīt.
Ar to vēl varētu samierināties gadījumā, ja personas, kuras izsludināja sevi par sveša īpašuma saimniekiem, spētu šo īpašumu kārtīgi apsaimniekot. Diemžēl pat to viņi nespēja. Tādēļ tanī faktā, ka sertifikāti, kurus dabūja pārsvarā pilsoņi, ir pārvērtušies par tukšiem papīriem, personīgi es redzu augstākā taisnīguma gribu.
Tomēr dzīvokļus viņiem, neskaitot denacionalizēto namu iemītniekus, privatizēt izdevās. No kurienes tad radās šie dzīvokļi? Ja iet runa par Rīgas dzīvojamo fondu, tad 22,5% dzīvojamās platības tika uzcelti vēl Krievijas impērijas laikā, 69%– tā saucamajā okupācijas periodā, un tikai mazāk par 9%– pirmās republikas ziedu laikā.
Tādēļ mana priekšlikuma pieņemšana varētu kļūt par atvainošanās aktu attiecībā pret tiem pārceļotājiem un viņu pēctečiem, kuri Latvijā tika bezkaunīgi pazemoti un aplaupīti, neskatoties uz to, ka viņu sūrā darba augļi līdz pat šim laikam ļauj eksistēt mūsu valstij.
Aicinu balsot par sociālo taisnīgumu un par manu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis. (Starpsauciens: “Sadod, Juri!”)
J.Dobelis (“TB”/LNNK).
Cienītie kolēģi! Ievadam daži vārdi par aprēķiniem.
Kur paliek tie aprēķini par neatkarīgai Latvijas valstij nodarītajiem zaudējumiem okupācijas un Otrā pasaules kara rezultātā? Otrā pasaules kara vaininieki bija komunistiskā PSRS un fašistiskā Vācija. Kur ir šī nodarītā nozieguma aprēķini?
Otrkārt. Kur ir aprēķini par tiem īpašumiem, kuru radīšanā piedalījušies izsūtītie uz Sibīriju, Kazahiju, Mordoviju un citām vietām... Latviešu leģionāri un latviešu pilsoņi, kas tur strādāja koncentrācijas nometnēs un piespiedu darbos. Kur ir tie aprēķini par tām vērtībām, ja jūs te pļāpājat pat kaut kādiem tur skaitļiem?
Trešais. Nu, redziet nu, cienītie kolēģi, kas te tā rūpējas par to valsts īpašuma privatizāciju, pie kā jūs esat noveduši te dažus interesantus cilvēkus! Tagad jau viņi sadūšojušies ir tik tālu, ka grib, lai tur vēl vesela rinda jauku cilvēku piedalītos lielo īpašumu gramstīšanā. Kas tad tie tādi ir? Lūk, tie ir, kas ir dienējuši ilgus gadus pēc 1945.gada 2.septembra PSRS un arī vēlāk Krievijas Federācijas bruņotajos spēkos un citās struktūrās, ieskaitot VDK karaspēku. Tālāk, pavisam jauki cilvēki, kas ir nostrādājuši PSRS un LPSR VDK iestādēs dažādos rajonu un pilsētu, un citos veidojumos kā Komunistiskās partijas pārstāvji, varas pārstāvji. Un vēl pavisam jauki man patīk, ka tur ieskaitīs tagad arī tos, kas ir sēdējuši cietumā. Ļoti jauki! Te ir rakstīts skaidri un gaiši: “Sertifikāti par ieslodzījumā pavadīto laiku.” Tātad mierīgi, jo es ilgāk sēžu, jo man vairāk sertifikātu. Brīnišķīgi! Lūk, iznākšu ārā no cietuma un piedalīšos viena liela valsts īpašuma privatizācijā un kļūšu par varenu privātīpašnieku. Tik tālu var aiziet tad, ja alkatība ņem virsroku pār loģisko domāšanu, pār veselo saprātu, nesaprotot, kādas sekas tiek izraisītas tad, ja paver šīs te varen plašās iespējas. Jo tas, kam nav tā lielā maisa ar sertifikātiem, gribēs vienu citu maisu dabūt– varbūt ar sertifikātiem, varbūt vēl ar kaut ko citu. Bet, kamēr būs nenoteiktība šinī jautājumā, nu, Golubova kungs... vienkārši bieži vien viņam ir grūti saprast, kas te notiek un tāpēc viņš nāk un runā to, ko viņš pats nesaprot. Bet es viņam piedodu. Ja jau viņš nesaprot okupācijas jēdzienu, ko tad jūs no viņa prasāt sarežģītākus jautājumus! (Starpsaucieni.)
Lūk! Tā ka šeit ir tā lieliskā iespēja vēl vienu reizi parādīt, pie kā noved nenoteiktība, neskaidrība, apzināta, protams, tad, ja ir runa par lielām vērtībām. Un tad sākas visādi “aizmugures danči” ar juristu piesaukšanu, ar tiesas procesu piesaukšanu. Vienmēr tad ir uzreiz jautājums: “Kam tas ir izdevīgi?” Kā redzat, arī Buzajeva kungs ir atradis sev kaut ko izdevīgu un te jums piedāvā veselu virkni jauku cilvēku, kuri arī grib tikt pie tiem lielajiem maisiem un kuriem tie kuņģīši varbūt ir sarāvušies un gribas tos drusciņ paplašināt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Simsons.
P.Simsons (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godājamie kolēģi! Jūs sapratīsiet, ka es neesmu kāpis tribīnē, lai aizstāvētu kolēģa Buzajeva ierosinājumu. Mans nodoms ir galvenokārt atgādināt kolēģim Dobelim, pie kā tiešām noved un kam tas ir izdevīgi, ka toreiz, kad mēs taisījām šo likumu, mēs izdarījām to, kas šeit ir rakstīts 5. un 6.pantā, kad tika noraidīts mans priekšlikums un ierosinājums piešķirt sertifikātus nevis par nodzīvotajiem gadiem, bet par nostrādātajiem gadiem, jo tad nevajadzētu rēķināt, ka vieniem pieliek plus 15 un otriem atņem mīnus 5. Jo, redziet, ir pagājuši 12 gadi, pēc 12 gadiem mums atgādina tā laika kļūdu vai nevēlēšanos taisīt korektu likumu, jo par nostrādātajiem gadiem vairs nevar diskutēt. Tur ir tikai– vai nu ir nostrādāti, vai nav nostrādāti. Un valsts nosaka, kādos darbos strādājot ir radītas vērtības un kādos darbos strādājot šīs vērtības nav radītas vai ir postītas vērtības. Un dārgie kolēģi, bijušie deputāti no Augstākās padomes, atcerieties un nelolojiet cerības arī tagadējie Saeimas deputāti, ka vēl pēc nākamajiem padsmit gadiem mums atkal neatgādinās kaut ko, ja mēs šobrīd nokļūdīsimies vai ignorēsim loģiskus un juridiskus argumentus, kā tas tika ignorēts Augstākajā padomē pirms 12 gadiem.
Paldies, kolēģi, par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs– otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Man ļoti žēl, ka tieši nevis es, bet tieši Dobeļa kungs nekā nevar saprast, un to apliecināja pašreiz Simsona kungs, ka tas likums, kuru pieņēma arī Dobelis ar Simsonu, bija nekorekts.
Šeit nav neviena vārda par tām personām, par kurām jūs runājāt. Šeit ir runa, lai šeit labotu to kļūdu, kura bija pielaista.
Un vēl gribu pateikt, Dobeļa kungs, jūs ar savām smadzenēm nekā nevarat saprast, ka ... (No zāles deputāts J.Dobelis: “Tu esi viena liela kļūda!”)
Sēdes vadītāja.
Cienījamais kolēģi, lūdzu, neapvainojiet viens otru!
A.Golubovs.
Jūs nekā nevarat saprast, ka tiešām okupācijas nebija, jo visu laiku pie varas atrodas latvieši.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (“TB”/LNNK).
Godīgi sakot, ir neērti pat atbildēt uz Golubova, Buzajeva fantāzijām šajā valstī. Godīgi sakot, tas jau līdzinās ārprātam, cik tālu šitādi cilvēki var iebraukt purvā un grib ievest mūs purvā, neatkarīgas valsts, Latvijas deputāti nāk šeit, Saeimā, iesniedz šādus visādus idiotiskus, piedodiet, priekšlikumus. Tas ir kaut kādas fantastikas līmenī...
Sēdes vadītāja.
Tabūna kungs, es ļoti lūdzu deputātus neapvainot vienam otru!
P.Tabūns.
… Cik tāds sarkans interfrontietis var kļūt nekaunīgs. Nākamais priekšlikums, es nešaubos, vienā vai otrā likumā viņiem būs apmēram tāds: “Izsniegsim sertifikātus vai kaut kādus naudas pabalstus visiem tiem, kuri piedalījās Latvijas okupācijā, kolonizācijā un rusifikācijā!” Apmēram tāds līmenis šobrīd ir pēc šiem priekšlikumiem. Es domāju, ka nav tuvu tas brīdis, kad mums nāksies tomēr ķerties pie tā, lai paskatītos, vai šādi deputāti drīkst sēdēt Saeimā kā Buzajevs, Golubovs un tā tālāk. Vai viņi nedarbojas atklāti un izteikti pret Latvijas valsts neatkarību.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nav komisijas vārdā nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 4.– deputāta Buzajeva priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 71, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
A.Seile.
Visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisija lūdz atbalstīt likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 63, pret– 20, atturas– 4. Likums “Grozījums likumā “Par privatizācijas sertifikātiem”” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”. Otrais lasījums.
Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas vārdā– deputāts Gundars Bērziņš.
G.Bērziņš (TP).
Skatām likumprojektu “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli””, dokumenta Nr.3251b. Iepriekšējā Saeimas sēdē tika atzīts šis likumprojekts par steidzamu, pieņemts pirmajā lasījumā. Uz otro lasījumu priekšlikumi nav saņemti. Likums atrisina to, ka ar 1.janvāri apkure iedzīvotājiem netiek aplikta ar 18 procentiem, un iepriekšējā sēdē Saeima vienprātīgi to pieņēma. Tā kā priekšlikumi nav saņemti, komisija ir atbalstījusi vienbalsīgi. Aicinu šo likumprojektu atbalstīt otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– nav, atturas– 1. Likums “Grozījumi likumā “Par pievienotās vērtības nodokli”” pieņemts. Paldies.
Pirms mēs tālāk sākam izskatīt sēdes darba kārtību, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija lūdz izdarīt izmaiņas Saeimas šā gada 11.novembra sēdes darba kārtībā un iekļaut tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa maiņu likuma “Grozījumi Autopārvadājumu likumā” otrreizējai caurlūkošanai”, nosakot to līdz šā gada 16.novembrim. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputāti lūdz balsojumu par darba kārtības maiņu, iekļaujot tajā Saeimas lēmuma projektu “Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa izmaiņu”. Lūdzu deputātus balsot par lēmuma projekta iekļaušanu darba kārtībā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 76, pret– 5, neviens deputāts neatturas. Darba kārtība izmainīta. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Otrais lasījums.
Sociālo un darba lietu komisijas vārdā– deputāte Jevgenija Stalidzāne.
J.Stalidzāne (LPP).
Cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu Nr.3300, likumprojekts “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”. Kā jau es savā pirmajā uzstāšanās reizē teicu, šeit, protams, ir diezgan daudz problēmu šajā likumprojektā, ja mēs neatbalstīsim tikai tos priekšlikumus, kas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumi.
Sociālo un darba lietu komisija savus priekšlikumus... Es arī gribētu griezties pie “Jaunā laika” deputātiem par to, ka ļoti patīkami būtu, ja jūs pārkāptu pāri personīgām tādām ambīcijām un tā tālāk un tomēr atsauktu savus priekšlikumus, jo es jau minēju savā iepriekšējā uzstāšanās reizē, ka visi jautājumi ir jārisina ar Labklājības ministrijas, Sociālo un darba lietu komisijas kopēju sadarbību, un lēmumus ir jāveido... un tāpēc arī tika pieņemts lēmums– veidot darba grupu, lai konsekventi, nosvērti risinātu šos samilzušos jautājumus. Mums ar šiem priekšlikumiem jāpanāk, lai ne tikai bērnu invalīdu kopšana uzlabotos, bet jāpanāk, lai bērniem invalīdiem būtu plašākas izglītības iespējas un lai vecākiem būtu iespēja apgādāt arī savu ģimeni. Un tieši tāpēc es ļoti lūgtu arī “Jauno laiku” saprast, ka tas nav nekādu ambīciju vērts… vērsti jautājumi. Ka te ir tikai jautājums par to, lai no 2005.gada 1.janvāra varētu sākt izmaksāt māmiņu algas.
Tātad, ja mēs sākam izskatīt likumprojektu, tātad 1., 2.priekšlikums tika jau pagājušajā sēdē pieņemts.
4.priekšlikums arī tika pieņemts Saeimas sēdē. Tādēļ arī Sociālo un darba lietu komisija izstrādāja priekšlikumu 4a, kas paredz to, lai ietvertu 4.priekšlikumu, ko ir iebalsojusi Saeima, un lai ietvertu to normu pie tiesībām, kādus pabalstus, kādas piemaksas ir tiesības saņemt personai, kas ir ietverta šī likuma 6.panta 3.daļā, jo tas diemžēl šajā 3.daļā netika pārskaitīts. Un tāpēc es ļoti lūdzu atbalstīt Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu 4a.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Vārds Ministru kabineta pārstāvei apspriežamajā lietā– labklājības ministrei Dagnijai Staķei.
D.Staķe (labklājības ministre).
Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Augsti godātie deputāti! Es vēlos jūs aicināt konsekventi atbalstīt Labklājības ministrijas izstrādātos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, lai savlaicīgi varētu īstenot sabiedrībā plaši izdiskutēto un atbalstīto lēmumu par bērna kopšanas pabalsta palielināšanu jeb, kā tautā saka, māmiņu algām.
Ja atkārtoti tiks iebalsotas pretrunas likumā, tiks kavēta līdzekļu iedalīšana 2005.gada valsts budžetā šā pabalsta izmaksai un netiks nodrošināta šī pabalsta izmaksas uzsākšana no 2005.gada 1.janvāra.
Tādēļ aicinu jūs balsot tikai par komisijas atbalstītajiem priekšlikumiem!
Vēlos vērst jūsu uzmanību, ka iepriekš Saeima neatbalstīja priekšlikumu papildināt likumu ar jauna pabalsta veidu– bērna invalīda kopšanas pabalstu. Bet vienlaikus tika atbalstītas personas tiesības uz bērna invalīda pabalstu. Jauna pabalsta noteikšana neatrisinās tik ļoti samilzušo bērnu invalīdu aprūpes problēmu. Tieši pretēji! Tikai jauna pabalsta noteikšana, neveicot citus nepieciešamos pasākumus, var veicināt šo bērnu invalīdu izolāciju un sociālo atstumtību. Bērns netiks integrēts sabiedrībā, bet bērna vecāki zaudēs ne tikai profesionālo kvalifikāciju, bet arī sociālos nodrošinājumus nākotnē.
