Eiropas Komisijas komisāra amata kandidāts Andris Piebalgs, atbildot uz deputātu jautājumiem

Eiropas Komisijas enerģētikas komisāra amata kandidāts Andris Piebalgs Strasbūrā 15.novembrī Eiropas Parlamenta foto

15.novembra vakarā pozitīvā gaisotnē, atbildot uz Eiropas Parlamenta (EP) Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas deputātu jautājumiem, komisāra amata kandidāts Andris Piebalgs piedāvāja ilgtermiņa skatījumu uz Eiropas Savienības (ES) enerģētikas politiku. A.Piebalgs aicināja uzlabot saikni starp enerģētikas, vides un pētniecības politikām, veicināt turpmāku Kopienas enerģētikas tirgus liberalizāciju, attīstīt atjaunojamās enerģijas avotus, samazināt enerģijas patēriņu, sekot kodolenerģijas drošības ievērošanai un veicināt ES dialogu ar enerģijas ražotājiem.

Andra Piebalga uzruna
Savā uzrunā Andris Piebalgs informēja, ka ES “enerģētikas politika vēl aizvien ir joma ar ievērojamām attīstības perspektīvām” un ka viņš ir iecerējis savu darbu koncentrēt sešos galvenajos virzienos:
• uzlabot saikni starp enerģētikas politiku un apkārtējās vides un pētniecības politikām;
• nodrošināt gāzes un elektrības iekšējā tirgus veiksmīgu funkcionēšanu, kas nestu labumu visiem ES iedzīvotājiem;
• samazināt pieprasījumu pēc enerģijas;
• veicināt atjaunojamās enerģijas avotu attīstību;
• attīstīt kodolenerģijas drošību;
• attīstīt enerģētikas politikas ārējo sakaru dimensiju.

Sasaistīt enerģētikas, vides un pētniecības politikas
Uzklausīšanas laikā Andris Piebalgs vairākkārt un neatlaidīgi uzsvēra, ka, veidojot ES enerģētikas politiku, Komisijai un dalībvalstīm apzināti jāizvēlas tehnoloģisko jaunizgudrojumu virziens. Atbildot uz komitejas priekšsēdētāja vietnieces Britas Tomsenas (PSE – Sociāldemokrātu grupa; no Dānijas) un Nikolaja Vakalisa (PPE/DE – Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa; no Grieķijas) jautājumiem, A.Piebalgs pauda viedokli, ka “jāmeklē līdzsvars starp īstermiņa un ilgtermiņa pētniecības projektiem. 6.pētniecības bāzes programmai ir piesķirti 400 miljoni eiro, un tāds pats finansējums būtu attaisnojams ilgtermiņa projektiem. (..) Es pats ticu, piemēram, ITER projektam”. Komisāra amata kandidāts uzsvēra, ka jau tagad jādomā par 7.pētniecības bāzes programmas prioritātēm un ka “enerģijas patēriņa samazināšana nešaubīgi būs viena no tām”.
Lēna Eka (ALDE – Eiropas liberāļu demokrātu apvienības grupa; no Zviedrijas) pauda gandarījumu par to, ka Piebalga kungs sasaista Kioto protokolu ar Lisabonas stratēģiju. Atbildot uz deputātes un vēlāk Pjēro Antonio Panceri (PSE; no Itālijas) jautājumu, komisāra amata kandidāts uzsvēra, ka “raugoties no politikas viedokļa, mums ir saistības attiecībā uz vidi. Tas nozīmē, ka jānodrošina Kioto mērķu sasniegšana, nozarei jāpielāgojas izvirzītajām prasībām, tātad jāattīsta jaunas tehnoloģijas (..), ja mēs iegūsim tīrākas tehnoloģijas, tad tajā pašā laikā tā būs mūsu iespēja sasniegt Lisabonas stratēģijas mērķus un padarīt Eiropu konkurētspējīgāku”.

