Pieredze diktē nosacījumus
Lāčplēša dienas un valsts svētku
svinību laikā iekšpolitiskās domstarpības bija atvirzītas otrā
plānā. Bet jau vakar Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās
ar visām Saeimā pārstāvētajām partijām. Uz tikšanos ar prezidenti
partijas devās katra ar savu sarunu portfeli. Politiķu minējumi
par iespējamiem partiju virzītiem premjera kandidātiem iepriekš
netika slēpti. Neraugoties uz to, pirms sarunas ar Valsts
prezidenti vairums partiju izturējās izvairīgi. Izteikumos
medijiem īpaši tika akcentēta Valsts prezidentes loma, norādot,
ka partija sava valdības vadītāja kandidāta uzvārdu pirmo reizi
vēlas minēt tieši prezidentei.
Jāsecina, ka vakardienas laikā ziņu aģentūru rīcībā nonākusī
informācija būtiski neatšķīrās no iepriekš prognozētā. Tautas
partija izvirzīja Aigaru Kalvīti, minot viņa nopelnus Saeimas
Tautas partijas frakcijas saliedēšanā un uzsverot viņa spēju
runāt gan ar politiskajiem draugiem, gan nedraugiem. “Jaunais
laiks”, ņemot vērā Valsts prezidentes secināto, ka neaicinās
veidot valdību personu, kura to jau 8.Saeimas laikā ir darījusi,
izvirzīja Krišjāni Kariņu. Savukārt Latvijas Pirmā partija,
nosaucot Ainaru Šleseru un Juri Lujānu, atļauj izvēli izdarīt
pašai prezidentei. No kuras gan viņa atturējās, aicinot partiju
nominēt vienu no kandidātiem. Bet labējās mazākumpartijas – ZZS
un TB/LNNK – kā solījušas, savu pārstāvi nenosauca, sakot, ka nav
nepieciešamības papildināt jau esošo spēcīgo kandidātu sarakstu.
Sekojošie labējo partiju diplomātiskie izteikumi par cerīgiem
uzmundrinājumiem “Jaunajam laikam” un Tautas partijai kā
konsolidējošam kodolam ne ar ko neatšķīrās no pirms divām nedēļām
teiktā. Tāpat nav sveši atsevišķu partiju neslēptu simpātiju
apliecinājumi vai savas ietekmes spējas izrādīšana un gatavība
risināt iepriekšējā valdībā nepaveikto ar vislielāko atbildību.
Bet Saeimas kreisā spārna politiskās partijas ne bez pamata
neslēpj savu skepsi par divu lielāko partiju nespēju vienoties
strādāt otras vadībā. Zem iepriekš teiktā nav grūti pavilkt
svītru, jo neko jaunu ceļā uz vārdos paustās stabilās vairākuma
valdības veidošanu tas neienes.
Daudz būtiskāka ir cita tendence, ko pamanījuši un akcentē
politologi. Proti, Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga izrāda
daudz aktīvāku iesaistīšanos valdības veidošanas procesā nekā
līdz šim. Politologs Jānis Ikstens vērš uzmanību uz to, ka
prezidentes izteikumi liecinot par viņas argumentētiem
apsvērumiem, izvēloties nākamo valdības vadītāju. Kā zināms,
Vaira Vīķe-Freiberga darījusi zināmu, ka netiks dota otrā iespēja
kļūt par premjeru un vērā tiks ņemts arī fakts par iepriekšējās
valdības gāšanas apstākļiem. Tādējādi partiju sarunās panāktās
vienošanās prezidentes izvēlē vairs tik būtisku lomu nespēlēs.
Acīmredzot stingrāku nosacījumu izvirzīšanu premjera kandidātam
ir diktējusi līdzšinējā negatīvā pieredze. Atskaņas par mūsu
valsts sistemātiskajām valdības maiņām ir saklausītas arī aiz
robežas. Tomēr, ņemot vērā 8.Saeimas iekšpolitiskos procesus, šī
izvēle prezidentei nebūs viegla.
Zaida Kalniņa, “LV”