Eiropas Parlaments atkal iztaujā Barrozu komandu

Lāslo Kovāčs nesniedz konkrētas atbildes

Biogrāfija

Lāslo Kovāčs Foto no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Lāslo Kovāčs
Dzimšanas dati: 1939.gada 3.jūlijs, Budapešta
Izglītība:
1963.–1968.g. – Budapeštas Ekonomikas augstskola
1976.–1980.g. – Politikas koledža
Profesionālā karjera:
2003.g. – Sociālistiskās internacionāles priekšsēdētāja vietnieks
2002.g. – ārlietu ministrs
1998.g. – Ungārijas Sociālistu partijas priekšsēdētājs
1990.g. – parlamenta loceklis
1990.g. – Ungārijas Sociālistu partijas prezidija loceklis
1994.–1998.g. – ārlietu ministrs
1993.–1994.g. – parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētājs
1989.–1990.g. – Ārlietu ministrijas valsts sekretārs
1986.–1989.g. – ārlietu ministra vietnieks
1975.–1986.g. – Starptautisko attiecību departamenta vadītāja vietnieks
1957.–1966.g. – Medicolor un Köbįnya Pharmaceutical (Gedeon Richter) rūpnīcas laborants

Vakar Eiropas Parlamentā (EP) notika Ungārijas izvirzītā komisāra amata kandidāta Lāslo Kovāča uzklausīšana. Viņu eksaminēja Ekonomikas un monetārās komitejas un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas deputāti. L. Kovāčam nākamās Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Durau-Barrozu iecerējis uzticēt muitas un nodokļu jautājumu portfeli. Atgādināsim, ka uz šo amatu iepriekš pretendēja Latvijas virzītā kandidāte Ingrīda Ūdre. Tā kā Ungārija pat pēc Ž.M. Durau-Barrozu lūguma atteicās apstiprināšanai virzīt citu kandidātu, bet Latvija šim lūgumam paklausīja, nākamās EK prezidents mainīja atbildības jomas un Latvijai piešķīra “smagāko” enerģētikas portfeli, bet Ungārijas L. Kovāčam piešķīra mazāk ietekmīgo muitas un nodokļu jautājumu portfeli.

Saņem pārmetumus

Salīdzinājumā ar šajās dienās notikušo kandidātu uzklausīšanu L.Kovāča eksaminēšana bija visspraigākā. Viņam vairākkārt tika adresēti pārmetumi par komunistisko pagātni, kompetenci utt. Kāds deputāts pat visai asi jautāja, cik no rakstiskajām atbildēm sagatavojis pats L. Kovāčs. Viņam arī tika jautāts, vai gadījumā, ja komitejas par viņu sniegtu negatīvu atzinumu, viņš atkāptos no komisāra kandidāta amata. Uz šo jautājumu L. Kovāčs atbildēja izvairīgi. Viņš norādīja, ka šāda lēmuma pieņemšana ir EK prezidenta rokās, tādējādi liekot noprast, ka neizrādīs iniciatīvu, bet gaidīs prezidenta lēmumu.

L. Kovāčs – viens no vājākajiem

Ungārijas plašsaziņas līdzekļi ziņo, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo eksāmenu šoreiz L. Kovāčam veicies labāk. Viņš uzstājies pārliecinošāk, kā arī muitas un nodokļu jautājumos izrādījis lielāku kompetenci nekā enerģētikas.
Latvijas deputāts Valdis Dombrovskis, kurš arī piedalījās L. Kovāča eksaminēšanā, sarunā ar “Latvijas Vēstnesi” norādīja, ka kandidātam šajā jomā nebija dziļu zināšanu. “Viņš atrunājās ar vispārīgām frāzēm. Manuprāt, šī uzstāšanās bija pat profesionāli vājāka nekā Ingrīdas Ūdres uzstāšanās.” Jautāts, vai L. Kovāčs būtu vērtējams kā vājākais no šajās dienās iztaujātajiem trim kandidātiem V. Dombrovskis teica: “Jā, tam varētu piekrist.”

Cīņa starp politiskajām grupām

Tomēr deputāts atzīst, ka šajā reizē komitejas vērtējums varētu atšķirties no iepriekšējās reizes, kad tika sniegts atzinums par I. Ūdri. “Šajā reizē noteicošie vairāk būs politiskie, nevis profesionālie aspekti. Tā kā pats L. Kovāčs ir sociālists, izteikti bija jūtams sociālistu politiskās grupas atbalsts kandidātam. Jautājumu un atbilžu sesijas laikā sociālisti, atbalstot L. Kovāču, vairākkārt izteica komplimentus. Pagaidām redzams, ka jautājums par L. Kovāča vērtējumu būs Eiropas Tautas partijas politiskās grupas un sociālistu politiskās grupas savstarpēju cīņu rezultāts.”

Atbildes bija izplūdušas

V. Dombrovskis, lūgts komentēt, kā vērtējamas L. Kovāča atbildes Latvijas interešu kontekstā, teica: “Uz šādu jautājumu grūti atbildēt, jo kandidāta atbildes bija ļoti izplūdušas. Uz vienu no svarīgākajiem jautājumiem par nodokļu harmonizāciju, kas ir svarīgs arī Latvijai, tāpat kā I. Ūdres gadījumā, tika atbildēts vispārīgi. Kopumā viņa atbildēs bija jaušama sociālistiska nostāja.”
Vēl V. Dombrovskis piebilst, ka L. Kovāča rakstiskās atbildes bijušas gandrīz identiskas tām, ko iepriekš sniegusi I. Ūdre. “Kopumā šķiet, ka tajās pausti nevis kandidāta uzskati, bet gan attiecīgo Komisijas dienestu viedoklis.”

Balsojums paredzēts rīt

Šodien EP notiek debates par jauno Komisiju, bet rīt paredzēts balsojums. Latvijas valsts svētku dienā – 18. novembrī – arī izšķirsies jaunās EK liktenis. Cerams, ka tajā nozīmīgu vietu ieņems arī Latvijas kandidāts Andris Piebalgs. Ja EP atbalstīs jauno Komisiju, tā sāks darbu jau pavisam drīz – 22. novembrī.
 

Franko Fratīni izvairās no asām atbildēm

Biogrāfija

Franko Fratīni Foto no EK audiovizuālās bibliotēkas

Vārds, uzvārds: Franko Fratīni
Dzimšanas dati: 1957.gada 14.marts, Roma
Izglītība: 1979.gadā pabeidzis studijas tiesību zinātnēs
Profesionālā un politiskā karjera:
Romas “La Sapienza” universitātes Civiltiesību katedras lektors
2002.g. novembris – iecelts ārlietu ministra amatā
2001.g. maijs – vispārējās vēlēšanās ievēlēts parlamentā, Konstitucionālo lietu komitejas loceklis
1986.g. janvāris – “Valsts padomes” tiesnesis
1981.g. marts – prokurors
1984.g. septembris – prokurors ģenerālprokuratūrā
1984.g. novembris – reģionālās administratīvās tiesas tiesnesis
1986.g. – Valsts kases jurists
1990.–1991.g. – premjerministra vietnieka padomnieks juridiskos jautājumos
1993.g. maijs – Kabineta ģenerālsekretāra vietnieks
1994.g. maijs – Kabineta ģenerālsekretārs
1995.–1996.g. – valsts pārvaldes un reģionālo lietu ministrs
1997.–2000.g. – Romas pilsētas domes loceklis
1996.g. – Izlūkošanas un drošības parlamentārās komitejas vadītājs

Iztaujā divas dienas

Itālijas virzītā komisāra amata kandidāta Franko Fratīni eksaminēšana Eiropas Parlamentā (EP) notika divas dienas – pirmdien vakarā un otrdien no rīta. Kandidāts tieslietu un iekšlietu komisāra amatam tika iztaujāts Pilsoņu brīvību komitejā, kā arī Juridiskajā komitejā. Atšķirībā no iepriekšējā Itālijas kandidāta Roko Butiljones F.Fratīni izvairījās sniegt asas atbildes un bija diplomātisks. Jāatgādina, ka R.Butiljone no piedāvātā amata atkāpās pēc EP negatīvā atzinuma. Iztaujāšanā viņš izpelnījās eiroparlamentāriešu kritiku, jo pauda tradicionālus uzskatus par ģimeni, kā arī savos izteikumos bija neiecietīgs pret homoseksuālismu. Tiek uzskatīts, ka tieši R.Butiljones kandidatūras dēļ tika atlikts balsojums par Žozē Manuela Durau-Barrozu vadīto jauno Eiropas Komisiju (EK). Tikai divas valstis – Itālija un Latvija – nominēja jaunus kandidātus komisāra amatiem.

Asu kritiku nedzird

Jaunais Itālijas kandidāts neizpelnījās deputātu asu kritiku. Lielākā daļa jautājumu Pilsoņu brīvību komitejā bija par imigrācijas politiku. Interesanti, ka daži deputāti apzināti uzdeva asus jautājums, lai izvilinātu F.Fratīni viedokli par antidiskriminācijas jautājumiem, īpaši sieviešu tiesībām, kā arī seksuālo orientāciju. Uz šiem jautājumiem F.Fratīni, kā jau pieredzējis politiķis, atbildēja diplomātiski, ka, tā kā viņš pārstāv Eiropu un Eiropas kopējās intereses, darbosies saskaņā ar vispāratzītām cilvēktiesību normām.

Jautā arī par iekšpolitiku

Teju katrā iztaujāšanas reizē kandidāti saņem arī pārmetumus par savas valsts iekšpolitiskiem jautājumiem. Izņēmums nebija arī F. Fratīni. Vairāki deputāti interesējās par Itālijas likumdošanu, kas ierobežo plašsaziņas līdzekļu daudzveidību. F. Fratīni pārmetumus izpelnījās par to, ka laikā, kad vairāki šādi normatīvie akti Itālijā tika pieņemti, viņš bijis valdībā un līdz ar to arī atbalstījis tamlīdzīgu likumu pieņemšanu.

Pret migrantu nometnēm noraidošāks

Viens no pretrunīgākajiem jautājumiem tieslietu un iekšlietu komisāra amata kandidātam ir jautājums par imigrantu nometnēm ārpus Eiropas Savienības (ES) robežām. Šajā jautājumā F.Fratīni un iepriekšējā kandidāta R.Butiljones uzskati ir atšķirīgi. R.Butiljone atbalstīja šādu nometņu veidošanu, bet F.Fratīni savos izteikumos bija noraidošāks. Viņš atzīmēja, ka bez kopējiem Eiropas likumiem, kas aizsargātu migrantu tiesības, nav iespējams pat domāt par ārpus ES esošiem migrantu centriem, kuros varētu uzturēties personas, kas vēlas pārcelties uz dzīvi Eiropā.

ES tiesību un pienākumu pamats – likums

Rakstiskajās atbildēs F. Fratīni tika uzdots arī jautājums par viņa turpmākām attiecībām ar Itāliju. “Kādus konkrētus soļus jūs esat nodomājis spert gadījumos, kad ES dalībvalstis kavējas ieviest ES likumdošanu? Iedomājieties situāciju, kad vairākas ES dalībvalstis, tajā skaitā arī jūsu valsts, kavējas ieviest galveno liberalizācijas direktīvu. Lēmums, kas jāpieņem, ir nepopulārs, turklāt tuvojas vietējās vēlēšanas. Parlaments izdara spiedienu, lai valsts saņemtu sodu. Bet no jūsu valsts zvana ministrs. Ko jūs teiksit ministram? Ko teiksit Parlamentam?” jautā EP deputāti. Sniedzot atbildi, F.Fratīni atzīst: lai garantētu Kopienas politiku ieviešanu, ES institūcijām jāpārliecinās, ka ieviešanas process tiek uzraudzīts. “Uzraudzības funkcija ir piešķirta Eiropas Komisijai. [..] Ja ministrs zvana atbildīgajam komisāram, komisāram viņš ir jāuzklausa. Varbūt ministrs var sniegt paskaidrojumus, kā ietekmē komisārs savu attieksmi var mainīt. ES tiesības un pienākumi ir balstīti uz likuma varu, un ministriem nav iespēju no tā izvairīties. Savukārt Parlaments jāinformē saskaņā ar pastāvošo likumdošanu, kā arī jādara zināma tālākā EK rīcība.”
Tomēr kopumā F.Fratīni iztaujāšana abās komitejās noritēja mierīgi. Visticamāk, ka abu komiteju novērtējuma vēstules būs pozitīvas.

Saņemts novērtējums

No trim iztaujātajiem kandidātiem Latvijas izvirzītais pārstāvis komisāra amatam Andris Piebalgs saņēmis vispozitīvāko Eiropas Parlamenta (EP) atbildīgo komiteju atzinumu. Šajā reizē komitejas devušas pozitīvu atzinumu par visiem trim iztaujātajiem.
Īsajā vēstulē, ko sagatavojusi EP Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, A. Piebalga spējas vērtētas ļoti atzinīgi. “[Komitejas] locekļi tika pārliecināti par A. Piebalga labo kvalifikāciju un profesionālajām zināšanām. [..] A. Piebalga personības kvalifikācija, viņa neatkarība un godprātība nav apšaubāma. Kopumā A. Piebalgs atstāja ļoti pozitīvu iespaidu par savām personīgajām un profesionālajām spējām.” Komiteja atzinusi, ka A. Piebalgs ir piemērots, lai ieņemtu augsto amatu. Vēstulē nav atrodamas negatīvas norādes par enerģētikas komisāra amata kandidāta spējām, teikti tikai atzinīgi vārdi.
Arī Itālijas virzītais Franko Fratīni izpelnījies atzinīgu komiteju vērtējumu. Vēstules par F. Fratīni kvalifikāciju sagatavoja EP Juridiskā komiteja un Pilsoņu brīvību un iekšlietu komiteja. Abās vēstulēs atzīts, ka F. Fratīni ir atbilstoša pieredze, iemaņas un personiskās īpašības, lai uzņemtos pildīt tieslietu un iekšlietu komisāra, kā arī viceprezidenta pienākumus.
Daudz kritiskāku EP komiteju atzinumu izpelnījies Lāslo Kovāčs. Vēstulē teikts, ka L. Kovāčs “radījis iespaidu, ka ir spējīgs kļūt par kolēģijas aktīvu locekli”. Vērtējuma nobeigumā norādīts, ka viņš “ir pieņemams pozīcijai, kurai tika izvirzīts”. Tajā pašā laikā ir lasāma piebilde, ka šādu lēmumu komitejas pieņēmušas pēc “pamatīgām diskusijām”.

Ilze Sedliņa, “LV”
speciālkorespondente Strasbūrā
Iilze.sedlina@vestnesis.lv