Cienījamie deputāti! Labklājības ministrija pašlaik dzīvo satraukuma pilnu darba dzīvi. Nemitīgi atskan satraukto topošo vecāku zvani, man zvana uz mājām, nāk klāt cilvēki uz ielas. Un es neticu, ka šajā zālē atrodas kaut viens deputāts, kas būtu pret šī pabalsta paaugstināšanu, kuru tik ļoti gaida jaunie vecāki jau no 1.janvāra.
Es jūs aicinu balsot par Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu! Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Es vēlreiz vēlos uzsvērt, lai ir skaidrs katram, kas sēž šajā zālē, un jo īpaši tiem, kas klausās, ka “Jaunais laiks” ne tamdēļ iesniedz priekšlikumu noņemt steidzamību likumprojektam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”, lai kavētu līdzekļu iedalīšanu 2005.gada valsts budžetā māmiņu algām. Atgādināšu– māmiņu algas ir Repšes valdības pieņemtā koncepcija Bet gan tikai tādēļ, ka Sociālo un darba lietu komisija pēc būtības neizskatīja pretrunu, kura izveidojās Saeimai, balsojot par manu priekšlikumu Nr.3 un Nr.4, kas iesniegts šajā likumprojektā. Un to būtu pilnīgi iespējams izdarīt dažu dienu laikā, bet Saeima lēma citādāk, un es, protams, respektēju šo lēmumu. Es tikai paskaidrošu, par ko radās pretējs balsojums.
Šī iebalsotā pretruna konkrēti attiecas uz jauna valsts pabalsta, bērna invalīda kopšanas valsts pabalsta, ieviešanu. Atgādināšu, ka nevis principā esot pret, bet gan divreiz daloties balsīm par un pret, šis pabalsta veids plenārsēdē 28.oktobrī tika noraidīts. Bet turpat nākamajā priekšlikumā atbalstīts, tāpēc nācās likumprojektu atdot Sociālo un darba lietu komisijai atpakaļ šīs pretrunas novēršanai. Ne šajā zālē, ne arī šos priekšlikumus pirms nodošanas Saeimai iepriekš apspriežot komisijas sēdē, nevienam neradās šaubas, ka tie ir par vienu un to pašu– par jauna valsts sociālā pabalsta ieviešanu. Bet vakar, kad Sociālo un darba lietu komisijas sēdē tika likta priekšā izeja no kļūmīgās situācijas, izrādījās, ka tā nav meklēta pēc būtības, bet kāds acīgi ieraudzījis tehnisku neprecizitāti manā 2.priekšlikumā, ka tur rakstīts “bērnu invalīdu pabalsts”, bet nav rakstīts “bērna invalīda kopšanas pabalsts”. Un tā vietā, lai šo tehnisko kļūmi novērstu, mani centās pārliecināt, ka es tomēr neesmu domājusi tā, kā esmu domājusi, paceļot šo atklāsmi kā uzvaras karogu.
Bet pār ko svinam uzvaru? Pār tiem nelaimīgajiem bērniem invalīdiem, kurus nolemjat dzīvei speciālajā iestādē, liedzot iespēju atrasties ģimenē? Vai varbūt, liedzot valsts atbalstu, tā ir uzvara pār tiem nelaimīgajiem vecākiem, kuri ir gatavi uzņemties sūro nastu un aprūpēt savu neglābjami slimo bērnu ģimenē? Pār ko svinam uzvaru?
Vakar jūs, kolēģi, saņēmāt Sociālo un darba lietu komisijas vēstuli saistībā ar šo likumprojektu. Lai tā jūs nemaldina! Šīs vēstules teksts, kurš jūs uzrunā komisijas vārdā, jo tajā lietots daudzskaitlis– “vēlamies aicināt”, “uzskatām”, “informējam”, “esam pārliecināti”, “vēršamies pie jūsu frakcijas deputātiem”... Šis teksts komisijā nav redzēts un balsojot nav akceptēts.
Runājot par šīs vēstules tekstu, jāatzīmē frāžainība un atrakstīšanās un manu priekšlikumu, maigi izsakoties, nekorekta interpretācija. Nav taisnība, piemēram, ka finanšu aprēķini šim jaunajam bērnu invalīdu pabalstam nav zināmi. Tos, aizstāvot priekšlikumus, minēju es, un gandrīz to pašu skaitli, pamatojoties uz Labklājības ministrijas informāciju, plenārsēdē nosauca arī komisijas vārdā Stalidzānes kundze. Tie ir ap 1,3 līdz 1,5 miljoniem latu. Bet patiesībā šī summa būtu mazāka, jo ne visi smagi slimo invalīdu bērnu vecāki spēs izšķirties kopt savu bezcerīgo bērnu mājās. Vai tiešām tas ir tik neiespējami daudz?
Kolēģi! Likumprojektā pretrunīgi iebalsotais priekšlikums ir ar numuru 4. Zem tā ir Sociālo un darba lietu komisijas piedāvātais pretrunas risinājums– priekšlikums numur 4a, kurā nekorekti, lai neteiktu– melīgi, apgalvots, ka tas ietver manu 4.priekšlikumu.
Patiesībā tas ir pavisam cits priekšlikums, kurā Sociālo un darba lietu komisija, izmantojot iespēju, ir šai likumā redakcionāli precizējusi jau esošu kārtību, ka ģimene pie ģimenes valsts pabalsta var saņemt piemaksu par bērnu invalīdu. Piemaksa un bērna invalīda valsts pabalsts, lai arī tehnisku iemeslu dēļ manā 4.priekšlikuma tekstā izpalicis vārdiņš “kopšanas”, nav viens un tas pats, lai arī kādam to ļoti gribētos tā uzskatīt.
Tas neliecina par komisijas sekmīgu darbu, ja no tribīnes tiek norādīts, kas deputātu priekšlikumos īsti precīzi nav bijis teikts. Mēs to varējām izdebatēt komisijas sēdē, ja vien būtu bijusi vēlme komisijas vadītājai to rosināt.
Es aicinu Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu 4a atbalstīt, jo tas arī ir svarīgs, jo sakārto šo likumu. Bet savus strīdīgos priekšlikumus par jauna pabalsta– valsts sociālā pabalsta bērniem invalīdiem– ieviešanu šai reizē es noņemu, lai vēl šodien iesniegtu atsevišķā likumprojektā.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Labdien, augsti godātie deputāti! Man kauns par “Jauno laiku”, tāpēc ka viņi otro reizi atņem bērniem invalīdiem pabalstu. Pirmo reizi viņi atņēma pirms diviem gadiem ar pirmo no saviem priekšlikumiem, kurš bija samazināt, un otro reizi– šodien, kad bija sasniegts jau nu viens viedoklis par to, ka pabalstu vajag atbalstīt un tas varētu parādīties šajā likumprojektā, viņi paņēma un atsauca savus priekšlikumus.
Man kauns, ka cilvēki, kuri iesniedz šos priekšlikumus, nevar tos uzturēt līdz galam. Tad nevajadzēja tracināt cilvēkus! Nevajadzēja viņiem solīt, ka kopšanas pabalsts parādīsies! Šajā likumā to vajadzēja ielikt. Kauns par viņiem, ļoti pareizi, ka viņi nevar... sola vienu, dara otru. (Starpsauciens: “Kauns!”) Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Lūdzu, Stalidzānes kundze!
J.Stalidzāne.
Cienījamie kolēģi! Tātad no Bendrātes kundzes runas es sapratu, ka Bendrātes kundze noņem 5.priekšlikumu. 3. un 4.priekšlikumu mēs nevaram noņemt, jo par tiem ir lēmusi Saeima. Tie ir iebalsoti. Tos mēs nevaram aiztikt.
Tātad šobrīd var izņemt tikai Bendrātes kundzes 5.priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Pirms mēs skatām tālāk priekšlikumus, lūdzu deputātus balsot par 4a priekšlikumu– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikumu.
J.Stalidzāne.
Lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Priekšlikums atbalstīts.
J.Stalidzāne.
Līdz ar to 5.priekšlikums tātad ir noņemts. Par 6.priekšlikumu komisija... Tas ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
7.– Bendrātes kundzes priekšlikums. Un šo priekšlikumu komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Silva Bendrāte.

S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Tā kā steidzamība šim likumprojektam, lai varētu to operatīvi precizēt, netika noņemta, es atļaušos paskaidrot savu iesniegto priekšlikumu būtību. Šis priekšlikums nr.7. ir par vienādas attieksmes principa ievērošanu pret bērniem, kuru vecāki ir miruši, un bērniem, kuri ir dzīvu vecāku pamesti. Kā zināms, daļa bāreņu un arī daļa bez vecāku gādības palikušo bērnu pēc pilngadības sasniegšanas turpina mācīties, bet situācija šobrīd ir tāda, ka tie jaunieši, kuru vecāki ir miruši, saņem apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālo nodrošinājuma pabalstu, un tas ir arī finansiāls atbalsts izglītības turpināšanai. Savukārt dzīvu vecāku bāreņi, sasniedzot pilngadību, zaudē gan aizbildņa atbalstu, gan līdz pilngadībai valsts nodrošināto uzturnaudu. Tā ir diskriminējoša situācija. Bez vecāku gādības palikušajiem bērniem ir jādod līdzvērtīgas iespējas turpināt iesākto izglītību neatkarīgi no tā, kādi ir apgādnieka zaudēšanas iemesli.
Tāpēc ar savu priekšlikumu es piedāvāju noteikt arī šiem dzīvu vecāku bāreņiem pēc 18 gadu sasniegšanas nodrošināt iespēju turpināt izglītību. Šim nolūkam nepieciešams, lai tad, ja šie bērni mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādēs un nav vecāki par 20 gadiem, ja studē augstskolā pilnu laiku klātienē un nav vecāki par 24 gadiem, lai viņiem būtu tiesības turpināt saņemt valsts pabalstu. Tas radītu priekšnoteikumus, ka šie vecāku pamestie bērni varētu turpināt izglītoties, kas mūsu valstī ir ļoti nepieciešams. Un tas palīdzētu šiem bērniem izrauties no bezatbildīgo vecāku radītās sociāli nelabvēlīgās vides.
Šī mācīties gribošā sociālā grupa nav liela. Aptuveni 300 bērnu. Nepieciešamais līdzekļu apjoms ir aptuveni 140 000 latu gadā. Katrā ziņā tā nebūtu ļoti liela nauda, un to noteikti var nākamā gada budžetā atrast, jo mēs taču veidojam sociāli atbildīgu budžetu, vai ne tā?
Tāpēc aicināju atbalstīt vecāku pamestos bērnus un radīt viņiem iespēju mācīties, jo šis grozījums ir, atgādināšu, par vienādas attieksmes principa ievērošanu pret bērniem, kuriem nav vecāku. Šajā reizē es šo priekšlikumu arī noņemu, lai nebremzētu šā likumprojektu gaitu un iesniegšu to atsevišķā likumprojektā.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Lūdzu, Stalidzānes kundze!
J.Stalidzāne.
Jā, runājot par šo 7.priekšlikumu, cienījamie deputāti un cienījamā Bendrātes kundze! Nav man tiesību, nav komisijai tiesību tabulā ielikt citu tekstu, kā jūs oficiāli esat iesniegusi. Jūs oficiāli esat iesniegusi ar savu parakstu tieši tādu tekstu, kāds šeit ir piedāvāts. Un diemžēl pēc šā teksta nevar saprast, ko domā. Un šobrīd nesvin Sociālo un darba lietu komisija nekādu uzvaru un ne par ko nepriecājas. Bet Sociālo un darba lietu komisija nevarēja šo priekšlikumu atbalstīt, kā jau es jums teicu, 18 gados nav bērna, nevar piešķirt aizbildņa šo pabalstu personai par aizbilstamo tikai tāpēc, ka viņam ir iestājušies 18 gadi. Jo šis pabalsts ir paredzēts aizbildnim. Bet 18 gados personai nav vairs aizbildņa. 18 gados personai aizbildnis ir tikai ļoti, ļoti īpašos gadījumos. Tāpēc es tomēr ļoti lūdzu deputātus pieiet nopietni un neatbalstīt šo priekšlikumu. Jā, kopējā summa nav liela. Ar laiku tas patiešām ir… (No zāles deputāts E.Jaunups: “Tika atsaukts! Vajag sekot līdzi!”)
Atvainojos, lielajā jezgā es nedzirdēju, ka jūs atsaucāt. Atvainojos. Tātad šis priekšlikums nav.
8.priekšlikums– Bendrātes kundzes priekšlikums. Komisija to nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāte Silva Bendrāte.
S.Bendrāte (JL).
Cienījamie kolēģi! Šis priekšlikums ir par valsts atbalsta palielināšanu daudzbērnu ģimenēm, bet tas nav par naudas atrašanu nākamā gada budžetā, kā tas nepatiesi apgalvots Sociālo un darba lietu komisijas vadītājas Stalidzānes kundzes Saeimas frakcijām nosūtītajā vēstulē. Mans priekšlikums ir rosinājums vārdus īstenot darbos. Šis nu ir tieši tas, ko savā programmā ir apņēmusies Latvijas Pirmā partija, veicināt lielāku atbalstu jaunajām un daudzbērnu ģimenēm, tieši tas, ko acīmredzot atbalsta Tautas partija, ja jau rūpes par kuplu trīsbērnu ģimeni ir materializējusi pat savā emblēmā, tas, kam atbalstu apliecinājušas arī pārējās 8.Saeimā ievēlētās partijas.
Šis mans priekšlikums ir par ģimenes valsts pabalsta palielināšanas kārtību. Palielinot aprēķina koeficientu atkarībā no bērnu skaita ģimenē. Tas ir aktualizēts priekšlikums vēl iepriekšējās Saeimas laikā no 2002.gada maijā valdības akceptētās valsts ģimenes politikas koncepcijas 2004.–2013.gadam. Bet šī priekšlikuma tapšanas vēsture ir gandrīz 10 gadus ilga. Sociālās palīdzības likumā šis priekšlikums savā pirmajā versijā parādījās jau 1995.gadā. Tas gandrīz katru gadu ticis visādi modelēts, līdz 2000.gadā ir izsvītrots no Sociālās palīdzības likuma ar piebildi, ka Ministru kabinetam līdz 2001.gada 31.maijam jāiesniedz Saeimai likumprojekts, kas nodrošinātu ģimenes valsts pabalstu sistēmas pilnveidošanu. Iecerētās sistēmas pilnveidošana izpalika, bet šodien jau ir 2004.gada nogale, un Latvijas demogrāfijas rādītāji ir traģiski.