Enerģijas tirgus – jāstrādā pie esošās likumdošanas ieviešanas
Patrīcija Toija (ALDE; no Itālijas) jautāja, kāds ir komisāra amata kandidāta viedoklis par salīdzinoši lēno enerģijas tirgus liberalizāciju un vai procesa paātrināšanai nebūtu jāizstrādā jauni ES tiesību akti. A.Piebalgs atbildēja, ka viņš pašreiz vēlētos nodrošināt, lai “dalībvalstīs tiktu ieviesti jau pieņemtie pasākumi. Šobrīd 18 dalībvalstis vēl nav ieviesušas otro elektrības un gāzes paketi”.
Atbildot uz Paula Rībiga (PPE/DE; no Austrijas) jautājumu par tagadējo enerģijas infrastruktūru Eiropā un tās nākotnes kapacitāti vienlaikus nodrošināt veselīgu konkurenci un zemus tarifus patērētājam, Andris Piebalgs teica, ka šobrīd starpējā sistēmu savietojamība nav pietiekama, “Eiropā pastāv 25 enerģētikas tirgi”, un jau tagad ir jāstrādā pie labākas energoapgādes, pie investīciju programmām, kas vienlaikus ņemtu vērā patērētāju un vides intereses. Savukārt zemāki enerģētikas tarifi nāks ar tirgus liberalizāciju un augstāku elektrotīklu starpsavienojumu līmeni. Pēc Kloda Turma (Verts/ALE – Zaļo un Eiropas brīvās apvienības grupa; no Luksemburgas) lūguma A.Piebalgs paskaidroja, ka starpsavienojumi nav vienīgais faktors enerģētikas tirgus regulēšanai, taču, “ja ir tādi izolēti tirgi kā Latvija, tad konkurence nav iespējama, un tieši tāpēc starpsavienojumi ir ļoti svarīgi”.
Lietuvas deputāts Šarūns Birutis (ALDE; no Lietuvas) uzdeva jautājumu par Baltijas reģiona enerģijas apgādes drošību Ignalīnas kodolstacijas slēgšanas kontekstā. A.Piebalgs atbildēja, ka patiešām “Baltijas valstis nav iekļautas Centrāleiropas enerģijas sistēmās”, tāpēc jārod starpsavienojumi ziemeļu virzienā caur Igauniju un Somiju, bet, otrkārt, jāattīsta energotilts caur Lietuvu un Poliju. Vaicāts par iespējamo Baltijas jūras gāzesvada izbūvi no Krievijas uz Eiropu, Andris Piebalgs precizēja, ka Komisijas rīcībā ir 22 miljoni eiro liels budžets pētījumu veikšanai, bet projekta iniciatīvai jānāk no ieinteresētās valsts vai privātā investora.

Kodolenerģijas drošība un kodolatkritumu apsaimniekošana
Vairāki deputāti, to skaitā Esko Olavi Sepenens (GUE/NGL – Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa; no Somijas), Nils Lundgrēns (IND/DEM – Neatkarības/Demokrātijas grupa; no Zviedrijas), Rebeka Harmsa (Verts/ALE; no Vācijas), Jans Hudackis (PPE/DE; no Slovākijas), Johanness (Hanness) Svoboda (PSE; no Austrijas) un citi vēlējās uzzināt Andra Piebalga viedokli par kodolenerģijas drošību un koldolatkritumu pārstrādi. Šajā jautājumā amata kandidāts uzsvēra dalībvalstu atbildību, jo tām pieder lēmums celt kodolstacijas un ražot kodolenerģiju. Attiecīgi Komisijai piemīt “kontroles” loma – tai jāveic nacionālo un radioloģisko dienestu pārraudzība. Runājot par atkritumiem, Piebalga kungs uzskata, ka “radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana ir tās valsts atbildība, kas šos atkritumus saražo, (..) savukārt Komisijai jākontrolē, lai tas notiktu atbilstoši noteiktajām ES normām un atbilstoši jaunākajām tehnoloģijām”. A.Piebalgs piebilda, ka šobrīd Padomē ir iesniegts priekšlikums par programmu kodolatkritumu apsaimniekošanai, un pauda cerību, ka tas tiks pieņemts. Komisāra amata kandidāts skaidri norādīja, ka ES dalībvalstu premjerministriem būtu jāuzņemās atbildība par kodoldrošību attiecīgajās valstīs, savukārt “Komisijai jāietekmē kodoldrošības standarti un normas”.

Ārējā enerģētikas politika – stiprināt sadarbību ar Krieviju
Augstā naftas produktu cena pasaules tirgū raisa bažas par Eiropas Savienības energoapgādes drošību. A.Piebalgs uzskata, ka “Eiropai jābūt gatavai naftas cenu pieaugumam”. Atbildot uz Reino Pāsilinnas (PSE; no Somijas) un Jerži Buzeka (PPE/DE; no Polijas) jautājumiem, A.Piebalgs norādīja, ka jāveicina gan enerģijas patēriņa samazināšanās, gan atjaunojamās enerģijas formas. Tāpat jāattīsta aktīvāks dialogs ne tikai tādām ražotājvalstīm kā Krievija, Kaspijas jūras reģiona valstis vai Alžīra, bet arī ar patērētājvalstīm. “Esmu gatavs izveidot vēl ciešākas attiecības ar Krieviju. (..) Ja Krievija būs gatava šādai ciešākai sadarbībai, manā skatījumā, ir 3 vitāli svarīgi priekšnoteikumi: investīcijām Krievijā ir jābūt garantētām, Krievijai ir jāatrisina kuģošanas drošības standartu jautājums naftas transportam un, visbeidzot, jāpieliek pūles kodoldrošības uzlabošanā,” teica A.Piebalgs.
Savukārt Pīlāra del Kastiljo Vera (PPE/DE; no Spānijas) vēlējās zināt, vai Piebalga kungs atbalsta kopējo ES naftas rezervju veidošanu un kādos gadījumos šīs rezerves būtu izmantojamas. “Stratēģiskās naftas rezerves būtu jāizmanto tikai tad, ja tirgus tiek fiziski traucēts, tās nav paredzētas tam, lai ietekmetu cenu svārstības,” precizēja komisāra amata kandidāts, piebilstot, ka rezervju veidošana būtu jāatstāj katras valsts ziņā, vienlaikus apmainoties ar informāciju par to daudzumu un izvietojumu.

