Par ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes sanāksmi

22. un 23.novembrī Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš Briselē piedalās Eiropas Savienības Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomē (VLĀAP).
Vispārējo lietu padomē apstiprinās 17.decembra Eiropadomes darba kārtību. Tās darba kārtībā paredzēti jautājumi par paplašināšanos, cīņa pret terorismu, finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam (prezidentūras ziņojums par progresu sarunās, vienošanās par principiem un vadlīnijām tālākai sarunu gaitai), iekšlietu un tieslietu jautājumi, ES ārējo attiecību jautājumi.
Eiropas drošības un aizsardzības politikas kontekstā tiks lemts par ES spēju palielināšanu krīžu novēršanas civilajās jomās, kas paralēli militārām spējām ieņem arvien lielāku nozīmi mūsdienu krīžu un konfliktu noregulēšanā. ES paredz attīstīt šādas prioritārās jomas: civilā administrācija, likuma varas nodrošināšana, policija, civilā aizsardzība un vēlēšanu novērošana.
VLĀAP notiks arī diskusijas par pašreizējā ES militāro operāciju finansēšanas mehānisma atbilstību ES ātrās reaģēšanas vajadzībām. ES ietvaros tiek veidotas ES kaujas grupas, kuras tiks izmantotas ES ātrās reaģēšanas operācijām.
Diskusijās par ES ārējām attiecībām galvenie jautājumi ir 21.novembra Ukrainas prezidenta vēlēšanas, Tuvo Austrumu miera process, Baltkrievija, Irāna, Lielo ezeru reģions, Somālija, Gvineja-Bisava, ES un Ķīnas attiecības un ES ieguldījums 2005.gada ANO Tūkstošgades attīstības mērķu (MDG) izvērtēšanā.
Latvijas pozīcijas šajos jautājumos Ministru kabinets un Saeimas Eiropas lietu komisija apstiprināja 16.novembrī.
Diskusijā par ES jauno finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam joprojām svarīga prioritāte ir atrast piemērotu risinājumu dalībvalstu attīstības atšķirību izlīdzināšanai, pirmdien, 22.novembrī, ES Vispārējo lietu un ārējo attiecību padomes diskusijā par jauno ES finanšu perspektīvu uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš. ES ārlietu ministri pirmdien apsprieda gatavošanos ES valstu un valdību vadītāju sanāksmei 16. un 17.decembrī, ES jauno finanšu ietvaru 2007.–2013.gadam, kā arī ārējās politikas jautājumus – situāciju Tuvajos Austrumos un vairākos Āfrikas reģionos, kā arī Ukrainas vēlēšanu norisi.
Diskusijā par ES finanšu perspektīvu 2007.–2013.gadam Ārlietu ministrijas valsts sekretārs atkārtoti pauda Latvijas pozīciju par galvenajām ES daudzgadu budžeta prioritātēm. Runājot par kohēzijas finansējumu, M.Riekstiņš sacīja: ja ir iespējams atrisināt ES paplašināšanās radīto statistikas efekta problēmu līdzšinējām kohēzijas finansējuma saņēmējvalstīm, risinājums ir jāpiedāvā arī tādām valstīm kā Latvija, kam ir nelabvēlīgs ES noteiktais ierobežojums maksimāli pieļaujamā kohēzijas finansējuma saņemšanai.
ES ārlietu padomes ietvaros vakar tika izskatīts jautājums par prezidenta vēlēšanu norisi Ukrainā. Nīderlandes prezidentūra ES dalībvalstu vārdā pirmdien izplatīja deklarāciju, kurā tā, atsaucoties uz EDSO kritiskajiem atzinumiem par vēlēšanu neatbilstību starptautiskajiem standartiem, aicina Ukrainas varas iestādes kopā ar EDSO vēlreiz izvērtēt prezidenta vēlēšanu norisi un rezultātus. Visu ES dalībvalstu valdības šo vēstījumu nodos valstī rezidējošajiem Ukrainas vēstniekiem.

Ārlietu ministrijas preses centrs