Ar savu priekšlikumu aicinu jūs atbalstīt ģimenes valsts pabalsta palielināšanu, palielinot par… pielietojot diferencētus koeficientus. Īpaša uzmanība šajā priekšlikumā pievērsta trīs un vairāk bērnu ģimenei. Pēc Labklājības ministrijas pasūtījuma Latvijas Universitātes veiktais pētījums “Sociālās atstumtības riska faktoru identificēšana trūcīgo ģimeņu bērniem” apliecina, ka 90% trīs un vairāk bērnu ģimeņu dzīvo zem krīzes iztikas minimuma un šīs ģimenes veido vislielāko nabadzības riska grupu. Nabadzības indekss trīsbērnu ģimenēs ir gandrīz trīs reizes augstāks nekā ģimenēs ar diviem bērniem. Kā zināms, nabadzības un trūkuma ietekmē bērnos veidojas izstumtības un atsvešinātības sajūta, un tas nepaliek bez sekām. Tā vietā, lai iegūtu labu izglītību un kļūtu par sociāli atbildīgiem pilsoņiem, šie bērni kļūst par pilsoņiem, kas nevar paši sevi uzturēt un nereti rada krimināla rakstura problēmas. Ne velti Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja jau 1959.gadā Bērnu tiesību deklarācijā norādījusi, ka sabiedrības un publiskās varas pienākumam jābūt īpaši gādāt par bērniem, kuriem nav ģimenes, kā arī par bērniem, kuriem nav pietiekamu iztikas līdzekļu, un daudzbērnu ģimenēm. Jo nabadzība diemžēl atražo nabadzību. Valsts statistikas dati liecina, ka Latvijā ir turpat 34 tūkstoši ģimeņu ar 3 bērniem, ap 8 tūkstoši ar 4 bērniem, 2,5 tūkstoši ar pieciem bērniem, 900 ģimeņu ar 6 bērniem un turpat 700 ģimeņu ar 7 un vairāk bērniem. Rīkojoties sociāli atbildīgi, mēs jau šodien šīm ģimenēm varētu dot pozitīvu ziņu, ka valstij ir konsekventa politika ģimenes atbalstam, kas tiek īstenota saskaņā ar valsts ģimenes politikas koncepcijas termiņiem. Ieviešot augstākos koeficientus, tātad paredzēt tam finansējumu, tiek piedāvāts tikai 2006.gadā, lai ģimenes to laicīgi zinātu, justu un drošāk varētu justies, un var vairāk paļauties uz savu valsti. Tāpēc es iesniedzu šo priekšlikumu kopā ar pārējiem... ar pārejas noteikumiem, aicinot atbalstīt daudzbērnu ģimeņu gadiem ilgās cerības, aicinot deputātus nobalsot atbilstoši savu partiju programmām. Un jo īpaši aicinot deputātus nebalsot pret savas partijas emblēmu.
Bet tā kā likumprojektam netika noņemta steidzamība, tad šo un visus savus atlikušos priekšlikumus es atsaucu. Un “Jaunais laiks” tos atkārtoti iesniegs līdz ar jaunu likumprojektu, kā no šīs tribīnes es tiku arī rosināta. Un es nešaubos, kolēģi, man patiešām pēc visa klausītā ir daudz lielāka drošības sajūta, ka jūs arī šo likumprojektu atbalstīsiet.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs.
A.Klementjevs (TSP).
Jā, ļoti interesanti... Jūs ļoti ilgi runājāt un pārliecinājāt mani balsot par savu priekšlikumu un pēc tam paņemat nost un atsaucat to. Tas nav korekti! Priekš kam jūs tērējāt naudu?... Nē, tāpēc, ka es gribu balsot par šo priekšlikumu. Es esmu par to, lai palielinātu bērnu pabalstus, un mani kolēģi arī ir gatavi par to balsot. Bet norunāt runu, kura bija norunāta, un pēc tam paņemt un atsaukt... Tā ir blēdība. Man liekas, ka “Jaunais laiks” atkal pierāda savu... to, ka viņš vienu runā, otru dara. Paldies. (Starpsauciens: “Kāpēc tu tērē laiku?”)
Sēdes vadītāja.
Deputāts Edgars Jaunups.
E.Jaunups (JL).
Godājamais Klementjeva kungs! Redziet, nevajag tikai epizodiski un fragmentāri pieslēgties Saeimas plenārsēdē notiekošajam, bet tā regulārāk šim procesam pievērsties!
Bendrātes kundze diezgan skaidri paskaidroja, kāda iemesla dēļ šobrīd šie priekšlikumi tiek atsaukti un ka jau šodien pat frakcija “Jaunais laiks” ar jaunu likumprojektu vērsīsies Saeimā un iesniegs šos pašus priekšlikumus, kurus jau nākamceturtdien mums visiem būs iespēja nodot izskatīšanai komisijām.
Kāpēc tas ir nepieciešams? Kāpēc šāds gājiens no mūsu puses šobrīd tiek izdarīts? Tikai tā iemesla dēļ, ka, lai izskatītu Bendrātes kundzes priekšlikumus, ir nepieciešams vēl viens lasījums. Taču, lai citi jautājumi, kurus risina minētais likumprojekts, kā, piemēram, māmiņu algas, varētu stāties spēkā no 1.janvāra, šobrīd mums ir jāpieņem tātad šis te likumprojekts galīgajā lasījumā. Vai tiešām to ir tik grūti izprast, un tiešām šādos, tik būtiskos jautājumos nu varētu atturēties no tik demagoģiskas uzstāšanās, kā jūs to nupat izdarījāt. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Andrejs Klementjevs. Otro reizi.
A.Klementjevs (TSP).
Es saprotu, ka jūs esat lieli speciālisti ne tikai uz skatuves, bet arī bērnu pabalstos.
Es jums izstāstīšu tādu lietu. Jūs izlasiet visu likumprojektu. Runa bija par bērniem invalīdiem. A te šajā 8. priekšlikumā ir runa par bērnu pabalstu parasto. Jūs nemākat lasīt varbūt. Nu bet izlasiet.... Nu pienāciet, un es jums izstāstīšu par sociālo politiku. Jūs varēsiet ne tikai par sertifikātiem runāt, bet par šo jautājumu arī. Paldies jums!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Silva Bendrāte. Otro reizi.
S.Bendrāte (JL).
Man ar ļoti lielām un dziļām sāpēm sirdī, cienījamie kreisā flanga kolēģi, ir tomēr jāpaskaidro, ka es tiešām atsaucu šos priekšlikumus tikai tamdēļ, ka steidzamība netika noņemta. Un, ja jūs lasītu tālāk šos manus priekšlikumus, jūs redzētu, ka visi šie priekšlikumi ir salikti pārejas noteikumos. Un tad mēs atkal nobremzētu šī likuma gaitu un atgrieztos turpat. Tas bija vienīgais iemesls, un neviens cits. Tāpēc jau šodien mēs šos pašus priekšlikumus iesniegsim atsevišķā likumprojektā. Un es esmu pārliecināta, ka jūs arī tad turpināsiet mani atbalstīt.
Sēdes vadītājs.
Deputāts Andris Bērziņš.
A.Bērziņš (ZZS).
Paldies, kolēģi! Es domāju, ka mums nevajadzētu strīdēties. Mēs pašlaik laužam šķēpus tur, kur nav jālauž.
Tuvākajā laikā, es domāju, ka vienosies, kura tad būs tā pozīcija, es ļoti ceru, teiksim, ka arī “Jaunais laiks” būs pozīcijā, un tad būs mūsu galvenais dokuments– būs valsts budžets jāskata, un es būtu ļoti priecīgs, ka mēs varētu šos jautājumus risināt, un es iesniegšu vēl papildus klāt to, ko Bendrātes kundze, teiksim, teica, vēl papildus klāt jautājums, kur varētu pabalsti būt ne tikai minētajiem bērniem invalīdiem, par kuriem es piekrītu, bet man gribētos, lai mēs būtu diezgan konsekventi tomēr.
Es negribu nevienam pārmest. Bet, ja mēs pirms gada, es atceros, ka mēs ieslēdzām taupības režīmu ministrijās, un tieši šo jautājumu… mēs runājām par bērnu invalīdu, teiksim, pabalstiem toreiz, vispārīgi tika atcelts šis jautājums. Un tomēr šeit tribīnē esošie kolēģi runāja, ka tas nav iespējams, jo, saprotiet, nav tās naudas. Un toreiz, es gribu atsaukt atmiņā tomēr, Labklājības ministrija no savām rezervēm šo pabalstu, teiksim, jeb daļēju finansēšanu bērniem invalīdiem atrada.
Es esmu “par”, un tūlīt mēs varam iesniegt vēl vairāk. Es būšu priecīgs, ka mēs tagad Sociālo un darba lietu komisijā paralēli ar budžetu skatīsim šo jautājumu. Un, ja vairāk nauda būs, es būšu ne tikai ar vienu roku– ar abām rokām būšu par to, lai atbalstītu, un arī Labklājības ministrija, Sociālo un darba lietu komisijā teica, ka viņi ir par šī jautājuma izskatīšanu, un, ja tas būs iespējams, viņi šo jautājumu atrisinātu, nākamā gada budžetā mēs to varēsim risināt. Bet man negribētos, lai mēs ar bērnu jautājumu– ar šo bērnu invalīdu, teiksim, pabalstiem, lai mēs populistiski šo jautājumu risinātu.
Es esmu “par” un atbalstīšu uz nākamo budžetu. Bet man gribētos, lai mēs arī būtu konsekventi un mēs neaizmirstu. Nebūs tik pārāk ilgi jāgaida. Tomēr nākamā gada budžetu mēs skatīsim diezgan ātri. Un, ja mums būs tikpat konsekventa pārliecība, kā šodien mēs šeit runājam no šīs tribīnes, tad es domāju, ka mēs būsim izpildījuši mūsu politisko sūtību, to, ko vēlējās no mums dzirdēt, un ne tikai dzirdēt, bet darīt, arī vēlētāji. Tā ka nav ilgi jāgaida. Un es ļoti ceru, teiksim, ka arī “Jaunais laiks” būs, teiksim, pozīcijā un varēs šo jautājumu risināt, veidojot jauno budžetu. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis.
Dz.Ābiķis (TP).
Augsti godātā priekšsēdētāja! Cienījamā priekšsēdētāja! Augsti godātie kolēģi! It īpaši cienījamie kolēģi no “Jaunā laika” frakcijas! Es ļoti aicinu jūs cienīt mūsu vēlētājus, nodokļu maksātājus, jo arī plenārsēdes translācija maksā naudu. Un tāpēc es aicinu nenodarboties ar demagoģiju un stundu neaizstāvēt priekšlikumus, un neraksturot, cik šie priekšlikumi ir brīnišķīgi, un pēc tam pašiem ciniski no šiem priekšlikumiem atteikties un tos noņemt. Nu velti netērēsim laiku!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Visiem, kas izlasīja šo brīnišķīgo Bendrātes kundzes priekšlikumu, visiem ir skaidrs, ka tas ir pavisam atsevišķs priekšlikums, kas nav paketē. Un, ja mēs tikai nobalsojam šo šoreiz, nekādas papildu likumdošanas iniciatīvas nav vajadzīgas. Un, cienījamie kolēģi, šis priekšlikums... šim priekšlikumam ir izredzes būt pieņemtam tikai valdības krīzes apstākļos. Tikko būs pozīcija, šī pozīcija netaupīja budžetu savām un savu sponsoru vajadzībām, un nekādas virzības šajā virzienā nebija, lai palielinātu daudzbērnu ģimeņu pabalstu. Un, cienījamie kolēģi, pēc pusgada mēs varēsim to pārbaudīt, un šī “Jaunā laika” darbība ir destruktīva, jo, ja nebūtu Bendrātes priekšlikuma, tad šajā vietā būtu mūsu, kuru mēs, protams, neatsaucam nekādā gadījumā. Un šodien diemžēl ir pēdējā izredze to pieņemt, un tālāk mūsu pilnvaru laikā nekāda būtiska bērnu pabalsta palielinājuma nebūs. Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Inese Šlesere.
I.Šlesere (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Es tiešām šoreiz gribētu pateikties kolēģiem no “Jaunā laika” un konkrēti Silvai Bendrātei pirmkārt par labu ideju, par šiem priekšlikumiem. Mums ir arī liels prieks, ka “Jaunais laiks” ir arī uzklausījis tos priekšlikumus un tās iniciatīvas, ko savā laikā Latvijas Pirmā partija ir ierosinājusi. Konkrēti manā rīcībā, mūsu rīcībā ir vēstule, ko jau 2003.gada 25.jūlijā mēs sūtījām toreizējam Ministru prezidentam Repšes kungam, kur šis priekšlikums, par ko mēs šobrīd debatējam, ir vārds vārdā, konkrēti precīzs koeficients, ir Latvijas Pirmās partijas priekšlikums Ministru prezidentam Repšes kungam ar lūgumu atbalstīt un šos koeficientus ielikt jau 2004.gada budžetā.
Bet mums arī, protams, ir jāatceras, ka konkrēti šis priekšlikums valsts budžetā izmaksās vismaz 7 miljoni latu. Un es tiešām gribu aicināt “Jauno laiku” būt ļoti aktīviem bērnu tiesību aizsardzības sfērā ne tikai tad, kad viņi ir opozīcijā, bet arī tad, kad viņi būs pozīcijā, jo es tiešām no sirds gribu cerēt, ka mūsu vēlmes un mūsu intereses šajā jomā sakrīt.
Un es tiešām pateicos Bendrātes kundzei, ka viņa varēja piekāpties arī savām ambīcijām un lietas labā, valstiskas pieejas labā, lai būtu iespējams šīs māmiņu algas izmaksāt no 1.janvāra, arī atsauca šos priekšlikumus, un mēs skatīsimies un aicinām arī turpmāk sastrādāties bērnu jautājumu risināšanā, lai uzlabotu bērnu un ģimeņu stāvokli valstī.
Tā ka paldies kolēģiem, un aicinu atbalstīt arī likumprojektu kopumā!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Boriss Cilevičs.
B.Cilevičs (TSP).
Cienījamie kolēģi! Man tiešām ir ļoti žēl, ka mums regulāri gadās tā, ka dažu partiju principiālās nostājas ir pilnīgi atkarīgas no tā, vai šīs partijas ir opozīcijā vai pozīcijā. Tajā brīdī, kad “Jaunais laiks” iesniedza šo ļoti labo manā skatījumā priekšlikumu, viņi bija bezcerīgā opozīcijā. Un acīmredzot viņi domāja, ka līdz ar to viņi pazīmēsies un vēlētāji redzēs, cik daudz “Jaunais laiks” rūpējas par bērniem un tā tālāk. Tagad “Jaunajam laikam” ir lielas cerības iekļūt nākamajā valdībā un varbūt pat būt šīs jaunās valdības priekšgalā. Un uzreiz “Jaunā laika” pozīcija mainās.
Nu, būsim taču godīgi, tā nevar! Tātad jūs gribat, lai jūsu priekšlikumus īstenotu kādas citas partijas un jūs kā opozīcija šīs valdošās partijas kritizēsiet, bet jūs negribat paši īstenot savus priekšlikumus. Vai tā ir godīga attieksme, vai tā ir konsekventa attieksme, vai tā ir profesionāla attieksme? Es domāju, ka tomēr jums ir zināmas iespējas ietekmēt šo situāciju. Šis priekšlikums acīmredzot, es pieļauju, ka jūs kā profesionāļi to izvērtējāt, kad izstrādājāt to. Tātad tas nav tīri populistisks priekšlikums, tas ir pamatots. Es to pieļauju. Varbūt, ja tas tā nav, tad pasakiet atklāti, ka jūs to darījāt tikai populistisku apsvērumu dēļ. Bet, ja tas tā nav, ja tas ir profesionāli pamatots priekšlikums, kāpēc jūs gribat to noņemt? Nekādu absolūti nopietnu argumentu par to nav.
Un es aicinu jūs tomēr uzturēt jūsu priekšlikumu. Un gadījumā, ja tomēr jūs būsiet nākamajā valdībā, arī pašiem to īstenot. Tikai tādā veidā jūs varēsiet parādīt, ka patiešām jūs esat nopietni politiķi, nevis populisti. Šobrīd diemžēl jūsu uzvedība skaidri parāda, ka jūs uzvedaties kā populistiska partija. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Cileviča kungs! Parasti es no jums dzirdu mazliet lietišķāku argumentāciju. Ja jūs būtu sekojis šai diskusijai, jūs būtu dzirdējis, ka divas reizes gan Bendrātes kundze, gan Jaunupa kungs teica, ka mēs vēl šodien pat iesniegsim likumprojektu ar šiem priekšlikumiem. Un tam nav nekāda sakara ar to, vai mēs būsim pozīcijā vai opozīcijā.
Tāpēc es tiešām lūgtu jūs klausīties, un tad mēs mazāk laika tērētu nevajadzīgām runām!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Lūdzu, turpinām izskatīt tālākos priekšlikumus, jo Bendrātes kundze savus priekšlikumus ir atsaukusi.
J.Stalidzāne.
Tātad nākamais izskatāmais priekšlikums tabulā ir Sociālo darba lietu komisijas priekšlikums Nr.11. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
12.priekšlikums arī ir Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
13.priekšlikums– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
14.priekšlikums– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
15.priekšlikums– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
16.priekšlikums– bērnu un ģimenes lietu ministra Baštika kunga priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Stalidzāne.
18.priekšlikums– Sociālo un darba lietu komisijas priekšlikums. Lūdzu to atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Stalidzāne.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Bet es gribētu, lai stenogrammā ir ierakstīts, ka visi šie atbalstītie priekšlikumi ir reģistrējami pareizajā kārtībā pēc tam, kad tiks izņemti ārā Bendrātes kundzes priekšlikumi, reģistrēti vajadzīgajā secībā. Un tāpēc arī komisija lūdz atbalstīt komisijas lēmumu pieņemt šo likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 87, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā” pieņemts. Paldies.
J.Stalidzāne.
Paldies deputātiem par sapratni. Mani, protams, šis jautājums vairs neskars. Arī manām vedekliņām bērnu pulciņš ir pietiekoši liels, bet visas pārējās māmiņas priecāsies par šo mūsu balsojumu.
Sēdes vadītāja.
Nākošais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Kolēģi deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” savā sēdē. Kopā likumprojektā trešajam lasījumam bija iesniegti 10 priekšlikumi.
1.priekšlikums– iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums– Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikumu– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikumu– komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
6.priekšlikums– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
7.priekšlikums– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
8.priekšlikums– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
9.priekšlikums– Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
10.priekšlikums– arī Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Komisijas vārdā aicinu likumu pieņemt trešajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Trešais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāts Juris Dalbiņš.
J.Dalbiņš (TP).
Strādājam ar likumprojektu “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā”. Kopā trešajam lasījumam tika iesniegti pieci priekšlikumi. Komisija tos izskatīja.
1.priekšlikums– iesniedzis Saeimas deputāts Buzajeva kungs. Komisija šo priekšlikumu noraidīja.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Priekšlikuma būtība ir ļoti vienkārša. Dot nepilsoņiem tiesības ne tikai sēdēt cietumā, bet arī šos cietumus apsargāt. Jo pretējā gadījumā Latvijas demokrātiju varētu droši pielīdzināt Sengrieķijas demokrātijas verdzības laikam. Ir daudz dažādas Eiropas struktūras rekomendācijas samazināt tiesību starpību starp pilsoņiem un nepilsoņiem, un šī ir viena no Eiropas rekomendācijām, kas ir ļoti skaidra. Jāņem vērā arī par potenciālajiem Ieslodzījuma vietu pārvaldes darbiniekiem no nepilsoņu puses. Šiem cilvēkiem naturalizācija ir liegta uz mūžu ar likumu.
Teiksim, mūsu Pilsonības likuma izpildes komisijas deputāti iepriekšējā nedēļā ir saņēmuši vēstuli no viena no šiem cilvēkiem... no bijušā VDK darbinieka, kurš grib saņemt pilsonību naturalizācijas kārtībā, bet nevar. Viņš aicina mūs tomēr dot viņam šo iespēju, un viņš nevar saprast, kāpēc... kāda ir viņa atšķirība no latviešiem, kuri strādāja vienā un tajā pašā iestādē ar viņu. Un šobrīd viņi ir pilsoņi, bet viņš nevar to izdarīt.
Un šis ir potenciālais kontingents, kuru mēs varam izmantot valsts labā, jo viņi nevar strādāt tajā jomā, kurā viņiem ir profesionālas iemaņas. Protams, viņi var papildināt un papildina noziedzīgos grupējumus.
Un saskaņā ar to šis komisijas lēmums neatbalstīt manu priekšlikumu ir pretvalstisks.
Un lūdzu balsot “par”.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Komisijas vārdā nav nekas piebilstams.
Lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Buzajeva priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 70, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
J.Dalbiņš.
2.priekšlikums. Iesniedz Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalsta.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
3.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
J.Dalbiņš.
4.priekšlikums. Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
5.priekšlikums. Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pietkeviča priekšlikums. Komisija to ir atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
J.Dalbiņš.
Līdz ar to visi iesniegtie priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu komisijas vārdā pieņemt likumprojektu trešajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likums “Grozījumi Ieslodzījuma vietu pārvaldes likumā” pieņemts. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Trešais lasījums.
Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas vārdā– deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Deputāti! Atbildīgā komisija trešajam lasījumam ir saņēmusi 36 priekšlikumus, par kuriem sagatavojusi savus atzinumus.
1., 2.priekšlikums, ko iesnieguši deputāts Kampars un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs, ir identiski, un komisijas atzinums ir atbalstīt.
Sēdes vadītāja.
Par 1.priekšlikumu atklājam debates. Deputāts Pēteris Ontužāns.
P.Ontužāns (JL).
Kolēģi! Izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, mēs aktīvi viens otru pārliecinājām, cik nepieciešami un demokrātiski ir pašvaldības dzīves sakārtošanā un attīstībā iesaistīt pēc iespējas vairāk pašvaldību iedzīvotājus, tajā skaitā jaunus cilvēkus. Taču nobalsojāt par deputāta skaita samazinājumu šajās pašvaldībās no 7 uz 5, kas pamatā skar iedzīvotāju skaita ziņā mazās lauku pašvaldības.
Kolēģi, tiem deputātiem, kam nav nācies saskarties ar lauku pašvaldību darbu, es gribu īsi paskaidrot. Nerunājot par komiteju darbu, par kvoruma nodrošināšanu tomēr specifiskajos lauku apstākļos, es gribētu minēt konkrētu piemēru.
Iedzīvotāju skaita ziņā mazās pašvaldībās parasti ir liela teritorija– lielāka par 100 kvadrātkilometriem –, taču budžeta iespējas neļauj izveidot pastāvīgus dienestus, kā, piemēram, sociālās aprūpes dienestu, un deputāti ir tie, kas atbild par konkrētu apdzīvotu vietu vai pašvaldības teritorijas daļu, seko, kas notiek ar veciem un vientuļiem cilvēkiem, nelabvēlīgām ģimenēm. Lielajās pašvaldībās, kur budžeta iespējas atļauj izveidot pastāvīgus dienestus, varbūt tiešām pietiktu, ka deputātiem vairāk ir kontroles funkcijas. Arī uz pašvaldību budžetu šo divu deputātu vietas neatstāj iespaidu, jo lielā daļā lauku pašvaldību labākajā gadījumā deputāti saņem varbūt tikai transporta kompensāciju.
Tāpēc es aicinu atbalstīt šos “Jaunā laika” deputāta Kampara un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra Pūķa priekšlikumus, kas ir identiski.
Sēdes vadītāja.
Vai deputātiem ir nepieciešams balsojums par 1.– deputāta Kampara priekšlikumu? (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 69, pret– 16, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums ir atbalstīts.
Līdz ar to atbalstīts ir arī 2.– Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums.
P.Ontužāns.
3.priekšlikumu iesniegusi Latvijas Sociālistiskās partijas frakcija. Komisijas atzinums: noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mūsu frakcija piedāvā pieņemt priekšlikumu par to, ka visi pastāvīgie iedzīvotāji, Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji, nodzīvojot Latvijā vismaz 5 gadus, var piedalīties un balsot vietējās vēlēšanās. Ja mēs izlasām šo likumu un tos priekšlikumus, kuri ir jau pieņemti, tad mēs dodam iespēju, teiksim tā, Saeima dod iespēju piedalīties balsošanā ārzemniekiem, kuri pat nedzīvo Latvijā, ja viņiem tajā teritorijā ir kaut kāds īpašums. Mēs dodam iespēju balsot ārzemniekiem, ja viņi vismaz 10 mēnešus nodzīvo šajā teritorijā. Bet tajā pašā laikā nedodam iespēju balsot mūsu pašu iedzīvotājiem, kuri nav ārzemnieki, kuri ir Latvijas Republikas subjekti, un viņiem ir Latvijas pase.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienītie kolēģi! Augstākais likums Latvijas valstī ir Latvijas Republikas Satversme. Kā mēs labi zinām, Latvijas Republikas Satversmes 101.pants paredz, kam ir vēlēšanu tiesības un kam nav. Un jābūt ir ļoti vājam latviešu valodas pratējam– tuvu neprašanai –, lai neizlasītu šā 101.panta redakciju.
Kas notiktu, ja mēs pieņemtu šādu te 3.priekšlikumu? Tas nozīmē, ka mēs pieņemtu likumu, kas ir pretrunā ar Satversmi. Šeit visu laiku ir tā jaukā runāšana par Satversmes ievērošanu. Šeit visi no šīs te vietiņas svinīgi sola vai zvēr mūžīgu uzticību un mīlestību pret daudz ko, ieskaitot Latvijas Republikas Satversmi. Tad kā var tāds mīlētājs tajā pašā laikā solīt uzticību Satversmei un iesniegt priekšlikumus, kas ir pilnīgā pretrunā ar Satversmi. Tā ka, kā redzat, ar tām latviešu valodas zināšanām ir bēdīgi. Un, ja mēs gribam jaunpilsonim stingri prasīt Satversmes zināšanas– un tā ir obligāta prasība, tad arī vienam otram kaut kādā veidā kļuvušam pilsonim arī vajadzētu nedaudz atgādināt par to, kas ir Satversme un kādi ir Saeimas deputātu pienākumi, runājot par Latvijas Republikas Satversmes ievērošanu.
Šeit, protams, šad un tad ir jānāk un jāatgādina, kas ir nepilsonis, kāpēc viņš tāds ir un ko ar viņu darīt tālāk, un tā tālāk. Vienmēr to negribas darīt. Bet ja atnāk viens cilvēks un skaidri aicina balsot pret to, kas ir ierakstīts Satversmē, vēlaties grozīt, mēģiniet, lūdzu! Domāju, ka jums nesanāks tas. Bet piedāvāt likumā normu, kas ir pretrunā ar Satversmi, nu tas ir, godīgi sakot, kaut kas tāds, kas demonstrē ārkārtīgi vājas zināšanas. Vairāk neko citu te teikt nevar.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Cienījamais Dobeļa kungs! Es gribētu tomēr aizstāvēt savu bijušo partneru– sociālistu godu, jo nekāda pretruna ar Satversmi viņu priekšlikumā nav. Jo Satversmē ir iestrādāts to cilvēku loks, kuru tiesības vēlēt pašvaldību vēlēšanās nevar ierobežot ar likumiem. Tie ir Latvijas pilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi. Bet jebkurš speciālais likums var šo loku paplašināt. Un šeit ir Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikuma būtība– dot iespēju vēlēt ārzemniekam ar piecu gadu uzturēšanās laiku Latvijā. Un tas gandrīz sakrīt ar EP rekomendācijām visām Eiropas valstīm– dot iespēju piedalīties pašvaldību vēlēšanās tā saucamam migrantam ar uzturēšanās stāžu valstī pat mazāku nekā piecus gadus, tikai ar 3 gadiem. Un, ja mēs gribam ievērot tomēr Eiropas rekomendācijas, tad, protams, mēs šo priekšlikumu atbalstīsim.
Paldies par uzmanību!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Aleksandrs Golubovs, otro reizi.
A.Golubovs (LSP).
Jau ne pirmo reizi es lasu Satversmi atšķirībā no jums, Dobeļa kungs, kad jūs varbūt to pirmo reizi redzējāt. Bet šeit ir ne tikai 101.pants. Ir 91.pants, kur ir pateikts, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi un viņu tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas. Un ja jūs to aizmirsāt, tad atvainojos, tā ir jūsu vaina.
Tanī pašā laikā neaizmirstiet par to, ka Eiropas institūcijas jau iedeva savas rekomendācijas, un stingras rekomendācijas– ielikt likumā normu par to, ka mūsu nepilsoņiem jāpiedalās pašvaldību vēlēšanās. Un es esmu pārliecināts, ka jūs būsiet viens no tiem, kas parakstīs tādu likumprojektu un iesniegs to Saeimā varbūt nu pēc pusgada.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Ābiķis. Vai jums pietiks ar divām minūtēm, Ābiķa kungs? (No zāles deputāts Dz.Ābiķis: “Jā!”) Lūdzu!
Dz.Ābiķis (TP).
Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Golubova kungs!
Pilnīgi nepareizi ir tas, ko jūs apgalvojat, ka Eiropas Savienības dalībvalstis un starptautiskās organizācijas mums kaut ko rekomendē šajā sakarā. Tās ir muļķības, jo ir pietiekami daudz Eiropas Savienības valstu, dalībvalstu, kurās vēlēt pašvaldības var tikai un vienīgi pilsoņi. Un to, vai mēs mainīsim vai nemainīsim šo lēmumu, mēs izlemsim paši šeit, Latvijā. Tas ir simtprocentīgi Saeimas kompetencē.