Atjaunojamā enerģija – skaidri mērķi un elastīgas metodes
Runājot par atjaunojamo enerģiju, Mečtilde Rote (PSE; no Vācijas) pateicās Piebalga kungam par to, ka viņš aizstāv ilgtspējīgu enerģētikas politiku. Komisāra amata kandidāts ierosināja, ka, izstrādājot nākamās finanšu perspektīvas, jāpatur prātā atbalsta sistēmas atjaunojamām enerģijām. Tāpat “šajā jomā būtu vērts noteikt mērķus 2020.gadam”, kas palīdzēs identificēt ilgtermiņa uzdevumus. A.Piebalgs uzskata, ka “papildus spēkā esošajai likumdošanai jāizceļ nepieciešamie atbalsta pasākumi, kas būs izšķiroši nākotnē, lai nodrošinātu pietiekamu „zaļās” enerģijas tirgus daļu. Es domāju, ka varētu izskatīt iespēju izstrādāt Kopienas iniciatīvu, kas ir orientēta uz koordinētu, bet ne harmonizētu pieeju atbalsta sistēmām”. Komisija varētu arī uzrakstīt vispārēju ziņojumu par dalībvalstu pozitīvo pieredzi attiecībā uz energotīkla kapacitāti uzņemt atjaunoto enerģiju.

Jāveicina efektīva enerģijas izmantošana
Vairāki deputāti, tai skaitā Latvijas pārstāvis Roberts Zīle (UEN – Nāciju Eiropas grupa; no Latvijas), aizskāra tēmu par efektīvu enerģijas patēriņu un attiecīgi pieprasījuma samazināšanu. R.Zīle vēlējās uzzināt, kādus pasākumus komisāra amata kandidāts piedāvā, lai mazinātu enerģijas efektīvas izmantošanas atšķirības starp vecajām un jaunajām ES dalībvalstīm. A.Piebalgs domā, ka jau esošo ES direktīvu, piemēram, ēku energoefektivitātes un ekodizaina direktīvu, ieviešana jauno dalībvalstu likumdošanā veicinās enerģijas efektīvu izmantošanu. Direktīvās noteikto normu sasniegšanai varētu piesaistīt struktūrfondu, Kohēzijas fonda un atsevišķās pozīcijās arī Kopējās lauksaimniecības politikas līdzekļus. Andris Piebalgs iesaka izmantot arī “saprātīgās enerģijas Eiropas” programmas finansējumu, kas nākamajā ciklā paredz 1,3 miljardus lielu budžetu.

Kodolsintēze – ITER projekts
Ričards Āšvorts (PPE–DE; no Lielbritānijas) vēlējās precizēt A.Piebalga nostāju ITER projekta – starptautiskās pētniecības kodolsintēzes (ūdeņraža dalīšanās) – jautājumā, īpaši attiecībā uz Krievijas piedāvājumu sadarboties ITER reaktora attīstīšanā. “Mēs viennozīmīgi dodam priekšroku projektam Francijas dienvidos. Vislabākais risinājums būtu, ja visas ieinteresētās valstis piekristu šo projektu finansēt. Koncentrēsim mūsu pūliņus Eiropā, mums arī vajadzētu piesaistīt lielākus līdzekļus no ES budžeta, tas būtu grūti, bet, iespējams, projektā iesaistītās valstis varētu ziedot līdzekļus šī projekta realizēšanai,” ierosināja A.Piebalgs.
Visbeidzot, Andris Piebalgs un vairums runātāju bija vienisprātis par to, ka jāpievērš lielāka uzmanība iedzīvotāju informēšanai gan par enerģijas patērētāju tiesībām, gan arī par enerģijas efektīvāku izmantošanas iespējām.
Latvijas izvirzītā kandidāta uzklausīšana noslēdzās ar ilgiem aplausiem. Noslēgumā, vēršoties pie A.Piebalga, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Džailss Braiens-Čičesters (PPE/DE; no Lielbritānijas) teica: “Reaģējot ļoti spontāni, mani kolēģi ar šiem aplausiem daudz ko pateica.”

Eiropas Parlamenta Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests