ATSAUCĒ IETVERT:
Protestē pret spriedumu "Ave sol" lietā. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 17.11.2004., Nr. 183 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96601
RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).
Protestē pret spriedumu “Ave sol” lietā
16.novembrī Augstākās tiesas
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Mārtiņš Dudelis
parakstījis protestu un lūdz atcelt Rīgas apgabaltiesas spriedumu
tā sauktajā “Ave sol” lietā.
Kā informē Augstākās tiesas Komunikācijas nodaļa, M.Dudelis lūdz
atcelt Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijas šā gada
29. aprīļa spriedumu Latvijas Pareizticīgās baznīcas Sinodes
prasībā pret Rīgas domi par īpašuma tiesībām uz īpašumu Rīgā,
Citadeles ielā.
Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs lūdz kasācijas
instances tiesu lietu nodot jaunai izskatīšanai Rīgas
apgabaltiesai citā tiesnešu sastāvā.
Protestā norādīts, ka Rīgas apgabaltiesas spriedums “taisīts uz
nenoskaidrotiem apstākļiem, to nevar atzīt par likumīgu un
pamatotu”. Turklāt spriedumā nav pierādītas prasītāja –
Pareizticīgās baznīcas Sinodes – īpašuma tiesības.
M.Dudelis protestā arī iekļāvis norādi, ka būtu apsverams
jautājums šajā lietā, ja tā tiks izskatīta no jauna, par
prokurora pieaicināšanu Latvijas valsts interešu aizstāvībai. Kā
iemesli minēti lietas apstākļi, arī Rīgas domes pārstāves Olgas
Stežko rīcība tiesas sēdē, prasību neatzīstot un vienlaikus
lūdzot to apmierināt, kā arī Rīgas domes priekšsēdētāja Gundara
Bojāra vēstulē minētie pieņēmumi.
Likumā noteiktajā termiņā – 30 dienās – Senāts protestu izskatīs
rīcības sēdē un tad lems, vai tas atbilst likuma prasībām un ir
izskatāms Senāta tiesas sēdē.
30 dienu laikā no protesta saņemšanas lietas dalībnieki, tātad
gan Pareizticīgās baznīcas Sinode, gan Rīgas dome, var iesniegt
savus paskaidrojumus Senātā.
Kā ziņots, koncertzāle “Ave sol” saskaņā ar spēkā stājušos tiesas
spriedumu pārgāja Latvijas Pareizticīgo baznīcas īpašumā.
Spriedumu varēja pārsūdzēt, bet tas laikus netika izdarīts.
“LV” informācija