Un pareizi ir arī tas, ka Satversmē ir rakstīts skaidri un gaiši, ka pašvaldības vēlē pilsoņi. Un Satversmi mēs netaisāmies grozīt! (Starpsaucieni: “Pareizi!”)
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nekas nav piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 3.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
Cienījamie kolēģi! Priekšlikumus turpināsim izskatīt pēc pārtraukuma pulksten 13.30.
Cienījamie kolēģi! Lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātei Inai Druvietei.
I.Druviete (JL).
Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija lūdz uz īsu sēdi tūlīt Dzeltenajā zālē!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu Saeimas sekretāra biedru nolasīt reģistrācijas rezultātus!
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Silva Golde, Edgars Jaunups, Jānis Šmits, Pēteris Kalniņš, Aleksandrs Kiršteins, Uldis Briedis, Andrejs Radzevičs, Mareks Segliņš, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Kārlis Strēlis un Ērika Zommere. Paldies.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi deputāti, es gribētu jums atgādināt, ka pārtraukums ir beidzies un mums būtu jāturpina tālāk izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”.
Cienījamie kolēģi! Izsludinām pārtraukumu 5 minūtes. Un ceru, ka šo piecu minūšu laikā visi deputāti ieradīsies sēžu zālē.

Pārtraukums

Sēdi vada Latvijas Republikas 8.Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre.
Sēdes vadītāja.
Turpinām izskatīt likumprojektu “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā.” Priekšlikumu izskatīšana trešajam lasījumam, vārds ziņotājam deputātam Pēterim Ontužānam. Lūdzu!
P.Ontužāns (JL).
Kolēģi! 4.priekšlikumu iesniedzis deputāts Sokolovskis. Komisijas atzinums– noraidīt.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Mums visiem ir skaidrs, ka šodien vairākums kārtējo reizi nobalsos par to, lai nepiešķirtu Latvijas nepilsoņiem tādas tiesības– piedalīties pašvaldību vēlēšanās. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka mēs visi godīgi izpildīsim savas saistības pret mūsu jauno savienību, proti, Eiropas Savienību. Es neatgādināšu kārtējo reizi par starptautisko institūciju rekomendācijām piešķirt šādas tiesības. Godīgi sakot, laikam grūti jau ir iestāstīt kādam, ja viņš nevēlas to sadzirdēt. Un arī to, ka demokrātiskā valstī cilvēks to jau visu zina gandrīz vai šūpulī.
Šoreiz teikšu tikai vienu, ka mēs visi zinām, ka mūsu sabiedrības uzticība valsts varai ir visai niecīga, bet šodien tieši mūsu valsts vara kārtējo reizi pauž savu neuzticību jeb savu attieksmi pret mūsu valsts 20% iedzīvotāju. Un līdz ar to arī mums nav jeb jums nav nekādu tiesību sagaidīt arī no sabiedrības to pašu uzticību.
Un kārtējo reizi mēs neesam izturējuši šo te demokrātijas eksāmenu, un tas ir droši vien nožēlojami. Manuprāt, tikai laiks rādīs, kam būs taisnība, kādai no galvaspilsētām– vai nu Briselei būs taisnība, vai nu Rīgai.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Te ir sarakstīts daudz priekšlikumu, tradicionālās muļķības, kuras, protams, mēs nepieņemsim, tādēļ es aicinu kolēģus– mums vēl šodien daudz dienas kārtībā ir izskatāmo jautājumu– neatbildēt uz šiem priekšlikumiem, kas tradicionālā garā sarakstīti, lai interfrontieši varētu, nepilsoņi, čekisti un tā tālāk startēt vēlēšanās. Es domāju, ka nav vērts par to runāt un diskutēt.
Es aicinu, kolēģi, protams, šie te iesniedzēji skries un runās, bet pārējos es aicinu nepiedalīties debatēs, lai ātrāk mēs varētu nonākt pie pārējiem darba kārtības jautājumiem.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs. (No zāles deputāts J.Pliners: “Sadod viņiem!”)
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie kolēģi! Ja jūs sekotu likumdošanai, tad jūs varētu pārliecināties, ka šis mūsu priekšlikums ir pārāk mīksts, salīdzinot ar tikko noraidīto Sociālistiskās partijas priekšlikumu. Jo paredz pieļaut balsot pašvaldības vēlēšanās ne visiem pastāvīgajiem iedzīvotājiem, bet tikai nepilsoņiem.
Un mūsu priekšlikumā atspoguļota cita starptautiskā rekomendācija, ko neredzēja ne Ābiķa kungs un, protams, neredzēja Tabūna kungs.
Es gribētu nodemonstrēt jums deputātu bībeli. Tā ir grāmata, kurā uzrakstītas ziņas par katru ievēlēto deputātu, par viņa vēlēšanu apgabalu, par sarakstu un atsevišķu deputātu rezultātiem. Grāmatas autors ir Centrālā vēlēšanu komisija. Un šeit arī 10.lappusē ir starptautisko novērotāju, konkrēti, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, kā arī demokrātisko institūciju un Cilvēktiesību biroja, rekomendācijas tieši pēc vēlēšanām. Pēc tam, kad viņi atbalstīja mūsu pašu vēlēšanu likumību.
Otrā rekomendācija. Citēju: jautājums par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. EDSO/DICB atbalsta izsmeļošu un atklātu diskusiju jautājumā par nepilsoņu tiesībām balsot pašvaldību vēlēšanās. Eiropas Padome un Baltijas jūras valstu padome jau agrāk ir mudinājušas Latviju piešķirt nepilsoņiem balsošanas tiesības pašvaldību vēlēšanās.
Nepilsoņu iespējas šādu lēmumu pieņemšanā pašvaldību līmenī varētu būt pirmais un reālais solis esošā demokrātijas deficīta novēršanā. Par šo deficītu liecina tas, ka 22% iedzīvotāju nav balsstiesību ne parlamentā, ne pašvaldību vēlēšanās.
Un, cienījamie kungi un dāmas, šo priekšlikumu izpildīšana– tā ir mūsu kopējā mandāta sastāvdaļa. Un, ja jūs negribat šo priekšlikumu, kuru mēs nokopējām no šīs burtnīcas, ... jūs negribat atbalstīt, tad nolieciet deputātu mandātu, jo praktiski neizpildījāt kritērijus, saskaņā ar kuriem mūsu Saeima ir atzīta aiz Latvijas robežām.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Nikolajs Kabanovs.
N.Kabanovs (PCTVL).
Kolēģi deputāti! Cienījamā priekšsēdētājas kundze! Nesen es biju Dānijā, un tur mums bija tikšanās ar Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāju Hansenu Jensena kungu. Un es uzdevu viņam jautājumu: “Kādai pilsoņu vai nepilsoņu kategorijai Dānijā ir tiesības vēlēt un būt ievēlētiem pašvaldībās?” Un viņš man atbildēja, ka gan pilsoņiem, gan arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Tas attiecas ne tikai uz Eiropas Savienības iedzīvotājiem un pilsoņiem, bet arī uz Turcijas, Ķīnas, Krievijas un visu citu valstu pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgas tiesības dzīvot Dānijā. Man šķiet, ka Dānija jums visiem ir zināma kā demokrātijas valsts un viens no paraugiem, kā attīstīt brīvību un demokrātiju.
Tomēr Latvija vēl līdz šim brīdim negrib pievienoties demokrātisku, pilnīgi demokrātisku valstu savienībai. Man šķiet, ka mums ir pēdējais laiks mūsu ierobežojumu atcelt un dot arī pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī Krievijas, Ukrainas un citu valstu pilsoņiem, kas pastāvīgi un legāli dzīvo Latvijā, tiesības vēlēt pašvaldības. Līdzīgas tiesības ir Krievijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvo Igaunijā, Lietuvā un citur, kā arī nepilsoņiem, kas dzīvo Igaunijā. Viņi jau ne pirmo gadu piedalās pašvaldību vēlēšanās.
Es domāju, ka Latvijas un Igaunijas vēsturē un demogrāfiskajā situācijā ir ļoti līdzīgas īpašības, un mēs nevaram apgalvot, ka Latvijā ir it kā ļoti sevišķa situācija attiecībā uz šo vēlēšanu procedūru.
Es aicinu jūs pieņemt mūsu piedāvājumu un balsot “par” šo priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Deputāte Liene Liepiņa.
L.Liepiņa (JL).
Cienījamie kolēģi! Arī es biju Dānijā un dzirdēju to pašu cilvēku, un viņš runāja tikai par Dāniju. Protams, katrai valstij ir tiesības pieņemt tādus likumus, kā viņiem liekas, ka tas ir labi viņu zemei. Tāpat arī Latvija pieņem tādus likumus, mēs pieņemam tādus likumus, kas liekas mums pareizi mūsu zemei. Un nekādā ziņā nevarētu teikt, ka šis noteikums, ka nepilsoņi jeb pastāvīgie iedzīvotāji var vēlēt pašvaldības, ka tā būtu vispārīga prakse Eiropas Savienībā. Tā tas nav. Tas ir atsevišķās zemēs, un mūsu stāvoklis ir ļoti īpašs, kā mēs to visi zinām, Eiropas Savienības ietvaros. Un to zina arī Dānijas deputāti. Tā ka, es domāju, mums tur nevar būt nekādas šaubas par to, kādiem jābūt mūsu likumiem.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē? Lūdzu deputātus balsot par 4.– deputāta Sokolovska priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu!
Par– 17, pret– 63, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
Arī 5.– deputāta Sokolovska priekšlikums– noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jānis Strazdiņš. Nē. Debates neatklājam. Deputāts Jānis Strazdiņš nepiesakās debatēt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Deputāti lūdz balsojumu par 5.– deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
6.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Komisijas atzinums– noraidīt. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 64, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
7.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 67, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts. (Starpsauciens: “Tikai velk laiku!”)
P.Ontužāns.
8.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
9.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Andrejs Aleksejevs.
A.Aleksejevs (PCTVL).
Godātie kolēģi! Es gribētu atgādināt jums par vienu dienu– 2004.gada 17.jūniju. Pirms pieciem mēnešiem Eiropas Cilvēktiesību tiesa atzinusi, ka vēlēšanu tiesību ierobežojumi Latvijā vairs nav nepieciešami. Un, kolēģi, es prognozēju, ka līdz 2005.gada pašvaldību vēlēšanām šis spriedums stāsies likumīgā spēkā. Vai jūs atceraties valodu ierobežojumu atcelšanu? Mums atkal lielā steigā nāksies grozīt Vēlēšanu likumu, lai nevajadzētu maksāt kompensāciju daudziem, nevis vienai personai, kā tas ir šobrīd. Un, kolēģi, dzīves gudrību apliecina nevis tas, ka cilvēks nepieļauj kļūdas, bet tas, ka viņš ir gatavs savas kļūdas labot. Mēs jau esam pieļāvuši kļūdu, tad labosim to, kamēr nav par vēlu!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Es vēl vienu reizi demonstrēšu jums to pašu grāmatu, kuru lūdzu visus deputātus tomēr izlasīt, jo ir arī pirmā EDSO novērotāju rekomendācija, un šīs rekomendācijas nosaukums ir “Lustrācijas normas”. Pasākumus, kuri bija nepieciešami 1991.gadā, lai atjaunotu un saglabātu Latvijas neatkarību, tagad varētu izvērtēt no jauna. It īpaši Vēlēšanu likuma 5. un 13. pantu, (ir runa par Saeimas Vēlēšanu likumu, bet līdzīgi panti ir arī šodien apspriežamajā likumā), kuri liedz personām tiesības kandidēt vēlēšanās, balstoties uz to agrāko piederību pie politiskās partijas vai drošības dienesta.
15.pants noteic, ka attiecībā uz kandidātiem, kuri pagātnē ir mazāk aktīvi sadarbojušies ar drošības dienestiem, publicētajos vēlēšanu sarakstos šis fakts tiek norādīts līdzās viņu uzvārdam.
EDSO atzinīgi novērtē Satversmes tiesas lēmumu par to, ka jānoteic moratorijs šim pantam, un uzskata, ka 2004.gadā, kad šis pants vairs nebūs spēkā, būtu īstais brīdis atcelt lustrācijas normas, kas ierobežo kandidātu tiesības. Ābiķa kungs, tā ir rekomendācija, kura jums arī jāievēro. Un vairāk. Mēs atcēlām šos politiskos ierobežojumus Eiropas Parlamenta vēlēšanu likumā. Un būtu ļoti dīvaini, ka, teiksim, cilvēks, kas lemj jautājumus par Latvijas neatkarību, par Latvijas vissvarīgāko dzīves jautājumu Eiropā, viņš var kandidēt, neskatoties uz to, ka viņš ir bijušais komunists. Bet pašvaldību vēlēšanām, kur ir runa par kanalizāciju, par pagalmu uzkopšanu un tā tālāk, nevar. Nav nekādas loģikas, dāmas un kungi! Ja jūs gribat saņemt kādu sjurprizu, jūs varat to saņemt. Teiksim, Tatjana Ždanoka, kura ir mūsu Eiropas Parlamenta deputāte, viņa var būt iekļauta mūsu sarakstā, teiksim, Rīgai. Un ko tālāk darīt vēlēšanu komisijai, dāmas un kungi! Svītrot viņu? Ja jūs gribat, lai mūsu partija saņem no valsts budžeta naudu, lai sekmīgi kandidētu nākamajās vēlēšanās, tad neatbalstiet šo Sokolovska priekšlikumu, un tieši šādā tikko izklāstītā piemērā jūs saņemiet pilnvērtīgu tiesas prāvu mūsu partijas reklāmai un tā tālāk. Lūdzu, izvēle ir jūsu rokās!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā kas piebilstams? Nē. Lūdzu deputātus balsot par 9.– deputāta Sokolovska priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 64, neviens deputāts neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
10.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikums. Noraidīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Aleksandrs Golubovs.
A.Golubovs (LSP).
Cienījamie kolēģi! Mēs piedāvājam savā priekšlikumā konkrētu normu par to, ka, ja tas cilvēks darbojās Komunistiskajā partijā, Interfrontē vai bija ārvalstu, Latvijas PSR, PSRS drošības dienesta darbinieks, ka, ja viņiem aizliegts kandidēt, vajadzētu būt tiesas lēmumam par aizliegumu kandidēt. (Starpsauciens: “Kurš tas ir!”) Jo vispārējā Eiropas prakse ir tāda, ka aizliegt kandidēt vai aizliegt pieteikt savu kandidatūru par deputāta kandidātu vispār Eiropā aizliegts ar tiesas lēmumu. Cik es zinu, pašreiz Latvijā ir tikai viens spriedums, kur ar tiesas spriedumu ir pieņemts lēmums, ka tikai viens cilvēks darbojās Komunistiskajā partijā. Pašreiz, ja vietējās vēlēšanu komisijas pieņems lēmumu par to, ka izslēgt šo cilvēku no saraksta, šim cilvēkam ir tiesības griezties tiesā un pierādīt, ka viņš bija izslēgts bez pamata. Un viņi līdz šim momentam griežas tiesā, bet tiesas aizkavējas, un līdz šim nav dažos gadījumos kaut kāds lēmums pieņemts arī tiesās.
