1990.gada 27.jūnija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti! Likumdošanas komisijas dalībnieki! Likumdošanas komisija pulcējas tūlīt 50.kabinetā.
Cienījamie kolēģi deputāti! Ir piecas minūtes pāri desmitiem. Labrīt! Es esmu pilnvarots vadīt šīs sēdes pirmo daļu saskaņā ar mūsu dienas kārtību, tas ir, par deputāta ētiku. Tālāk vadību pārņems Augstākās padomes priekšsēdētājs. Redzu, ka ir ierosinājumi, laikam par dienas kārtību. Vārds deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Krastiņa kungs! Man jums jautājums. Vakar KPFSR Augstākās padomes priekšsēdētāja Jeļcina preses konferencē viņš teica, ka starp Krievijas Federāciju un Baltijas republikām notiek sarunas par Savienības līgumu. Lūdzu, dodiet konkrētāku informāciju šajā sakarā, jo mēs par to dzirdējām pirmo reizi./

Priekšsēdētājs: Es tik tiešām arī pirmo reizi to dzirdu no jums šorīt, jo Augstākā padome par šādām sarunām nav informēta. Augstākā padome nevienu uz šādām sarunām nav pilnvarojusi. Ja kāda persona rīko konsultācijas ar Krievijas Federāciju, tad tā ir šīs personas lieta. Šādas pilnvaras nav sniegtas nevienai amatpersonai, arī nevienai citai personai. Tā ka jāprasa godājamajam Jeļcina kungam, ar ko viņam ir sarunas.
Par dienas kārtību vārds deputātam Aleksejevam.

A.Aleksejevs: */Vakar televīzijas raidījumā “Panorāma” uzstājās kolēģis Budovskis un apvainoja deputātus Šapovālovu un Aleksejevu deputāta ētikas pārkāpšanā. Es uzskatu, ka tas bija pilnīgi priekšlaicīgi, jo par deputātu Šapovālovu lēmums vēl nav pieņemts, bet par Aleksejevu nav pat izskatīts. Nosaukt visai republikai deputātus par pārkāpējiem var tikai pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas. Tajā pašā laikā kolēģis Budovskis konstatēja, ka frakcijas “Līdztiesība” protests atzīts, bet deputāta pārkāpēja uzvārdu nenosauca. Sakarā ar to es uzskatu, ka kolēģis Budovskis pirms tiesas nosauca cilvēkus par noziedzniekiem vai deputātus par pārkāpējiem, ko darīt viņam nebija tiesību, līdz ar to viņš pārkāpa deputāta ētiku. No otras puses, nosaucot par pārkāpējiem Šapovālovu un Aleksejevu, bet nenosaucot cienījamo kolēģi Krastiņu, viņš izmantoja savas tiesības politiskiem mērķiem.
Sakarā ar to es iesaku dienas kārtībā iekļaut šādu jautājumu: par deputātu ētikas komisijas priekšsēdētāja kolēģa Budovska deputāta ētikas pārkāpumu un par pasākumiem, lai novērstu komisijas izmantošanu politiskiem mērķiem./

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Aleksejevam. Laikam tūlīt arī deputāts Budovskis lūgs izskatīt jautājumu par deputātu Aleksejevu. Ir noteikta kārtība. Ir jāiesniedz rakstiski iesniegums deputātu ētikas komisijā, kur šis iesniegums jāizskata un jāiesniedz vērtējums Augstākajai padomei. Kaut gan es domāju, ka tādā veidā mēs visu atlikušo sesijas laiku nodarbosimies tikai ar dažādu ētikas jautājumu izskatīšanu. Lūdzu, iesniedziet rakstiski un ierosinājumam noteikti pievienojiet faktu izklāstu! Tad mēs varam balsot par konkrētu priekšlikumu. Lielākā daļa laikam nav redzējusi “Panorāmas” pārraidi, tāpēc vajadzīgs jūsu rakstisks iesniegums, – kā tas bija attiecībā uz deputātu Šapovālovu, mani, Daini Īvānu.

J.Jagupecs: */Sakarā ar to, ka šodien pēc dienas kārtības mēs izskatīsim jautājumus, kas saistīti ar deputāta ētiku, es uzskatu par nepieciešamu apspriešanā ieslēgt arī tos izteikumus, kādus pieļāva plenārsēdes priekšsēdētājs kolēģis Īvāns pēc tam, kad es biju nolasījis frakcijas “Līdztiesība” deputātu pieprasījumu.
Viņš teica, ka informācija, kas ir šajā pieprasījumā, ir tīri un bezatbildīgi meli un dezinformācija. Stenogramma man rokās. Lieta tā, es to vēl reizi atkārtoju, ka visa informācija, kas ir šajā deputātu pieprasījumā, nav izdomājums. Tā iegūta no republikāniskā štāba priekšnieka vietnieka Beshļebņikova. Šajā seminārā, kurā informācija iegūta, klāt bija praktiski visi Aizsardzības un iekšlietu komisijas locekļi ar tās priekšsēdētāju priekšgalā, kas, es tā domāju, var apstiprināt visas informācijas, ko satur deputātu pieprasījums, ticamību.
Es uzskatu, ka tāda veida izteikumi, vēl jo vairāk no plenārsēdes priekšsēdētāja mutes, nav pieļaujami, tādēļ pieprasu, lai mūsu šodienas sēdē tiktu izskatīti jautājumi, kas saistīti ar deputātu ētiku./

Priekšsēdētājs: Varu paskaidrot, ka šāds rakstisks iesniegums ir saņemts un adresēts sekretariātam, bet sekretariāts, cik man ir zināms, nodevis to deputātu ētikas komisijā izskatīšanai. Komisija ziņos plenārsēdē, kad šis jautājums tiks sagatavots. Es domāju, ka šodien mums ir daudzi svarīgāki jautājumi, nekā izskatīt, ko viens vai otrs izteicies vai nav izteicies šeit plenārsēdē. Nepaliksim smieklīgi paši savu acu priekšā.

J.Freimanis: Man ir konstruktīvs ierosinājums sēdes vadītājam. Tā kā ir draudi, ka mēs varētu pārvērsties par sīkām veļas mazgātājām, kas skatās, ko viens teicis, ko otrs teicis, vajag ieviest tādu kārtību: dienas pirmajā daļā vai trīs ceturtdaļās dienas izskatīt lietišķus jautājumus, kurus no mums gaida iedzīvotāji, tos jautājumus, kuru dēļ mēs šeit sēžam. Pēc tam skatīt jautājumus, kas attiecas, piemēram, uz kolēģa Aleksejeva iebildumiem, vai arī skatīt tos dienas beigās, kad mēs esam savu normu izstrādājuši. Pretējā gadījumā mēs neko neizdarīsim. Principā mums ir jāizšķiras, kas ir republikai svarīgi un kas nav svarīgi.

A.Safonovs: */Divas piezīmes par procedūru. Pirmkārt, maza piezīme priekšsēdētājam. Kad jūs vērsāties pie neatkarīgo deputātu frakcijas pārstāvja Aleksejeva, tad no viņa prasījāt, lai iesniegums ētikas komisijai tiktu iesniegts rakstiski. Kad jūs vērsāties pie deputāta Šapovālova vakardienas uzstāšanās stenogrammas, tad, pievērsiet uzmanību, šis jautājums ētikas komisijai tika nodots pēc priekšsēdētāja mutiska ieteikuma. Tā ir pirmā piezīme.
Otrā. Kad godājamais Padomju Savienības prezidenta kungs izbrauca uz tikšanos ar godājamo prezidentu Buša kungu, tad Latvijas Republikas ārlietu ministrs kopīgi ar Igaunijas Republikas un Lietuvas Republikas ārlietu ministriem uzrakstīja paziņojumu, kurā Gorbačova kungam nedeva pilnvaras sarunām. Vai mums nevajadzētu uzdot Latvijas ārlietu ministram uzrakstīt kaut ko analoģisku Borisa Jeļcina adresē, jo neviens viņam nav devis tiesības uzstāties ar tādu interviju, ka viņš ved sarunas ar mūsu republiku. Bez attiecīgām pilnvarām./

Priekšsēdētājs: Tas ir laikam valdības kompetencē.
Godātie deputāti! Mēs pašlaik atgādinām nevis Augstākās padomes sesijas plenārsēdi, bet kaut kādu neformālu saietu, kur viens par otru mēģina kaut kādas domas izteikt. Varbūt atgriezīsimies pie savas dienas kārtības, izskatīsim to, par ko esam nobalsojuši.

A.Puzo: Man ir priekšlikums likt deputāta Freimaņa ieteikumu uz balsošanu.

 P.Gabrānovs: Es gan biju iepriekš pienācis pie mikrofona, bet dabūju vārdu pēdējais. Tas nekas. Es gribēju runāt par to, ka šeit pie mikrofona beigsim to politisko demagoģiju, kuru virza frakcija “Līdztiesība”. Mēs arī varam pielāgoties un ar to pašu nodarboties. Es esmu gatavs piedalīties šajā procesā, ja turpināsies tā kā līdz šim – viņi visu laiku pieraduši pie tā, ka mazākums uzspiež vairākumam savu gribu un, nevarēdami uzspiest, pie katra vārda piekasās. Viņi ar atmaskošanu nodarbojas katru rītu.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Man nekas cits neatliks, kā lūgt reģistrēties un nobalsot par šā rīta diskusiju un sākt dienas kārtību. Tā mēs varam aiziet līdz bezgalībai. Es ļoti atvainojos, es neesmu tik nedemokrātisks, lai šeit sāktu ar totalitārām metodēm, bet mums ir jāsāk strādāt. Par to mēs nobalsosim. Jāapspriež arī dienas kārtības papildinājumi un jābalso. Jums, deputāt Aleksejev, varu personiski pateikt sakarā ar iebildumiem, ka jums ir jāraksta rakstiski. Kas attiecas uz deputāta Šapovālova izteicienu, to dzirdēja visi sēdes dalībnieki, bet to, kas bija “Panorāmā” teikts, konstatēja tie, kas paspēja noskatīties “Panorāmu”. Tāpēc vajadzīgs jūsu izklāsts, vēlāk vajadzēs arī noskatīties “Panorāmas” videoierakstu un tamlīdzīgi. Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts – 135. Ir deputāta Aleksejeva ierosinājums dienas kārtībā izskatīt vēl vienu ētikas jautājumu sakarā ar deputāta, Ētikas un mandātu komisijas priekšsēdētāja Budovska vakardienas interviju, kas tika rādīta Latvijas TV. Mums ir jābalso par šī jautājuma iekļaušanu dienas kārtībā. Lūdzu, balsojiet! Rezultāts: 30 – par, pret – 92, atturas – 7. Tādējādi jautājums nav iekļauts dienas kārtībā. Deputāts Aleksejevs savu priekšlikumu var rakstiski iesniegt, lai Mandātu komisija var sagatavot un iesniegt mums dienas kārtībā.
Tagad, es domāju, mēs varam pāriet pie dienas kārtības jautājumiem. Pirmais ir lēmuma projekts par deputāta ētikas neievērošanu. Gribu atgādināt, ka vakar mēs nobalsojām par to, ka kaut kādu lēmumu šajā jautājumā mēs varam pieņemt tikai tad, kad būs izdalīts deputāta Šapovālova teiktās runas stenogrammas izraksts un kad noklausīsimies šo runu. Izraksts ir izdalīts jau vakar, visi, kas vēlējās ar to iepazīties, jau iepazinās. Mums atliek tikai noklausīties šo runu un pēc tam pieņemt lēmumu. Pēc pāris minūtēm mēs to varētu noklausīties. Aizpildot pauzi, vārdu lūdz Ētikas komisijas priekšsēdētājs deputāts Budovskis.

M.Budovskis: Cienījamais sēdes vadītāj! Man ir lūgums, kad mēs šo jautājumu liksim uz balsošanu, gribētu, lai piedalās tiesību komisijas pārstāvji, jo es domāju, ka šis jautājums arī viņus interesē, un viņi savu viedokli varēs izteikt balsojot.

Priekšsēdētājs: Jā, paldies par šo priekšlikumu, vienošanās ir panākta, ka uz balsošanu šajā jautājumā ieradīsies arī visi tie deputāti, kas pašlaik vēl strādā komisijās.

E.Repše: Vai mēs par deputāta Freimaņa priekšlikumu tagad nebalsosim? Ierosinu atlikt šo jautājumu uz dienas beigām.

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu mēs nevaram atlikt uz dienas beigām, jo tas jau ir iekļauts dienas kārtībā un mēs to esam sākuši izskatīt. Bet turpmāk, es domāju, ka mēs varētu tiešām nobalsot, pirms uzdot jautājumus, kas attiecas uz mums pašiem. Tos mēs skatīsim tikai pašās beigās, kad atliks laiks. Priekšroka ir to jautājumu izskatīšanai, ko deleģē mūsu vēlētāji. Es šaubos, vai mūsu vēlētāji deleģējuši savu netīro veļu mazgāt šeit.

