Savā vastī un ar savu valsti un tautu
Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Ministru prezidents Indulis Emsis ar ziediem devās pie Brīvības pieminekļa Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Valsts svētku diena atnāca ar
sniegu. Baltu un negaidītu. Vai debesis mums ar to gribēja kaut
ko vēstīt? Un, ja gribēja, tad ko tieši?
Vai to, ka šī dzīve ir daudz gaišāka un vienlaikus arī saltāka,
nekā mums liekas?
Bet varbūt to, ka šajā skrejošajā laikā darbdienas nedrīkst
iznīcināt svētkus. Pat tad, ja tajās darbdienās ir sasniegts tik
daudz un Latvija kā valsts savā astoņdesmit sestajā gadadienā ir
pavisam citā situācijā, nekā tā bija pirms gada – astoņdesmit
piektajā. Gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski.
Vai mēs to apzināmies?
Un, ja apzināmies, tad lepojamies vai nožēlojam šīs
pārmaiņas?
Tie ir jautājumi, uz kuriem nevar atbildēt nedz skrejošās
darbdienās, nedz smejošās brīvdienās. Tie ir jautājumi par mums
pašiem. Par mūsu vietu šajā zemē un šajā valstī. Par to, kurš
kuram vairāk nepieciešams un kurš kuram vairāk spēj dot.
Nē, tas nav jautājums par to, kurš kuram vairāk parādā – valsts
cilvēkam vai cilvēks valstij. Bet, ja kāds grib, var jautāt arī
tā. Tomēr tad jau būsim pārkāpuši robežu no svētkiem atpakaļ
ikdienā. Tajā ikdienā, kas pēdējā laikā tik uzbāzīgi mēģina mūs
padarīt par dzīves patērētājiem, par tās lietotājiem un
baudītājiem. Tajā ikdienā, kas, mēģinot mazināt mūsu darbdienas
nogurumu ar izklaidi un bezgaldaudzām reālām vai visbiežāk tikai
iluzorām iespējām, patiesībā spiež mūs pie zemes. Arvien zemāk un
zemāk. Spiež pie zemes, nevis ceļ debesīs.
Jo debesīs celt var vienīgi svētki. Svētki līdz ar to
neatkārtojamo sajūtu, ka tu esi šiem svētkiem piederīgs. Tāpat kā
piederīgs šai valstij un tautai.
Tikai svētki tā pa īstam spēj apvienot domas ar jūtām. Tikai
svētki tā pa īstam spēj vienot pagātni ar šodienu. Un tikai
svētki spēj apvienot sapņus ar rītdienu. Tāpat kā visu pārējo, ko
nespēj vienot ikdiena.
Tie ir svētki, kas arī mūs pašus padara gaišākus un
cēlākus.
…Izdzisa pēdējās salūta raķetes virs Daugavas, bet sniegs arvien
turpināja krist.
Un debesis, debesis visu laiku mums spītīgi gribēja kaut ko
pavēstīt.
Aivars Kļavis,
“LV”
aivars.klavis@vestnesis.lv
Parādē soļoja arī
karavīri, kas piedalījušies starptautiskās misijās;
ārvalstu diplomāti un Saeimas deputāti pie Brīvības
pieminekļa. |
||
Saeimas svinīgā sēde Foto: Arnis Blumbergs, “LV” |
Svētki pulcēja un vienoja visdažādāko paaudžu cilvēkus Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
|
Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |
||
Svētku salūts virs Vecrīgas Foto: Māris Kaparkalējs, “LV” |