Patērētāju aizsardzība – valstiska prioritāte

Tirgus ekonomisko attiecību sekmīgas funkcionēšanas nosacījumu vidū būtiska vieta ir noregulētām ražotāja, tirgotāja un patērētāja attiecībām. Nule sagatavots dokuments, kura mērķis ir šo attiecību sakārtošana un patērētāju aizsardzības pilnveidošana.

Šā gada 11. novembrī valsts sekretāru sanāksmē starpinstitūciju saskaņošanai nodota Patērētāju tiesību aizsardzības programma 2005. – 2007. gadam. Dokuments izstrādāts, lai nodrošinātu 14. oktobrī ar Ministru kabineta (MK) rīkojumu Nr. 754 (“LV” 15. 10. 2004) apstiprināto Patērētāju tiesību aizsardzības pamatnostādņu realizāciju.
Programmā definētais patērētāju politikas mērķis ir augsta līmeņa patērētāju tiesību aizsardzības nodrošināšana, akcentējot šīs tiesības izstrādātajos normatīvajos aktos, kā arī patērētāju aizsardzības jautājumu iekļaušana citās politikās un sabiedrības iesaistīšana šo jautājumu risināšanā.

Ar likumu par maz, vajadzīga arī informācija

Ekonomikas ministrijas (EM) Iekšējā tirgus departamenta direktore Baiba Vītoliņa norāda, ka pamatnostādnēs patērētāju tiesības faktiski pirmoreiz politiski pasludinātas par prioritāti. Pirmoreiz arī definēta virkne dažādu aktivitāšu šo tiesību aizsardzības līmeņa paaugstināšanai. “Jā, mums ir likumi, ir uzraudzības institūcijas, tomēr nevaram teikt, ka patērētāji būtu ļoti labi aizsargāti,” atzīst B. Vītoliņa. Pirmkārt, paredzēts akcentēt patērētāju tiesības normatīvajos aktos un šo tiesību jautājumus iekļaut citās sfērās realizētājās nostādnēs. Dokumentā norādīts, ka, ieviešot mūsu valstī ES normatīvo bāzi, nereti novārtā atstāti Eiropas līmenī nereglamentētie jautājumi. Taču šie aspekti patērētāju ikdienā var izrādīties ļoti būtiski – jo īpaši tas attiecas, piemēram, uz komunālo pakalpojumu kvalitāti, pieejamību un uzskaiti. Dokuments paredz, ka normatīvo aktu izstrāde jāveic, balstoties uz pētījumiem, kuros apzinātas patērētāju problēmas un vajadzības. Programma vērsta arī uz patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību. Tās izstrādātāji uzsver, ka nepietiekams uzraudzības institūciju darbs ļauj veidoties negodīgai konkurencei un nelabvēlīgai uzņēmējdarbības videi, kā arī rada draudus patērētāju veselībai un dzīvībai. B. Vītoliņa norāda: lai garantētu, ka patērētājs saņems tikai drošu preci, uzraudzības institūcijām preces rūpīgi jāpārbauda. Svarīgi ir arī sasniegt un nodrošināt augstu patērētāju un uzņēmēju informētības līmeni par patērētāju tiesībām. Šā mērķa realizācijai šobrīd Latvijā netiek veltīta pietiekama uzmanība. “Bieži vien patērētājs nav informēts par likumu, tāpēc savas tiesības neizmanto. Tādējādi likums nedarbojas pilnībā,” saka B. Vītoliņa un piebilst, ka arī uzņēmēji bieži vien neizprot savus pienākumus pret patērētāju. B. Vītoliņa atzīst, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centra rīcībā esošie resursi ir ļoti ierobežoti. Finansiālās bāzes nepietiekamība ir par iemeslu informējošu pasākumu un informatīvu materiālu trūkumam. Dokumenta autori uzsver, ka patērētāju izglītības jautājumi ir jāmāca skolās, un atzīst, ka skolotāji nav gatavi šim darbam, lielā mērā arī mācību materiālu trūkuma dēļ.

No kurienes nāks finansējums

Svarīgs patērētāju tiesību aizsardzības aspekts ir konfliktsituāciju risināšana. Programmā uzsvērts, ka pēc mūsu valsts pievienošanās ES un straujas integrācijas ES iekšējā tirgū īpašu nozīmi ieguvusi patērētāju tiesību nodrošināšana pārrobežu kontekstā. Tāpēc tiks izveidots Eiropas pārrobežu sūdzību izskatīšanas un patērētāju informēšanas centrs. Tā uzdevums būs palīdzēt patērētājiem, kuriem ir sūdzības par citā ES valstī iegādātu preci. B. Vītoliņa paskaidro, ka no finansējuma piešķiršanas atkarīgs, vai centrs darbību sāks nākamgad vai 2006. gadā. Kā efektīvu instrumentu patērētāju tiesību aizsardzībā paredzēts izmantot sabiedriskās organizācijas. B. Vītoliņa uzsver, ka līdz šim mūsu valstī nevalstisko patērētāju tiesību aizsardzības organizācijām sniegtais atbalsts bijis ļoti neliels. B. Vītoliņa norāda, ka šo organizāciju finansiāla atbalstīšana ir arī Eiropas līmenī deklarēta prioritāte un Latvijai regulāri tiek pārmests atbilstošas rīcības trūkums. Taču, protams, pirmām kārtām organizāciju ietekmes nostiprināšanā un darbības sekmēšanā ieinteresēti esam mēs paši. Programmas ietvaros mūsu valstī atbalsts izpaudīsies, piemēram, finansējot organizāciju dalību dažādos starptautiskos projektos. Līdzekļus šim nolūkam paredzēts piešķirt no valsts budžeta, visticamāk, 2006. gadā.

Patērētāju tiesībām ir gan sociāla, gan ekonomiska nozīme

Īstenojot Patērētāju tiesību aizsardzības programmu, paredzēts sasniegt mērķus, kuriem ir liela nozīme gan tautsaimniecības, gan sociālajā kontekstā. Pirmkārt, konsekventas patērētāju tiesību aizsardzības rezultāts būs patērētāju labklājības celšanās. Otrkārt, efektīva patērētāju tiesību normatīvo aktu izpildes uzraudzība ļaus uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Treškārt, tiks veicināta godīga konkurence. Un, ceturtkārt, veidosies informēta, savas tiesības zinoša sabiedrība.
Programmu izstrādājuši EM darbinieki, iesaistot arī Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas pārstāvjus. Savu ieguldījumu dokumenta izstrādē dažādu priekšlikumu veidā deva arī dažādas valsts institūcijas, Komercbanku asociācija, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisija. 29. novembrī atzinums par programmas saturu jāsniedz ministrijām, bet ar dokumentu iepazīties varēs arī nevalstiskās organizācijas. Ministriju priekšlikumi tiks apkopoti, un par to akceptēšanu lems valdība. Kad valdība programmu būs apstiprinājusi, tās kļūs obligāta visām valsts institūcijām. B. Vītoliņa norāda, ka daļa no programmā paredzētajiem pasākumiem tiks īstenoti jau nākamgad, bet aktivitātes, kurām nepieciešams budžeta finansējums, tiks sāktas 2006. gadā.

Juris Bārtulis, “LV”

juris.bartulis@vestnesis.lv