Konferences “IST 2004” (Informācijas sabiedrības tehnoloģijas) atklāšanā Hāgā 2004.gada 15.novembrī (tiešraidē no Rīgas):

Priekšsēdētāja kungs! Godātie ministri! Ekselences! Dāmas un kungi!
Man ir liels pagodinājums un prieks uzrunāt jūs Eiropai tik nozīmīgas konferences “Informācijas sabiedrības tehnoloģijas” atklāšanā Hāgā.
Uzrunājot jūs tiešraidē no Rīgas, Latvijas galvaspilsētas, kas atrodas no jums vairāk nekā 2000 kilometru attālumā, es vēlos Latvijas vārdā izteikt pateicību Eiropas Komisijai, Nīderlandes valdībai un visiem, kas piedalījās šīs konferences sarīkošanā.
Es sākšu ar premisu, ka informācijas sabiedrības tehnoloģijām, ja tās izmanto saprātīgi un konstruktīvi, ir liels potenciāls, kas var paaugstināt labklājību, drošību un cilvēku dzīves kvalitāti Eiropā un visā pasaulē.
Runājot konkrētāk, Eiropas IST (informācijas sabiedrības tehnoloģiju) nepārtraukta attīstība ir ļoti svarīga Lisabonas “Agenda 2000” īstenošanai, lai panāktu ekonomikas, sabiedrības un vides atjaunošanos ES valstīs. Nepārtrauktai inovāciju paplašināšanai IST jomā visu laiku jābūt prioritātei, lai nodrošinātu Eiropas ilgtermiņa ekonomisko izaugsmi un konkurētspēju.
Lai to sasniegtu, ir jāizpilda vairāki priekšnoteikumi, sākot ar to, ka katras Eiropas valsts valdībai ir jāasignē iepriekš paredzēts noteikts minimums no iekšzemes kopprodukta zinātnei un pētniecībai, kā arī jāapvieno ES dalībvalstu resursi pētniecības projektu īstenošanai plašākā, Eiropas mērogā. Paneiropeiskie projekti noteikti būs daudz efektīvāki nekā atsevišķu valstu projekti, bet tie prasa, lai Eiropas valstis radītu efektīvus mehānismus koordinācijas uzlabošanai un kopīgu prioritāšu noteikšanai.
Otrs priekšnoteikums paneiropeiskas zināšanu sabiedrības radīšanai ir tehnoloģijas izmantošana ekonomiski dzīvotspējīgos projektos. Investīcijām pētniecībā kādā atskaites punktā ir jādod rezultāti un jārada jauni tehnoloģiju pielietojumi, kas var kļūt par bagātības ģenerēšanas instrumentiem. Ideālā gadījumā šādu tehnoloģiju pielietojumiem ir jāietekmē visas ekonomikas jomas, tai skaitā sabiedriskās institūcijas, privātuzņēmumi, gan lieli, gan mazi, kā arī individuālās mājsaimniecības. Lai tehnoloģiju pielietojums būtu maksimāli efektīvs, ir jānostiprina sadarbība starp zinātniekiem un ražošanu, kā arī jāveido elastīgas partnerattiecības starp valdības institūcijām un privāto sektoru.
Trešais fundamentālais zināšanu sabiedrības pīlārs ir izglītība. Izglītības programmas un personāla izglītošana ir nepieciešama, pirmkārt, lai varētu nodrošināt kvalificētu un talantīgu pētnieku resursus; otrkārt, lai būtu kvalificēts darbaspēks, kas spēj ražot nepieciešamos IST komponentus un radīt atbilstošas programmatūras; treškārt, lai iedzīvotāji apgūtu datorlietošanas prasmes un varētu izmantot to tehnisko resursu priekšrocības, kas ir radīti, lai sabiedrība tos izmantotu.
Šie trīs pīlāri, kur ietilpst pētniecība, tehnoloģiju ieviešana un izglītība, būs ļoti svarīgi, lai radītu īstu zināšanu sabiedrību un paaugstinātu Eiropas konkurētspēju pasaulē. Eiropa spēs spēlēt vadošo lomu pasaulē, pēc kā tiecas, ja tā spēs veidot kopīgu vīziju un mobilizēt savus spēkus, izmantojot integrācijas stratēģiju.
Mērķtiecīgs IST talantu un cilvēku resursus mobilizācijas process ES jaunākajās dalībvalstīs varētu dot samērā lielu ieguldījumu, lai samazinātu ienākumu atšķirību “vecajā” un “jaunajā” Eiropā.
