Politiskās virāžas ap denacionalizētajiem īres namiem

Cik gadu vēl vajadzēs, lai valsts un pašvaldības kopīgiem spēkiem izpildītu solījumus un norēķinātos ar denacionalizēto namu īrniekiem? Zināms, ka divpadsmit gados reāli ir ļoti maz paveikts. Kā atzīst Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) tehnisko jautājumu padomnieks Aino Salmiņš, uz pieņēmumu pamata denacionalizēto namu īrnieku problēmas apzināti tika aizplīvurotas. Gadu gaitā no visas denacionalizēto namu īrnieku 32 651 ģimenes “armijas” (Centrālās statistikas pārvaldes informācija), kam vajadzīga palīdzība, ir atlikusi mazākā puse – ap 40% . Visi pārējie, šodien jāteic, ir bijuši gudrāki, jo paļāvušies uz sevi un paši meklējuši risinājumus.

Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Būvēt vai ne? Un ko būvēt?

Ja nav darīts praktiski, tad daudz un pamatīgi tiek strādāts likumdošanā. Tomēr kā atzīst Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas loceklis, deputāts Jānis Lagzdiņš, ar to visu ir par maz, lai aizsargātu īrniekus, ja īres griesti tiktu atcelti. “Kā īres griestu pakāpeniskas atcelšanas priekšlikuma autors jau 2001.gadā biju domājis, ka pakāpenība liks lielo pilsētu pašvaldībām sākt sociālo un pašvaldības īres namu būvniecību. Tas noticis tikai Rīgā un tikai pēdējā gada laikā.”
Pamatoti rodas jautājums – vai mūsu valstī pietiek dzīvokļu? Lielākā daļa ir privatizēti. Valstij pieder 10 tūkstoši dzīvokļu. Pamatā tie visi ir izīrēti un gatavoti privatizācijai.
Kāda būs valsts mājokļu politika? Skaidrības nav jau divpadsmit gadus. Vai pašvaldībām ir jāveido jauns dzīvojamais fonds – jāceļ dzīvokļi? Turklāt būvniecība nav pašvaldību pastāvīgā funkcija, norāda A.Salmiņš. Vai, reaģējot uz situāciju, jābūvē vienīgi sociālie dzīvokļi? Pašvaldības norāda, ka likumdevējs atkal grasās piedāvāt daudzus sadrumstalotus un mazefektīvus palīdzības veidus. Lielām lietām – būvniecībai – pietrūkst svarīgākā – valsts finansējuma.

Stāsts par pieciem miljoniem

A.Salmiņš atgādina Induļa Emša valdības izvirzīto pozīciju – denacionalizēto namu īrnieku problēmu risināšanai nepieciešami pieci miljoni. Kā radās šī summa? Nojausma par konfliktu īres griestu lietā brieda jau pavasarī. LPS un Rīgas domes sarunu laikā Rīga atzina, ka gada laikā pašvaldība spētu nodot ekspluatācijā 1000 dzīvokļus. To izmaksa ir 18 miljoni latu – dārgi. Pašvaldība ir gatava par saviem līdzekļiem – 4,5 miljoniem latu – uzbūvēt 250 dzīvokļus maznodrošinātiem īrniekiem. Savukārt 750 dzīvokļiem būvniecības izmaksas daļēji jāsedz valstij, dotējot iedzīvotājiem kredīta un kredītprocentu apmaksu 25% apjomā. Summējot veidojas pieci miljoni.
Nākamajā dienā Jāņa Dombura vadītās politiķu un amatpersonu diskusijas laikā šis skaitlis pirmo reizi publiski tiek nosaukts kā problēmas atrisinājums.

Kompensāciju mehānismi

Visi atzīst – brīnumlīdzekļa denacionalizācijas procesu ielaistām problēmām nav. Jāizmanto viss, kas veiksmīgi darbojies citās valstīs. Pēc likumdevēja prātiem, tie, pirmkārt, ir pilnvērtīgs kompensāciju mehānisms. Pabalsts tiem, kas vēlas pārcelties, gan pašvaldības galvots kredīts jauna dzīvokļa iegādei, gan īres maksas starpības segšana. Kā arī dzīvokļu piešķiršana, ja tāda iespēja rodas.
Aino Salmiņš teic, ka piedāvātie kompensācijas mehānismi ir tikai teorija. Līdzīgi kā būvniecības atbalstam, arī nevienam no nosauktajiem vēl nav piešķirts vai garantēts valsts finansējums. Nav iestrāžu, kā katrs mehānisms varētu darboties.
Likumdevējs ir paredzējis speciālajā likumā “Par pašvaldību palīdzību dzīvokļu jautājumu risināšanā” iekļaut arī denacionalizēto namu īrnieku kategoriju. Primāri likuma mērķis ir reglamentēt pašvaldību palīdzību maznodrošinātiem iedzīvotājiem. Tādējādi, norāda Aino Salmiņš, maznodrošinātie iedzīvotāji rindā tiek atvirzīti. Apkopotie dati liecina, ka kopumā rindā ir 4171 maznodrošināto ģimene. Pašvaldības pamatoti jautā, kam ir jāpalīdz primāri – denacionalizēto namu īrniekiem vai maznodrošinātajiem iedzīvotājiem?
Pārcelšanās pabalsts denacionalizēto namu īrniekiem, ar to saprotot nevis iedzīves pārvešanu uz citām telpām, bet gan pabalstu jaunas dzīvojamās telpas iegādes pirmajai iemaksai, pēc likumdevēja iecerēm, būtu jāpiešķir dalīti starp valsti un pašvaldību. “Valsts pabalsta apmēra noteikšanā un piešķiršanas kārtībā uzticētos pašvaldībām. Un kompensētu to 50% apmērā. Citām īrnieku kategorijām piešķirt šādu pabalstu būtu pašvaldību tiesības, nevis pienākums,” komentē J.Lagzdiņš. Nav neiespējama kāda īrnieka izvēle – saņemt pārcelšanās pabalstu un pārceļoties iegādāties dzīvokli kādā no valsts reģioniem.
Dzīvokļa remonta pabalstus šobrīd likumā noteiktā kārtībā pašvaldības var piešķirt personām, ja dzīvoklis cietis, piemēram, ugunsgrēkā. Ir ierosinājums to piešķirt arī denacionalizēto namu īrniekiem. Pašvaldību pārstāvji precizē, ka nav skaidrības, kādu remonta (eiroremonta, kosmētiskā, kāda cita) formu likumdevējs ar šo priekšlikumu ir iecerējis. Dzīvokļa labiekārtotības pakāpe vairs nepastāv un vietā nekas nav izstrādāts.
Arī, radot iespēju pašvaldībām piekļūt valsts dzīvojamajam fondam, ja kāds dzīvoklis atbrīvojas, un izīrēt to, patiesībā tiek piedāvāti vien kāds no valsts uzņēmuma “Mājokļu aģentūras” pārvaldītiem 450 dzīvokļiem. Pārējiem 9,5 tūkstošiem, kas atrodas valsts komercstruktūru un privātu juridisko personu pārvaldījumā, iespējas piekļūt nebūs.

Pretēji viedokļi – ceļi, kas nekrustojas

Uzklausot puses, iezīmējas arvien krasāki pretstati. Saeimas pārstāvji uzskata, ka, piemēram, valsts programmas gatavot nav nozīmes, jo to izpilde izplēn līdz ar valdības maiņu vai nākamo Saeimas sasaukumu. Šā iemesla dēļ noraidīts arī deputāta Jura Sokolovska priekšlikums izstrādāt un pieņemt valsts programmu palīdzībai denacionalizēto namu īrniekiem. J.Lagzdiņš apgalvo, ka palīdzēt iedzīvotājiem var vienīgi tad, ja palīdzības veidi definēti likumā. Kā arī tad, ja valsts un pašvaldību budžetā tam paredzēta nauda. Programma esot vien politisks lēmums, labas gribas akts. Un tas ir populāri pirms vēlēšanām.
Pašvaldību pārstāvji domā citādi – īstais laiks programmai! “Vienreiz būtu jāuzdrošinās iet abus ceļus. Jāizstrādā programma un jāiedarbina likumā piedāvātie kompensāciju mehānismi.

Politika pāri visam

“Piedāvātie likumdošanas grozījumi ir tikai it kā vērsti uz problēmu risināšanu. Patiesībā nedrīkstam ignorēt faktu, ka ir priekšvēlēšanu kampaņu starta laiks,” teic A.Salmiņš.
J.Lagzdiņš nenoliedz, ka politiķu lēmumu nosaka priekšvēlēšanu laiks. Un nenosoda to. Uz jautājumu, vai Saeima, saglabājot īres griestus, rēķinās, ka namīpašnieki var griezties Satversmes tiesā vai starptautiskās tiesās un var panākt, ka valsts līdz ar īres griestu saglabāšanu maksās tiem radušos zaudējumus, J.Lagzdiņš atbildēja: “Politiskie mērķi stāv pāri. Daļa namīpašnieku gaidīs nākamo īres griestu atbrīvošanas termiņu, citi ar nelikumīgiem paņēmieniem centīsies no nevēlamiem īrniekiem atbrīvoties. Esmu pārliecināts, ka patiesībā īres griestu atbrīvošana skartu samērā nelielu cilvēku loku. Diemžēl publiski runāt par panāktiem saprātīgiem īres maksas kompromisiem īrnieki un īpašnieki nevēlas. Kliedzošie konflikti mudina domāt, ka īrnieku un īpašnieku attiecības īrētajos namos balansē uz naža asmens.”

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv