Latvijas Bankas padomes lēmums Nr.115/7

Rīgā 2004.gada 11.novembrī

Par “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izstrādes ieteikumu uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) un komersantiem, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu” apstiprināšanu

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Apstiprināt “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izstrādes ieteikumus uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) un komersantiem, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu” (pielikumā).

2. Noteikt, ka uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) un komersantiem, kuriem izsniegta ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanas un pārdošanas licence, līdz 2005.gada 31.janvārim jāpārskata aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūras atbilstoši 1.punktā minētajiem ieteikumiem.

3. Atcelt Latvijas Bankas padomes 2001.gada 15.novembra lēmumu Nr.90/10 “Par “Aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identifikācijas procedūru izstrādes ieteikumu valūtas maiņas uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām)” apstiprināšanu”.

4. Noteikt, ka 1. un 3.punkts stājas spēkā ar 2004.gada 1.decembri.

Latvijas Bankas prezidents I. Rimšēvičs

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izstrādes ieteikumi uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) un komersantiem, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas izstrādes ieteikumi uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) un komersantiem, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu” (tālāk tekstā— ieteikumi) sagatavoti saskaņā ar Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Banku”, likumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (tālāk tekstā — likums) un citiem normatīvajiem aktiem.

1.2. Ieteikumi nosaka pamatprincipus, kas uzņēmējsabiedrībām (komercsabiedrībām) un komersantiem, kuri nodarbojas ar ārvalstu valūtu skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu (tālāk tekstā — uzņēmums), jāņem vērā, izstrādājot un dokumentējot iekšējās kontroles procedūras nolūkā identificēt klientus un patiesos labuma guvējus, kā arī atklāt aizdomīgus un neparastus finanšu darījumus, ņemot vērā klientu darbības specifiku, lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

1.3. Patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kurai faktiski (tieši vai pastarpināti) pieder uzņēmuma klients — cita juridiskā persona — vai kura to tieši kontrolē vai cita fiziskā persona, kuras interesēs tiek veikts darījums.

1.4. Neparasts finanšu darījums — darījums, kura pazīmes noteiktas Latvijas Republikas Ministru kabineta 20.03.2001. noteikumos Nr.127 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību” (tālāk tekstā — noteikumi).

1.5. Aizdomīgs finanšu darījums — darījums, kura pazīmes neatbilst noteikumos noteiktajām pazīmēm, taču citu apstākļu dēļ rada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

1.6. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēma (tālāk tekstā — IKS) ir klientu, patieso labuma guvēju, kā arī aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu identificēšanas, vērtēšanas, dokumentēšanas, ziņošanas un citu pasākumu kopums, kuri veikti saskaņā ar uzņēmuma iekšējiem normatīvajiem dokumentiem un kuru mērķis ir nodrošināt uzņēmuma darbību tā, lai uzņēmuma vadībai būtu pamatota pārliecība, ka uzņēmums ir nodrošināts pret risku tikt iesaistītam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā.

2. Pamatprincipi

2.1. Lai izpildītu likuma prasības un mazinātu iespēju uzņēmumam sniegt pakalpojumus klientiem, kas varētu būt iesaistīti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas darījumos un terorisma finansēšanā, uzņēmumam jāizstrādā un jādokumentē IKS, kas jāapstiprina uzņēmuma pārvaldes institūcijai.

2.2. IKS jāsatur šādi elementi:

2.2.1. klienta un patiesā labuma guvēja identifikācija;

2.2.2. aizdomīgu un neparastu finanšu darījumu konstatēšana;

2.2.3. atturēšanās no aizdomīgu finanšu darījumu veikšanas kārtība;

2.2.4. ziņošana par klienta un patiesā labuma guvēja aizdomīgiem un neparastiem finanšu darījumiem un attiecīgo dokumentu glabāšana.