Dāmas un kungi!
Saskaņā ar Ekonomiskās analīzes biroja un ASV Darbaspēka statistikas biroja datiem, produktivitātes palielināšanās par vienu procentu gada laikā nodrošina divkāršu dzīves līmeņa paaugstināšanos katros 70 gados. Ja tas tā ir, produktivitātes palielināšanās par trīs procentiem gada laikā varētu nodrošināt divkāršu dzīves līmeņa paaugstināšanos vienas paaudzes laikā. Agrākajām austrumu bloka valstīm tie nav tukši sapņi. Mums ir jāatgūst zaudētie gadi, un mēs nevēlamies, lai vairākas paaudzes nīkuļotu, cenšoties panākt pārējo Eiropu.
Tā kā investīcijas IST paaugstina produktivitāti, daudzas pasaules valstis, ieskaitot Viduseiropas un Austrumeiropas valstis, liek lielas cerības uz saviem IST sektoriem kā galvenajiem dzinējspēkiem, lai nodrošinātu ekonomisko izaugsmi. Kaut gan Latvija tikai nesen pievienojās ES, mana valsts jau vairākus gadus ir iekļāvusies ES IST zinātniskajā sabiedrībā. Tā ir iekļāvusies arī jaunajā Baltijas informācijas sistēmu klasterī, kur būs iesaistīti vairāk nekā 300 uzņēmumi un nevalstiskās organizācijas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Baltkrievijas. Šajos uzņēmumos ir nodarbināti apmēram 30 000 cilvēku, un to apgrozījums 2003.gadā bija vairāk nekā 2,2 miljardi eiru. Atbilstoši Lisabonas izvirzītajiem kritērijiem manas valsts mērķis ir nodrošināt, lai līdz 2010.gadam Baltijas jūras reģions kļūtu par vadošo programmatūru eksportētāju un integrētu, kā arī atsevišķu pakalpojumu sniedzēju Eiropā.
Dāmas un kungi!
Mūsu visu galvenajai prioritātei ir jābūt cīņai pret ekonomisko nevienlīdzību pasaulē. Mūsu postindustriālajai sabiedrībai pārtopot par informācijas un zināšanu sabiedrību, e- iekļaušana, e- mācīšanās, e- veselības aizsardzība, e- pārvalde un e- sadarbība vispār ir tikai daži piemēri tehnoloģiju pielietojumam, kas mazāk nodrošinātām iedzīvotāju grupām, sevišķi attīstības valstīs, dotu iespējas izmantot informācijas sabiedrības priekšrocības. Lai solījumi piepildītos un tiktu sasniegts progress, visām ES dalībvalstīm būs jāpieliek kopīgas pūles.
Latvija ir gatava sniegt savu ieguldījumu, lai samazinātu digitālo plaisu, kas pastāv ne tikai starp attīstītām un attīstības valstīm, bet arī katrā sabiedrībā, gan attīstītās, gan attīstības valstīs. Latvija aktīvi darbojas ANO informācijas sabiedrības pasaules sammitā un uzskata par pagodinājumu uzticēto pienākumu vadīt šī sammita otrā posma, kas notiks Tunisā 2005.gada novembrī, sagatavošanas komiteju. Tunisas sammitam izvirzītie uzdevumi ir ļoti lieli, sevišķi interneta pārvaldes un finanšu mehānismu jautājumos, lai samazinātu digitālo plaisu. Šādiem sammitiem ir jākļūst par neatņemamu sastāvdaļu starptautiskās sabiedrības centienos izskaust nabadzību, kā tas ir formulēts tūkstošgades attīstības mērķprogrammā, kas ir jāpabeidz līdz 2015.gadam. Strādājot kopā un izmantojot tehnoloģiju un inovāciju sniegtās priekšrocības, mēs varam šos mērķus sasniegt un, iespējams, pat pārsniegt.
Es aicinu ES dalībvalstu valdības pielikt pūles, lai nodrošinātu šī sammita Ženēvas posmā sasniegto pozitīvo rezultātu saglabāšanu un papildināšanu ar jaunu politisko apņemšanos un praktiskiem pasākumiem Tunisā nākamajā gadā.
Es patiesi ceru, ka šodienas konference palīdzēs ģenerēt jaunas idejas, kas varētu sekmēt IST attīstību mūsu sabiedrības labā.
Es novēlu jums visiem panākumus konferences darbā!

“LV” (Gunta Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas