Uz mieru un demokrātiju no Baltijas līdz Melnajai jūrai cerot

Lielbritānijas ārlietu ministrs Robins Kuks:

Runa Ungārijas vēstnieku konferencē 2000.gada 25.jūlijā Budapeštā

Dāmas un kungi!

Es sirsnīgi pateicos kolēģim un savam labam draugam Janošam Martoņi par ielūgumu uzrunāt Ungārijas vēstnieku konferences dalībniekus. Esmu pagodināts par iespēju uzrunāt tieši vēstniekus. Es zinu, ka pats esmu atbildīgs par visām savām kļūdām, un apzinos, ka mani panākumi kā ārlietu ministram ir visu manu vēstnieku veikums. Tāpēc es apzinos, cik svarīga ir šīsdienas konferences gaita un tās rezultāts.

Man ir dota vienreizēja iespēja uzrunāt Ungārijas pārstāvjus ārvalstīs, tos, kas pārstāv nāciju, kura jau demonstrējusi lielu drosmi dzimtenē. Pirms dažiem gadiem es apmeklēju militāro muzeju Ungārijas galvaspilsētā un kā šodien atceros, cik dziļi saviļņots biju, skatot ekspozīcijas par sacelšanos pret tirāniju 1956. gadā. Toreiz Ungārijas tauta parādīja lielu drosmi cīņā pret milzīgu pārspēku. Tieši Ungārijā pirmo reizi mēģināja graut "dzelzs priekškaru".

Pēdējo desmit, divpadsmit gadu laikā Ungārijas tauta demonstrējusi neaptveramu intelektuālu un morālu drosmi cīņā par tirgus ekonomiku un demokrātiju. Es lepojos ar to, ka pēdējos divpadsmit gados Lielbritānijas uzņēmumi investējuši vairāk nekā miljardu britu mārciņu Ungārijas ekonomikas attīstībā un pašlaik nodrošina pāri par 20 000 darba vietu Ungārijas darbaspēkam.

Lielbritānija un Ungārija darbojas roku rokā daudzās starptautiskās organizācijās, gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā, gan Eiropas Sadarbības un attīstības organizācijā. Mēs esam sabiedrotie partneri NATO. Britu un ungāru karavīri atbalsta cits citu Kosovā, kur tie strādā plecu pie pleca, lai ieviestu mieru un stabilitāti.

Es vēlos, lai mūsu valstis kļūtu par partneriem arī Eiropas Savienībā. Pirms trim gadiem es uzstājos Budapeštā, uzrunājot Nacionālās asamblejas locekļus. Toreiz es apsolīju, ka Lielbritānija uzsāks iestāšanās sarunas ar Ungāriju laikā, kad Lielbritānija prezidēs ES. Es turēju savu solījumu. Šodien es apsolu, ka Lielbritānija iestāsies par drīzu paplašināšanos visā sarunu procesa laikā.

Es ticu, ka lielākais izaicinājums, ar ko Eiropas Savienība patlaban sastopas, ir Eiropas atkalapvienošanās. Mums ir jālabo pagājušā gadsimta kļūdas. Es gribu redzēt mieru, pārticību, stabilitāti un demokrātiju no Baltijas jūras līdz Melnajai jūrai un no Portugāles līdz Polijai. Kāds mans priekšgājējs Lielbritānijas Ārlietu ministrijā reiz teica: "Manas ārlietu politikas mērķis ir panākt, lai es, nopircis biļeti Viktorijas dzelzceļa stacijā, varētu doties jebkur, kur es, nolādēts, vēlos." ES paplašināšanās šo kustības brīvību padarīs par realitāti visā Eiropas kontinentā.

Līdz ar "dzelzs priekškara" krišanu tika izbeigts Eiropas dalījums pēc politiskām sistēmām. Paplašināšanās pieliks punktu mūsu kontinenta dalījumam pēc labklājības līmeņa.

Miers nav vienīgais ES devums iedzīvotājiem. Eiropas Savienība ir devusi mums lielāku labklājību, radījusi jaunas darba vietas un devusi saviem pilsoņiem iespēju brīvi dzīvot, strādāt un ceļot jebkur tās teritorijā. Es gaidu to dienu, kad ungāru kalaki un čehu knēdliki britu veikalos kļūs tikpat populāri kā salami un pumperniķeļi.

Esmu pārliecināts, ka ungāru nācija, tāpat kā visu citu kandidātvalstu tautas, var tikai iegūt no dalības ES, līdzīgi kā jau ir ieguvuši briti. Pēc statistikas datiem redzams, ka dalība ES var palielināt ikgadējo iekšzemes kopproduktu aptuveni par 1,5% katrā no Viduseiropas kandidātvalstīm. Jūs gūsit arvien vairāk iespēju, līdzdarbojoties pasaules lielākajā vienotajā tirgū.

Taču mums, pašreizējām ES dalībvalstīm, ir ļoti svarīgi apzināties, ka ES paplašināšanās nav projekts, ko veido, lai palīdzētu kandidātvalstīm. Paplašināšanās ir pašas ES interesēs. Pašreizējo kandidātvalstu pievienošanās ES palielinās dalībvalstu iekšzemes kopproduktu par 11 miljardiem eiro ik gadu.

ES paplašināšanās palielinās visu dalībvalstu bagātību, jo tā izveidos līdz šim lielāko vienoto tirgu pasaulē. Ar aptuveni pusmiljardu iedzīvotāju tas būs divreiz lielāks nekā otrs lielākais vienotais tirgus pasaulē — ASV. Tas mūs visus padarīs arvien spēcīgākus — jo lielāks ir klubs, jo lielāka ir tā ietekme. Tas samazinās spriedzi varas gaiteņos, jo ES dalībvalstis risina savas atšķirīgās vēlmes ar diskusiju, nevis ar konfrontācijas palīdzību. Mūsu ielas kļūs drošākas, jo mūsdienu draudus — noziedzību, terorismu, narkotikas un piesārņojumu — var novērst tikai ar kopīgām pūlēm visā Eiropas kontinentā. Ir skaidrs, ka ikvienu dalībvalsti interesē ieguvumi, ko tai sniegs ES paplašināšanās.

Eiropas integrāciju pēdējos 50 gados var uzskatīt par galveno spēku cīņā par drošību un mieru. Pateicoties Eiropas integrācijai, Francija, Vācija un Lielbritānija, kas piecdesmit gadu laikā savā starpā divreiz karojušas, tagad kļuvušas par partnerēm. Eiropas integrācija ir spējusi uzveikt fašismu Dienvideiropā, vienojot Grieķiju, Spāniju un Portugāli ar demokrātijas ideju. Savukārt ES paplašināšanās nodrošinās lielāku stabilitāti kontinentā, jo apvienojoties tiek stiprināti demokrātijas principi, likuma spēks un cilvēktiesību un minoritāšu tiesību aizsardzība.

Protams, šie ir skaisti nodomi, bet es apzinos, ka vārdi vien nespēs tos pārvērst realitātē. Būs nepieciešams smags un ilgs darbs.

Ungārija jau parādījusi spēju uzņemties un tikt galā ar grūtiem uzdevumiem. Lielisks piemērs ir sagatavošanās darbi dalībai NATO, kas ļāva Ungārijai kļūt par šīs alianses dalībnieci. Tagad jūs esat pauduši uzticību jaunajai Eiropas drošības un aizsardzības politikai. Lielbritānija ir pārliecināta, ka tās ES kandidātvalstis, kuras jau ir NATO locekles, spēs dot ievērojamu ieguldījumu jaunajai Eiropas drošības iniciatīvai. Jūsu militārais atbalsts jebkurā Eiropas vadītā miera uzturēšanas operācijā ir laipni gaidīts. Lielbritānija vēlas, lai jūs piedalītos ar savu ieguldījumu nākotnes Eiropas drošības veidošanā.

Ļoti augstu vērtējami ir arī jūsu sasniegumi ceļā uz ES dalībvalsts statusu. Protams, vēl ir daudz darāmā, lai 80 000 lappušu biezo ES likumu kopumu ieviestu Ungārijas likumdošanā. Augsti standarti jāsasniedz arī organizētās noziedzības apkarošanā, valsts administrācijas attīstībā, dabas aizsardzībā un pārtikas kvalitātes nodrošināšanā. Taču ir uzteicama Ungārijas apņēmība un darbaspars šo uzdevumu izpildē.

Esmu pārliecināts, ka ES institūcijām katra kandidātvalsts jāvērtē tikai un vienīgi pēc tās individuālajiem sasniegumiem. Katrai valstij ir jādod iespēja pievienoties šai organizācijai tad, kad tā ir gatava šo uzdevumu veikt, un nevienu nevajadzētu aizkavēt citu valstu lēnākas attīstības dēļ. Man nav ne mazāko šaubu, ka Ungārija ir to valstu vidū, kuras atrodas šīs rindas priekšgalā. Tomēr tikai jūsu pūles un sasniegumi var apliecināt, ka tur arī paliksit.

Es saprotu jūsu nepacietību un vēlmi pēc iespējas ātrāk sasniegt rezultātu — iestāties Eiropas Savienībā. Šis brīdis ir tepat pie horizonta, taču horizontam diemžēl ir tendence nemitīgi atkāpties. Jūs vēlaties redzēt karti, kurā būtu attēlots ceļš uz jūsu iestāšanos ES, un vēlaties skaidri redzēt, cik ilgs laiks nepieciešams, lai šo attālumu veiktu.

Iespējamo iestāšanās datumu nosaukšana ir bijusi kā labs pamudinājums tiekties pēc lielāka progresa abās pusēs — gan dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs. Lielbritānija tic, ka nav tālu brīdis, kad ES varēs nosaukt laiku, kad tiks noslēgtas sarunas ar valstīm, kuras jau ir gatavas uzņemties dalībvalsts statusu.

Bet, lai nosauktu šādu datumu, arī pašā ES vēl ir veicams liels darbs. Helsinkos mēs solījāmies būt gatavi uzņemt jaunās dalībvalstis 2003. gadā. Lielbritānija uzskata, ka mums jātur šis solījums. Bet skaidrs ir viens — mūs gaida liels darbs.

Mums jāturpina iesāktās reformas ES kopējā lauksaimniecības politikā. Ar šīm reformām būs iespējams rast nepieciešamos līdzekļus paplašināšanās procesam. Vienlaikus šīs reformas ir nepieciešamas arī mums pašiem. Jau drīz pasaules tirgus liberalizācija piespiedīs ES mazināt Eiropas lauksaimniecības aizsardzības politiku.

Bet galvenais un vissteidzamākais ES uzdevums ir līdz šā gada starpvaldību konferencei decembrī vienoties par iekšējām reformām, kas jāveic, lai ES būtu gatava paplašināties.

Es pilnīgi atbalstu Francijas apņemšanos sasniegt šādu rezultātu jau savas prezidentūras beigu daļā šā gada decembrī Nicā. Es nekad neesmu teicis, ka ES sagatavošanās paplašināšanai ir viegla. Mēs izvairījāmies no šī jautājuma Amsterdamā. Arī es piedalījos tajā apspriedē. Es ļoti spilgti atceros, kā mēs vienojāmies, ka varam doties mierīgi gulēt, lai arī šīm problēmām nav rasts risinājums. Mēs vienojāmies šo jautājumu atlikt līdz nākamajai reizei. Taču tagad to vairs nedrīkstam atlikt.

Balsu sadalījums ES Ministru padomē un jautājums, cik lielai vajadzētu būt Eiropas Komisijai, — tie ir jautājumi, par kuriem smagi un atbildīgi lēmumi būs jāpieņem pašreizējām dalībvalstīm. Bet tie ir lēmumi, kurus mēs spējam pieņemt un kuri mums katrā ziņā jāpieņem, lai varētu notikt paplašināšanās.

Protams, pašreizējās starpvaldību konferences lēmumi ir ļoti nozīmīgi nākotnes Eiropas veidošanā. Bet ES nākotne nevar būt tikai pašreizējo dalībvalstu kompetence. Mēs nevaram mainīt spēles noteikumus pirms spēles uzsākšanas. Topošajiem kluba biedriem ir jāpiešķir zināma loma kluba likumu izstrādes procesā. Labākajām no kandidātvalstīm būtu jāsēžas kopā ar mums pie viena apspriežu galda, pirms tiktu pieņemti lēmumi nākamajās ES starpvaldību konferencēs.

Lai šīs dienas — kad jūs un mēs sēdēsim pie viena galda kā vienlīdzīgi partneri — pienāktu ātrāk, ES jauno dalībvalstu uzņemšanas datums jānosaka pietiekami reāls. Sarunu process jāveic soli pa solim. Mums jāieiet jaunā sarunu fāzē un jāsāk risināt, ne tikai iezīmēt, problēmas, kas radušās sarunu procesā.

ES vēsture ir pilna ar piemēriem, kas apliecina mūsu spējas ar smagu darbu atrisināt vissarežģītākās problēmas, sākot ar arktisko lauksaimniecību Somijā un beidzot ar košļājamo tabaku Zviedrijā. Esmu pārliecināts, ka ar līdzīgām pūlēm un pārliecību mēs spēsim atrisināt problēmas, kuras radušās sarunu procesā šodien. Bet tas prasīs ES konstruktīvu pieeju sarunām.

Mums jābūt godīgiem. Pašreizējās dalībvalstis, iestājoties Eiropas Savienībā, guva zināmu labumu no pārejas periodiem, kas tika noteikti pirmsiestāšanās periodā. ES jābūt saprotošai un jāakceptē šādi lūgumi pēc pārejas periodiem, kad tos izsaka arī pašreizējās kandidātvalstis, atsaucoties uz iepriekšējo paplašināšanās praksi.

Mums jābūt reālistiem. Jūsu pašu interesēs ir kļūt par pilnvērtīgām dalībvalstīm un pārņemt visu ES likumu kopumu brīdī, kad būs beigušies noteiktie pārejas periodi. Bet dalībvalsts saistību uzņemšanās izmaksās dārgi. Protams, ES necer uz brīnumiem un negaida, ka visi apjomīgie kapitālieguldījumi tiks pabeigti līdz brīdim, kad notiks iestāšanās.

Mums jābūt arī cēlsirdīgiem. Ir skaidrs, ka pašreizējām ES dalībvalstīm ir ievērojams ekonomiskais pārsvars pār kandidātvalstīm un ES var atļauties strauji atvērt savu tirgu jaunajām dalībvalstīm. Lielbritānija vienmēr ir bijusi stingra protekcionisma pretiniece. Lielbritānija tāpat stingri atbalsta pēc iespējas cēlsirdīgāku un ātrāku ES tirgus pavēršanu jaunajām dalībvalstīm.

Es ticu, ka, konstruktīvi pievēršoties sarunu procesam, mēs spēsim iekļauties pašu noteiktajos termiņos, lai sagatavotos ES paplašināšanas procesam. Un mūsu pašu iekšējā gatavība ļaus labāk sagatavoties arī kandidātvalstīm.

Noslēgumā es vēlētos izteikt atzinību Ungārijai par tās milzīgo ieguldījumu Eiropas dzīvē un kultūrā pēdējā gadsimtā. Bēla Bartoks — klasiskās mūzikas attīstībā, Ģerģs Šolti — izpratnē par mūsu nāciju klasisko mūziku. Bīro ir padarījis dzīvi vieglāku miljoniem cilvēku, lai tie spētu kaut ko steidzami pierakstīt, un Rubiks ir padarījis trakus miljoniem cilvēku, radot savu vienreizējo ģeometrisko mehānismu. Par mērauklu mākslas un zinātnes sasniegumiem lai kalpo 11 Nobela prēmijas laureāti, ko Ungārija ir devusi pasaulei.

Valsts, kura ir bagāta ar tik daudziem veiksmīgiem talantiem, dos papildu spēku Eiropas Savienībai. Lielbritānija vēlas redzēt jūsu nākotni ES sastāvā. Mēs vēlamies, lai Ungārijas un Lielbritānijas valdības kļūtu par vēl ciešākiem partneriem. Un mēs vēlamies, lai Ungārijas tauta ar lepnumu varētu teikt: mēs esam Eiropas Savienības dalībvalsts pilsoņi.

"Latvijas Vēstneša" (Artis Nīgals)

neoficiāls tulkojums no angļu valodas

sadarbībā ar Lielbritānijas vēstniecību

Nometnē "NATO vasara" lekcijas lasot: ekonomists Aigars Plotkāns, admirālis Gaidis Zeibots, NBS komandieris Raimonds Graube

"LV" tieslietu virsredaktore Dina Gailīte,

nozares redaktors Artis Nīgals