Pieredze diktē nosacījumus

Lāčplēša dienas un valsts svētku svinību laikā iekšpolitiskās domstarpības bija atvirzītas otrā plānā. Bet jau vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Uz tikšanos ar prezidenti partijas devās katra ar savu sarunu portfeli. Politiķu minējumi par iespējamiem partiju virzītiem premjera kandidātiem iepriekš netika slēpti. Neraugoties uz to, pirms sarunas ar Valsts prezidenti vairums partiju izturējās izvairīgi. Izteikumos medijiem īpaši tika akcentēta Valsts prezidentes loma, norādot, ka partija sava valdības vadītāja kandidāta uzvārdu pirmo reizi vēlas minēt tieši prezidentei.
Jāsecina, ka vakardienas laikā ziņu aģentūru rīcībā nonākusī informācija būtiski neatšķīrās no iepriekš prognozētā. Tautas partija izvirzīja Aigaru Kalvīti, minot viņa nopelnus Saeimas Tautas partijas frakcijas saliedēšanā un uzsverot viņa spēju runāt gan ar politiskajiem draugiem, gan nedraugiem. “Jaunais laiks”, ņemot vērā Valsts prezidentes secināto, ka neaicinās veidot valdību personu, kura to jau 8.Saeimas laikā ir darījusi, izvirzīja Krišjāni Kariņu. Savukārt Latvijas Pirmā partija, nosaucot Ainaru Šleseru un Juri Lujānu, atļauj izvēli izdarīt pašai prezidentei. No kuras gan viņa atturējās, aicinot partiju nominēt vienu no kandidātiem. Bet labējās mazākumpartijas – ZZS un TB/LNNK – kā solījušas, savu pārstāvi nenosauca, sakot, ka nav nepieciešamības papildināt jau esošo spēcīgo kandidātu sarakstu. Sekojošie labējo partiju diplomātiskie izteikumi par cerīgiem uzmundrinājumiem “Jaunajam laikam” un Tautas partijai kā konsolidējošam kodolam ne ar ko neatšķīrās no pirms divām nedēļām teiktā. Tāpat nav sveši atsevišķu partiju neslēptu simpātiju apliecinājumi vai savas ietekmes spējas izrādīšana un gatavība risināt iepriekšējā valdībā nepaveikto ar vislielāko atbildību. Bet Saeimas kreisā spārna politiskās partijas ne bez pamata neslēpj savu skepsi par divu lielāko partiju nespēju vienoties strādāt otras vadībā. Zem iepriekš teiktā nav grūti pavilkt svītru, jo neko jaunu ceļā uz vārdos paustās stabilās vairākuma valdības veidošanu tas neienes.
Daudz būtiskāka ir cita tendence, ko pamanījuši un akcentē politologi. Proti, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izrāda daudz aktīvāku iesaistīšanos valdības veidošanas procesā nekā līdz šim. Politologs Jānis Ikstens vērš uzmanību uz to, ka prezidentes izteikumi liecinot par viņas argumentētiem apsvērumiem, izvēloties nākamo valdības vadītāju. Kā zināms, Vaira Vīķe-Freiberga darījusi zināmu, ka netiks dota otrā iespēja kļūt par premjeru un vērā tiks ņemts arī fakts par iepriekšējās valdības gāšanas apstākļiem. Tādējādi partiju sarunās panāktās vienošanās prezidentes izvēlē vairs tik būtisku lomu nespēlēs. Acīmredzot stingrāku nosacījumu izvirzīšanu premjera kandidātam ir diktējusi līdzšinējā negatīvā pieredze. Atskaņas par mūsu valsts sistemātiskajām valdības maiņām ir saklausītas arī aiz robežas. Tomēr, ņemot vērā 8.Saeimas iekšpolitiskos procesus, šī izvēle prezidentei nebūs viegla.

Zaida Kalniņa, “LV”

zaida.kalnina@vestnesis.lv