2.3. Klienta un patiesā labuma guvēja identifikācija:

2.3.1. uzņēmumam jābūt rakstiskai procedūrai, kurā noteikta klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas kārtība;

2.3.2. identificējot klientu, uzņēmumam jāpārliecinās, vai klients veic darījumu savā vai patiesā labuma guvēja uzdevumā, kā arī jānokopē klienta un, ja iespējams, patiesā labuma guvēja identifikācijas dokumenti;

2.3.3. jāpārbauda Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (tālāk tekstā — Kontroles dienests) sūtītie saraksti un cita pieejamā informācija, lai pārliecinātos, ka klients vai patiesā labuma guvējs nav saistīts ar terorismu vai naudas atmazgāšanu;

2.3.4. konstatējot, ka klients ir juridiskā persona, uzņēmumam, ja iespējams, jānoskaidro un jādokumentē fiziskās personas, kurām faktiski pieder vairākums uzrādītāja akciju.

2.4. Izstrādājot IKS, uzņēmumam jānorāda pazīmes, kas piemīt aizdomīgam vai neparastam finanšu darījumam.

2.4.1. Finanšu darījums ir aizdomīgs, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

2.4.1.1. klients veic lielu skaitu maza apjoma identisku darījumu, kas liek domāt par apzinātu izvairīšanos no tāda darījuma veikšanas, kurš atbilst neparasta finanšu darījuma pazīmēm;

2.4.1.2. darījums ir saistīts ar citu aizdomīgu finanšu darījumu, par kuru uzņēmums jau ziņojis Kontroles dienestam;

2.4.1.3. klients nervozē bez redzama iemesla;

2.4.1.4. klientam ir pavadītāji, kas viņu vēro;

2.4.1.5. klients atnes naudu, ko viņš nav saskaitījis;

2.4.1.6. uzņēmumam radušās aizdomas par klienta vai patiesā labuma guvēja iespējamo saistību ar terorismu, kaut arī viņš nav iekļauts Kontroles dienesta sūtītajā teroristu sarakstā un par viņiem uzņēmums nav iepriekš ziņojis Kontroles dienestam;

2.4.1.7. uzņēmums no Kontroles dienesta vai citas tiesībsargājošās institūcijas saņēmis ziņas par klienta vai patiesā labuma guvēja aizdomīgumu;

2.4.1.8. uzņēmumam rodas aizdomas, ka darījumā izmantots viltots dokuments;

2.4.1.9. citos IKS noteiktajos gadījumos.

2.4.2. Finanšu darījums ir neparasts, ja tas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:

2.4.2.1. klients pērk no uzņēmuma vai pārdod uzņēmumam valūtu par summu, kuras ekvivalents ir 5000 latu un vairāk;

2.4.2.2. klients vai patiesā labuma guvējs tiek turēts aizdomās par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā, ir iekļauts Kontroles dienesta sūtītajā teroristu sarakstā, un par viņu uzņēmumu informējis Kontroles dienests;

2.4.2.3. darījumā, kura ekvivalents pārsniedz 1000 latu, monētas vai banknotes ar mazu nominālvērtību tiek mainītas pret banknotēm ar lielāku nominālvērtību (vai otrādi) vai pret citām banknotēm ar tādu pašu nominālvērtību.

2.5. Gadījumos, kad finanšu darījums ir aizdomīgs vai neparasts, uzņēmumam jāveic klienta vai patiesā labuma guvēja identifikācija, aizpildot identifikācijas karti (paraugu sk. 1.pielikumā), ja iespējams, norādot šādus datus:

2.5.1. fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods vai personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi;

2.5.2. juridiskajai personai — dibināšanas vai tiesiskās reģistrācijas juridiskais pamats un adrese, kā arī pilnvarotās personas vārds, uzvārds, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, institūcija, kas dokumentu izdevusi, kā arī šīs fiziskās personas pilnvarojums un statuss, un, ja nepieciešams, juridiskās personas vadītāja vai pārvaldes institūcijas augstākās amatpersonas vārds un uzvārds.

2.6. Aizdomīgu vai neparastu finanšu darījumu gadījumos uzņēmumam jāatturas veikt valūtas maiņu, ja nav identificēts klients un patiesā labuma guvējs.

