Norvēģija investē Latvijas attīstības projektos

Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Kims Trāviks un Latvijas Finanšu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva paraksta finanšu memorandu Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Vakar, 16.novembrī, tika parakstīts saprašanās memorands par Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā. Latvijas valsts vārdā to parakstīja Finanšu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, no Norvēģijas puses – Norvēģijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Kims Trovīks.
Saprašanās memorands paredz, ka Latvijai piecos gados – no 2004.gada 1.maija līdz 2009.gada aprīlim – no Norvēģijas finanšu instrumenta dažādu projektu īstenošanai būs pieejami 34,02 miljoni eiru.
Papildus Norvēģijas divpusējam finanšu instrumentam pēc tādiem pašiem principiem tiks ieviests arī Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) daudzpusējais finanšu instruments, un šā finanšu instrumenta ietvaros Latvijai piecos gados būs pieejami 19,74 miljoni eiru. Tādējādi kopumā no abiem finanšu instrumentiem mūsu valsts no 2004.gada līdz 2009.gadam varēs saņemt 53,76 miljonus eiru jeb 10,8 miljonus eiru gadā veselai virknei prioritāšu, tai skaitā vides aizsardzībai, ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai, kultūras mantojuma saglabāšanai, cilvēkresursu attīstībai, veselības aprūpei, reģionālās politikas īstenošanai, zinātnei u.c. Šīs prioritātes nosaka EEZ paplašināšanās līgums. Saprašanās memorandu par EEZ finanšu instrumenta ieviešanu Latvijā plānots parakstīt līdz šā gada beigām Briselē.
Finanšu ministrija (FM) pašlaik valdības uzdevumā izstrādā kārtību, kādā valsts budžetā plāno līdzekļus Norvēģijas divpusējā finanšu instrumenta un EEZ daudzpusējā finanšu instrumenta finansēto projektu īstenošanai. Tā kā šī kārtība jāizstrādā līdz 2005.gada 1.martam, palīdzība, visticamāk, būs pieejama tikai nākamgad, kad būs pieņemti visi nepieciešamie Ministru kabineta noteikumi, jo finanšu atbalstu varēs saņemt tikai tad, kad būs nodrošināts līdzfinansējums. Valsts un pašvaldību budžeta iestāžu projektiem vajadzīgi 15%, bet privātā sektora projektiem – 40% līdzfinansējuma. Finansēšanas sistēma būs tāda pati kā struktūrfondu izmantošanā – vispirms projekta īstenotājs pats finansē savu projektu, bet iztērētos līdzekļus atgūst pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas.
Kā uzsvēra V.Andrējeva, šis finansējums Latvijai ir ļoti svarīgs, jo paver mūsu valstij iespējas līdztekus struktūrfondiem izmantot papildu līdzekļus. Tas ir vēl jo nozīmīgāks tādēļ, ka valsts budžeta finansējums nav tik liels, lai apmierinātu visas vajadzības.
Pašlaik nav precīzi zināms, cik liels atbalsts katrai prioritātei tiks atvēlēts, jo vēl turpinās sarunas ar nozaru ministriju pārstāvjiem par finansējuma sadalījumu. Pagaidām visvairāk līdzekļu paredzēts reģionālās politikas īstenošanai, bet veselības aprūpei – 10% no kopējā finansējuma.
K.Trovīks skaidroja, ka Norvēģijas valdības sniegtās palīdzības mērķis ir novērst sociālo un ekonomisko nevienlīdzību Eiropā un atbalstīt jaunās ES dalībvalstis to centienos pilnvērtīgi iesaistīties paplašinātās Eiropas iekšējā tirgū.
Lai gan finansējums būs pie-ejams tikai 2005.gada otrajā pusē pēc visu nepieciešamo MK noteikumu pieņemšanas, nauda nekur nepazudīs, jo neiztērētā summa automātiski tiks pārskaitīta uz nākamo gadu, uzsvēra FM valsts sekretāre.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv