Bioloģiskās daudzveidības nacionālā programma

Turpinājums. Sākums — "LV" Nr.270/271, 26.07.2000.;

"LV" Nr.272/274, 28.07.2000.; "LV" Nr.278/280, 04.08.2000.

II. Ilgtspējīga dzīvās dabas resursu izmantošana

20. Transports

Pēdējos gados Latvijā strauji pieaugusi autotransporta intensitāte, plānoti plaši ceļu rekonstrukcijas darbi un jaunu, starptautiskiem standartiem atbilstošu automaģistrāļu būve.

Transporta maģistrāles, īpaši dzelzceļa līnijas, veicina svešzemju augu sugu izplatīšanos. Dzelzceļa stigu un ceļu trašu nogāzēs nereti veidojas savdabīgas siltumu un sausumu mīlošu pļavu un mežmalu augu sabiedrības, līdzenajās vietās mēreni mitru pļavu, bet ieplakās slapju pļavu un krastmalu augu sabiedrības. Tajās nereti aug arī dažas retas un aizsargājamas augu sugas. Daudzviet tā ir vienīgā plašā apkārtnē saglabājusies šīs sugas augtene.

Valstī nav veikti regulāri novērojumi par transporta ietekmi uz bioloģisko daudzveidību. Atsevišķas īslaicīgi un neregulāri nelielās teritorijās veiktas bojāgājušo dzīvnieku uzskaites nesniedz pamatotu priekšstatu par transporta nodarīto kaitējumu dabai.

Nereti sadursmēs ar transporta līdzekļiem iet bojā dzīvnieki . Palielināta putnu bojāeja, saduroties ar automašīnām, īpaši ligzdošanas laikā. Biežāk putni ar transporta līdzekļiem saduras atklātā ainavā, kā arī līkumotos ceļa posmos. Visvairāk bojā iet jaunie putni. Reģistrēta ļoti bieža ežu un dažādu abinieku sugu bojāeja uz autoceļiem. Uz dzelzceļa sadursmēs ar vilcienu dažreiz bojā iet arī lielāki dzīvnieki, bet uz elektriskā dzelzceļa kontaktvadiem — baltie stārķi. Ļoti bīstama gan autovadītājiem, gan dzīvniekiem ir sadursme ar lielajiem zālēdājiem — aļņiem, stirnām.

20.1. Mazināt savvaļas dzīvnieku bojāeju uz ceļiem

20.1.1. Veikt regulāras bojāgājušo dzīvnieku uzskaites īpaši intensīvas satiksmes posmos, kā arī dabas daudzveidībai nozīmīgās vietās.

20.1.2. Kartēt migrāciju ceļus un regulāri novērot vietas, kur tie šķērso intensīvas satiksmes autoceļus un dzelzceļus.

20.1.3. Izvērtēt nepieciešamību uz noslogotiem autoceļiem regulāru sadursmju vietās un nozīmīgos dabas objektos projektēt un izbūvēt nožogojumus un speciālas pārejas dzīvniekiem.

20.1.4. Izlikt brīdinājuma zīmes autovadītājiem bīstamajās vietās un sezonās.

20.1.5. Informēt autovadītājus par sadursmēm ar dzīvniekiem un iesaistīt viņus sadursmju uzskaitīšanā.

Būvējot jaunus ceļu vai cauruļvadu trases, tiek iznīcināti daudzi dabīgie biotopi . Lai novērstu retu biotopu, kā arī reto un aizsargājamo sugu atradņu iznīcināšanu, jāņem vērā 18. sadaļā minētie risinājumi.

20.2. Novērst reto biotopu iznīcināšanu, būvējot ceļus un cauruļvadu trases

20.2.1. Veikt projektējamo trašu vispusīgu bioloģiskās daudzveidības ekspertīzi.

Atklātās vietās ceļmalu grāvjos nocērtot visus krūmus un nopļaujot augsto lakstaugu audzes, zūd plašā apkārtnē bieži vien vienīgais patvērums daudzām putnu un kukaiņu sugām. Īpaši nozīmīgi tas ir Zemgales līdzenumā, kā arī atsevišķās vietās Piejūras zemienē. Netiek kopti un stādīti dzīvžogi, bieži tos iznīcina, paplašinot ceļus, dedzinot pērno kūlu. Ceļu rekonstrukcijas gaitā un satiksmes drošības apsvērumu dēļ daudzviet tiek izcirstas vecās alejas.

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma aldermane,  dace bebre