2.7. Aizdomīgu vai neparastu finanšu darījumu gadījumos uzņēmuma darbinieks drīkst pieprasīt klienta rakstisku apliecinājumu par naudas līdzekļu legālu izcelsmi un, nesaņemot šādu apliecinājumu, atturēties no darījuma veikšanas.

2.8. IKS ietvaros uzņēmumam jānosaka kārtība, kādā veidā tiek sniegtas ziņas par uzņēmuma klientiem, patiesajiem labuma guvējiem un aizdomīgiem un neparastiem finanšu darījumiem, kā arī to, kādā veidā reģistrējamas un glabājamas ar uzņēmuma darbību saistītās ziņas.

2.9. Uzņēmumam jānorīko atbildīgā amatpersona (tālāk tekstā — kontaktpersona) sakariem ar Kontroles dienestu un jādokumentē kārtība, kādā uzņēmuma darbiniekiem jāsniedz kontaktpersonai ziņas par viņu atklātiem aizdomīgiem vai neparastiem finanšu darījumiem.

2.10. Kontaktpersona sagatavo ziņojumu Kontroles dienestam par aizdomīgu vai neparastu finanšu darījumu, kurā, ja iespējams, jāietver:

2.10.1. klienta un patiesā labuma guvēja identifikācijas dati;

2.10.2. klienta identifikācijas dokumenta kopija;

2.10.3. veiktā vai pieteiktā valūtas maiņas darījuma apraksts, kā arī šā finanšu darījuma adresāts un summa, veikšanas vai pieteikšanas vieta un laiks;

2.10.4. pazīmes, kas dod pamatu uzskatīt valūtas maiņas darījumu par aizdomīgu vai neparastu finanšu darījumu.

2.11. Kontaktpersona 2.10. punktā minēto ziņojumu reģistrē speciāli izveidotā žurnālā un nosūta Kontroles dienestam:

2.11.1. par neparastu finanšu darījumu — nekavējoties;

2.11.2. par aizdomīgu finanšu darījumu — pēc darījuma analīzes un lēmuma pieņemšanas par ziņošanu Kontroles dienestam, bet ne vēlāk kā 15 dienas pēc aizdomīgā finanšu darījuma pazīmes konstatēšanas uzņēmumā.

2.12. Klientu identifikācijas dokumentu kopijas un informācija par fiksētajiem aizdomīgajiem un neparastajiem finanšu darījumiem, t.sk. Kontroles dienestam nosūtītā ziņojuma kopija, jāglabā ne mazāk kā piecus gadus, bet kases aparāta kontrollentes — ne mazāk kā trīs gadus.

2.13. Kontaktpersonai un uzņēmuma darbiniekiem nav tiesību informēt klientu vai trešo personu par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu sniegtas Kontroles dienestam.

2.14. Kontaktpersonai un uzņēmuma darbiniekiem jānodrošina 2.12.punktā minēto dokumentu un visas ar uzņēmuma IKS saistītās informācijas pieejamība uzraudzības un kontroles institūcijām.

3. Iekšējās kontroles sistēmas uzraudzība un pastāvīga pilnveide

3.1. Uzņēmuma izpildinstitūcijai jānodrošina, ka IKS efektīvi tiek īstenota ikdienas darbā. Kontaktpersonai, kas atbildīga par likuma prasību ievērošanu un kontaktu uzturēšanu ar Kontroles dienestu, jāpiešķir pilnvaras iepazīties ar visu uzņēmuma rīcībā esošo klientu un patieso labuma guvēju identificējošo informāciju.

3.2. Uzņēmuma iekšējā audita dienestam pārbaužu plānā jāiekļauj regulāra IKS novērtēšana. Ja uzņēmuma iekšējā audita dienests konstatē, ka izpildinstitūcijas pārstāvji nepievērš pietiekamu uzmanību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas procedūru ievērošanai, tam nekavējoties par to jāziņo uzņēmuma pārvaldes institūcijai.

3.3. Uzņēmumam jānodrošina pastāvīga darbinieku apmācība un regulāra profesionālo iemaņu pilnveide. Jānodrošina, lai jaunie darbinieki saprastu IKS būtību.

1.pielikums