Lielais terors. “Latviešu operācija” Kazahstānā

Jānis Riekstiņš, Latvijas Valsts arhīva vecākais referents

Ieskats to krimināllietu materiālos, kurus Latvijas Valsts arhīvs nesen saņēma no Kazahstānas Republikas, liecina, ka to vairākums attiecas uz 1937. un 1938.gadā represētajiem latviešiem. Pēc tam, kad 1937.gada novembra beigās PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs izsludināja “Latviešu operāciju”, latvieši tika arestēti ne vien Maskavā, Ļeņingradā, Smoļenskā un citās lielākajās latviešu apmešanās vietās, bet arī attālākajos PSRS rajonos. Represijas pret latviešiem notika arī Kazahstānā. Dažiem tika izvirzītas apsūdzības par “kaitniecību” un “sabotāžu”, kā arī trockistu un citu J.Staļina politikas pretinieku atbalstīšanu, taču lielākajai arestēto daļai tika uzrādīta apsūdzība par “spiegošanu Latvijas labā”.

Kazahstānas Republikas prezidents Nursultans Nazarbajevs Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai nodod Latvijas iedzīvotāju krimināllietu kopijas Foto: Juris Krūmiņš

Daudzus arestētos latviešus arī Kazahstānā nošāva pēc PSRS IeTK “divnieka” (PSRS iekšlietu tautas komisārs N.Ježovs un PSRS prokurors A.Višinskis) lēmuma, bet vairākumam nāves sodu piesprieda PSRS IeTK pārvalžu “trijnieki” (IeTK pārvaldes priekšnieks, KK(b)P apgabala komitejas sekretārs un apgabala prokurors). 1938. gada rudenī it visur tika izveidoti arī t.s. “sevišķie trijnieki”, kuri izskatīja līdz 1938.gada 1.augustam arestēto lietas. Pēc šo “trijnieku” lēmumiem Kazahstānā tika nošauts Juris Vanags, Boriss Varuļs, Jānis Vīksne, Kārlis Grīnbergs, Andrejs Žeibe, kā arī daudzi citi tolaik Kazahstānā dzīvojošie latvieši. Tāpat kā it visur citur tolaik Padomju Savienībā, arī Kazahstānā arestēto izmeklēšanas lietas ir safabricētas, bet paši arestētie nežēlīgi piekauti un spīdzināti.
Turpmāk publicētie dokumenti sniedz nelielu ieskatu Kazahstānā represēto latviešu traģiskajos likteņos. Publikācijā tiem norādīti Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālā valsts arhīva numuri. Pēc apstrādes dokumenti tiks iekļauti Latvijas valsts arhīva materiālu fondos.

Izraksts no IeTK Dienvidkazahijas apgabala
pārvaldes trijnieka sēdes protokola
par Kārļa Berga nošaušanu

Pilnīgi slepeni

Izraksts no IeTK Dienvidkazahijas apgabala pārvaldes
trijnieka sēdes protokola Nr.3

1938.gada 12.oktobrī

Trijnieka sekretārs – paraksts nesalasāms

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 0740.l., 83.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izraksts no IeTK Aktjubinskas apgabala
speciālā trijnieka protokola Nr.6

Pilnīgi slepeni

Izraksts no IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes
speciālā trijnieka sēdes protokola Nr.6

1938.gada 17.oktobrī

Ziņotājs – Valsts drošības pārvaldes 3.daļas

operatīvais pilnvarotais valsts drošības
jaunākais leitnants Golovaņs

Speciālā trijnieka priekšsēdētājs

IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes priekšnieks
Valsts drošības vecākais leitnants Titovs

Locekļi: KK(b)P apgabala komitejas sekretāra

vietas izpildītājs Inočkins

Apgabala prokurora vietas izpildītājs Korotkovs

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 1826.l., 37.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Dienvidurālu kara apgabala
kara tribunāla 1957.gada 13.decembra lēmuma
par O.Gailīša apsūdzības lietu

Kopija, Slepeni

Dienvidurālu kara apgabala kara tribunāla lēmums

(..) Kā noskaidrots, visas liecības ir izdomātas un izmeklēšanas darbinieki tās ir ieguvuši, lietojot pret arestētajiem nelikumīgas izmeklēšanas metodes.
Tā, piemēram, bijušais IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes darbinieks Tolstihs, kurš piedalījās Troicka, Sabirova un Gailīša apsūdzības lietas izmeklēšanā, 1957.gada 6.februāra pratināšanā liecināja, ka pret arestētajiem bijušajiem Kandagačas-Gurjevas dzelzceļa celtniecības darbiniekiem lietoti fiziskas iedarbības mēri un viņi piespiesti parakstīt izdomātas liecības par savu piederību kontrrevolucionārajai organizācijai un it kā veikto graujošo darbību, kā arī dot tādas liecības par citām personām.
Kā redzams no bijušā IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes darbinieka A.K.Pogorelova 1936.gada pratināšanas protokola, bijušais IeTK pārvaldes priekšnieks Titovs arestēto pratināšanas protokolos pašrocīgi ierakstījis viņam vajadzīgās personas.
(..) Kā norādīts spriedumos par bijušajiem IeTK Aktjubinskas apgabala pārvaldes darbiniekiem Pogorelovu un Jagunkovu, viņi, nopratinot arestētos, tos piekāva, piemēram, Jagunkovs personīgi piekāva O.P.Gailīti. (..)

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 1826.l., 44.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Kazahijas PSR IeTK karaspēka
kara tribunāla 1940.gada 31.augusta sprieduma
apsūdzētā bijušā IeTK Ziemeļkazahijas apgabala
pārvaldes priekšnieka valsts drošības kapteiņa
Pavla Panova lietā

Kopija, Pilnīgi slepeni, Lieta Nr.195. 1940.gads

Spriedums

1940.gada 31.augustā

(..) Ar iepriekšējās izmeklēšanas materiāliem, lietā esošajiem dokumentiem un liecinieku un paša apsūdzētā liecībām tiesas izmeklēšanā tribunāls

ir konstatējis:

ka Panovs, atrazdamies dienestā kā IeTK Ziemeļkazahijas apgabala pārvaldes priekšnieks, laika posmā no 1937.gada otrās puses un 1938.gadā sistemātiski pieļāva viņa vadītajos IeTK apgabala un rajonu (nodaļu) aparātos revolucionārās likumības visrupjākos pārkāpumus.
Pēc Panova tiešiem norādījumiem, IeTK apgabala pārvaldē un viņam pakļautajās rajonu nodaļās minētajā laika posmā bez pietiekama pamata plaši tika praktizēti nelikumīgi partijas darbinieku, padomju kalpotāju un citu darbaļaužu aresti; tika pielietotas nelikumīgas arestēto pratināšanas metodes. Arestus vienmēr veica nevis uz materiāla pamata, kas liecinātu par to vai citu arestētā vainu, bet gan uz aizdomu pamata, un arestētie, neatkarīgi no tā, vai bija vai nebija kāds materiāls par viņu noziedzīgo darbību, tika nopratināti: uz konveijera, vairākas diennaktis lietojot nepārtrauktu stāvēšanu un sēdēšanu. Tā, piemēram, arestētais Platanihins pratināšanā sēdēja 27 diennaktis, Gulbe nepārtraukti sēdēja 64 diennaktis utt., sēdinot arestētos uz taburetes ar atliektu galvu un paceltām kājām; pārliecot arestēto pār tabureti un piekaujot viņus speciāli ierīkotā istabā.
Visas šīs darbības bija vērstas uz to, lai dabūtu apsūdzības materiālu par pašu arestēto un citām personām un tā sauktās atzīšanās liecības. Ar šādiem pasākumiem novesti līdz bezizejas stāvoklim, lielais vairākums arestēto deva “vajadzīgās” liecības par sevi un citām personām.
Bez tam, arī pēc Panova tiešā norādījuma, atsevišķi darbinieki sastādīja agrāk izdomātus, bez pašu arestēto izsaukšanas, pratināšanas protokolus, bet pēc tam ar vardarbību un piekaušanu apsūdzētais tika piespiests šos protokolus parakstīt. Bija gadījums, kad apsūdzētais Baltiškins – bijušais apgabala patērētāju biedrību savienības priekšsēdētājs, kurš atteicās parakstīt tādu protokolu, izmeklētāja kamerā tika sists tik ilgi, kamēr nomira. (..)

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, 0635.l., 67.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Izvilkums no Džambulas apgabala
Valsts drošības komitejas daļas slēdziena
1938.gada 8.janvārī nošautā Jāņa Vintermaņa lietā
1965.gada 5.augustā

Slēdziens

Arhīva – kriminālietā Nr.1821

Džambula, 1965.gada 5.augustā

(..) Arhīva – personas lietā par ieslodzīto Vintermani ir daži zīmīšu pasakņi par Vintermaņa izsaukšanu uz pratināšanu. No tiem redzams, ka Vintermanis uz pratināšanu izsaukts 18 reizes, un par šiem izsaukumiem pratināšanas protokoli nav noformēti. Ir bijuši gadījumi, kad atsevišķās dienās Vintermanis uz pratināšanu izsaukts 3–4 reizes, pratināšanā atradies no pulksten 9.20 no rīta līdz pulksten 5.25 nākamās dienas rītā, bet 1937.gada 1.novembrī – no pulksten 23 vakarā līdz pulksten 8.45 minūtēm nākamās dienas rītā. Šie apstākļi liecina, ka pret Vintermani lietotas neatļautas pratināšanas metodes. (..)

Kazahstānas Republikas Nacionālās drošības komitejas speciālais valsts arhīvs, P-1189.l., 91., 92.lp. Kopija. Tulkojums no krievu valodas.

Nobeigums sekos