Lai bērni neietu bojā, ieslēgti ugunī

Trīs bērnu bojāeja pirmdien ugunsgrēkā Limbažu rajonā kārtējo reizi apliecinājusi bēdīgo patiesību – mazo atstāšana bez uzraudzības plus nevēlamu apstākļu sakritība summējas traģēdijā.

Viens no šogad postošākajiem ugunsgrēkiem, pie kā vainojami nepieskatīti bērni, bija plašā degšana Kuldīgas centrā 12.aprīlī. Izraisot degšanu kādā šķūnītī, divi 13 un 14 gadus veci zēni kopumā radīja postījumus deviņās pilsētas centra ēkās, par laimi, bez cilvēku upuriem Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Ugunsgrēks, kurā gāja bojā trīs bērni vecumā no diviem līdz četriem gadiem, 15.novembrī izcēlās Limbažu rajona Skultes pagasta Dzintriņu mājās. Izglābt izdevās šogad dzimušu zīdaini, kas degšanas brīdī atradies citā istabā. Ģimene, kurā līdz aizvadītajai pirmdienai bija astoņi bērni, kā atzīst vietējā pašvaldība, nav uzskatāma par nelabvēlīgu. Taču notikušā apstākļi, kā vēsta ugunsdzēsēju rīcībā esošā informācija, liecina par pieaugušo nolaidību, jo bērni bija atstāti mājās vieni. Liktenīga izrādījusies viņu ieslēgšana istabā – mazuļi centušies izkļūt no degošās telpas, taču nav spējuši. Kā aizdegšanās iemesli tiek minēti bērnu centieni iekurt krāsni vai rotaļas ar uguni. Proti, kurtuvē bijušas divas jaunas pagales, kas liek domāt, ka bērni mēģinājuši atdarināt pieaugušos, turpat atrasti arī sērkociņi, ar kuriem, iespējams, notikusi spēlēšanās gultā.
Uzraudzības trūkums raksturo visus ugunsgrēkus, kuros cietuši vai gājuši bojā bērni, atzīst Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses un sabiedrisko attiecību nodaļas priekšniece Solveiga Smiltene, taču tam ir arī tiešie iemesli. Biežākie saistīti ar pieaugušo nolaidību – nevērīga smēķēšana, apkures ierīču ekspluatācijas pārkāpumi un pašu pieaugušo nepareiza rīcība ugunsgrēka brīdī. Nereti viss iepriekšminētais saistīts ar alkohola lietošanu. Vairākos gadījumos, arī pēdējo gadu laikā, kad ugunsgrēkos gājuši bojā bērni, viņi nav spējuši izkļūt no degošas telpas.

