Ar skatienu nākotnē

Pirmo reizi – Gada balva jaunajiem mūziķiem

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija 2005.gada 11.janvārī svinēs savu 85.dzimšanas dienu. Pašlaik mūzikas augstskolas darbu vada komponists profesors Juris Karlsons, pēc kārtas skaitot – septītais rektors. Pēc viņa ierosmes ar akadēmijas Senāta lēmumu un Jāzepa Vītola starptautiskā fonda finansiālo atbalstu šogad nodibināta Gada balva jaunajam mūziķim. Jubilejas svinību reizē pirmie to saņems vijolniece Darja Smirnova un saksofonists Oskars Petrauskis.

Darja Smirnova Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

Kas nepieciešams, lai Mūzikas akadēmijas studentu atzītu par īpaša apbalvojuma cienīgu? Godprātīga attieksme pret studijām? Protams, tomēr ar to vien vēl par maz. Dabas dots spilgts mūziķa talants? Bez šaubām, taču ne katram pietiek pacietības to izkopt līdz meistarības virsotnēm. Uzņēmība, iniciatīva, gatavība darīt vairāk, nekā docētāji liek un prasa? Jā, jā, tas arī, bet ne tikai... Nu kas tad vēl!? Visu šo un vēl citu īpašību apvienojums. Jo tikai pašos izcilākajos studentos vienkopus biedrojas talants, darba spējas, artistiskums, atsaucība, pašdisciplīna, muzicēšanas prieks un muzicēšanas vēlme. Abiem laureātiem tā visa ir gana. Turklāt katram tas izpaužas citādi, jo atspoguļo spilgtu, jau izveidojušos māksliniecisku personību. Būsim pazīstami!

Darja Smirnova

Vijolniece veidojusies Jelgavas mūzikas skolā, E. Dārziņa mūzikas vidusskolā, tad J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā asoc. prof. Andra Baumaņa vijoles klasē. Mākslinieciskās patstāvības un meistarības augsmes ziņā sevišķi nozīmīgi bijuši divi pēdējie studiju gadi akadēmijas maģistrantūrā prof. Valda Zariņa klasē.
“Visiem studentiem ir ārkārtīgs respekts pret Valdi Zariņu, jo profesors ir liels cilvēks un liels mākslinieks,” saka Darja. Profesionālai pilnveidei daudz laba devuši arī koncerti, piedalīšanās starptautiskos projektos, ievērojamo vijoļspēles meistaru Arkadija Fomina un Tatjanas Grindenko meistarklasēs.
Jautāju Darjai: “Ko jums iemācīja šie citzemju speciālisti? Ko citādāku, atšķirīgu no tā, ko māca mūsu profesori?” Atbildē – viegls smaids un jaunajai māksliniecei tik raksturīga lakoniska atziņa: “Ieteica spēlēt to, kas notīs rakstīts!”
Visvairāk laikam gan Darjai Smirnovai ņēmusi un devusi koncertmeistares un solistes darbība kamerorķestrī “Sinfonia Concertante”. Tieši Darja bija tā, kas pirms diviem gadiem sāka ap sevi pulcināt jaunos mūziķus – akadēmijas studentus un Dārziņskolas audzēkņus. Viņa ir cieši pārliecināta, ka Latvijai nepieciešams šāds jauniešu kamerorķestris, kuru kopā turētu nevis obligāta studiju kursa statuss vai algota darba pienākumi, bet gan tīra vēlme muzicēt, iestudēt un atskaņot labu mūziku.
“Es patiešām varu no sirds pateikties visiem draugiem un domubiedriem, kas bija un ir kopā ar mani. Mūsu orķestrī valda lieliska gaisotne, ļoti laba attieksme pret darbu – mēs tik uzmanīgi klausāmies cits citu, tik labi saprotamies ar diriģentu,” uzskata Darja. Ieguvums acīmredzot abpusējs, jo arī “Sinfonia Concertante” diriģents Andris Vecumnieks kamerorķestra pirmo vijoli vērtē ļoti augstu: “Darja ir dzimusi koncertmeistare – mērķtiecīga, profesionāla, atbildīga, prasīga. Prot inspirēt citus, patiešām vada orķestra spēli. Viņa ir orķestra līdere šā vārda vistiešākajā, vislabākajā nozīmē. Turklāt arī izcila soliste.”

Oskars Petrauskis

Ar saksofonistu varēju sazināties tikai ar e–pasta starp-niecību, jo šobrīd – pēc mācībām Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolā un asoc. prof. Arta Sīmaņa saksofona klases absolvēšanas bakalaura pakāpē – Oskars papildinās ārzemēs. Rudens mēnešos jau paspējis piedalījies Kloda Delanglē meistarklasēs Parīzes konservatorijā, bet pašlaik studē pie profesora Johannesa Ernsta Berlīnes Mākslu universitātē.
“Eiropas mākslas centru bagātā, virmojošā kultūras dzīve tiešām dod neatsveramu pieredzi un katrā ziņā veicina profesionālo izaugsmi,” atzīst jaunais mākslinieks. “Ziņa par piešķirto balvu mani patiesi ļoti iepriecināja. Varu apgalvot, ka tā tiks izlietota, lai varētu vēl kādu laiku papildināties ārzemēs.”
Oskara Petrauska līdzšinējās radošās darbības pūrā ir piecos dažādos konkursos Rīgā, Stokholmā un Tallinā iegūtās pirmās un otrās vietas. Aizvadīti arī daudzi skaisti koncerti – gan spēlējot solo, gan uzstājoties kopā ar orķestri. Jautāju, vai konkursi snieguši gandarījumu – tie taču saistīti ar īpašu gatavošanos, uztraukumiem. Saņēmu atbildi: “Visi konkursi, kas līdz šim bijuši, ir kā pakāpieni manai izaugsmei. To pašu varu teikt par koncertiem – gan lielajās koncertzālēs, tādās kā “Berwaldhall” Stokholmā un “Konzerthaus” Berlīnē, gan Latvijas lielākās un mazākās zālēs. Ir ļoti patīkami just publikas atsaucību. Tas ir liels stimuls tālākam darbam.”
Viens no skaņdarbiem, kura atskaņojumu ilgstoši aplausi pavadījuši ne vien Rīgā un citās Latvijas vietās, bet arī 2004.gada vasarā Berlīnē, ir Andra Vecumnieka Koncerts klavierēm un saksofonam ar orķestri, kurā solo partijas spēlēja Oskars Petrauskis un viņa brālis pianists Raimonds Petrauskis. Koncerta autors un diriģents par solistu, tobrīd vēl saksofona klases studentu, teica tā: “Oskara spēle suģestē. Viņš ir ārkārtīgi muzikāls, emocionāls mākslinieks, spēj piesaistīt uzmanību ar stilistiski un žanriski dažāda repertuāra darbiem.” Te jāpiezīmē, ka īpaši jau saksofonistiem šāda elastība ļoti nepieciešama un augstu vērtējama, jo viņiem vienlīdz ērti jājūtas gan džeza, gan akadēmiskajā repertuārā un spēles manierē.
... Pienāks 2005.gada 11.janvāris. Akadēmijas 85.dzimšanas dienas koncertā Darja Smirnova kopā ar orķestri spēlēs 2004.gada vasarā Berlīnes starptautiskajā festivālā spoži atskaņotā Ludviga van Bēthovena Vijoļkoncerta III daļu, bet Oskars Petrauskis – franču komponista Darjī Mijo temperamentīgo skaņdarbu “Skaramušs”. Protams, sirsnīgi sveiksim jaunos mūziķus – pirmos Gada balvas laureātus. Un tad – uz priekšu, turpināt! Jo Gada balva jaunajam mūziķim, lai arī tā pauž atzinību par sasniegto, vēl jo lielākā mērā liek skatīties nākotnē.

Prof. Ilma Grauzdiņa