Lai nodokļu sistēma būtu visiem pa prātam

Nodokļi visos laikos ir bijuši strīda objekts, jo grūti panākt, lai valsts un nodokļu maksātāji būtu pilnīgi apmierināti ar nodokļu maksājumiem. Lai nodrošinātu valsts pārvaldes institūciju spējas veikt visas tām uzticētās funkcijas, iekasēto nodokļu summa vienmēr būs par mazu, turpretī nodokļu maksātājiem tā aizvien šķitīs par lielu,
jo nodokļi samazina viņu rīcībā esošos līdzekļus.

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektors Dzintars Jakāns Foto: Elmārs Rudzītis, A.F.I.

Pilnveidos nodokļu administrāciju

Tomēr nodokļu politika ir jāveido atbilstoši tai attīstības stadijai, kādā atrodas pati valsts, uzskata Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektors Dzintars Jakāns. Aizvadītajā mēnesī notikušajā starptautiskajā banku un finanšu konferencē viņš pauda pārliecību, ka ir jārada un jāattīsta tāds nodokļu administrēšanas mehānisms, kas būtu neatņemama nodokļu politikas īstenošanas sastāvdaļa, kuras viens no mērķiem ir iekasēt nodokļus vissekmīgākajā veidā un novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.
Pēdējos gados VID sācis un joprojām turpina nodokļu administrācijas pilnveidošanu un attīstīšanu atbilstoši pasaules nodokļu administrāciju labākajai pieredzei. Raksturojot šo gadu kā vēsturisku, jo Latvija kļuvusi par Eiropas Savienības (ES) dalībvalsti, Dz.Jakāns augstu vērtē arī Latvijas nodokļu administrācijas nopelnus, nodrošinot prasību izpildi administratīvajā sadarbībā un informācijas apmaiņā starp Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas bija viens no obligātajiem priekšnosacījumiem, lai Latvija varētu pievienoties Eiropas Savienībai.

Atbalsts nodokļu maksātājiem

Runājot par nodokļu administrācijas attīstību pēdējā gada laikā, Dz.Jakāns atzīmē nozīmīgākās aktivitātes un iestrādes tādās jomās kā nodokļu maksātāju atbalsta sistēma, nodokļu kontrole un administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa.
Attiecībā uz aktivitātēm nodokļu maksātāju atbalsta sistēmas jomā Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs min dienesta mājas lapu internetā, kurā var atrast plašu informāciju par nodokļu normatīvajiem aktiem, nodokļu grāmatvedību, nodokļu ieņēmumiem, nodokļu kontroles rezultātiem, nodokļu parādiem, nodokļu maksātāju reģistrāciju, izmaiņām nodokļu administrēšanā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un rīkotajiem informatīvajiem semināriem.
Valsts ieņēmumu dienestā izstrādāta un darbojas elektroniskās deklarēšanas sistēma. Pašlaik elektroniski iespējams iesniegt 49 veidu deklarācijas un pārskatus. Šā gada 1.oktobrī kā elektroniskās deklarēšanas sistēmas lietotāji bija reģistrēti 930 nodokļu maksātāji. Kopš 2001.gada trešā ceturkšņa, kad tika sākta elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešana, ievērojami pieaudzis pieņemto dokumentu skaits. Šā gada trešajā ceturksnī jau tika pieņemti vairāk nekā četri tūkstoši dokumentu. Lai arī tas nav maz, Dz.Jakāns uzsver, ka VID mērķis ir šo skaitli nemitīgi palielināt līdz pilnīgai elektroniskās deklarēšanas sistēmas ieviešanai.
Izplatītākie no pieņemtajiem dokumentiem ir darba ņēmēja ziņojums, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ziņojums, pievienotās vērtības nodokļa deklarācija un pārskats par nomaksāto priekšnodokli. Šā gada aprīlī darbu sāka informatīvais tālrunis nodokļu maksātāju konsultēšanai nodokļu administrēšanas jautājumos. Pa šo tālruni nodokļu maksātāji var saņemt informāciju par veselu virkni jautājumu, tai skaitā par izmaiņām nodokļu administrēšanā pēc Latvijas iestāšanās ES.

Administratīvā sadarbība un informācijas apmaiņa

Līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvija šā gada maijā kļuva arī par ES vienotā tirgus dalībnieci. 1.maijā tika atcelta muitas robeža starp Latviju un citām dalībvalstīm. PVN lielākās daļas iekasēšana pārvietojusies no muitas kontrolpunktiem uz iekšzemes nodokļu administrācijām. Astoņdesmit procenti no Latvijas ārējās tirdzniecības apjoma notiek ar ES dalībvalstīm. Atbilstoši Eiropas Savienības prasībām ir izveidota un kopš 1.maija sekmīgi darbojas nodokļu administrēšanas sistēma, kas nodrošina savietojamību ar Eiropas Savienības sistēmām un kontroles iespējas nodokļu administrācijās.
Nozīmīgākās izmaiņas PVN administrēšanā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā saistītas ar nodokļu maksātāja pienākumu deklarēt piegādes ES teritorijā atsevišķā pārskatā, kurā cita starpā jānorāda piegāžu vērtība. Katrā ES dalībvalstī, arī Latvijas VID Galvenajā nodokļu pārvaldē, ir izveidota PVN administratīvā nodaļa, kas veic informācijas apmaiņu ar ES dalībvalstīm jautājumā par PVN iekasēšanu. Informācija par piegādēm ES teritorijā tiek elektroniski nosūtīta citām dalībvalstīm un salīdzināta ar PVN reģistra datiem, par neatbilstībām ziņojot izcelsmes valstij.
Lai nodrošinātu efektīvu kontroli, Eiropas Savienība izstrādājusi normatīvo bāzi, kas kalpo par pamatu informācijas pieprasīšanai no citām dalībvalstīm. Atbilde uz šādu informācijas pieprasījumu jādod trīs mēnešu laikā.
Savukārt informācijas apmaiņu un administratīvo sadarbību akcīzes jomā nodrošina Valsts ieņēmumu dienesta Galvenajā nodokļu pārvaldē izveidotā akcīzes administratīvās sadarbības nodaļa. Šobrīd informācijas apmaiņa notiek, izmantojot vairākas neatkarīgas informācijas sistēmas apakšsistēmas, tostarp akcīzes preču pārvietošanas apstiprināšanas sistēmu, kas paredzēta informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstu akcīzes preces kontrolējošajām institūcijām.

Galvenie attīstības virzieni

Kaut arī Latvijas nodokļu administrācijas attīstībā ir ieguldīts liels darbs, tiek meklētas arvien jaunas iespējas un risinājumi, kā tālāk uzlabot un attīstīt nodokļu administrāciju, uzsver Valsts ieņēmumu dienesta vadītājs. Turpinās darbs pakalpojumu kvalitātes uzlabošanā un cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Tiek attīstīta starptautiskā sadarbība un pieredzes apmaiņa ar citu valstu nodokļu administrācijām, dalība starptautisko organizāciju aktivitātēs.
Viens no VID darbības virzieniem ir arī pilnveidot darbu ar nodokļu maksātājiem, panākot brīvprātīgu nodokļu saistību izpildi, samazināt nodokļu slogu un nodokļu administrēšanas izmaksas.

Gita Kronberga, “LV”

gita.kronberga@vestnesis.lv