Tāpēc es lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu, un šajā gadījumā tieši tiesa lems izvērtēt visus pierādījumus, visu, vai viņš darbojās, nedarbojās, bija, nebija, un tieši tiesā aizliegt viņam kandidēt. Lūdzu, atbalstiet! Lai darbojas mūsu tiesu sistēma, bet nevis kaut kāds ierēdnis, kurš ir vai pavisam nav viņš ierēdnis, bet viņš ir vēlēšanu komisijas kaut kāds loceklis, kurš lems izslēgt to konkrēto cilvēku no saraksta.
Lūdzu atbalstīt mūsu priekšlikumu!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja ne, lūdzu deputātus balsot par 10.– Latvijas Sociālistiskās partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 67, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
12. un 13.– arī Juridiskā biroja priekšlikumi. Ir atbalstīti.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
14.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 19, pret– 61, atturas– 1. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
15.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
16.priekšlikums– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
17.– deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 17, pret– 58, neviens neatturas. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
18.priekšlikums– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
19.priekšlikums– Juridiskā biroja. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
20.priekšlikums– atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
21.priekšlikums– deputāta Sokolovska priekšlikums. Noraidīts. (Starpsauciens: “Balsot!”)
Sēdes vadītāja.
Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 16, pret– 63, atturas– 2. Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
22.priekšlikums– atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
23.priekšlikums– atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
24.priekšlikums– atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
25.priekšlikums– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
26.priekšlikums– atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
27.priekšlikums– atbildīgās komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
28.priekšlikums– deputāta Kampara. Daļēji atbalstīts un iekļauts 24.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
Tālāk. 29.priekšlikums– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
30.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav. .
P.Ontužāns.
31.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
32.priekšlikums– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Staņislavs Šķesters.
S.Šķesters (ZZS).
Cienījamie kolēģi! Praktiski 32. un 33.priekšlikums ir izskatīti komisijā un daļēji ir atbalstīti... 32.– daļēji atbalstīts un iestrādāts komisijas priekšlikumā. Bet man nebija tas gods piedalīties šajā komisijas sēdē, tāpēc varbūt es gribētu izteikt šo viedokli.
Šeit ir jautājums par šo 5% barjeras, teiksim, piešķiršanu jeb 5% barjeras iezīmēšanu visām pašvaldībām, kurām ir 20000 un vairāk iedzīvotāju reģistrēti uz šo vēlēšanu dienu.
Ko es gribētu teikt? Cienījamie kolēģi! Mēs jau pagājušajā otrajā lasījumā pieņēmām šo balsojumu– 5% šo barjeru ieviesām Rīgas domei. Varbūt pietiek. Pamēģināsim ar Rīgas domi, paeksperimentēsim, redzēsim šo situāciju, kuriem šī veiksme uzsmaida, kuriem ne šiem politiskajiem spēkiem, un tad varbūt mēs varētu ieviest arī visā valstī un mēģināt, ja šis eksperiments izdodas, tad mēs varētu to eksperimentēt tālāk.
Bet pašreiz šis priekšlikums skar tomēr 11 pašvaldības, šīs ir lielākās pašvaldības mūsu valstī, un tāpēc es domāju, ka faktiski pašvaldības vēlēšanu būtība jau nav tā, ka vienmēr šeit jābūt šiem politiskajiem milzīgajiem uzstādījumiem, jo pašvaldības funkcijas un pienākumi tomēr ir virzīti tuvāk iedzīvotājiem, tuvāk cilvēkam, un lai pašvaldībās būtu ievērots šis demokrātiskais princips, jo vairāk tiktu apmierinātas šo cilvēku, iedzīvotāju, intereses. Un viņu izvirzītie pārstāvji pārsvarā lielākā vairumā tiktu ievēlēti arī šajā pašvaldībā, un tādā veidā tiktu arī garantētas viņiem šīs iespējas savas intereses aizstāvēt.
Un tāpēc es domāju, ka varbūt, ja tā skatās, ir jautājums par šo pašvaldību priekšsēdētāju ievēlēšanas kārtību, ko varētu reglamentēt un atrunāt likumā “Par pašvaldībām”. Bet es domāju, ka šis jautājums, kad mēs šādai kategorijai iedzīvotāju neļaujam, teiksim, izteikt savu viedokli un aizstāvēt savus kandidātus, kuri varētu kandidēt tieši šajās pašvaldību vēlēšanās tieši pilsētās, un arī šeit ir iekļauta arī pat Salaspils pilsēta, Ogres novads, tātad reāli šīs pašvaldību struktūras praktiski tiek lielā mērā politizētas atkarībā no šiem Saeimas politiskajiem spēkiem.
Tāpēc es lūgtu atstāt otrajā lasījumā šo pieņemtu redakciju, ka šī 5% barjera attiecas tikai uz Rīgu.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāte Ināra Ostrovska.
I.Ostrovska (pie frakcijām nepiederoša deputāte).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie deputāti! Es tomēr aicinu atbalstīt 5% barjeru pašvaldībās, kuras pārsniedz 20 000 iedzīvotāju. Jo šodiendiena pierāda to, ka ļoti daudzās pilsētās, kur dzīvo vairāk nekā 20 000 iedzīvotāju, pašvaldībās 3 mēnešus pirms vēlēšanām top jaunas organizācijas un reizē ar to bieži vien nepamatoti solījumi, cilvēku maldināšana, tiek beigās ievēlēti šie cilvēki un saņem kādu balsi pašvaldībās. Viens, divi deputāti četrus gadus spēlējas ar šo pašvaldību un būtībā nenes nekādu politisku atbildību.
Tāpēc es aicinu tomēr Saeimai padomāt par šo nopietno soli. Šodien par šo jautājumu ļoti daudz spriež un runā novados. Novados beidzot vajadzētu pielikt punktu visām šīm gadījuma rakstura kampaņām.
Tuvojas pašvaldību vēlēšanas, tāpēc lielajām partijām vajadzētu daudz nopietnāk mobilizēt savu darbu, tiešām visus četrus gadus piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem sapratni ne tikai novados, bet arī Saeimā, strādājot Ministru kabinetā. Mums ir jābūt ļoti atbildīgiem pret katru cilvēku. Un tāpēc nejaušu cilvēku iekļūšana pašvaldībās nenes gaidāmo rezultātu.
Tāpēc es balsošu “par”.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Arvīds Ulme.
A.Ulme (ZZS).
Cienījamā priekšsēdētāja! Godātie deputāti! Es jums gribu atgādināt vienu no ekoloģijas jeb ilgtspējīgas attīstības pamatiem. Tas ir: “Mazs ir brīnišķīgs.” Un patiešām, jebkura šāda procentu likmju palielināšana neatrisina jau to, ko mēs gribam... it kā var būt, ka mēs gribam, lai būtu tikai viena partija, kurai viss ir skaidrs, un visiem par to viss ir skaidrs.
Pašvaldībās notiek pilnīgi citādi. Nevēl jau pēc tiem nosaukumiem tur vai pēc partijas nosaukuma. Vēl pamatā pēc personībām. Un viena vai otra personība, kura dabūjusi uzticamību šajā pašvaldībā, viņa, dabīgi, pirms vēlēšanām veido savas tās vēlēšanu apvienības, sola dažādus labumus, kas ir brīnišķīgi. Šīs sabiedrības pašas iekļaušanās šajā vietējās pašpārvaldes dzīvē– tas ir likums. Pašiniciatīva– tas ir tāpat kā mīlestība– tā ir tā enerģija, kas var patiešām šīs samilzušās problēmas risināt un atrisināt. Nav citas enerģijas! Ne kaut kāda iecelta vietvalža, ne kaut kādas vienas vai divu partiju vadītāju. Nu uzlieciet 50% varbūt! Kam ienāca prātā šitās procentu likmes? Attiecībā varbūt, ja mēs būtu Francija vai Vācija ar milzīgām miljonīgām pilsētām, kur nesaprot, kas ir kas. Pašvaldībā par katru, kas tur iet ar savu apvienību, ir zināms viss, ko viņš ēd ziemā un ko viņš dara vasarā.
Es nesaprotu patiešām, ko sliktu ir izdarījis, ja mēs tagad kaut kādas... Dabīgi, ka vieglāk strādāt, kad ir šie procenti, tad ir šī vienošanās, un viss kārtībā. Bet problēmu jau neatrisinās šeit, piemēram, mūsu zālē vai pašvaldību deputātu zālē. Tie, kas nav tikuši tajā, viņi tās problēmas risina uz ielām. Tur nenotiek ne tādas diskusijas, ne kompromisi, nekas. Tur notiek... vienkārši varam izdot jebkādus labus likumus, bet, ja sabiedrībā nebūs šis atbalsts, šī saskaņa, šie likumi pārvēršas pretmetā, tie nedarbojas. Kāpēc vismaz šajā periodā vajadzētu vispār šos procentus ielikt? Nu labi, Rīgai ... Rīgai tad nu mēs piekrītam, tā tāda ūdensgalva šeit ir. Bet principā jau citās pašvaldībās tas ir patiešām slikti, domājot par ilgtspējīgās attīstības principiem, par sabiedrības spēju līdzdarboties, mācīties šajā politikā, diskutēt, runāt.
Lūdzu, balsojiet pret šiem 5 procentiem!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Es kārtējo reizi esmu stipri izbrīnīts par to, kā Saeimā tiek diskutēti un pieņemti ļoti būtiski valstiski lēmumi un valstiskas, atbildīgas lietas. Likās jau, ka komisijā, kuru vada Šķestera kungs, pēc garām diskusijām tika pieņemts kompromisa lēmums, kurš nodrošinās stabilitāti pašvaldībās. Šī komisija izveidoja no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikuma savu komisijas priekšlikumu, kuru paši arī atbalstīja, kuru Šķestera kungs ir atbalstījis. Un te pēkšņi es skatos– no tribīnes viņš runā pilnīgi pretējo.
Tieši tāpat godātie kolēģi no Tautas partijas! Pretēji visu vai lielāko daļu jūsu pārstāvjiem pašvaldībās, pilsētu mēriem, kuri patiešām ir cienījami cilvēki un daudz ko ir izdarījuši pašvaldībās, pretēji viņu vairākuma viedoklim jūs atkal esat pārdomājuši un izdomājuši, ka politiskās intereses īstermiņā ir daudz vērtīgākas nekā ilgtermiņa Latvijas attīstība laukos.
Godātie kolēģi! Ko mēs iegūtu, ja lielajās pašvaldībās mēs veidotu viņas stabilākas un nopietnākas? Politiskajām partijām būtu daudz vairāk jāpiedomā pie tā, kā strādāt, kā piesaistīt godprātīgus, autoritatīvus cilvēkus, kādā veidā viņi domātu ne tikai par Vecrīgas problēmām, bet arī par to, kā attīstās stabilas pašvaldības, kā viņas strādā, kā viņas nešķeļas un domā nevis par savām interesēm, kā nosēdēt krēslā, bet par to, kā attīstīt novadu vai pašvaldību.
Pēdējā brīdī trešajā lasījumā viss ir izmainījies. Es esmu ļoti nepatīkami pārsteigts, un tāpēc tomēr aicinu balsot gan par šo, gan par nākamo komisijas priekšlikumu, domājot nevis par savām īstermiņa politiskajām interesēm, bet gan par valsts interesēm, par valsts stabilitāti, ilgstošām un spējīgām pašvaldībām visā Latvijā.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Juris Dobelis.
J.Dobelis (TB/LNNK).
Cienījamie kolēģi! Redziet, ir dažādas partijveidīgas konstrukcijas. Tā ir it kā saprotama parādība sabiedrībā. Tā ir dažādu elementu vēlme pie kaut kā tikt ar labiem vai ar ļauniem nolūkiem. Un vieni veido šīs konstrukcijas, vēlēdamies kaut ko nopietnu sasniegt. Viņi izstrādā savu ideoloģiju, savu stratēģiju un savu taktiku. Citiem ir tikai viens mērķis– kaut kā, kaut kur tikt iekšā un tikt pie kaut kā. Un tā ir tā lielā starpība. Par šito maziņo, kā te tika runāts, ka viņš ir brīnišķīgs, skatoties, kas tas maziņais tāds ir. Ne katrs maziņais ir brīnišķīgs. Lūk, bieži vien mums te ir jāklausās ļoti kritiskas piezīmes par Latvijas valsts sadrumstalotību, par milzīgo partiju skaitu, un līdzšinējā sistēma tiešām to veicina. Uztaisi kaut ko, pasaki vēl kaut ko un varbūt vienu vai divus tu iebīdīsi iekšā. Mums te daži tādi meistari ir, kas uz katrām pašvaldību vēlēšanām pacenšas, pacenšas un vienu vai divas vietas dabū pašvaldībām. Pēc tam jēgas no viņiem pašvaldību darbā nav galīgi nekādas. Viņi vienkārši maisās pa kājām. Maisās pa kājām četrus gadus, traucē citiem strādāt un kārto savus visāda veida darījumus. Un ļoti naivi ir runāt, ka, lūk, Rīga, tā tur ir kaut kas atsevišķi un tās citas lielās pilsētas ir kaut kas atsevišķi. Nekā tamlīdzīga! Arvien lielāka loma būs tādām pilsētām kā Liepāja, kā Ventspils, Ziemeļvidzemē Valmierai, Latgales pusē tāda loma būs Daugavpilij, Rēzeknei. Tātad nevajadzētu šeit, nepazīstot tur stāvokli un nezinot, kā tur strādā pašvaldības, te runāt. Lūk, tur arī diemžēl ir tā pati parādība. Pat nemaz tālu nav jāmeklē no Rīgas Jūrmalas pilsēta. Visus četrus gadus vienu vai divu deputātu kaprīzes būtiski ietekmē vairākus nopietnus lēmumus Jūrmalas pilsētā, kas nebūt nenāk par labu ne pilsētai, ne tās pilsoņiem. Iznāk, ka kaut kāds īpatnis tur nāk, rausta un spaida visus, un terorizē: “Es balsošu tā, ja jūs man dosiet to, vai es vispār nebalsošu!” Kā var priecāties par valsts sadrumstalotību? Taisni otrādi! Mums ir jāpadomā, kā cilvēkus vienot kaut kādas nopietnas stratēģijas izstrādei. Bet nevis sanākt šeit mākslīgam kaut kādam bariņam, kaut kādā veidā aktīvi pastrādāt dažus mēnešus pirms pašvaldību vēlēšanām un pēc tam baudīt savu “panākumu”, pēdiņās, augļus četrus gadus. Rīgas dome ir ļoti spilgts piemērs tam, vairāk nekā spilgts piemērs, bet ne mazāk spilgts, spilgti piemēri ir arī citi. Tieši šajās te pilsētās, kur ir šie 20 tūkstoši ielikti. Tādu nemaz nav tik daudz Latvijā! Tā ka nevajag uztraukties par tiem simtiem pagastu un simtiem citu vai nu pilsētu, vai novadu, par ko nav jāuztraucas. Bet, ja jūs gribat lielajās pilsētās arī tādu pašu haosu, lai tas turpinātos, jā, tad jau var atbalstīt. Un tas arguments ir šausmīgi vienkāršs un vairāk nekā smieklīgs. Mīlēsim tos maziņos! Mīlēt jau jums neviens neaizliedz, tikai vajag arī kaut ko izdarīt tajā pašvaldībā, tur strādājot šos četrus gadus.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Dzintars Rasnačs.
Dz.Rasnačs (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Es saprotu, ka debates ir vienlaikus par 32. un 33.priekšlikumu. Protams, ka 33. ir precīzāks par 32., bet runājot par konsekvenci, ieviešot 5% barjeru, jāsaka kolēģiem no Zaļo un zemnieku savienības, ka šāda barjera ir vajadzīga tikai viena iemesla dēļ. Un šis iemesls ir tas, ka Latvijā 14 gadus pēc neatkarības atjaunošanas... 13,5 gadus pēc neatkarības atjaunošanas nav izveidojusies stabila politiskā sistēma. Un šī stabilā politiskā sistēma neizveidosies nekad, ja mēs neveidosim šādus palīginstrumentus.
Viens no ieteikumiem agrāk bija arī kā minimumu noteikt politiskajām partijām vismaz 1000 biedru. Toreiz “Latvijas ceļš” bija galvenais, kas iebilda. Kur šobrīd ir “Latvijas ceļš”? Protams, ka galvenais kritērijs, pēc kā vadīsies vēlētājs, balsot vai nebalsot par partiju, ir šīs partijas ideoloģija un personības šajās partijās. Un Eiroparlamenta vēlēšanas spilgti parādīja, ka balsojums par personālijām un balsojums par ideoloģiju vienlaikus ir visprecīzākais tautas gribas atspoguļojums. Arī 5% barjera šeit bija kā palīglīdzeklis, nevis kā traucēklis.
Un vēl trīs galvenos kritērijus es minēšu, kurus es redzu pakārtotus ideoloģijai. Tātad tā ir konsekvence, prognozējamība un stabilitāte. Ja šī partija būs neprognozējama un nekonsekventa, tad, protams, vēlētājs par to nebalsos. Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godājamie kolēģi deputāti! Nelauzīsimies durvīs, kuras ir jau atvērtas. Un, proti, jau šobrīd, ņemot vērā spēkā esošā Vēlēšanu likuma normas un ņemot vērā to, cik maz deputātus mēs ievēlam pašvaldībās, atskaitot Rīgu, darbojas tā saucamā dabiskā procentu barjera, un es gribētu, kolēģi, zināšanai jums minēt, kāda tā ir pašvaldībās, kurās tiek ievēlēts attiecīgais deputātu skaits.
Tātad, ja pašvaldībā tiek ievēlēti 11 deputāti, un galvenokārt šādu deputātu skaitu ievēl rajona centra pašvaldībās, tad neviens saraksts nevar iegūt 1 deputāta vietu, ja tas iegūst mazāk nekā 4,55%, tātad vēlētāju atbalstu.
Ja pašvaldībā tiek ievēlēti 13 deputāti, un to mēs paredzam tagad pēc jaunajiem Vēlēšanu likuma grozījumiem, tādā gadījumā minimālā barjera ir 3,9%. Un savukārt, ja tiek ievēlēti 15 deputāti, un tā tas notiek Daugavpilī, citās pilsētās, Liepājā, piemēram, tad šī minimālā procentu barjera ir 3,4%.
Tieši šī iemesla dēļ, ka pastāv dabiskā procentu barjera, Tautas partija uzskata, ka nav nepieciešams ieviest kādus papildu ierobežojumus procentu barjeru veidā atsevišķās pašvaldībās.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Pēteris Tabūns.
P.Tabūns (“TB”/LNNK).
Cienījamie deputāti! Vajag mācīties no sliktas pieredzes. Un sliktā pieredze ir, ka mēs neizmainījām pirms iepriekšējām pašvaldības vēlēšanām Rīgā, piemēram, šo 5% barjeru, un tur sīk sīciņi, kuriem ienāca prātā un kuriem bija nauda un šāda tāda varēšana, iekļuva pa vienam deputātam. Pēc tam uztaisīja kaut ko līdzīgu krāmu tirdziņam, apvienojās un izveidoja Rīgā vadību, kura nu jau gandrīz 4 gadus vada un valda, un ir izcūkojusi Rīgu, piecūkojusi Rīgu, iztirgojusi Rīgu! Es to saku ar visu atbildības sajūtu. Tas, kas notiek Rīgā, tas taču ir ārprāts, draugi mīļie! Un tas ir piemērs. Tas ir spilgts piemērs, ka nedrīkst pieļaut šādas kļūdas!
Tur ir tādi kā Kurdjumovs, Zaļetajevs– vada komitejas. Varat iedomāties! Latvijas neatkarības pretinieks, kurš balsoja pret Latvijas neatkarību, Zaļetajevs 4 gadus vada Īpašuma un privatizācijas komiteju. Tas taču ir anekdotisks gadījums!
Nu tad varat iedomāties, kā viņš tur darās ar šiem privatizācijas objektiem! Tāpēc Rīgā ir apsmiekla pilnie Saules akmeņi, Triangulas bastioni, “Stokmani” tur un vēl, un vēl, un vēl... Un vēl par maz.
Paklausieties! Un tāpēc lielākajās pašvaldībās, kurās ir cilvēku skaits pāri 20, protams, ka ir jābūt šai barjerai. Kas tad tur iznāks! Un ja jau reiz grib startēt vēlēšanās kāds saraksts– lūdzu, pārlieciniet! Pārlieciniet iedzīvotājus, ka jūs esat tie ideālie, tie jaukie, tie labie, tie visgodīgākie un pārvarēsiet 5 procentu barjeru! Pārvarēsiet 10 un 15 procentu barjeru un iekļūsiet un vadīsiet.
Lūk, tāda ir vēlēšanu ābece! Tad ko tad jūs baidāties? Es brīnos par Šķestera kungu. Mākoņkalnā nevajadzēs 5 procentu barjeru, nevajag uztraukties. Tā ka šādas pašvaldības varēs šo 5 procentu barjeru nepārvarēt un varēs tur iekļūt iekšā. Bet nu, galu galā... Jūs, Šķestera kungs, vadāt ļoti atbildīgu komisiju un pats nākat šeit un mulsināt cilvēkus un deputātus ar šādu nepieņemamu variantu.
Es lūdzu atbalstīt šo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs Pūķa kungs.
M.Pūķis (Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs).
Priekšsēdētājas kundze! Cienījamie deputāti! Par cik diskusija ir par konkrētu priekšlikumu, un priekšlikums ir par pilsētām virs 20 000 iedzīvotāju, tad tas nozīmē, ka patiesībā šī izmaiņa nedaudz var ietekmēt dažu pašvaldību sastāvu, apmēram izmainot kādu vienas deputāta vietas vidēju sadalījumu šajās pilsētās.
Kas attiecas uz Rīgu, tad vienveidība ar Saeimas vēlēšanu likumu jau ir panākta iepriekš. Un es gribu tikai informēt par to, ka pati par sevi procentu barjera pašvaldībās Eiropas tiesību un institucionālā telpā ir retums. Pēc pētījuma, kas bija veikts 2001.gadā, tāda kārtība, ka ir 5 procentu barjera vietējās vēlēšanās, bija atrodama trijās no aptaujātajām 33 Eiropas Padomes dalībvalstīm. Bet tā ir tīri tāda lietderības izšķiršanās, vai ir interesanti pārbīdīt, teiksim, vienu vietu šajās te pilsētās, tādās kā Jūrmala vai Jēkabpils.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Vladimirs Buzajevs.
V.Buzajevs (PCTVL).
Cienījamie kolēģi! Tikko Lagzdiņa kungs, kā arī valdības pārstāvis pierādīja, ka “tēvzemiešu” priekšlikuma autoram ir zināmas problēmas ar aritmētiku. Es gribu teikt, ka PCTVL frakcija ir konsekventi pret jebkurām barjerām pašvaldību līmenī. Un ne tāpēc, ka mēs baidāmies no šīm barjerām, jo visas Latvijas lielākajās pilsētās ir daudz mūsu piekritēju, un barjera gan Rīgā, gan, teiksim, Liepājā mums nav nekādu problēmu, jo pēc cīņas pret skolu reformu, tā saucamo skolu reformu, mums ir piekritēji katrā skolā, kuri ir gatavi ne tikai balsot par mums, bet ir gatavi atkal iet uz ielām, lai aizstāvētu tiesības uz brīvu izglītības valodas izvēli, kas garantēta ar Vispārējās mazākumtautību izglītības konvenciju.
Un mūsu viedoklis par šo... negatīvs viedoklis par šo barjeru balstās uz faktu, ka pašvaldības nav politiskas struktūras un pašvaldību galvenais uzdevums ir tomēr rūpēties par pilsētas saimniecību.
Un saskaņā ar to lūdzu neatbalstīt ne šo– “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu, ne nākamo– komisijas priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Jānis Lagzdiņš– otro reizi.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Pirms brīža, runājot debatēs, kolēģi pieminēja nelabvēlīgo situāciju Rīgas pašvaldībā šobrīd un arī iepriekšējos sasaukumos, kad ļoti lielu lomu spēlēja atsevišķu nelielu partiju ievēlēti deputāti, kuri bija lielā skaitā un ir pašreiz lielā skaitā Rīgas domē. Un tādējādi nevar tikt nodrošināta sekmīga pašvaldības darbība. Jāsaka, ka, tieši atbalstot Tautas partijas priekšlikumu, iepriekšējā lasījumā parlamenta vairākums atbalstīja 5% barjeras noteikšanu Rīgas domes vēlēšanās. Un problēma ar Rīgas pašvaldības sašķeltību ir atrisināta iepriekšējā lasījumā.
Tādēļ es aicinātu kolēģus neizmantot šo argumentu cīņai pret tātad iepriekšējo priekšlikumu.
Sēdes vadītāja.
Deputāts Kārlis Šadurskis.
K.Šadurskis (JL).
Godātie kolēģi! Tāda jocīga diskusija mums sanāk. Un man liekas, ka diez vai šajā diskusijā tiek minēti pareizie argumenti. Es domāju, ka jebkurš cilvēks, kas pat ļoti attāli ir saistīts ar pašvaldību darbu, sapratīs, ka 11 deputātu dome, kur katrs ir ievēlēts no sava saraksta, nav sevišķi rīcībspējīga. Un tāda situācija pēc pagājušajām pašvaldību vēlēšanām mums ir ļoti daudzās Latvijas pilsētās.
Bet ko mēs dzirdam no tribīnes šodien? Visdažādākos argumentus. Bet, kolēģi, tas vienīgais, manuprāt, patiesais arguments netiek pateikts. Daudzas partijas baidās, ka, ieviešot 5% barjeru, tas viens deputāts no viņu saraksta var tajā domē arī netikt.
Nu, būsim taču godīgi un atzīsimies, kāpēc mēs kāpjam tribīnē un debatējam! No darba viedokļa, protams, ka šī 5% barjera ir nepieciešama, un darbs Saeimā to pierāda, ka tomēr mums nav šo mazo, bezjēdzīgi mazo frakciju... Jā, nu mums, protams, ir neatkarīgie deputāti. Bet tas ir cits jautājums.
Godātie kolēģi! Nobalsosim taču nevis par partejiskām interesēm, bet par normālu darbu Latvijas pašvaldībās!
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Deputāts Artis Kampars– otro reizi.
A.Kampars (JL).
Godātie kolēģi! Es nevarēju nekāpt otrreiz tribīnē, lai tomēr atbildētu uz mūsu ministrijas cienījamā parlamentārā sekretāra nu pilnīgi nepatiesajām tēzēm, par ko viņš runāja, kas ir vai nu nekompetence, vai vienkārša nevēlēšanās kaut ko uzzināt.
Otra lieta. Nez kāpēc šodien zālē nav mūsu reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra, kurš ir arī deputāts, un tomēr, ja mēs trešajā lasījumā izskatām Pašvaldību vēlēšanu likumu, tas, manuprāt, ir viena no tiešajām lietām, kas tieši viņam būtu jādara.
Pūķa kungs, jūs runājāt par Jūrmalu. Jūrmalas domē šobrīd no 15 deputātu vietām ir 11 partijas ievēlētas. Un, ja būtu šī 5% barjera, tur būtu tikai septiņas. Un šos četrus gadus, vai jūs esat dzirdējis no kāda Jūrmalas iedzīvotāja, ka šīs 11 partijas kaut ko darījušas vairāk, kā tikai dalījušas krēslus savā starpā, dalījušas kaut kādus mistiskus īpašumus, kas, viņuprāt, ir aktuāli, bet par Jūrmalas attīstību diezgan maz ir dzirdēts.
Tātad viens piemērs. Jūrmala. 11 partijas 15 vietās. Un, ja būtu šī barjera, diez vai šīs 11 partijas tur atrastos?
Tā ka aicinu jūs, nākot uz Saeimas sēdi, nedaudz vairāk palasīt un padomāt!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzu. Komisijas vārdā ir kas piebilstams? Nē. Ja nav nekas piebilstams, lūdzu deputātus balsot par 32.– frakcijas “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Es atvainojos! Lūdzu ieslēgt mikrofonu deputātam Mārim Grīnblatam! Tad, ja es pareizi saprotu, tad frakcija “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atsauc 32.priekšlikumu. Un pašreiz mēs balsosim par 33.– Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšlikumu. Lūdzu deputātus sagatavoties balsošanai par 33.priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 32, pret– 29, atturas– 25.
Priekšlikums nav atbalstīts.
P.Ontužāns.
Kolēģi, strādājam ar 34.priekšlikumu– Juridiskā biroja. Atbildīgā komisija atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
P.Ontužāns.
35.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Un 36.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
P.Ontužāns.
Lūdzu deputātus pieņemt likumprojektu trešajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu trešajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 9, atturas– 1. Likums “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā” pieņemts. Paldies!
Cienījamie kolēģi, ir saņemts piecu deputātu Jaunupa, Šadurska, Zaķa, Mūrnieces un Kantānes lūgums izdarīt izmaiņas šīsdienas plenārsēdē un pārcelt likumprojekta “Grozījumi Valsts kontroles likumā” izskatīšanu uzreiz pēc likumprojekta “Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā”. Vai deputātiem ir iebildumi? Deputātiem ir iebildumi. Lūdzu deputātus balsot par darba kārtības izmaiņu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 28, pret– 29, atturas– 27. Priekšlikums par darba kārtības izmaiņām nav pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Godātā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā nav saņemts neviens priekšlikums otrajam lasījumam, tāpēc Ārlietu komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojekta pieņemšanu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 77, pret un atturas– nav. Likums “Par grozījumiem Pasaules veselības organizācijas Konstitūcijā” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju”. Otrais lasījums.
Ārlietu komisijas vārdā– deputāte Sarmīte Ķikuste.
S.Ķikuste (JL).
Ārlietu komisija arī par šo likumprojektu nav saņēmusi nevienu priekšlikumu, tāpēc lūdzu kolēģus atbalstīt minēto likumprojektu otrajā, galīgajā, lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 79, pret un atturas– nav. Likums “Par Konvenciju par dažu starptautiskā gaisa transporta noteikumu unifikāciju” pieņemts. Paldies!
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā”. Otrais lasījums.
Juridiskās komisijas vārdā– deputāts Mareks Segliņš.
M.Segliņš (TP).
Godājamie kolēģi! Juridiskā komisija ir izskatījusi grozījumus Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā pirms otrā lasījuma.
1.priekšlikumu Juridiskā komisija nav atbalstījusi.
Sēdes vadītāja.
Atklājam debates. Deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godātie kolēģi deputāti! Jau vairākkārt no šīs tribīnes esam runājuši par to, ka būtu nepieciešams nostiprināt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja statusu un neatkarību. Vairākkārt Tautas partija ir iesniegusi priekšlikumus– ar likumu noteikt to, ka KNAB ir neatkarīga valsts institūcija un ka aizliegts ir jebkādai valsts amatpersonai iejaukties KNAB darbā.
Mēs uzskatām, ka tādējādi ar šo vairāk vai mazāk strikto ierakstu mēs nostiprinātu KNAB neatkarību, un tas varētu pasargāt atsevišķos gadījumos šo ļoti svarīgo un nozīmīgo valsts institūciju no amatpersonu iejaukšanās tās darbā.
Es, godātie kolēģi, apzinos to kā jurists, ka šobrīd nav viennozīmīga attieksme juristu aprindās par to, kādam būt tā saucamo neatkarīgo valsts institūciju statusam, bet šāds ieraksts KNAB likumā nekādā gadījumā nav vērtējams kā pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tam ir gluži pragmatisks mērķis, to iesniedzot, un es vēlreiz atkārtoju, ka tādējādi mēs nostiprinātu šīs ļoti nozīmīgās institūcijas statusu un neatkarību.
Es aicinātu atbalstīt to!
Sēdes vadītāja.
Debates slēdzam. Vai komisijas vārdā ir kas piebilstams? Ja nē, lūdzu deputātus balsot par 1.– deputāta Jāņa Lagzdiņa priekšlikumu. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 71, pret– nav, atturas– 7. Priekšlikums ir atbalstīts.
M.Segliņš.
2.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
3.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
M.Segliņš.
4.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
5.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst..
M.Segliņš.
6.priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
7.priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 7.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
M.Segliņš.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
M.Segliņš.
Tā kā Saeima atbalstīja priekšlikumu Nr.1, tas maina tiesisko situāciju, tādēļ lūgums noteikt garāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu– 20.decembri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 20.decembris. Šajā gadā. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Nacionālo bruņoto spēku likumā”. Pirmais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija atbalstīja grozījumus Nacionālo bruņoto spēku likumā pirmajā lasījumā. Komisijas vārdā aicinu Saeimu pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 82, pret– nav, atturas– 1. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
L.Mūrniece.
23.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– šā gada 23.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu, iestāžu un organizāciju darbības apturēšanas kārtību””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Godātie deputāti! Komisija ir izskatījusi dokumentu Nr.3186 un ir atbalstījusi pirmajā lasījumā Ministru kabineta iesniegto likumprojektu. Šajā projektā nav būtisku izmaiņu, ir precizēti dažādi valsts vides institūciju pienākumi un funkcijas. Un tomēr šis likumprojekts ir pietiekami būtisks un svarīgs. Lūdzu atbalstīt to pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile.
Iesaku par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 22.novembri.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– šā gada 22.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 982,– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu””. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatījusi šo likumprojektu un atzina, ka no 2005.gada 1.janvāra plānots izveidot Latvijas Vides un meteoroloģijas aģentūru un Valsts vides dienestu. Tādā veidā būs apvienotas līdzīgas funkcijas un efektīvāk izmantoti pieejamie resursi. Likumprojektā saskaņoti institūciju nosaukumi atbilstoši plānotajai reformai, saskaņota terminoloģija ar Administratīvā procesa likuma prasībām, iekļauti deleģējumi Ministru kabinetam.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija savā sēdē pieņēma lēmumu atbalstīt piedāvāto likumprojektu pirmajā lasījumā.
Komisijas vārdā savukārt lūdzu Saeimu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi likumā “Par piesārņojumu”” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts. Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 17.novembris. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies!
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par radiācijas drošību un kodoldrošību””. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāte Anna Seile.
A.Seile (TB/LNNK).
Dokumenta numurs 3188. Šajā likumprojektā, ko sagatavojis Ministru kabinets, ir iesniegtas dažādas normas, kas ir saskaņotas ar Eiropas direktīvām. Komisija lūdz atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
A.Seile.
22.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Pirmais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Sergejs Fjodorovs.
S.Fjodorovs (LSP).
Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Strādāsim ar dokumentu, kura reģistrācijas numurs 977,– likumprojekts “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā”. Likumprojekts paredz dažas aģentūras un dienestus, kas strādā vides aizsardzības, hidrometeoroloģijas un ģeoloģijas jomā, apvienot un reorganizēt. Apvienošanas rezultātā būs iespējams efektīvāk izmantot finanšu resursus, optimizēt laboratoriju sistēmu, veidot vienotas datu bāzes, ļaut vienlaicīgi piemērot normatīvos aktus visā valsts teritorijā, un ieekonomētos līdzekļus varēs novirzīt vides monitoringam un citām funkcijām.
Izvērtējot esošo situāciju, komisija ierosina atzīt likumprojektu par steidzamu.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta atzīšanu par steidzamu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 74, pret– 8, atturas– 3. Likumprojekts par steidzamu atzīts.
S.Fjodorovs.
Savā sēdē komisija akceptēja likumprojektu pirmajā lasījumā, un arī komisijas vārdā lūdzu atbalstīt likumprojektu “Grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā” pirmajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu pirmajā lasījumā! Lūdzu zvanu!
Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 84, pret un atturas– nav. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam un izskatīšanas laiku otrajā lasījumā!
S.Fjodorovs.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.novembris. Un izskatīšana otrajā lasījumā– 2.decembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam– 22.novembris un izskatīšana šā gada 2.decembra sēdē. Paldies.
S.Fjodorovs.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Cienījamie kolēģi! Likumprojektam “Grozījumi Krimināllikumā” saņemti 36 priekšlikumi.
1.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
2.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
3.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji 4.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 3. un 4.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
5.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst. (Starpsauciens: “Balsot!”) Deputāti lūdz balsojumu. Lūdzu balsosim par 5.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikumu! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 21, pret– 55, atturas– 8. Priekšlikums nav atbalstīts.
L.Mūrniece.
6.– Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
7.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Daļēji atbalstīts 4.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
8.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
9.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts daļēji 10.priekšlikuma redakcijā.
Sēdes vadītāja.
Pret 9. un 10.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
11.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
12.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
13.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
14.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
15.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
16.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
17.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
18.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
19.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
20.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
21.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
22.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
23.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
24.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
25.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
26.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
27.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
28.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
29.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
30.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
31.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
32.– bērnu un ģimenes lietu ministra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
33.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
34.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
35.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
36.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Es atvainojos, 36.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Nav atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 88, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
L.Mūrniece.
25.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.novembris šajā gadā. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi Sodu reģistra likumā”. Otrais lasījums.
Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā– deputāte Linda Mūrniece.
L.Mūrniece (JL).
Likumprojektam “Grozījumi Sodu reģistra likumā” saņemti 7 priekšlikumi.
1.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
2.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
3.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
4.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
5.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
6.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
L.Mūrniece.
7.– Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
L.Mūrniece.
Lūdzu pieņemt likumprojektu otrajā lasījumā!
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā! Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam!
L.Mūrniece.
25.novembris.
Sēdes vadītāja.
Citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 25.novembris. Paldies.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Par koku un apaļo kokmateriālu uzskaiti darījumos”. Otrais lasījums.
Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā– deputāts Dzintars Jaundžeikars.
Dz.Jaundžeikars (LPP).
Cienījamā priekšsēdētāja! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu Nr.3235 un Nr.3235A. Tautsaimniecības komisija iepriekšējā reizē izņēma no darba kārtības šo likumprojektu, un komisija pārstrādāja dažus strīdīgos jautājumus. Pavisam kopā ir 42 priekšlikumi.
1.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
2.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
3.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
4.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
5.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
6.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
7.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
8.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
9.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
10.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
11.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts, iestrādāts 12.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 11. un 12.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
13.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
14.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
15.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
16.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
17.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
18.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts, iestrādāts 19.priekšlikumā un komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 18. un 19.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
20.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
21.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
22.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
23.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 24.priekšlikumā. Un 24.– atbildīgās komisijas priekšlikums– atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 23. un 24.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
25.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
26.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Atbalstīts. Iestrādāts 27.priekšlikumā, un 27. priekšlikums ir atbildīgās komisijas un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 26. un 27.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
28.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
29.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
30.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
31.– atbildīgās komisijas priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
32.– Juridiskā biroja priekšlikums. Atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
33.– Juridiskā biroja priekšlikums. Komisijā neatbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
34.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts un iestrādāts 36.priekšlikumā.
Sēdes vadītāja.
Pret 34.priekšlikumu deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
35.– Zemkopības ministrijas parlamentārās sekretāres priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 36.priekšlikumā. Un 36.priekšlikums ir atbildīgās komisijas. Un ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 35. un 36.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
37.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
38.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
39.– deputāta Jaundžeikara priekšlikums. Komisijā atbalstīts. Iestrādāts 40.priekšlikumā atbildīgās komisijas redakcijā un atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 39.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
40.– atbildīgās komisijas. Komisijā atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Deputāti neiebilst.
Dz.Jaundžeikars.
41.– Juridiskā biroja priekšlikums. Daļēji atbalstīts. Iestrādāts 42.priekšlikumā. Un 42.– atbildīgās komisijas priekšlikums– ir atbalstīts.
Sēdes vadītāja.
Pret 41. un 42.priekšlikumu deputātiem iebildumu nav.
Dz.Jaundžeikars.
Lūdzu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu deputātus balsot par likumprojekta pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 85, pret un atturas– nav. Likumprojekts otrajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu trešajam lasījumam.
Dz.Jaundžeikars.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.novembris.
Sēdes vadītāja.
Tātad priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam– 17.novembris. Citu priekšlikumu nav. Paldies.
Dz.Jaundžeikars.
Paldies.
Sēdes vadītāja.
Nākamais darba kārtības jautājums– likumprojekts “Grozījumi likumā “Par arhīviem””.
Saeimas Prezidijs ir saņēmis arī alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””, ko izstrādājusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā– deputāts Jānis Lagzdiņš.
J.Lagzdiņš (TP).
Godājamie kolēģi deputāti! Valdība jau ilgāku laiku iepriekš ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par arhīviem”. Grozījumi ir nepieciešami, lai saskaņotu likumu “Par arhīviem” ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, bet, ņemot vērā to, ka valdības izstrādātā likumprojekta pārejas noteikumos ir minēti termiņi, kurus šobrīd reāli, likumam spēkā stājoties, nevarētu tātad piemērot, tad atbildīgā komisija ir izstrādājusi alternatīvo likumprojektu un vienīgā atšķirība no valdības izstrādātā ir tikai tā, ka divās normās ir noteikti garāki likuma spēkā... tas ir, savādāki likuma spēkā stāšanās termiņi, kā arī pārejas noteikumos uzdevums ir dots Ministru kabinetam, kas jāpilda ilgākā laika periodā.
Aicinu atbalstīt komisijas vārdā tātad alternatīvo komisijas likumprojektu!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, mums jābalso atsevišķi par katru likumprojektu.
Tātad vispirms mēs balsojam par likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””, ko ir iesniedzis Ministru kabinets. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 1, pret– 82, atturas– 5. Likumprojekts nav atbalstīts.
Nākamais balsojums mums ir par alternatīvo likumprojektu “Grozījumi likumā “Par arhīviem””, ko iesniegusi Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Lūdzu zvanu! Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par– 83, pret– 3, neviens deputāts neatturas. Likumprojekts pirmajā lasījumā pieņemts.
Lūdzu noteikt priekšlikumu iesniegšanas termiņu otrajam lasījumam.
J.Lagzdiņš.
Priekšlikumu iesniegšanas termiņš– 16.oktobris.
Sēdes vadītāja.
16.novembris. Tātad citu priekšlikumu nav. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam –16.novembris.
Cienījamie kolēģi, lūdzu reģistrēties ar reģistrācijas kartēm! Lūdzu zvanu! Reģistrācijas režīmu!
Kamēr tiek sagatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Viesturam Šiliņam.
V.Šiliņš (JL).
Godātie Veselības aizsardzības apakškomisijas deputāti! Pēc 15 minūtēm sēde Sociālo un darba lietu komisijas telpās.
Sēdes vadītāja.
Lūdzu reģistrācijas rezultātus nolasīt Saeimas sekretāra biedram Aleksandram Bartaševičam.
A.Bartaševičs (8.Saeimas sekretāra biedrs).
Godājamie deputāti! Nav reģistrējušies: Valērijs Agešins, Ingrīda Circene, Oļegs Deņisovs, Ina Druviete, Sergejs Fjodorovs, Silva Golde, Jānis Šmits, Dzintars Jaundžeikars, Vitālijs Orlovs, Andrejs Radzevičs, Artis Pabriks, Juris Sokolovskis, Igors Solovjovs, Jānis Straume, Kārlis Strēlis, Arvīds Ulme un Ērika Zommere. Paldies!
Sēdes vadītāja.
Cienījamie kolēģi, līdz ar to Saeimas 11.novembra sēde ir slēgta.
Gribu atgādināt, ka neizskatītos šīs sēdes jautājumus mēs skatīsim nākamajā trešdienā pulksten 15.00, 17.novembrī. Paldies!