Jauni vēstnieki Latvijā
Krievijai
Viktors Kaļužnijs Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Vakar, 16. novembrī, savu
akreditācijas vēstuli Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai
iesniedza Krievijas Federācijas ārkārtējais un pilnvarotais
vēstnieks Latvijā Viktors Kaļužnijs.
Sarunas laikā pēc akreditācijas ceremonijas vēstnieks nodeva
prezidentei rakstisku Krievijas prezidenta Vladimira Putina
apsveikumu Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā.
Viktors Kaļužnijs dzimis 1947. gadā. 1970. gadā beidzis Ufas
Naftas ieguves institūtu. Diplomātiskajā dienestā kopš 2000.
gada, kad tika iecelts par Krievijas Federācijas ārlietu ministra
vietnieku. Bijis Krievijas Federācijas prezidenta īpašais
pārstāvis Kaspijas jūras tiesiskā statusa noregulēšanas
jautājumos. Pārvalda krievu un angļu valodu. Precējies, ģimenē
divi dēli.
Rumānijai
Joans Petru Kordoss Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Vakar Vaira Vīķe-Freiberga Rīgas
pilī pieņēma arī Rumānijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstnieka
Latvijā Joana Petru Kordosa (Ioan-Petru Cordos)
akreditācijas vēstuli. Pēc tam mūsu Valsts prezidente ar
vēstnieku pārrunāja abu valstu un reģionu iekšpolitikas
aktualitātes. Abas puses pauda prieku, ka ir partneres NATO, un
vēstnieks izteica cerību, ka abas valstis būs partneres arī
Eiropas Savienībā. Valsts prezidente sarunā izteica Latvijas
gatavību palīdzēt Rumānijai ar savu pieredzi, kas iegūta ES
iestāšanās sarunās.
Vēstnieks ielūdza Valsts prezidenti vizītē apmeklēt
Rumāniju.
Joans Petru Kordoss dzimis 1941. gada 13. augustā. 1964. gadā
beidzis Juridisko fakultāti. 1966. gadā pēc Juridiskās fakultātes
aspirantūras beigšanas sācis strādāt Rumānijas ārlietu dienestā.
Strādājis Rumānijas vēstniecībās Itālijā un Francijā, bijis
Ārlietu ministrijas departamenta direktors un ģenerāldirektors,
pēc tam Rumānijas vēstnieks Ungārijā. Pašlaik Rumānijas vēstnieks
arī Lietuvā ar rezidenci Viļņā. Pārvalda rumāņu, angļu un franču
valodu. Precējies, ģimenē viens bērns.
Mali
Brehima Sire Traore Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
Otrdien, 16. novembrī, Vaira
Vīķe-Freiberga pieņēma arī Mali Republikas ārkārtējā un
pilnvarotā vēstnieka Brehimas Sires Traores (Brehima Sire
Traore) akreditācijas vēstuli.
Valsts prezidente pauda prieku saņemt akreditācijas vēstuli no
pirmā Mali vēstnieka Latvijā, jo šis fakts paver jaunu lappusi
abu valstu diplomātiskajās attiecībās. Prezidente atzīmēja, ka,
pateicoties modernajām tehnoloģijām, ģeogrāfiskais attālums vairs
nav šķērslis valstu un visdažādākā veida un līmeņu sadarbībai.
Puses pārrunāja aktuālos jautājumus abās valstīs un reģionos, kā
arī sadarbības iespējas, kas paveras, darbojoties
starptautiskajās organizācijās. Arī sadarbojoties ar Latviju kā
Eiropas Savienības dalībvalsti.
Brehima Sire Traore dzimis 1944. gada 3. martā Kati. 1969. gadā
beidzis kara skolu Kati, no 1970. gada papildinājis militāro
izglītību un pieredzi PSRS iznīcinātāju aviācijas bāzēs Frunzē un
Krasnodarā. 1982. gadā beidzis PSRS bruņoto spēku ģenerālštāba
kara skolu Kijevā. 1988. gadā beidzis augstāko kara skolu
Francijā, 1996. gadā – Francijas Augstāko aizsardzības
institūtu. 1996. gadā ieguvis brigādes ģenerāļa, bet 2000. gadā –
divīzijas ģenerāļa pakāpi. Apbalvots ar Mali, Francijas un
Krievijas ordeņiem. Šogad jūlijā ievēlēts par Krievijas
Federācijas Drošības, aizsardzības un sabiedriskās kārtības
akadēmijas akadēmiķi. Bijis Mali gaisa spēku ģenerālštāba
priekšnieka vietnieks, valsts sekretārs iekšējās drošības
jautājumos, Mali teritoriālās administrācijas ministrs un armijas
ģenerālinspektors. 2000. gadā iecelts par Mali prezidenta īpašo
pārstāvi Gvinejā-Bisau.
Pašlaik ir Mali Republikas vēstnieks Krievijas Federācijā ar
rezidenci Maskavā.
Jānis Ūdris,
“LV”
janis.udris@vestnesis.lv
,
sadarbībā ar Valsts prezidenta preses dienestu