Nolaidība, smēķēšana, ieslēgšana

Kopumā šogad ugunsgrēki prasījuši deviņu bērnu dzīvības, informē S.Smiltene. 23.janvārī Rīgā, Dārziņos, Ābeļu ielā 48, ugunsgrēks izcēlās no bojātas krāsns. Bojā gāja 36 gadus vecs vīrietis un deviņgadīgs zēns. 30.janvārī Kuldīgas rajona Rendas pagasta Kārklu mājās, rotaļājoties ar uguni pie iekurtas plīts, dūmos nosmaka un apdega trīsgadīgs zēns, kurš bija atstāts bez uzraudzības. Viņš glābiņu bija meklējis mātes gultā. 14.aprīlī Bauskas rajona Iecavas novada Lazdu mājās izcēlās ugunsgrēks no paštaisītas un bez uzraudzības atstātas plīts. Gāja bojā 15 gadus veca meitene, kas nespēja izkļūt no ēkas. 7.jūlijā Krāslavas rajona Asūnes pagastā piecgadīga meitene gāja bojā pieaugušo nevērīgas smēķēšanas radītā ugunsgrēkā. 19.jūlijā Rīgā, Blaumaņa ielā 27, no paviršas rīcības ar uguni izcēlās degšana, kurā dzīvību zaudēja četrgadīgs zēns. 1.septembrī Valmieras rajona Kocēnu pagasta Kreiļkalnos, spēlējoties ar sērkociņiem, ugunsgrēku izraisīja un bojā gāja divgadīgs zēns.
Viens no pēdējos gados upuru skaita ziņā lielākajiem ugunsgrēkiem, kuros bojā gājuši bez uzraudzības atstāti bērni, notika pērn maijā Valmieras rajona Bērzainē. Toreiz dūmos nosmaka vienas ģimenes četri bērni vecumā no viena līdz pieciem gadiem, viņi nebija spējuši izkļūt no ēkas.
Laikā no 1997.gada, kā liecina VUGD dati, ugunsgrēkos ik gadu bojāgājušo bērnu skaits svārstās no 8 līdz 12. Vislielākais ugunsnelaimēs bojāgājušo bērnu skaits gadā – 42 –, kā atceras S. Smiltene, reģistrēts vēl padomju laikā. Taču toreiz dzimstība bijusi apmēram uz pusi augstāka nekā šobrīd. Turklāt ievērojamo bērnu upuru daudzumu noteicis arī salīdzinoši lielais tā saukto daudzbērnu ģimeņu īpatsvars, kad, ugunsgrēkam izceļoties šādas ģimenes mājoklī, traģiskā statistika varēja papildināties ar vairākām dzīvībām uzreiz. Arī toreiz bērni bieži atstāti bez uzraudzības. “Padomju laikā mātei vajadzēja pamest bērnus, lai pildītu slaucējas pienākumus kolhozā, bet tagad tas notiek vecāku dzeršanas dēļ. Rezultāts attiecībā pret bērnu pieskatīšanu toreiz un tagad – viens un tas pats,” atzīst S. Smiltene.

Trūkst zināšanu

Tā kā ugunsnelaimes bieži izceļas, bērniem cenšoties atdarināt pieaugošos rīcībā ar uguni, speciālisti ieteic ar to rēķināties. Pirmkārt, neturēt aizdedzināšanas līdzekļus pieejamās vietās, lai atdarināšanas centieni vispār nebūtu iespējami, otrkārt, atcerēties, ka bērni atdarina arī pieaugušo paradumus. Ja vecāki nevērīgi izsviež sērkociņus vai cigaretes, šo pašu attieksmi ielāgos arī bērns.
Kā cits būtisks faktors tiek atzīmēts tas, ka zināšanu par pareizu rīcību ugunsgrēka gadījumā trūkst gan bērniem, gan viņu vecākiem, kuri dažkārt pat nezina, ka šādos gadījumos jāzvana glābšanas dienestam pa tālruni 112 vai 01. VUGD mājas lapā http://www.ugdd.lv, sadaļā “Kā pareizi glābties ugunsgrēkā”, kas ilustrēta bērnam saprotamā veidā, iezīmēti četri katrā ģimenē pārrunājami rīcības pamatprincipi: “Neapjukt. Piedūmotā telpā nomesties rāpus un mēģināt izkļūt no tās. Ja aizdedzies apģērbs, degošo vietu piespiest pie zemes vai uzmest tai blīvu audumu. Ja esat augstāk par pirmo stāvu, nelēkt pa logu, bet aizvērt telpas durvis, lai neradītu caurvēju, atvērt logu, saukt palīgā.”
Diemžēl prakse liecina, ka bieži, mājoklī izceļoties degšanai, bērni nevis cenšas izkļūt no telpas un pievērst sev līdzcilvēku uzmanību, bet gan bailēs no liesmām un iespējamā soda palien zem gultas vai segas. Tādēļ jo svarīgi bērniem paskaidrot: ja izceļas nelaime, nebaidies no nepatikšanām, bet dari visu, lai glābtu sevi un citus.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv  

Uzziņai:

Katru gadu 2 – 3% ugunsgrēku izceļas pēc bērnu rotaļām ar uguni. Savukārt neuzmanīga rīcība ar uguni, (pie tās pieskaitāma arī bēdīgi slavenā smēķēšana alkohola reibumā) no pērn reģistrētajiem 10 574 ugunsgrēkiem bija 72%; 2002.gadā – attiecīgi 11 620 un 74.