Par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas sadarbību

Debates: 2004.gada 17.novembris

Pēc balsojuma par rezolūciju un pirms balsojuma par Eiropas Parlamenta atbalstu jaunajai Komisijai vārds tika dots Eiropas Komisijas prezidentam Žozē Manuelam Barrozu.

Savā uzrunā Žozē Manuels Barrozu apstiprināja, ka līdzās Komisijas kolēģijas atbildībai katrs komisārs ir personīgi atbildīgs par savu profesionālo darbību. Ž.Barrozu paskaidroja, ka Eiropas Konstitūcija ieviesīs procedūru, kas atļaus komisārus nomainīt, bet iesākumā viņš domā, ka katram komisāram, kurš tiek nomainīts, pirms darba uzsākšanas ir jāstājas attiecīgās Parlamenta komitejas priekšā. «Ja mana komanda tiks pārveidota vai notiks portfeļu maiņa, tad komisāri nevarēs uzsākt darbu, pirms nebūs tikušies ar attiecīgo EP komiteju,» teica Ž.M.Barrozu. Arī interešu konflikta gadījumā Komisijas priekšsēdētājs solījās veikt nepieciešamās izmaiņas. Runājot par Komisijas darba plānošanu, Ž.Barrozu informēja: «Kā jau es to norādīju jūlijā, ir nepieciešams stiprināt Komsijas darba stratēģisko plānošanu. (2005.gada) janvārī es iesniegšu projektu par piecu gadu darbības plānu (..), decembrī es uzklausīšu Eiropas Parlamenta debates par šo tēmu un, izstrādājot savu priekšlikumu, ņemšu vērā jūsu viedokli.» Ž.M. Barrozu arī pauda vēlmi attīstīt labāku sadarbību starp Eiropas iestādēm, īpašu uzmanību pievēršot informācijas apmaiņai ne tikai starp institūcijām, bet arī sabiedrības informēšanai.
«Pēdējās nedēļās mēs esam piedzīvojuši Eiropas demokrātijas sanitāro tīrīšanu,» runas noslēgumā teica EK prezidents,» mēs darījām zināmu šo demokrātisko procesu Eiropas pilsoņiem, un viņi jūt, ka Eiropas institūcijas šī procesa rezultātā ir kļuvušas stiprākas.»

Eiropas Tautas partijas līderis Hanss Gerts Peterings (PPE/DE; no Vācijas) apliecināja, ka «pieņemtā rezolūcija stiprinās Eiropas parlamentarizācijas procesu». Ņemot vērā dažu valdību nostāju, Eiropas Parlamentam un Eiropas Komisijai jāuztver vienam otrs kā partneri, un «mūsu frakcija vienmēr būs Komisijas pusē». H.Peterings pauda apmierinājumu par to, ka Ž.M.Barrozu pieļauj iespēju pārskatīt un atjaunināt Komisijas un Eiropas Parlamenta Attiecību pamatnolīgumu. «Ja Eiropas Parlaments izvēlas noraidīt kādu komisāra amata kandidātu, tad tas ir jānomaina, un, ja maiņa tiek atteikta, tad mums jāsaņem paskaidrojumi, kāpēc. (..) Jūsu komandā nevienā brīdī nedrīkst strādāt tāds komisārs, kas nav uzklausīts Eiropas Parlamentā.» Noslēgumā deputāts atzīmēja, ka Parlaments janvārī nopietni izvērtēs Barrozu piedāvāto Komisijas stratēģijas programmu nākamajiem pieciem gadiem.

Sociāldemokrātu līderis Eiropas Parlamentā Mārtins Šulcs (PSE; no Vācijas) uzsvēra, ka «Eiropas Parlaments pēdējo trīs nedēļu laikā ir izcīnījis savas tiesības», tā ir cīņa par demokrātiskas Eiropas attīstību, cīņa pret izpildvarām, valdībām, un, «ja mēs šo cīņu veicam veiksmīgi, tad pilsoņu uzticība Eiropas Parlamentam vairojas». M.Šulca grupa uzskata, ka «abas institūcijas – Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija – no šī procesa ir izgājušas stiprākas.» Vēršoties pie Ž.M.Barrozu, grupas līderis teica: «Jums bija iespēja veikt pārmaiņas Komisijā un skaidri pateikt valdībām, ka par katru kandidātu, kas tiks piedāvāts, jums būs jāmaksā politiskā cena.» M.Šulcs vēlreiz uzsvēra, ka «šis Parlaments iestājas par civilo pamatvērtību aizstāvēšanu Eiropas Savienībā. Pie tām pieder katra cilvēka runas brīvība un arī Eiropas Parlamenta tiesības nolemt, kuri cilvēki nonāk izpildvarā». Noslēgumā M.Šulcs precizēja, ka lielākā daļa viņa grupas deputātu atbalstīs Barrozu sastādīto Komisiju.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas līderis Greiems Vatsons (ALDE; no Lielbritānijas) teica, ka deputātu vidū arvien pastāv bažas par Ž.M.Barrozu spējām saprast Eiropas Parlamentu. «Es biju pārsteigts, kad jūs teicāt, ka politiskās grupas jums ir sapinušas rokas, bet tās patiesībā tika sapītas Romā, Budapeštā un Hāgā,» teica G.Vatsons un norādīja, ka tas nav Eiropas Parlaments, kas ierobežo Barrozu rīcības brīvību, bet gan valdības. Tāpat G.Vatsons uzsvēra Parlamenta tiesības uzraudzīt Eiropas Komisijas darbu.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vadītājs Daniels Kons-Bendits (Verts/ALE; no Vācijas) atgādināja, ka Eiropas Parlaments bija spējīgs parādīt, ka deputāti spēj saliedēt savus spēkus un ieņemt kritiskāku nostāju attiecībā uz Ž.M.Barrozu Komisijas priekšlikumu, nekā to vēlējās EP lielās grupas, «taču pēkšņi mēs ieraudzījām, ka viss, ko esam teikuši, kritizējot Komisiju, būs spēkā tikai uz pusi». D.Kons-Bendits atgādināja, ka savā jūlija runā Ž.M.Barrozu uzsvēra, ka viņš pretosies Ž.Širaka un G.Šrēdera spiedienam, tomēr «šodien viņš mums saka – es darīšu visu, ko grib Harijs Poters, proti, Balkenendes kungs». Šeit deputāts asi kritizēja faktu, ka Nēlī Krūsa-Smita arvien paturējusi konkurences portfeli.

Runājot Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas vārdā Francisks Vurcs (GUE/NGL; no Francijas) teica, ka atbalsts Barrozu sastādītajai Komsijai tikai noslēpj krīzi, nevis to risina. Vēršoties pie Barrozu, Vurcs atzīmēja, ka «Barrozu kunga drosme veidot Komisiju no jauna ir augsti vērtējama», bet tā ir neproduktīva, ja ņem vērā, ka iekšlietu un drošības portfelis ir ticis atkal tās valdības pārstāvim, kuram šajā jomā ir vismazākie nopelni. Franciska Vurca vadītā grupa šai Komisijai neuzticas, un viņi balsos pret tās apstiprināšanu.

Naidžels Faredžs (IND/DEM; no Lielbritānijas) no Neatkarības un demokrātijas grupas kritizēja Barrozu Komisiju, izvirzot apsūdzību vairākiem komisāriem saistībā ar viņu pagātni. N.Faredžs teica, ka pat tad, ja Komisija būtu ļoti kompetenta, viņa grupa arvien balsotu pret to, jo Komisija ir Eiropas integrācijas dzenulis, tā izstrādā likumdošanu, kas kaitē uzņēmumu interesēm un iemieso visu, kas Eiropai kaitīgs. Deputāts runāja par 20 komisāru «neaptveramo iedomību», jo viņi gribējuši ieviest Konstitūciju vēl pirms tās ratifikācijas. Visi grupas deputāti balsos pret Komisiju.

Nāciju Eiropas grupas vārdā Braeins Krovlijs (UEN; no Īrijas) apsveica Barrozu kunga apņemšanos nostiprināt EP un Eiropas Komisijas sadarbību. Viņš lūdza savus kolēģus neizmantot gadījumu un diskusijās par Komisiju nerisināt savas vietējās cīņas. «Laiks ķerties pie darba,» teica V.Krovlijs, «pats svarīgākais ir tas, ka cilvēki šajā Komisijā noliek ideoloģijas malā» un strādā visu eiropiešu labā. Krovlija grupa atbalsta Barrozu izveidoto Komisiju.

Žans Marī-Lepēns (NI; no Francijas), pārstāvot no politiskajām grupām neatkarīgos deputātus, teica, ka viņš aizstāvēs savus pilsoņus no Eiropas supervalsts izveidošanās un iestāsies pret Turcijas līdzdalību ES. Viņš balsos pret Komisiju.
Eiropas Tautas partijas grupas, Sociāldemokrātu grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kā arī Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas līderi diskusijas beigās nosodīja Naidžela Faredža apsūdzības attiecībā uz atsevišķiem komisāriem. N.Faredža kungs teica, ka, ja dokumenti, uz kuriem viņa izvirzītās apsūdzības ir balstītas, izrādīsies nepatiesi, viņš atvainosies un tās atsauks.

Eiropas Parlamenta Masu saziņas līdzekļu direktorāta preses dienests