J.Celmiņš: Es atbalstu E.Repšes ierosinājumu. Uzskatu, ka mums nav nekādu šķēršļu dienas kārtībā iekļautu jautājumu pārcelt uz dienas beigām. Zālē ir pietiekami daudz deputātu, kurus neapmierina situācija, ka mēs šeit mazgājam netīro veļu. Es domāju, ka varētu palikt tie, kas vēlas.

Priekšsēdētājs: Tā kā ir sagatavots šis ieraksts, par ko vakar jau nobalsoja, tad labāk noklausīsimies šo ierakstu un izlemsim. Klausāmies ierakstu! (Seko ieraksta atskaņojums.)

P.Šapovālovs: */Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es gribu lūgt jūs vēlreiz labi pārdomāt, pirms iecelt par republikas iekšlietu ministru cienījamo Važņa kungu. Lieta tā, ka tas ir ne tik daudz profesionāls jautājums, kā jūs saprotat, kur tā lieta…/ (Tālāko tekstu stenogramma neuzrāda. Pilns runas teksts – 16.burtnīcā, 437.lpp. – Red.)

Priekšsēdētājs: Mēs esam noklausījušies deputāta Šapovālova runu, un tagad mums ir jāpieņem lēmums sakarā ar šo dienas kārtības punktu. Vakar mēs nobalsojām ar vairākumu, ka jāatkārto šīs runas teksts, jānoklausās un tad jāpieņem lēmums šajā jautājumā. Tāpēc lielas debates mēs varam neatklāt. Vakar mēs noklausījāmies deputātu Šapovālovu. Varbūt deputāts Budovskis kā komisijas priekšsēdētājs varētu sniegt ierosinājumu, arī frakciju pārstāvji var sniegt ierosinājumus, kādā veidā šis jautājums izskatāms, un pēc tam mēs izlemtu balsojot.

M.Budovskis: Es domāju, ka mēs pietiekoši par šo jautājumu esam runājuši. Mēs varam runāt ļoti ilgi, dažādās izteiksmēs un dažādos locījumos. Tas neko būtisku šeit nemaina. Manuprāt, jūs visi esat saņēmuši lēmuma projektu, un tālākā gaitā katrs deputāts var izteikt savu jā vai nē attiecībā uz šo lēmumu.

S.Dīmanis: Man ļoti grūti kaut ko teikt, jo viss, kas notiek pašlaik, vispār nav parlamentāra procedūra. Tas ir kaut kas līdzīgs raganu medībām. Es uzskatu, ka parlamentā vajadzētu ļaut izteikties, izteikt bažas un runāt spēcīgi, jo, ja tas neizskanēs parlamentā, tas var notikt uz ielas, principā man šeit ir vienīgais priekšlikums vēlreiz nobalsot par to, lai noņemtu šo jautājumu no dienas kārtības. Vairāk man nav ko teikt.

Priekšsēdētājs: Vai no Tautas frontes frakcijas ir, kas izsakās, jo es faktiski priekšsēdētāju neredzu? Deputāte Buķele.

 E.Buķele: Es varētu piekrist deputātam Dīmanim, ka tiešām vajadzētu izrunāties parlamenta tribīnē par visām lietām un problēmām, bet katrā ziņā deputātam tomēr vajadzētu saprast atbildību par to, kādu reakciju viņa vārdi var izraisīt sabiedrībā. Es uzskatu, ka tajā reizē, kad uzstājās deputāts Šapovālovs, viņš katrā ziņā tādu atbildību neizjuta. Ja viņš to šodien ir izvērtējis un apzinās, kāda rezonanse bija viņa vārdiem un kāda var būt citos gadījumos, tad mēs varētu izbeigt diskutēt par šo jautājumu. Bet tikai ar vienu nosacījumu.

L.Kurdjumovs: */Pirmkārt, mums tiešām šodien nav nekādu reglamentējošu lēmumu, kas noteiktu, ko var un ko nedrīkst. Ja seko lozungam, ko bieži citē cienījamais M.Gorbačovs, tad viss, kas nav aizliegts, ir atļauts. Mēs varam dažādi vērtēt deputāta Šapovālova uzstāšanos. Tai ir, man liekas, emocionāls raksturs. Tikai jautājums, kā vērtēt, kādu domu katrs gribēs ielikt viņa vārdos. Es domāju, ja mēs jautājumu liktu uz balsošanu par tekstu, kāds mums likts priekšā, vēl jo vairāk ar sūtīšanu uz Iekšlietu ministriju, tad tas man ļoti atgādina materiālu no atskurbtuves uz darbavietu, par kuru mēs, protams, pieņemsim lēmumu, iespējams, kā pie mums tas parasti notiek, vairākums nobalsos par, vēl jo vairāk tāpēc, ka nevajag 100 balsu. Tāpēc es iesaku pieņemt noklausīto materiālu kā informāciju un turpmāk rekomendēt deputātiem, ka no šīs tribīnes savas domas izteikt nedrīkst, drīkst runāt tikai tā, kā patīk Prezidijam vai vairākumam./

A.Aleksejevs: */Cienījamie deputāti! Es domāju, ka tikai ļoti aizdomu pilns cilvēks saklausa draudus tajā, ko mēs šodien dzirdējām. Es domāju, ka kādam vienkārši nepatika doma, kas izskanēja deputāta Šapovālova runā par to, ka mums jāpieņem izsvērti un pārdomāti lēmumi. Un es domāju, kas gan no jums šodien var izteikties pret Šapovālova apgalvojumu, ka ir ļaudis, kas atbalsta Šteinbriku, un ir ļaudis, kas atbalsta Vazni. Es domāju, ka šinī zālē tādu nav. Un savā runā Šapovālovs izteica bažas, ka šīs divas grupas milicijā – tas ir bīstami. Un tāpēc lēmums jāpieņem tāds, kas milicijā neizraisītu šķelšanos un nesaasinātu situāciju. Un vēl bez tam Šapovālovs šeit nepretendēja uz to, ka viņa teiktais ir absolūta patiesība, viņš vairākas reizes atvainojās un teica, ka būtu priecīgs, ja kļūdītos, citiem vārdiem, ja es nepareizi vērtēju situāciju.
Es gribu jums vēlreiz atgādināt, cienījamo kolēģi, ka tieši tā mūsu kolēģa Šapovālova uzstāšanos uztvēra mūsu žurnālisti, tajā skaitā arī Augstākās padomes oficiālais preses centrs. Es vakar ieteicu izlasīt materiālu, kurā teikts, jau burtiski varu teikt: tas ir mūsu preses centra izplatīts oficiāls dokuments. Un, es domāju, to var pilnīgi atzīt kā arbitru, kā ekspertu, kā, teiksim, Augstākās padomes neieinteresētu orgānu. Tāpēc es pievienojos tam, ko teica deputāts Kurdjumovs. Un domāju, ka šinī jautājumā mums tas jāpieņem zināšanai, ko noklausījāmies vēlreiz, un jārekomendē visiem deputātiem izvairīties no emocionāliem izteicieniem, bet Prezidijam, kas vada sēdi, jāiesaka nepārkāpt statusu un mūsu reglamentu, kas arī veicina psiholoģiskā klimata pasliktināšanos šajā zālē. Paldies!/

Priekšsēdētājs: Deputāts Aleksejevs par mani var uzrakstīt sūdzību, bet viņš jau trešo reizi runā par šo jautājumu vienu un to pašu. Mēs to pašu jau vakar noklausījāmies. Tā ka es nedomāju, ka tā var kaut ko konstruktīvi ieviest. Godātie deputāti! Tiešām varam nokļūt ļoti smieklīgā situācijā, vēl tālāk te diskutējot par šo jautājumu. Tie, kas pašlaik ir pie mikrofona, varētu izteikt ierosinājumu par to, kāds lēmums būtu jāpieņem, nevis diskutēt par to, cik slikti vai labi runājis deputāts Šapovālovs. Tad mēs varētu nobalsot un beigt šī jautājuma izskatīšanu.

A.Smoļuks: */Es vakar izteicu priekšlikumu. Šodien to atkārtoju. Šapovālovam nebija nekādu draudu, viņam bija bažas. Es vēlreiz gribu atkārtot, ka mums visiem šeit ir bažas par to lēmumu sekām, kurus mēs te pieņemam. Pie mums Savienībā līst asinis. Un kāpēc gan pievērt acis uz to, ka gandrīz visos dienvidu reģionos līst asinis? Un tāpēc Šapovālova izteiktā doma tiešām atspoguļo bažas par sekām. Un visi mēs šai domai pievienojamies. Ka tās ir bažas, bet nav nekas vairāk. Tāpēc nedrīkst to uztvert citādi. Un tāpēc šis jautājums nav ētikas, bet politikas jautājums./

Priekšsēdētājs: Es tikai gribēju atgādināt, ka mūsu valsts dienvidos, tas ir, Lietuvas pierobežā, nekas nav dzirdēts par asinsizliešanu. Bet, godājamie deputāti, es atkal atkārtoju to, ko tikko lūdzu: vajag konstruktīvus ierosinājumus par lēmuma pieņemšanu, nevis atkal runas par vai pret deputātu Šapovālovu.

P.Gabrānovs: Mēs vakar noklausījāmies Šapovālovu, bet neredzējām, ka jautājumu viņš ir sapratis. Man priekšlikums tāds – ja iznāk priekšā deputāts Šapovālovs, atvainojas un apņemas, ka nekad nelietos tādus vārdus par ieroču lietošanu, tad mēs varētu noņemt jautājumu no dienas kārtības. Otrs variants – lēmuma projekts. Mēs zinām, ka demokrātiskās valstīs gandrīz visiem iedzīvotājiem ir ieroči. Ja mēs dzīvojam demokrātiskos apstākļos un ja vairākums ievēlēs kādu nevēlamu personu, vai tūlīt draudēsim lietot ieročus? Vai tā ir demokrātija?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons. Es domāju, ar to arī beigsim apspriedi.

J.Škapars: Es tomēr, neraugoties uz brīdinājumu, izsaku vienu domu, proti, ka Šapovālova brīdinājums nav nejaušība, bet tas iekrīt tajā sērijā, kas tagad maija mēnesī un jūnijā nāk no mūsu pretiniekiem. Proti, par bruņotu cīņu, par konfliktiem, par iespējamām sadursmēm u.tml. un par pilsoņu karu. Tas nav tikai mājiens, tas pat ir, patiesību sakot, orientēts uz to, lai ietu ārā ēterā, lai attiecīgi orientētu plašu sabiedrību. Tā kā tas ir pirmais gadījums, varbūt šoreiz aprobežoties ar to, kas te ir teikts Ētikas komisijas ierosinājumā, proti, 2.punktā. Es būtu par to. Es domāju, ka šobrīd es atturētos no 3.punkta.

No zāles: Deputāts Kristovskis vēl lūdza vārdu. Es kā komisijas loceklis, mēs kopā strādājam vienā komisijā.

Ģ.Kristovskis: Es vēl tomēr gribētu teikt dažus vārdus. Kā šeit izteicās Buķeles kundze, tad deputāts Šapovālovs nevarot atbildēt īsti par to, ko viņš ir teicis. Es domāju, ka viņš var ļoti labi atbildēt. To vēl pastiprināja tie momenti, ko nezina varbūt pārējie deputāti. Konkrēti – deputāts Šapovālovs bez mūsu deleģēšanas brauca uz Maskavu, nodarbojās ar nesankcionētu aģitāciju pie Bakatina, pie atsevišķiem citiem augsti stāvošiem PSRS ministriem.
Otrs moments, viņš bez Iekšlietu ministrijas vadības sankcijas organizēja zemākā ranga darbiniekus vērsties pret mūsu pieņemtā lēmuma izpildīšanu. Tā ka es domāju, tie ir momenti, kas vēl pastiprina Šapovālova runā izteikto aicinājumu uz vardarbības līdzekļu izmantošanu.

Priekšsēdētājs: Deputātam Kristovskim gribētu aizrādīt, ka mēs apspriežam tikai konkrētu lēmumu un konkrētu Šapovālova nodarījumu, nevis to, kas nav minēts šajā lēmumā un netika minēts arī komisijas ziņojumā. Tad to arī vajadzēja iekļaut komisijas ziņojumā, lai deputāti varētu apspriest. Vārds deputātam Imantam Kalniņam. Pēc tam, es domāju, mēs varētu pieņemt lēmumu, jo ir dažādi priekšlikumi, par kuriem varam balsot.

I.Kalniņš: Es domāju, ka mums šeit vajadzētu nošķirt divas lietas. Pirmkārt, tās sarunas, kas notiek tikai starp mums, starp frakcijām un starp deputātiem, proti, kad mēs runājam, tas netiek atspoguļots ne presē, ne radio, un mēs tiešām varam runāt visu, kas uz sirds, īpaši neizvēloties, jo koridoros mēs īpaši neizvēlamies, kādos vārdos viens otru uzrunājam. Turpretī, kad notiek raidījums ēterā, proti, kad mums ir republikas auditorija, tad gan vajadzētu pārdomāt katru vārdu. Tas viss ir kontekstā ar pārrunājamo tematu.
Vai nu mūsu kolēģis Šapovālovs to gribēja vai negribēja, bet tas pieņēmums, ko viņš izteica, varēja zināmā mērā kalpot zināmai Iekšlietu ministrijas darbinieku daļai kā stimuls tieši ņemt šos ieročus rokās. Es uzskatu šo viņa paziņojumu par nepārdomātu politisku darbību un kā tādu aicinu arī to kvalificēt. Principā pievienojos Škapara kunga priekšlikumam pieņemt lēmumu bez 3.punkta, tikai ar to starpību, ka es nedomāju, ka šis jautājums ir par ētiku, bet jautājums ir par nepārdomātu politisku uzstāšanos.

 Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti! Mēs apspriežam jautājumu jau 40 minūtes. Vai tiešām mums ir vērts turpināt apspriešanu, ja šeit ir izskanējušas divas domas: pirmā – aprobežoties ar šo apspriešanu un nepieņemt nekādu lēmumu, otrais variants, ko piedāvā komisija, pieņemt lēmumu ar tādu tekstu, kāds tas ir. Un trešais variants, kādu piedāvāja deputāts Škapars un tie, kas viņu atbalstīja, ka lēmums ir pieņemams, svītrojot tā 3.punktu. Lēmums ir jāpieņem ar 100 balsīm. Vēl šeit ir trīs deputāti, kas vēlas izteikties. Ja mēs varētu norunāt, ka vairāk neviens neizsakās, tad varētu dot atļauju šiem cilvēkiem runāt, lai nebūtu pārkāpti demokrātijas principi.

J.Gulbis: Jautājums ir ļoti būtisks un svarīgs. Man ir priekšlikums vispār Augstākajai padomei ētikas jautājumus nerisināt, ja tos nekomentē komisija, jo tā var risināt šos jautājumus, bet nedarīt to plenārsēdē.
Otrs priekšlikums, lai izietu no šīs situācijas, – mēs varam aprobežoties ar to, ka pieņemam zināšanai šīs komisijas lēmumu.

S.Dīmanis: Es gribu izteikt protestu no frakcijas. Šeit vairākkārt izskanēja uzbrukumi frakcijai, ka mēs nesaprotot, kas ir demokrātija. Mēs ļoti labi saprotam, kas ir demokrātija, un ļoti labi redzam, kas notiek pašlaik. Vairākums šoreiz vienkārši trenējas, lai pēc tam tiešām varētu psiholoģiski un regulāri ietekmēt atsevišķus frakcijas locekļus.
Un vēl viens. Es uzskatu, ka deputāts ir suverēns. Viņš var braukt un darīt visu, ko viņš grib, jo mēs nejautājam, kur brauc regulāri deputāts Vulfsons un ko viņš stāsta ārzemēs. Tāpēc es domāju, ka šo jautājumu mēs varam atlikt. Ja mēs uzskatām, ka ir jāspriež, ir jāparunā, mēs braucam un to darām, un nejautājam jums, kur jūs braucat un ko jūs darāt. Tāpēc es atkal atkārtoju, ka vienīgā izeja tagad ir vispār nepieņemt nekādus lēmumus šajā jautājumā.

J.Freimanis: Cienījamie kolēģi! Ir tāds izteiciens – kā pīlei ūdens. Lai nebūtu šis izteiciens spēkā šodien, es uzaicinu balsot par komisijas lēmumu pilnā apjomā ar visu trešo punktu. Lai nebūtu kā pīlei ūdens.

Priekšsēdētājs: Es palūgšu sekretariātu organizēt to deputātu aicināšanu ar zvanu, kuri strādā komisijās vai atrodas citās šīs ēkas telpās, lai viņi ierastos zālē. Mums ziņo, ka tas ir izdarīts. Lūdzu reģistrēties. Rezultāts – 141. Es atkārtošu priekšlikumus, kādi bija par šo jautājumu. Sāksim ar radikālāko, tas ir, vispār šo lēmumu nepieņemt. Otrs – aprobežoties ar to, ka jautājums tika izskatīts. Pieņemt lēmumu, svītrojot no tā trešo punktu. Un trešais variants, ko ieteica komisija, pieņemt lēmumu ar tādu tekstu, kā jums ir izdalīts. Es domāju, nesāksim strīdēties, jo mēs esam jau vienreiz nolēmuši, ka komisijas variants ir pēdējais, un sākam ar radikālāko. Pagaidīsim, varbūt šis zvans vēl kādu deputātu atsauks zālē. Domāju, ka mēs varētu tomēr sākt balsošanu. Vispirms balsosim par sekojošu formulējumu – lēmumu par deputāta ētikas neievērošanu, kas attiecas uz deputātu Šapovālovu, nepieņemt, aprobežojoties ar to, ka jautājums izskatīts plenārsēdē. Rezultāts: šis lēmums nav pieņemts. Atgādinu, ka mums ir vajadzīgas 100 balsis, kad pieņemam lēmumu. Nākamais balsojums ir par komisijas variantu, bet svītrojot trešo punktu. Tā kā pašlaik ir balsošana, mikrofonā lūdzu nerunāt. Vienīgi par balsošanas motīviem varētu.

V.Dozorcevs: */Par balsošanas motīviem. Tāpēc ka, ja jūs nobalsosit šo…/

Priekšsēdētājs: Ir ieslēgts balsošanas režīms, un laikam man tiešām šoreiz nebija taisnība, bet es atļāvu runāt deputātam Dozorcevam. Balsošanas laikā mēs nevienam neesam devuši iespēju runāt. Tātad balsosim par šo otro variantu – lēmuma projektu bez trešā punkta. Rezultāts: arī šis lēmuma variants nav pieņemts. Aicinu balsot par trešo variantu, tas ir, lēmumu pēc šī projekta, ko ir iesniegusi Mandātu un deputātu ētikas komisija un kas jums ir izdalīts. Rezultāts: arī šis lēmums nav pieņemts. Tādējādi mēs varam secināt, ka neviens no piedāvātajiem lēmuma projektiem nav pieņemts. Mēs vienīgi varam konstatēt faktu, ka esam šo jautājumu izskatījuši.

L.Kurdjumovs: */Jums bija mans ceturtais priekšlikums, kuru izteicu pie mikrofona un atdevu jums rakstiski. Bet jūs nezin kāpēc nelikāt to uz balsošanu, pieņemot zināšanai dzirdēto informāciju./

Priekšsēdētājs: Par to balsojām kā pirmo – nepieņemt lēmumu.

No zāles: */Jūsu pirmais priekšlikums bija aprobežoties ar izskatīšanu komisijā./

Priekšsēdētājs: Nevis komisijā, bet plenārsēdē. Deputāt Kurdjumov, laikam ļoti neprecīzs sinhronais tulkojums. Līdz ar to man nākas konstatēt, ka jautājuma izskatīšana ir pabeigta, nepieņemot nekādu lēmumu. Mēs esam tikai noklausījušies informāciju, izteikuši savas domas, un mums vissteidzamākajā kārtā tagad varbūt tiešām jāpieņem lēmums un jānobalso, ka visi ar deputāta ētiku, ar deputāta materiālo nodrošinājumu saistītie un citi jautājumi, kas ir saistīti tikai ar mūsu pašu darbību šeit Augstākajā padomē, ir jāizskata tikai dienas beigās pēc pārējo dienas kārtības jautājumu izskatīšanas. Tas ir profesora Freimaņa priekšlikums. Es gribētu lūgt Likumdošanas komisiju līdz dienas beigām sagatavot šādu lēmuma projektu, kas varētu būt ļoti īss, un izsniegt to deputātiem, lai līdz dienas beigām tas būtu sagatavots apspriešanai. Godātie deputāti! Deputāts Aleksejevs šodien ceturto reizi lūdza vārdu. Ja demokrātiju ievēro, viņam ir jādod vārds. Klausīsimies deputātu Aleksejevu.

A.Aleksejevs: */Diemžēl pēc jūsu uzstāšanās man vēlreiz jāvēršas pie deputātiem, ka jūs vēlreiz rupji pārkāpjat deputāta ētiku un sēdes vadīšanas noteikumus. Jums nav tiesību komentēt uzstāšanos. To, ko jūs darījāt līdz šim, to darāt arī tagad. Es vārdu lūdzu par vadīšanu, un jūsu komentāri te absolūti nav vajadzīgi.
Otrais jautājums. Tā kā lēmums par deputātu Šapovālovu nav pieņemts, bet vakar komisijas priekšsēdētājs apvainoja deputātu, es prasu, lai presē un televīzijā tiktu paziņots, ka komisijas sagatavoto lēmumu sesija nav pieņēmusi./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka pieņemsim zināšanai šo deputāta Aleksejeva paziņojumu. Kas attiecas uz mani, viņš var iesniegt kārtējo lūgumu deputātu ētikas komisijā. Attiecībā pret deputātu Aleksejevu, kas nepārtraukti komentē, kā es vadu sēdi, es šādu iesniegumu nesniegšu. Domāju, taupīsim laiku Mandātu un deputātu ētikas komisijai. Lūdzu, vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Gan vēlot amatpersonas, gan pieņemot likumprojektu vai lēmumu, es domāju, ka tas faktiski nekur nav regulēts, bet, izejot no reglamenta jēgas, saprotu, ka patlaban lēmums atgriežas komisijā. Komisijai nekas netraucē uzskatīt par nepieciešamu šo jautājumu vēlreiz likt uz izskatīšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti! Es domāju, ka mums tagad jānoskaņojas konstruktīvam darbam. Kā nākošais mūsu darba kārtībā ir likumprojekta par Latvijas Republikas budžeta tiesībām otrais lasījums. Redzu, ka ieinteresētās amatpersonas ir ieradušās. Lūdzu, kas būtu gatavs ziņot par jautājumu? Es gan neesmu informēts, bet, ja es pareizi sapratu, vairākas komisijas patlaban atstāj sēžu zāli. Godājamie deputāti! Tā laikam nav ne demonstrācija, ne protests, bet komisijas iet strādāt. Ziņotāju par otro dienas kārtības jautājumu – par Latvijas Republikas budžeta tiesībām – lūdzu tribīnē.

 E.Siliņš: Cienījamie deputāti! Sēdē, kas notika 20.jūnijā, pirmajā lasījumā tika izskatīts likumprojekts “Par Latvijas Republikas budžeta tiesībām”. Sēdes gaitā uzstājās pieci deputāti, kuri iesniedza priekšlikumus likumprojekta un atsevišķu pantu uzlabošanai un to papildināšanai. Pamatā priekšlikumi ir ņemti vērā, tie ir iestrādāti jaunajā likumprojektā, kurš šodien izsniegts deputātiem. Atsevišķas piezīmes tiks ņemtas vērā, izstrādājot Ministru padomes apstiprināto kārtību budžeta izstrādāšanai un sastādīšanai, kā to paredz likumprojekta 3.pants. Šodien ir saņemti vēl papildu priekšlikumi, kuri, izstrādājot likumprojektu, vēl nebija ņemti vērā un par kuriem mēs tagad varētu pārrunāt un tos pakomentēt. Ņemot vērā to, ka, tiekoties ar atsevišķiem deputātiem, pārrunās ir izteiktas kopējas piezīmes, manā skatījumā – šā likuma neizpratne, tad ar jūsu atļauju es gribētu pie šīm piezīmēm dažos vārdos vēl pakavēties.
Pirmām kārtām, kāpēc mēs steidzinām likuma pieņemšanu, kāpēc tas tiek izskatīts kā steidzams likums. Izskan tādas domas, it kā, lūk, šis likums neesot tāds kardināls, neko daudz negrozot, tas esot stipri līdzīgs vecajam likumam. Es gribētu teikt, ka tā tas nav.
Pirmkārt, steidzamības pakāpe saistīta ar to, ka šodien republikai vispār nav likuma par budžeta tiesībām. Šodien mēs vadāmies un strādājam pēc PSRS likuma, kas saucas “PSRS likums par Padomju Savienības un Savienoto republiku budžeta tiesībām”, kas pieņemts 1959.gada 30.oktobrī. Papildinājumi likumam izdarīti 1969. un 1983.gadā. Ir pieņemts analoģisks Latvijas Republikas likums, kurš nosaka kārtību, kādā veidot budžetu un kā veidot attiecības ar Savienības budžetu. Jaunais likumprojekts neparedz nekādu attiecību veidošanu ar Padomju Savienības budžetu, bet paredz, ka Latvijas Republikai ir vairāki patstāvīgi budžeti – tātad vietējo pašvaldību patstāvīgi budžeti – un republikas valsts budžets, kā mēs viņu kādreiz saucām – republikāniskais budžets, kas ir pilnīgi patstāvīgs budžets.
Un, lūk, te parādās tā domstarpība, ka valsts budžets it kā būtu vēl tas, kas regulē visas attiecības ar vietējiem budžetiem un noteiks to kārtību un tās ietekmes uz vietējiem budžetiem, kādas bija līdz šim. Tā tas absolūti nav. Likums paredz, ka veidojas patstāvīgs republikas valsts budžets, kas aptver tikai republikāniskā budžeta daļu. Likuma 1.sadaļa nosaka, kas ir šis budžets un ko tas finansē, kā veidojas. Nekāda iedarbība, nekāda sakarība tam ar vietējiem budžetiem nav. Mūsu likumprojekta nākošajā sadaļā katram pašvaldības orgānam paredzēts pilnīgi patstāvīgs savs budžets, kuru patstāvīgi veido vietējais pašvaldības orgāns – kā ienākuma bāzi, tā izdevumu bāzi.
Otrs moments, ar kuru mēs saskārāmies pārrunās ar deputātiem, ir tāds, ka, lūk, vietējiem pašvaldības orgāniem patstāvības vēl nav un nav tāpēc, ka it kā ienākuma bāzi, ienākumus pašvaldības orgāniem vēl 1991.gadā nosaka pēc normatīviem vai normām. Jā, tiešām, tas tā ir, jo valdība, izskatot budžeta sastādīšanas gaitu nākošajam gadam, ir pieņēmusi pagaidu nolikumu par budžetu sastādīšanas kārtību, kas skar vietējo pašvaldības budžetu veidošanu. Šis lēmums paredz tiešām normatīvu noteikšanu no valsts nodokļiem vietējos pašvaldības orgānos.
Kāpēc tas tā ir? Tas ir tāpēc, ka šodien vēl nav apstiprināta likumu pakete par nodokļiem, kura noteiks attiecīgos līmeņus, kādi nodokļi kādos budžetos tiks ieskaitīti. Mēs varētu domāt arī tā: ja nav nodokļu likumu paketes, nav nodokļu likumu, varbūt nebūtu arī jāsteidzas pieņemt budžeta tiesību likumu, likumu par budžeta tiesībām. Es domāju, ka valdība, iesniedzot jums šo likumu kā steidzamu, vadās no tāda viedokļa, ka lielākā daļa jautājumu, kuri saistīti ar budžeta izdevumu daļas veidošanu, ir pilnīgi pašvaldības kompetencē. Tātad likums jau šajā jomā darbojas. Otrajā jomā valdība uzskata tā: ja Augstākās padomes sesijā šajā gadā paspēs pieņemt attiecīgus nodokļu likumus, un tādas cerības ir, ka paspēsim, tad attiecīgi arī vietējo pašvaldību ienākumu veidošanas daļa pakļausies šiem likumiem un tā tiks pārskatīta, bet šodien ir jāsāk budžeta process. Tas ir jāsāk vai nu kā neatkarīgai Latvijai, vai jāsāk pēc tiem noteikumiem, kādus šodien paredz Padomju Savienība. Tātad mums ir vajadzīgs savs likums. Mēs uzskatām, ka likuma pieņemšana ir saistīta ar to, lai mēs pilnīgi pārtrauktu budžeta veidošanas attiecības Savienības līmenī, pēc tās kārtības un noteikumiem, ar kuriem Savienība jau republiku ir vadījusi. Mums pretī nav sava likuma. Liekot pretī, lūk, šo mūsu pieņemto likumu, mēs savā republikā pilnīgi patstāvīgi veidojam savu kārtību.
Vēl par atsevišķiem momentiem, kuri izskanējuši priekšlikumos un kurus mēs varētu arī komentēt. Deputāts Ēlerts ir ierosinājis grozīt 7.panta nosaukumu, mainīt redakciju, kur ir runa par republikas nozīmes programmu finansēšanas aizstāšanu. Priekšlikums ir pilnīgi pamatots. Acīmredzot mēs kopīgi ar komisiju esam palaiduši šo jautājumu garām. Priekšlikums būtu jāpieņem, un attiecīgais grozījums ir jāizdara tad, kad mēs skatīsim katru pantu un balsosim par likumu.
Lielas debates izraisījis likuma 27.pants. Tajā paredzēts, ka ieņēmumu–izdevumu norobežošanu starp rajonu, rajonu pilsētu, ciematu un pagastu budžetiem nosaka rajona Tautas deputātu padome. Izskan doma, ka tādā veidā varētu būt ierobežotas pašvaldības tiesības. Lai par šo jautājumu nebūtu diskusijas, vajadzēja pieņemt kompromisa variantu, ko mēs ar komisijas priekšsēdētāju Breša kungu esam saskaņojuši. Varbūt pēc “padomes” vajadzētu likt komatu un pateikt: “ja tas nerunā pretī attiecīgiem pašvaldības likumiem”. Domāju, ka tādā gadījumā jautājums būtu izsmelts.
Ir arī otrs priekšlikums, ko ierosina deputāts Beskrovnovs un kas izskanēja arī deputāta Vidavska runā likumprojekta pirmā lasījuma izskatīšanas laikā, proti, par to, ka aiz vārda “padome” vajadzētu likt vārdus: */“kopā ar vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām uz abpusēja ilgtermiņa līguma pamata”./ Es domāju, ka šis priekšlikums nav pamatots, jo nekādus līgumus nav jāslēdz. Pašvaldības orgāns, veidojot savu budžetu, ir pilnīgi patstāvīgs, un nekādus līgumus vairs nav jāslēdz. Kādēļ mēs vēl slēgsim līgumus? Katram būs zināms, kāda ienākumu bāze veidojas, izdevumus pieņems likumā noteiktā kārtībā, kā to paredz pašvaldības likumi, un katrs veidos savu budžetu. Te vairs nekādām attiecībām nevajadzētu būt. Ir viennozīmīgi jāsaprot, ka republikas valsts budžets vairs nav atkarīgs no otra budžeta, tas ir patstāvīgs budžets. Vietējais budžets arī ir patstāvīgs. Tā ka līgumsakarībai vairs nevajadzētu būt.
Ir priekšlikumi par to, ka, lūk, pēc vietējo Tautas deputātu padomju pieņemtiem likumiem vajadzētu paredzēt palielināt par 10 procentiem ienākumu summas, kādas attiecīgajā teritorijā tiek saņemtas no visiem ienākumu veidiem – vai tas būtu valsts nodoklis vai vietējais nodoklis. Es domāju, ka šis jautājums ir atrisināts pašvaldības likumos. Man pie rokas ir pilsētas pašvaldības likums, – tā 66. un 67.pantā ir nosaukta vesela virkne to ārpusbudžeta līdzekļu, kādi var veidoties attiecīgajā padomē un kurus var novirzīt papildu pasākumiem. Tas ir viens jautājums. Mēs varam paskatīties pašvaldības likumā un redzam, ka tajā ir paredzēts, ka pie vietējiem nodokļiem un nodevām vietējā padome šādu pielikumu var izdarīt, bet tikai pie tiem nodokļiem, kas ir šīs pašvaldības orgānu kompetencē. Acīmredzot nebūs loģiski, ja Augstākā padome noteiks nodokļa likmi kādai nozarei, bet vietējās pašvaldības šo likmi izmainīs. Tādā gadījumā konkrētās nozares attīstība tiks bremzēta, ne attīstīta, tā ka šis iebildums te nebūtu loģisks. Taču, ja pašvaldības orgāns redz, kādi vietējie nodokļi tās teritorijā ienāk, kurus var grozīt vai mainīt, tad tādas tiesības jau šodien ir dotas un pašvaldības likums to atļauj. Tāpēc acīmredzot budžeta likumā to atkārtot nevajadzētu. Šādi ienākumu veidi ir uzskaitīti, es tos nosaukšu, tātad bez nodokļiem vēl ir seši septiņi veidi un vēl vesela virkne nodevu, kuras arī ir uzskaitītas pašvaldības likumā par pilsētām 67.pantā. Analoģiski tā tas ir arī pa pagastiem un pa citiem iedalījumiem.
Saņemts vēl viens priekšlikums – 1.pantā vārdkopu “teritoriālā iekārta” aizstāt ar “teritoriālo iedalījumu”. Mēs nepaspējām konsultēties ar juristiem, bet mūsu domas tādas, ka teritoriālais iedalījums ir daudz plašāks jēdziens, tas varētu būt saistīts ar dažādu citāda veida iedalījumu. Kā mēs spriedām, tas varētu būt Vidzeme, Latgale un Kurzeme, tas ir tāds teritoriālais iedalījums, kam budžeta nav. Tā ka acīmredzot nebūtu korekti vārdus “teritoriālais iedalījums” rakstīt. Teritoriālā iekārta – tā ir pārvaldes iekārta, kāda mums ir: pagasts, ciemats, ciems, rajons, pilsēta un tā tālāk. Ministri acīmredzot varētu paskatīties un tad teikt savu galavārdu. Tas nav principiāls grozījums, bet gan redakcionāls labojums, taču lai atbilstu juridiskajai terminoloģijai.
Tas pats priekšlikums skar arī 1.panta trešo rindkopu, kurā uzskaitīti patlaban esošie vietējie budžeti, t.i., pēc vārda “pilsēta” pateikt arī “pilsētu rajoni”. Patlaban it kā pazūdot Rīgas pilsētas rajoni kā tādi, it kā tie likumā neesot. Man šķiet, vai tāds ierosinājums būtu vajadzīgs. Ja mēs sakām, ka vietējie budžeti ir rajonu budžeti, tad ir vienalga, vai tas ir Ļeņingradas vai Ludzas rajons, tāpat kā pilsētai – vai tā ir Rīgas pilsēta, republikas pilsēta vai tā ir rajona pilsēta Sigulda. Mūsu uzskats, ka to nevajadzētu papildināt. Ja deputāti uzskata to par ļoti būtisku, tad papildinājumu varētu pieņemt.
Attiecībā uz 27.pantu deputāts saka, ka vajadzētu papildināt – “pēc saskaņošanas ar rajonu Tautas deputātu padomēm”. Skatieties 27.panta otro rindkopu. Ja mēs, ar jums atrazdami kompromisa variantu, pierakstām – kā to paredz pašvaldības likums –, tad ar to mēs jautājumu esam izsmēluši.
Pēdējā iebilde ir par to, ka, lūk, ja augstākais pārvaldes orgāns pieņem lēmumu, kas maina attiecības, kas palielina attiecīgā budžeta ienākumus, tad šos ienākumus vajadzētu dalīt starp republikas un vietējo budžetu. Arī pagājušajā sesijas sēdē un komisija vairākkārt šo jautājumu skatīja. Mēs centāmies pierādīt, ka tāds precizējums – sadale starp republikas un vietējo budžetu – nebūtu vajadzīgs. Arī šodien deputātus gribu lūgt vēl pārdomāt šo jautājumu un tos nedalīt starp republikas un vietējo budžetu. Papildus jaunus republikas nozīmes nodokļus var noteikt Augstākā padome ar attiecīgu lēmumu vai likumu. Tātad mēs ar jums lemjam par jaunu nodokļu veidu ieviešanu. Jautājums, kāpēc tas ir vajadzīgs? Ja šo nodokli ieviesīs, vai tas atrisinās kādu no republikas vajadzībām? Tāds lēmums tiks arī pieņemts. Ja likums tiks ieviests, lai nodrošinātu kādu vietējās nozīmes pasākumu finansēšanu, tad arī līdzekļi tiks nodoti tikai noteiktam mērķim un pasākumam. Likumprojektā paredzēti attiecīgi panti par mērķprogrammas finansēšanu.
Lūk, tādas ir piezīmes, kuras mēs esam izskatījuši un kuras uzskatu par vajadzīgu jums izklāstīt. Cienījamie deputāti, valdības lūgums – tomēr šo likumu pieņemt kā ļoti svarīgu dokumentu, jo šodien mēs sākam strādāt pie budžeta izstrādāšanas. Valdība pagājušajā sēdē pieņēma lēmumu par to, kā jāstrādā pie budžeta plāna izstrādāšanas. Attiecīgajiem izpildītājiem resoriem ir noteikti termiņi, bet likuma nav. Tātad ir lūgums, lai mēs šādu likumu varētu pieņemt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputāti gribēs uzdot jautājumus, lai noskaidrotu iespējamās neprecizitātes. Sekretariātā neviens nav pieteicies. Lūdzu pierakstīties sekretariātā, lai jautājumu uzdošana nebūtu stihiska.
Pirmajam vārds deputātam Stroganovam.

F.Stroganovs: */Cienījamo ministr! Jums acīmredzot būs viegli atbildēt uz manu jautājumu, tāpēc ka jūs ilgus gadus strādājāt arī rajonu posmā. Piedāvātajā projektā man nav skaidrs 20.panta pirmais punkts – atbilstoši šim pantam un pirmajam punktam visu līmeņu vietējie budžeti – ciematu, pagastu, rajonu – paliek beztiesīgi tāpat kā līdz šim. Kāpēc? To šodien mēs redzam visu līmeņu vietējo padomju darbā, un tas tiek ielikts piedāvāto likumu projektos, tā ka republikas diktāts paliek prioritārais vietējos budžetos, ciema padome nevarēs izlemt nevienu jautājumu līdz tam laikam, kamēr tā nebūs savas teritorijas saimnieks arī finansiālā ziņā. Šeit mēs ierakstām, ka to nosaka republikas valdība. Tas nozīmē, ka republikas valdība nolems sev atskaitīt 95 procentus no visu līmeņu vietējām padomēm, bet par tiem pieciem procentiem teiks – dzīvojiet, būvējiet un risiniet visus savus jautājumus. Tas man nav saprotams./

E.Siliņš: */Šeit, iespējams, pārprasta paša likuma tulkošana. Jo valsts nodokļu, atsevišķu nodokļu veidu atskaitījumu, pārskaitījumu vai sadales līmeni nosaka Augstākā padome. Pieņemot katru likumu, par ienākuma nodokli no peļņas, par nodokli no strādnieku un kalpotāju darba algas, kas sauksies par iedzīvotāju nodokli, Augstākā padome noteiks, kādā līmenī, cik procentu jādod. Tāpēc šeit beztiesiskuma nevar būt. Pats augstākais orgāns izteiks par sadali savu attieksmi, bet runāt par to, ka vietējā padome varētu pat noteikt līmeni, cik no valsts nodokļiem atstāt savā teritorijā, nozīmētu anarhiju, katrs noteiktu, kā pašam vajag, lai gan katls kopīgs. Valsts budžeta kopējo pasākumu summa būs zināma, cik būs jāfinansē un no kurienes finansējums. Savs vārds būs sakāms tieši Augstākajai padomei.
Otrā daļa – vietējie nodokļi, kuros neiejaucas neviens orgāns. Vietējie nodokļi, tos var saskaitīt septiņus, paskatīsimies, kāda būs likumdošanas pakete, kurā vietējā padome varēs noteikt likmes un pat to paaugstināšanu. Es uzskatu, ka šeit tiesības nav pārkāptas un ieraksts 20.panta prim punktā atbilst tiem pašvaldību likumiem, kādi šodien darbojas, tādēļ nevajag spriest par to, ka te kāds grib sev atstāt slēptas tiesības. Šodien likumdevējs nevis atklāj šīs tiesības, bet lemj, tieši lemj kā augstākais varas orgāns./

 Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, ņemot vērā, ka sekretariāts nav iesniedzis sarakstu par kārtību, kādā tiks uzdoti jautājumi, es mēģināšu noteikt, kurš pēc kārtas uzdos jautājumu. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Buls: Šis likums noteikti darbosies jau 1991.gadā, kad strādās Vissavienības uzņēmumi. No likumprojekta ir redzams, ka peļņas nodokli (tā tas sauksies jaunajā likumā par nodokļiem) Vissavienības uzņēmumi atskaitīs republikas budžetā un vienu daļu vietējā budžetā. Sakiet, lūdzu, kāda kārtība šiem uzņēmumiem pastāvēs ar Vissavienības budžetu? Var domāt, ka nekādu attiecību nebūs. Tādā gadījumā, kāds dokuments regulēs republikas norēķinus ar Vissavienības budžetu?

E.Siliņš: Jūs jautājumu izpratāt pareizi. Mums ir paredzēts, ka attiecības ar Savienību ir jāregulē divējādā plāksnē. Viena plāksne, par ko mēs runājām arī pirmajā sēdē, ir, ka republika var uzņemties atsevišķu izdevumu finansēšanu, ja tas atbilst republikas interesēm. Tātad budžeta izdevuma postenī, attiecīgā izdevuma iedaļā republika paredz, cik struktūras ir uzskaitītas, tas ir, sociālās vai tautsaimniecības sfēras finansēšana. Un, ja republikas interesēs ir piedalīties kādā koppasākumā, tad budžetā būs paredzēts attiecīgs budžeta izdevuma postenis. Varētu būt arī otrs jautājums, ka uz līguma pamata Savienība vispār varētu risināt kādas finansiālas attiecības, bet nesaistot ar budžetu. Šādu finansiālu attiecību loks ir ļoti plašs. Tas ir saistīts ar mūsu krājnoguldījumiem, ar iepriekšējo parādu. Šo jautājumu noregulēšanai varētu būt arī saskare ar PSRS. Bet to budžets jau vairs neparedz, to paredz attiecīgs savstarpējs līgums starp Latvijas Republiku un PSRS.
No zāles: Kā ir ar armijas uzturēšanu un diplomātiju?

E.Siliņš: Es domāju tā, lai Latvijas Republika varētu uzskatīt, ka tā veido savu aizsardzības sistēmu, tad jautājums ar Savienību atkrīt pilnīgi. Ja Latvija uzskatīs, ka tas ir dārgi, un daļu šo izdevumu finansēšanu apmierinās no Savienības budžeta, nodrošinot arī Savienības aizsardzības spējas, tad to paredzēs līgums. Tādā gadījumā šī summa budžetā būs paredzēta kā izdevums, nevis kā norēķins ar Savienību. Un tā varētu būt arī citās jomās.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godātie deputāti, es atgādināšanu, ka mūsu reglamentā par likumprojekta pieņemšanu 15.punkts nosaka – otrajā lasījumā likumprojektu debatēs apspriež pa pantiem, nepieļaujot koncepcijas grozīšanu. Patlaban gan debates nenotiek, taču vajadzētu pieturēties pie koncepcijas, uzdodot konkrētus jautājumus.
Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Agafonovs: */Cienījamo ministr! Apspriežot pirmo variantu, es uzstājos un ieteicu 20.1.punktu papildināt, divus vārdus pielikt: uzņēmumu maksājumi pēc ilgtermiņa normatīviem. Lūk, šis mans jautājums sasaucas ar deputāta Stroganova jautājumu, bet es neaizgāju no mikrofona, jo domāju, ka šis likums attiecībā uz vietējo padomju neatkarības garantijām nav progresīvs, bet vispārējām frāzēm nekādu garantiju nav. Es iesaku ierakstīt šos vārdus un lūdzu priekšsēdētāju likt uz balsošanu. Kad jūs atbildējāt deputātam Stroganovam, es jutu, ka zāle nebija apmierināta ar jūsu atbildi, cilvēki saprot, ka vietējām padomēm savu budžetu formēšanā nekādas patstāvības nebūs. Es prasu šo jautājumu likt uz balsošanu./

 E.Siliņš: */Es centīšos atbildēt./

G.Agafonovs: */Un jūs atbildot nekomentējāt manu priekšlikumu, kuru es izteicu agrāk. Paldies!/

E.Siliņš: */Es centīšos atbildēt uz vēlreiz uzdoto jautājumu, uz nesaprašanu. Ko nozīmē ilgtermiņa un stabili normatīvi? Vienalga, ir noteikts laiks. Mūsu likuma projekts nosaka, ka nodokļu likumdošanā budžeta sadale būs pastāvīga, ne uz vienu gadu, ne uz pieciem. Tiks pieņemts likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kurā būs teikts, ka vietējā budžetā pārskaita un atdod 70 procentus, republikai – 30 procentus, tas uz mūžu, tur nebūs nekādu izmaiņu, to likums nosaka./

G.Agafonovs: */Šeit likumā tas nav ierakstīts./

E.Siliņš: */Šis taču ir likums par budžeta tiesībām, tāpēc arī stāstu – ieskaita to maksājumu daļu, kādu nosaka Augstākā padome, paaugstinoties ienākumiem. Tā ka tas ir pastāvīgi. Tagad otrais jautājums. Es, iespējams, kaut ko nesaklausīju, esiet tik laipni, ja iespējams, atkārtojiet!/

G.Agafonovs: */Nē, tas ir viss./

Priekšsēdētājs: Paldies, lūdzu deputāts Gavrilovs.

M.Gavrilovs: */Ministra kungs! Jums tāds jautājums. Pirmajā lasījumā es runāju, ka 8.panta 3.punktā un 10.panta 9.punktā ir citi maksājumi un, dabiski, citi finansēšanas pasākumi. Un atbilstoši, šeit rakstīts, Latvijas Republikas likumdošanai. Es savā runā pievērsu uzmanību tam, ka šeit nevar rakstīt “likumdošanai”, jo šo maksājumu noteikšana un kam tie aiziet – tā ir tikai Augstākās padomes prerogatīva, tas ir, to likumu, uz kuriem arī 20.pants atsaucas. Tāpēc mani interesē, kāpēc ir palicis? Vajag rakstīt “Latvijas Republikas likumiem, visiem tautas līdzekļiem”. Tāpēc man jautājums, kāpēc ir palikusi “likumdošana”? Vai šeit ir kaut kas principiāls, vai vienkārši neesat ieraudzījuši?/

E.Siliņš: */Tas ir principiāls jautājums. Ja juridisko pusi ievēro, ka vajadzīgi likumdošanas akti, es absolūti neiebilstu. Šeit domāts, ka maksājumus vai ienākumus, vai nodokļus var noteikt tikai augstākais varas orgāns./

M.Gavrilovs: */Paldies!/

Priekšsēdētājs: */Paldies! Trešais mikrofons, lūdzu!/

S.Beskrovnovs: */Cienījamo ministr, cienījamie deputāti! Es lūdzu uzmanīgi mani uzklausīt, tāpēc ka man liekas, ka deputāti ne sevišķi uzmanīgi uztver šī likuma svarīgumu. Es iesniedzu konkrētu labojumu rakstiski, es par to uzstājos iepriekšējā reizē, lai mēs nediskreditētu vietējās varas patstāvības ideju, vēl es domāju, ka daudzi no mums ir vietējo padomju tautas deputāti, lai mums neiznāktu vienpusīgas budžeta formēšanas tiesības. Viens mazs labojums. Ministrs to nolasīja, bet noraidīja, pamatojot to tikai lozunga līmenī. Ja ir patstāvība, tad nofiksēsim to, ka valsts un vietējo budžetu sastādīšanas un izpildīšanas kārtību nosaka Ministru padome, kā likumā, un pierakstīsim “kopā ar vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām uz divpusīga līguma pamata”. Es centīšos paskaidrot, kāpēc līguma./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, tagad mēs uzdodam jautājumus. Debates mēs atklāsim pēc tam. Debatēs deputāti jau ir pierakstījušies. Tagad jūs varat uzdot jautājumu un saņemt atbildi.

S.Beskrovnovs: */Bet man ir jautājums, kāpēc cienījamais ministrs ir pret šādu formulējumu – savstarpēja līguma slēgšanu?/

 E.Siliņš: */Jā, es sapratu. Es jau atbildēju, teicu to, ka varas orgānu katram posmam, katram līmenim ir savs patstāvīgs budžets, tādēļ vēl slēgt līgumus ar augstākstāvošiem orgāniem nav nekāda pamatojuma, nav nekādas vajadzības./

S.Beskrovnovs: */Cienījamo ministr! Jūs taču lieliski saprotat, ka tas, kas notiek pie mums, notiek arī apakšā. Mēs noteicām procentu likmi 82 un 100 procentus, rīt varam noteikt tādu pašu shēmu arī ciema padomei. Rīt vietējā padome, teiksim, Proletāriešu, Ludzas vai Daugav-pils rajonā nolemj, ka 100 procentus nodokļa atstāj sev, apgrozījuma nodokli – sev, tādas situācijas radīsies bezgalīgi. Jūs lieliski to saprotat./

E.Siliņš: */Mēs tagad runājam par tādu kārtību, kāda ir šodien. Jaunā likumdošana neparedz.../

S.Beskrovnovs: */Bet jūs taču piekritāt, ka šīs likmes pastāvīgi iet augšup./

Priekšsēdētājs: Deputāt Beskrovnov, es vēlreiz atvainojos, nevajadzētu izvērst diskusijas un uzsākt debates. Godājamie deputāti, patlaban jāsākas pārtraukumam. Paldies ministram. Jautājumus laikam varēsim uzdot pēc pārtraukuma. Pirms jūs izejat no zāles, pusminūti uzklausiet deputāta Dobeļa ziņojumu.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Lūdzu deputātus Dzintaru, Dīmani un Bekasovu ierasties pie priekšsēdētāja. Tie, kuri ir pasūtījuši biļetes, neaizmirstiet tās iegādāties 422. kabinetā. Vēlams būtu to izdarīt šodien.

(Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti, laiks jau pārsniegts četras minūtes. Mēs turpināsim darbu, un pārējie kolēģi pakāpeniski ieradīsies sēžu zālē. Tātad turpināsim uzdot jautājumus, tad mēs varētu dot vārdu komisijas vārdā deputātam Bresim. Pēc tam saskaņā ar mūsu reglamentu sāksim debates par konkrētiem likumprojekta punktiem otrajā lasījumā. Tātad lūgsim tribīnē tos divus deputātus, kas nepaspēja uzdot jautājumus.

E.Siliņš: Varbūt, kamēr iznāk pie mikrofona, es vēlreiz uz jautājumu atbildētu deputātam Stroganovam. Deputāts Stroganovs tomēr par 3.pantu ir neapmierināts, t.i., sakarā ar tā redakciju, kurā teikts, ka Latvijas Republikas valsts budžeta, vietējā budžeta sastādīšanas izpildes kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru padome. Ar vārdu “kārtība” ir domātas metodiskas instrukcijas, norādījumi. Krieviski tie agrāk saucās */“budžeta sastādīšanas noteikumi”./ Noteikumus izdod Latvijas Ministru padome, tie būs instruktīva pakete – kā un uz kādām blankām, kādos termiņos, kādā veidā utt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Drobots: */Es nezinu, varbūt jautājumi sakrīt, bet, cienījamo ministr, atbildot uz jautājumiem par vietējo padomju tiesībām, nezin kāpēc jūs atgriežaties pie jautājuma par aplikšanu ar nodokļiem, tas ir, kā savākt naudu. Mani vairāk interesē jautājums, kā formēt budžetu un kā to izlietot.
Tā, lūk, sakarā ar 3.pantu es tomēr teiktu, ka vietējām padomēm tiesības nepaliek. Panta 2.daļā par “Latvijas Republikas un vietējo budžetu sastādīšanas un izpildes kārtību nosaka Ministru padome”, es to pasvītroju. Tā es šo frāzi saprotu. Ne to, kā naudu savākt, bet kam to izlietot, kā sadalīt un pa kādiem ienākuma pantiem. Un šeit, es uzskatu, Ministru padomei nekādā gadījumā nevajag iejaukties vietējos budžetos. Būtu pareizāk, es uzskatu, ierakstīt šādā veidā: Latvijas Republikas valsts budžeta sastādīšanas un izpildes kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru padome, bet vietējos budžetus sastāda vietējās padomes./

E.Siliņš: */Šos jautājumus paredz pats likums. Nu, neliksim vārdu “kārtību”, liksim “sastādīšanas noteikumus”. Tas jau ir pats process, kā veidot ienākumus, to likums paredz, bet nevis to, kādiem pasākumiem to virzīt. Tie ir tieši noteikumi, pēc kuriem jāvadās kā pēc metodiska dokumenta./

J.Drobots: */Kāpēc to neierakstīt likumā?/

E.Siliņš: */Mēs tā arī norunājām, iespējams, tūlīt komisija to ieteiks./

Priekšsēdētājs: Paldies. Kā pēdējais ir jautājums pie trešā mikrofona.

 E.Kide: Es neredzu, kur no valsts budžeta būtu paredzēti līdzekļi mežsaimniecības, veselības aizsardzības, fizkultūras, sociālās nodrošināšanas utt. finansēšanai.

E.Siliņš: Es sapratu jūsu jautājumu. Mežsaimniecības finansēšana iet kā nozares finansēšana, tāpēc tas ir pirmajā iedaļā – tautsaimniecības finansēšanas vajadzības, tur var būt celtniecība, mežsaimniecība, rūpniecība un tā tālāk.

E.Kide: Vai nevajadzētu to likt atsevišķi?

E.Siliņš: Tad man būtu jāuzskaita visas nozares, un tas nebūtu lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies godātam ministram par atbildēm uz jautājumiem un ziņojumiem. Tagad kā komisijas pārstāvim vārds deputātam Bresim. Es aicinu deputātus pierakstīties debatēs. Pagaidām ir pierakstījušies tikai trīs deputāti.
Lūdzu, deputāt Bresi.

V.Bresis: Godātie deputāti! Sakarā ar to lielo interesi, kāda visos deputātos valda par budžeta tiesību likumu, komisija vakar izdarīja vēl divas papildu ekspertīzes. Tātad budžeta likuma pēdējo variantu mēs iesniedzām speciālistiem, kuri nodarbojās ar pašvaldības principu, pašvaldības likuma izstrādāšanu, un grupai, kura nodarbojas ar nodokļu likuma izstrādāšanu. Man jums jāziņo, ka pirmā grupa, ko vadīja Ministru padomes Lietu pārvaldes nodaļas vadītājs, visiem pazīstamais pašvaldības likumu formētājs, kā arī Finansu ministrijas attiecīgo darbinieku grupa par nodokļiem. Visi viņi likumprojektu akceptēja un atzina to par pareizu. Tanī pat laikā viņi iesaka dažus papildinājumus, kuri ļoti labi saskan ar mūsu izteiktajām domām. Par tiem es jums pateikšu sīkāk. Es gribētu teikt, ka šodien tika izteikti arī vairāki tādi momenti, kas liecina par to, ka acīmredzot ir tendence turpināt diskusiju, manā uztverē – sekojošu apsvērumu dēļ. Acīmredzot daudzi kolēģi tomēr nav izpratuši jaunā budžeta tiesību likuma būtību un diemžēl neredz tajā nekā jauna. Man jums vēlreiz ir jāatgādina, ka mūsu likums tomēr pauž pilnīgi jaunu pieeju budžeta veidošanas principiem.
Jūs, kas ar budžeta jautājumiem vairāk nodarbojas, zināt, ka visu budžetu veidošanās bija tāda, ka augstākstāvošie valsts orgāni, līdz pat Maskavai ieskaitot, akumulēja visus līdzekļus, kurus pēc tam deva atpakaļ zemākstāvošām organizācijām un padomēm. Atceraties, arī to mēs izskatījām, ka pat apturējām PSRS valsts budžetu. Diemžēl tie, kas šo jautājumu nav nopietni izlasījuši, nesaprata to, ko budžeta veidošanas kārtībā mēs piedāvājam principā jaunu – nosakām, ka budžets veidojas no apakšas sešu likumu ietvaros un visi ienākumi paliek vietējos budžetos. Vietējos budžetus vietējās padomes var pašas reglamentēt. Nodokļi tiek dalīti trīs līmeņos: vietējā padome, pilsētas vai rajona padome un republikas līmenis. Tālāk nav pieļaujama nekāda iejaukšanās viena budžeta lietās no otra budžeta puses.
Diemžēl jāsaka, ka ir viena grupa biedru vai kolēģi, kuri uzskata, ka mums ir jānodarbojas ar finansu pārdalīšanu un tāpēc jāizmaina šie procenti vai jāizmaina dažādi atskaitījumi, lai principā it kā vairāk līdzekļu varētu pārdalīt vietējiem budžetiem. Cienījamie kolēģi, es jums atgādinu, ka mēs šodien esam saimnieki par republikas finansēm. Mēs nosakām budžetu, mēs to sadalām, un mums vajadzētu skatīties uz procesu kopumā un nevis tikai uz to, kā šos līdzekļus pārdalīt. Mums jāsaprot, ka galvenais šodien ir tas, ka ir gan vietējā padome, gan pilsētas padome, gan arī republikas budžets. Ja mēs domāsim tikai par pārdalīšanu, tad diemžēl no tā mēs bagātāki nekļūsim. Mums jādomā, kā intensificēt ražošanu, lai uzņēmumiem būtu lielāki ienākumi, no kuriem budžetā varētu iegūt lielākus atskaitījumus.
Tāpēc ir otrs svarīgs jautājums, tas ir, likumi par nodokļiem. Tika izteikts viedoklis, ka vajadzētu pagaidīt un budžeta tiesības neapstiprināt, kamēr nav likumu par nodokļiem. Es tam kategoriski nevaru piekrist tikai tā apsvēruma dēļ, ka mēs, cienījamie kolēģi, nevaram vienlaicīgi pieņemt tik daudz likumu. Mēs fiziski to nevaram izdarīt. Otrkārt, bez šaubām, ir vajadzīgs likumu mugurkauls, pamats, pēc kura varam strādāt. Par to mēs jau runājām. Tie ir pašvaldības likumi, likumi par budžeta tiesībām. Mēs varēsim, balstoties uz šiem likumiem, konstruēt labus likumus par nodokļiem. Starp citu, mūsu komisija ir tādās domās, ka likumu par nodokļiem varēsim iesniegt republikas Augstākajai padomei jau jūlija beigās.
Es gribētu runāt arī par to, kāpēc mums rodas šīs diskusijas, šī neizpratne. Tā ir zināmā mērā tendencioza pieeja ar politisku pieskaņu šo finansiālo jautājumu traktēšanai. Ko nozīmē tas, ka daži deputāti piedāvā tā saucamās līgumattiecības ar valsti? Tas ir ļoti bīstams simptoms. Griežu jūsu vērību uz to, ka var iznākt tā, ka likumi, kurus mēs šeit lemjam, kādai no mūsu pilsētām vai kādam no mūsu rajoniem nepatiks, un tādā gadījumā šīs padomes nostādīs sevi ārpus likumiem. Tas tiks traktēts kā nevēlēšanās noslēgt līgumu ar republikas valdību. Mēs nonāksim pie haosa situācijas. Tāpēc nedrīkst sajaukt divas procedūras. Pirmā procedūra – tās ir valstiskās attiecības, kuras mums ir noteiktas 2.pantā, nodokļu sistēma, valsts ienākumu veidošanas sistēma, kurā nekādi līgumi nav pieļaujami, un par to vispār šeit nebūtu ko diskutēt. Otrs moments – valstisko vai saimniecisko attiecību līgumi, kurus papildus var slēgt katra vietējā padome, ja to vēlas. Neizdarīsim arī tādu kļūdu, ka mēs par primārajām noteiksim virslīguma līgumattiecības. Tā būtu otra rupja kļūda, un es vēršu uz to jūsu uzmanību. Domāju, cienījamie kolēģi, ka šodien šis likums ir jāpieņem. Tūlīt es ziņošu par tām nelielajām izmaiņām, kuras mēs iesakām pēdējā variantā izdarīt.
Šīs uzrunas nobeigumā es gribētu teikt, ka, ja mēs šo likumu pieņemsim, tad mums būtu jāpieņem arī neliels lēmums par budžeta tiesību likuma stāšanos spēkā. Bija vairāki jautājumi par to, kādas būs mūsu attiecības ar Savienības budžetu. Pašreiz mēs zinām, ka ir daudz dažādu likumprojektu, kas nosaka, kāda peļņas daļa jāpārskaita dažādām Maskavas organizācijām. Ar šo lēmumu, kuru mums vajag pieņemt pēc likuma pieņemšanas, mēs noteiktu procedūras jautājumus, kā attiecīgus Maskavas lēmumus atcelt, un noteiktu, kad stājas spēkā mūsu pieņemamais likums par republikas budžeta tiesībām. Vai man tagad vai tad, kad mēs ziņosim par pantiem, informēt par tām izmaiņām, ko komisija uzskata par vajadzīgu izdarīt pēdējā redakcijā?

Priekšsēdētājs: Varbūt varētu tagad par izmaiņām, jo tad debatēs atkritīs viens otrs ierosinājums.

V.Bresis: Izmaiņu nav daudz. Tagad varbūt skatīsim pa lappusēm un pa pantiem. Pirmajā lappusē izmaiņu nav, jo tās, kuras tika ieteiktas iepriekšējā reizē, ir pamatā ietvertas. Otrajā lappusē 3.pantā, kā ziņoja Siliņa kungs, mēs iesakām vārdu “izpildes kārtību nosaka” vietā ierakstīt “izpildes noteikumus izdod”, lai būtu pilnīgi skaidrs, ka tā ir instrukcija, kādos termiņos un kā sastādīt vietējos budžetus. Tā nav uzspiesta Ministru padomes griba par kaut kādiem noteikumiem, kā izmantot vietējo budžetu. Tāpat 5.panta trešajā rindkopā viena no mūsu ekspertkomisijām, kura strādāja vakar, lika priekšā trešajā rindkopā izņemt vārdus “vai to izpildorgāni”. Tātad lasu jauno tekstu trešajā rindkopā: “Ja rajonu, pilsētu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomes, pārkāpjot savu kompetenci...” Kāpēc to izdarām? Tāpēc, ka izpildorgāniem vispār nav tiesību lemt finansiālos jautājumus. Tos lemj tikai Tautas deputātu padomes vai republikas Augstākā padome.
Trešajā lappusē 7.pantā 2.rindā vārdu “republikas” aizvietojam ar “valsts”. Teksts skan šādi: “Latvijas Republikas valsts budžets apvieno līdzekļus valsts un starpvalsts programmu...” Tālāk pēc teksta. Tas darīts, ievērojot deputātu lūgumu. Ceturtajā lappusē 8.3. mēs pieņemam deputāta Gavrilova priekšlikumu un rakstām nevis “saskaņā ar republikas likumdošanu”, bet gan “saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem”. Tas pats arī 10.9. Arī te izmaiņas, kā ierosināja deputāts Gavrilovs. Ceturtajā lappusē citu iebildumu un priekšlikumu nav. Piektajā lappusē, kā jau teicu, 10.9. Citu iebildumu un labojumu nav. Sestajā, septītajā, astotajā lappusē labojumu nav. Devītajā lappusē ir labojums, kurš atrisinās vairākas domstarpības. Tāds bija arī priekšlikums vakardienas ekspertīzes komisijā. Sakarā ar to, ka vairāki deputāti izteica šaubas, ka tomēr paliekot it kā iespēja augstākstāvošiem varas orgāniem ietekmēt zemākstāvošo padomju budžetu izmantošanu, mēs iesakām 27.panta otro rindkopu nedaudz papildināt.
Jaunā redakcija otrajā rindkopā sekojoša: “Republikāniskajās pilsētās ar iedalījumu rajonos ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp pilsētas budžetu un pilsētas rajonu budžetiem nosaka pilsētas Tautas deputātu padomes saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par rajonu, pilsētu un pagastu pašpārvaldi.” Mēs atsaucamies uz jauno pašvaldības likumu un tādējādi neļaujam iziet ārpus šī likuma noteiktajiem rādītājiem. Vairāk šajā lappusē izmaiņu nav. Desmitajā lappusē izmaiņu nav, 11.lappusē tāpat nav nekādu izmaiņu. Līdz ar to esmu ziņojis par mūsu priekšlikumiem. Ja ir jautājumi, esmu gatavs atbildēt.

Priekšsēdētājs: Jautājumos nav neviens pierakstījies, debatēs pierakstījies viens deputāts. Teikmanis vēlas uzdot jautājumu.

A.Teikmanis: Man ir jautājums tieši par šo pēdējo izmaiņu 7.pantā. Republikāniskās pilsētas iedalījums rajonos pagaidām ir tikai Rīgā. Pieņemot likumu par pilsētu pašvaldību, lēmumā par likuma stāšanos spēkā bija noteikts, ka Rīgas pilsētai tiks izstrādāts atsevišķs pilsētas pašvaldības likums. Pašlaik rajoni un Rīgas pilsēta vadās pēc pilsētu pašvaldības likuma, kas pagājušajā gadā ienesa zināmu haosu, jo abiem iedalījumiem ir vienādas tiesības. Tātad atsauce uz pilsētu pašvaldības likumu nebūtu vietā, jo Rīgas pilsētai, kura ir vienīgā republikas pilsēta, iedalījumā rajonos jāvadās pēc Rīgas pašvaldības likuma, kas tiek izstrādāts un rudenī, cerams, būs gatavs.

 V.Bresis: Bez šaubām, to mēs varam paredzēt šajā Rīgas pašvaldības likumā kā papildinājumu, jo tas nerunā pretī mūsu pieņemamajam likumam. Vēlāk, es domāju, nebūs nekas ļauns, ja mēs pieņemsim arī papildinājumu pie šī lēmuma, pie šī likuma. Bet tikai tāpēc, ka jums ir pilsēta ar rajoniem, Teikmaņa kungs, izslēgt šo skaidrojumu attiecībā uz visiem pārējiem nebūtu korekti.

No zāles: Tā, es sapratu, ir republikas pilsēta ar iedalījumu rajonos. Tāda ir vienīgi Rīga.

V.Bresis: Tas ir pareizi.

No zāles: Nav mums citas pilsētas. Mēs padomāsim par redakciju. Ņemsim vērā, Teikmaņa kungs, jūsu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Laikam jautājumu vairāk nav. Paldies deputātam Bresim par ziņojumu. Godājamie deputāti! Tagad saskaņā ar mūsu pieņemto reglamentu par likumprojektu pieņemšanu laiks būtu debatēt. Bet debatēt konkrēti par pantiem, nevis par likumprojektu vispār. Ja neviens no piedāvātajiem labojumiem, kas plenārsēdes laikā tika piedāvāti, netiek pieņemti, tad mēs šo likumprojektu varam pieņemt arī otrajā lasījumā. To lūdzu ņemt vērā, arī izsakot konkrētus priekšlikumus. Debatēs ir pierakstījušies pagaidām četri deputāti. Kā pirmajam vārds Ziedonim Ziediņam.

Z.Ziediņš: Cienījamie kolēģi! Mēs šodien izskatām ļoti svarīgu jautājumu, kas skar visu mūsu tālāko dzīvi, tos jautājumus, kā finansēsim no budžeta objektus, infrastruktūras, labiekārtošanu gan pilsētās, gan laukos. Man jāsaka, ka tieši lauku attīstība, manuprāt, ir šeit ļoti vāji ieskicēta, un tāpēc es pēc mūsu priekšsēdētāja ieteikuma centīšos turēties pie pantiem un vērst jūsu uzmanību uz, manuprāt, nepieņemamām detaļām šinī likumprojektā. Man jāatvainojas, ka es tiešām runāšu pa pantiem. Esmu griezies pie Viļņa Breša un saņēmis absolūtu noraidījumu, arī pie Ojāra Kehra, saņemdams pavisam īpatnēju noraidījumu, sak, ja tie lauksaimnieki protestē, lai viņi protestē. Domāju, ka komisijām tomēr vajadzētu izturēties nopietnāk, ja mēs gribam risināt jautājumus, kas skar pamatā visu Latviju, tas ir, Latvijas laukus.
Mūsu priekšā ir likuma projekts, kura 19.pantā rakstīts, ka vietējie budžeti apvieno līdzekļus ekonomisko, sociālo, kultūras u.c. vietējās un starpreģionālās nozīmes programmu un pasākumu finansēšanai, kā tas paredzēts attiecīgajos Latvijas Republikas pašvaldības likumos. Man jānosaka, ka šādi Latvijas Republikas pašvaldības likumi neeksistē. Eksistē Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas likums “Par rajonu, pagastu un pilsētu pašpārvaldi”. Pieņemsim, ka mēs noņemam to “PSR” nost. Bet atšķirsim šī likuma 59.lappusi, 48.ievada pantu. Es ļoti lūdzu Breša kungu uzmanīgi ieklausīties šajā pantā, jo, pēc mana uzskata, te tiek jauktas divas būtiskas pozīcijas. Šis pants skan: “Pagasta padome saskaņā ar likumu par Latvijas PSR budžeta tiesībām patstāvīgi izstrādā un apstiprina savu budžetu un iesniedz to rajona izpildkomitejai iekļaušanai rajona kopsavilkuma budžetā. Pagasta padomei tiek garantēta augstāku varas un pārvaldes orgānu neiejaukšanās budžeta procesā.”
Cienījamais Breša kungs! Budžeta procesā, nevis budžeta izmantošanā. Es domāju, ka šādus punktus sajaukt nav īsti nopietni, jo, ja mēs runājam par pašvaldības tiesībām izmantot budžetu, tad ir viens jautājums, bet, ja mēs runājam par procesu, kā budžets veidojas, kā tas uzkrājas un kā to izmanto, tas ir pavisam cits process. Ja jūs atsaucaties šajā likumā uz 48.pantu, ka pagasta padomei nav tiesību iejaukties budžeta veidošanās procesā, tātad vispār budžeta procesā, man gribētos jums uzdot jautājumu, kā jūs saskaņojat to ar mūsu piedāvātā likuma projektu. Šoreiz man drusku jāatsaucas diemžēl uz mūsu otro frakciju, jo viņiem bija ļoti daudz taisnības attiecībā uz minēto 20.1.pantu. Man nav skaidrs, kā jūs atkal centralizēti mēģināsiet šos jautājumus darīt.
Šķiram nākošo lappusi. Tur ir rakstīts, tajā pašā jūsu pieminētajā 27.pantā: “Ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp rajonu, pilsētu, ciematu un pagastu budžetiem nosaka rajona Tautas deputātu padome.” Uz kāda pamata? Uz kāda pamata atkal ciematos, es atvainojos, pagastā, būs visur tas gudrinieks, kas sadalīs šo budžetu un budžeta veidošanās un sadales mehānismā neļaus teikt vārdu īstajiem budžeta veidotājiem?
Es gribu teikt nedaudz kaut ko citu. Mums tātad tiek piedāvāts pašreiz tāds mehānisms, ka budžeta veidošanās procesu reglamentē no augšas un pagastam ir atstāts pat veidošanās procesā tāds nenozīmīgu ienākumu avots kā nodokļi un nodevas no dažādām darbībām. Tas, kungi, nav nopietni. Es esmu pats pagasta izpildkomitejas priekšsēdētāja vietnieks. Pagastā, kā jūs zināt, ir izpildkomitejas priekšsēdētājs un deputātu padomes priekšsēdētājs. Mēs esam šos cilvēkus pārvērtuši par ampelmaņiem uz šodienu. Es negribu būt šāds ampelmanis un pieņemt šo, kā Breša kungs izteicās, likuma mugurkaulu visai tālākajai likumdošanai. Pirms jūs balsosit, gribu uzdot vienu jautājumu: kā jūs domājat, kāpēc no laukiem, kur ir tik daudz deputātu, nav neviena pagasta veča. Kāpēc nav neviena pagasta veča, bet es stāvu te, jūsu priekšā, kā sarkanais barons, un mani kolēģi, sarkanie baroni, arī sēž līdzās ar mani. Atbildi meklējam šajā centralizētajā budžeta veidošanās mehānismā. Pagasta vecis ir ampelmanis, kam nauda no rajona netiek dota, un viņš tai rajonā, savā pagastā neko nevar izdarīt. Tāpēc tam saimniekam, kas vairāk vai mazāk diktatoriski strādā, ir tas naudas maks un tas arī no tautas tiek izvirzīts, jo viņš gādā par ciemata labiekārtošanu, par komunālo saimniecību, par to, lai skolās būtu uzskates līdzekļi un appļautas puķu dobes utt., utt. Bet pagasta vecis, kam to vajadzēja darīt, tas nav mūsu vidū.
Pieņemot šādu skeletu, es atkal atkārtoju Breša izteikumu – šādu likumu – mugurkaulu, kas pamatā ir pretrunā ar likumu “Par rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību”, mēs nekur tālāk no šīs ampelmaņu lomas pagastos netiksim. Bet problēmu pagastos taču ir kolosāli daudz, jo budžeta veidošanās mehānisms nav visos pagastos viennozīmīgs. Nevar, piemēram, piekrist koncepcijai, ka pagasti tagad veidos ieņēmumus no kaut kādu uzņēmumu peļņas. Ja mēs sadalām pagastus zemnieku saimniecībās, kas ir zemnieku peļņa? Cienījamie ekonomisti! Ja trīs četri cilvēki izveido privāto uzņēmumu, no daudziem šiem uzņēmumiem peļņas nebūs. Vispār nebūs peļņas. Mēs noteiksim katrs sev tādu darba algu, ka te peļņas nebūs. Ar ko dzīvos vietējā pašpārvalde? Ar šo skeletu, kas nekur nevienās vīlītēs nav saskaņots? Bez tam ir jautājums par atskaitījumu noteikšanu no augšas. Ja man ir kultūras nams, tad man visžēlīgi rajons atļauj atskaitīt kaut kādus līdzekļus šī kultūras nama uzturēšanai. Bet ja man viņa nav? Es taču uzkrāt šos līdzekļus nevaru, lai izveidotu jaunu klubu. Agrāk, labi, jūs apelējāt pie sarkanā barona sirdsapziņas. Pieņemsim, ka viņš padevās un šo klubu uzcēla. Bet tagad, kurš zemnieks atdos šos līdzekļus? Un kādā veidā? Es domāju, ka šis mugurkauls ir pārāk s–veidīgs, lai to pieņemtu otrajā lasījumā.
Un šajā sakarībā man ir sekojošs priekšlikums: pirmkārt, Latvijas Republikas budžeta tiesību likumu nepieņemt otrajā lasījumā. Otrkārt, līdz jauna projekta otrā lasījuma materiāla sagatavošanai uzdot darba komisijām, saskaņojot attiecīgā likuma trešo sadaļu ar Latvijas PSR likuma (diemžēl es atsaucos uz LPSR, jo te tā ir rakstīts) “Par pagastu pašpārvaldi” 3.nodaļu.Treškārt, akceptēt pagasta zemākā budžeta prioritāti pār pārējiem budžetiem gan izveidē, gan izlietošanā, kā to nosaka LPSR likuma “Par pagastu pašpārvaldi” 48.punkts.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Ziedonim Ziediņam. Vārds deputātei Marjašai.

R.Marjaša: Cienījamie deputāti! Kādā sakarībā es to saku? Mani uztrauc 27.panta 2.daļa. Es lūdzu jūs atšķirt 9.lappusi un uzmanīgi izlasīt 27.panta 2.daļu, par ko šeit jau mazliet runāja Breša kungs un par ko ļoti pamatoti uzstādīja jautājumu Teikmaņa kungs.
Es gribu atgādināt, ka šis jautājums – funkciju sadale starp Rīgu un Rīgas rajoniem – bija klupšanas akmens jau iepriekšējā Augstākās padomes sasaukuma sesijā. Es gribu atgādināt Čepāņa kunga referātus, gribu atgādināt, ka jau toreiz bija izvirzīts jautājums par nepieciešamību izstrādāt speciālu pašvaldības likumu Rīgai un Rīgas rajoniem. Es personiski uzskatu, ka tā nav nejaušība, ka 27.panta 2.daļā nav minēta Rīga, bet kaut kādas mistiskas, Latvijā neeksistējošas republikāniskās pakļautības pilsētas ar rajona sadalījumiem. Mums ir tikai viena šāda pilsēta, tā ir Rīga, tā ir ļoti konkrēta problēma. Toreiz, kad jautājumu par funkciju sadali starp Rīgu un Rīgas centriem apsprieda šeit, jautājums bija saasināts varbūt sakarā ar to, ka Rīgas pilsētas mērs bija Rubika kungs. No jautājuma, ko šeit uzstādīja Teikmaņa kungs, es jūtu, ka viņam šoreiz rūp šī problēma, viņam sāp, turklāt pilnīgi pamatoti.
Cienījamie kolēģi! Budžets, vai mēs to vēlamies vai nevēlamies, veidojas no apakšas, bet saskaņā ar 27.panta 2.daļu viņam it kā jātiek izlietotam ar nosacījumu no augšas. Tas ir krasā pretrunā ar šiem principiem, par kuriem mums šeit ir deklarēts. Praktiski mēs visi Rīgas centru mīlam, mēs šeit atrodamies, mēs šeit dzīvojam, tas ir viens no nabadzīgākajiem Rīgas rajoniem, jo šeit nav rūpniecības uzņēmumu. No 17 miljoniem ienākumu šogad 10 miljoni aizgāja pilsētas budžetam, 7 miljoni palika centram. Mūsu vēlētāji raud – kanalizācija nestrādā, ūdens netek, briesmīgā stāvoklī ir vecās skaistās Rīgas centra mājas, tās burtiski mirst mūsu acu priekšā. Bet, kad es pavaicāju mūsu rajona padomes priekšsēdētājam – varbūt jūs varat pateikt, kā tiks izlietoti šie 10 miljoni pilsētā, viņš atbildēja, ka to mēs nezinām. Šeit nerunājam ne par kādu ļaunprātību no pilsētas padomes puses, lai Dievs pasarg’, bet par principu, ka Rīgā ne tikai budžeta ienākumi, bet arī izdevumi tiek regulēti nevis no augšas, bet no apakšas. Kādēļ Rīgai jābūt izņēmumam? Es nevaru saprast. Tādēļ es jūs ļoti lūdzu: nepaejiet atkal garām šim jautājumam. Ko nozīmē šāda atsauce uz likumu, kura nav? Es to vēl pārtraukumā pārbaudīju. Es domāju, ka varbūt man tas ir pagājis garām, piegāju pie Čepāņa kunga, pie Škapara kunga un pajautāju, vai varbūt ir jau pieņemts tāds likums iepriekšējā sasaukumā. Nav ne pieņemts, ne izstrādāts, tāda likuma nav. Kā tad mēs šodien varam šajā dokumentā atsaukties uz likumu, kura nav? Es domāju, ka tas nebūtu pareizi. Un atkal šis jautājums ir nolikts, kā krievi saka, “v dolgij jaščik”, bet problēma ir pietiekami asa.
Cienījamie kolēģi, varbūt nenodarbosimies ar lāpīšanu, ar to, ka mēs šeit nosauksim lietas savos vārdos un nosauksim tieši Rīgu tajā 2.daļā un atsauksimies uz neeksistējošu likumu. Ar to jautājums netiks labots. Varbūt vajag izsvītrot vispār to 2.daļu, jo likums to neregulē, un tālāk strādāt pie likuma? Tad varbūt, Breša kungs, kad būs likums, mēs papildināsim arī šo dokumentu. Bet ierakstīt tādu normu, kas runā pretī mūsu darbības principiem, pēc mana uzskata, ir nepareizi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Beskrovnovam.

S.Beskrovnovs: */Cienījamie deputāti! Es atkal jau trešo reizi atgriežos konkrēti pie likumprojekta par budžeta tiesībām otrā panta. Es gribu, lai jūs uzmanīgi uzklausītu manus pierādījumus, manus uzskatus, kāpēc es tik stingri aizstāvu šo problēmu. Lieta tā, ka mēs droši vien katrs savā priekšvēlēšanu programmā, kad notika aģitācija, solījām nostiprināt tieši to vietu, kur dzīvojam: pilsētu, pagastu, rajonu. Un vienīgais ceļš, kā celt un nostiprināt tautas dzīves līmeni, ir vietējo budžetu veidošana. Un, kad mēs visur runājam par pašpārvaldes ideju kā galveno sasniegumu pašreizējā demokrātijas attīstības līmenī, mēs vienmēr apsveicam to. Bet man liekas, ka šeit pārsvaru gūst konjunktūras, politiskie motīvi. Augstākā padome mums pastāvīgi uzstājas kā progresīvs orgāns, virzās uz priekšu, bet vietējās padomes patiesībā ir stagnācijas paraudziņi. Un šodien ir ļoti grūti izskaidrot vietējiem ļaudīm, kāpēc tā notiek. Tāpēc, ka šeit mēs dzirdam: pašpārvaldes ideja strādā, likums radikāls, tas atklāj vietējo pārvaldes orgānu tiesības. Bet praksē tā nenotiek. Es šeit solidarizējos ar deputāta Ziediņa runā teikto, un arī man ir ideja. Tam, par ko runāja finanšu ministrs un kas likumā būšot ievērots, es ticu ar grūtībām, tāpēc ka redzu, ar kādu neatlaidību cīnās pret manu labojumu, kurš pieļauj, ka budžeta sastādīšanas kārtību nosaka Ministru padome kopīgi, uz paritātes principiem ar vietējās varas pārstāvjiem uz līguma pamata. Es ieteicu pat ilgtermiņa līgumu uz trim, pieciem gadiem. Kāpēc tieši šāds līgums?
Mēs esam liecinieki, ka it kā labie nodomi republikāniskā budžeta uzlabošanai labi strādājošās pilsētās, rajonos, pagastos ar voluntāriem lēmumiem nauda tiek noņemta. Tādā gadījumā nekāda darba stimulēšana nenotiek. Es to stāstu ar konkrētu Daugavpils pilsētas piemēru. Es izpētīju problēmu, kāpēc pēdējos trijos gados pilsētas budžets ir stabils – 33 miljoni, kaut gan ražošanas līmenis aug, darba ražīgums pilsētā ceļas, iedzīvotāju ienākumu līmenis aug. Bet vienmēr veidojas tāda situācija, ka pastāvīgi aug apgrozījuma nodokļa atskaitījumu likme republikāniskajā budžetā, tāpat no ienākuma nodokļa. Centram ir iespēja diktēt savus noteikumus. Ja aizpērn 50 procenti no ienākumu nodokļa palika Daugavpils budžetā, tad tagad paliek tikai 30 procenti.
Mēs redzējām, kā savstarpējās attiecībās bija republika ar Savienību. Es negribētu, ka tādas pašas attiecības tagad paliktu zemākajās struktūrās. Tas ir iespējams. Tāpēc es domāju, ja pieņemam tādu labojumu, tas dotu iespēju pašpārvaldei attīstīties caur savu iedzīvotāju darba stimulēšanu. Mēs zinām, ka, jo vairāk tiek radīts kapitāla, jo vairāk tā krājas, tas nozīmē, ka kapitāls stimulēs mūsu darbu turpmāk. Pretējā gadījumā es baidos, ka arī turpmāk notiks tas, kas jau šodien notiek, es to vēlreiz pasvītroju. Pat nelieliem uzņēmumiem jāpilda Finansu ministrijas noteikumi. Kad viņi sakrāj noteiktu kapitālu, ir gatavi to pēc saviem normatīviem virzīt sociālās attīstības sfērā, ražošanā, zinātnē un tehnikā, tad, lai uzlabotu republikas budžetu, viņiem tiek atņemtas lielas summas. Tāpēc es domāju, ja pat valdība šodien uzstājas pret risinājumu, liekas, ne bez iemesla. Šinī gadījumā, ja šis labojums tiks noraidīts, es piekrītu deputātam Ziediņam un ierosinu nebalsot par likuma projektu kopumā. Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Koroševskim un gatavoties deputātam Punovskim.

 P.Koroševskis: Godājamie deputāti! Ja manu pagastu daba ir apveltījusi ar auglīgu zemi, ja uz mana pagasta zemes atrodas daudzi un bagāti rūpali, tad esmu it kā bagāts ar budžetu un varu kaut kā un kaut ko darīt, bet, ja tā nav, esmu nabags un atkarīgs no centra, kā 21.pantā teikts. Varbūt atmetīs kādai mērķa programmai vai arī iedos kādu kredītu. Tāpēc mani tas neapmierina. Es ilgi te negribētu runāt, man tikai liekas, ka šis likums skaidru atbildi nedotu uz šiem jautājumiem. Kam nav, tam arī nebūs, kā viens otrs saka. Es tikai aicinu visus deputātus atbalstīt lauksaimniecības deputātu grupas domas, atbalstīt to, ko izteica biedrs Ziediņš, un tiešām rīkoties saprātīgi, jo laukiem it sevišķi rūp vietējais budžets. Tas ir tiešām ļoti svarīgs jautājums mūsu dzīvē.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Punovskim.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi! Tā kā esmu vienlaicīgi Rīgas Vidzemes priekšpilsētas deputātu padomes priekšsēdētājs, manās interesēs ir aizstāvēt Rīgas rajonu padomju intereses.
Tādēļ vispirms par 1.pantu. Es negribētu piekrist cienījamajam Siliņa kungam, ka visi rajoni ir vienlīdz vienādi, vai tas ir lauku vai pilsētas rajons. Kā mēs visi zinām, līdz šim Rīgas pilsētas rajoniem ir īpašs statuss, un tas arī ir noteikts ar jaunajiem pašvaldības likumiem. Uz lauku rajoniem attiecas likums par rajonu pašvaldību, uz Rīgas pilsētas rajoniem ne. Uz Rīgas pilsētas rajoniem attiecas likums par pilsētu pašvaldību. Tādēļ es uzskatu, ka pirmajā pantā trešajā rindkopā ir jāiekļauj doma, ka vietējie budžeti ir arī pilsētu rajonu budžeti, jo tas, ka vietējie budžeti ir rajonu budžeti, nenozīmē to, ka šeit ir runa par pilsētu rajoniem. Pie tam visos normatīvajos aktos līdz šim vienmēr atsevišķi ir minēti pilsētu rajoni blakus lauku rajoniem.
Vēl par strīdīgo 27.pantu. Tādā redakcijā kā patlaban tas nav pieņemams, jo šeit atkal ir redzama gadiem ilgi pielietotā metode uzspiest no centra savu gribu, savu vēlmi vietējām padomēm. Uzskatu, ka 27.pantā otrā rindkopa jāpapildina, ka primāram tomēr jābūt budžetam, kuru ir izstrādājuši pilsētas rajoni, un tikai tad, kad šie izstrādātie pilsētas rajona budžeti tiek saskaņoti, tos var apstiprināt un izskatīt Rīgas pilsētas padomē. Es lūdzu Ekonomikas komisiju šos manus priekšlikumus iekļaut likumā, tie ir iesniegti arī rakstiski.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamo plenārsēdes vadītāj! Cienījamie kolēģi! Cienījamo ziņotāj! Šajā gadījumā es runāšu vispirms kā vietējās padomes deputāts, jo esmu arī Jelgavas pilsētas Tautas deputātu padomes deputāts, un pēc tam beigšu savu runu kā Augstākās padomes deputāts. Man ir tāds lūgums cienījamiem Augstākās padomes deputātiem – atbalstīt tos deputātus, kuri ir no vietējām padomēm un kuri runā par tām problēmām, kas saistītas ar padomju budžetiem. Un arī viens tāds jautājums, kas parādījās nesen un kas tiek aizvien vairāk saistīts ar deputātu padomēm.
Pirmkārt, mēs sākam veidot teritoriālās brīvprātīgo sargu vienības. Parādās jautājums, ka tomēr daļu no štatiem, kas organizē šos štābus, šo kustību, kā arī dažādus izdevumus par tehnikas iegādi, kas saistīta ar šo kārtību, vajag finansēt. Esošie likumi nedod iespēju to izdarīt.
Otrkārt, jūs jau “Panorāmā” droši vien redzējāt un avīzēs lasījāt, ka Jūrmalas pilsētā ir izveidota municipālā policija. Rīt notiks Jelgavas pilsētas sesija un šāda municipālā policija tiks izveidota arī Jelgavas pilsētā. Tūlīt ir jautājums, kā būs ar visiem šiem izdevumiem, kas ar šo saistīti. Kurā sadaļā budžeta likumā mēs varētu ielikt noteikumu, ka bankai vajag atļaut finansēt šos izdevumus? Tāpēc man ir lūgums tiem vietējo padomju deputātiem, kuri ir Augstākās padomes deputāti, atbalstīt mūsu lūgumu un balsot par papildinājumiem 22.panta 9.punktā. Citiem pasākumiem, kuri finansējami no vietējiem budžetiem, papildināt ar “tai skaitā sabiedriskās kārtības uzturēšanai”.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Čebotarenokai.

V.Čebotarenoka: Arī es kā iepriekšējais runātājs pārstāvu ne tikai Augstāko padomi, bet esmu Jūrmalas deputātu padomes priekšsēdētāja vietniece. Un arī mani kā Imantu Geidānu un vēl vairākus runātājus uztrauc tieši 22.pants. Vispār iznāk tā, ka Imants Geidāns pateica tieši to, ko gribēju teikt arī es. Mums Jūrmalā, kā jūs zināt, ir izveidota laikam pirmā municipālā policija Latvijā. Lai gan mēs esam pieņēmuši Jūrmalas Tautas deputātu padomes lēmumu par šīs policijas funkcionēšanu, tomēr tā atrodas ārpus likuma, jo Augstākajā padomē vēl neesam apstiprinājuši šādu struktūru. Lai tā varētu darboties visā Latvijā, to vajag oficiāli apstiprināt. Arī mums ir tieši šī pati problēma – kā īsti apmaksāt. Pagaidām mēs no Jūrmalas pilsētas budžeta līdzekļiem uzturam šo policiju. Arī es ļoti lūdzu visus deputātus atbalstīt šo papildinājumu 22.pantā, par ko runāja Imants Geidāns, jo tas ir ļoti būtiski pilsētas kārtības uzturēšanai. Sevišķi nopietni iesaku par to padomāt uz Jūrmalas fona, kas ir 30 km gara pilsēta un kurā mēs visskaidrāk redzam to, kas sagaida visu Latvijas Republiku, ja tūlīt netiks izveidota šāda policija. Tas ir rekets, mafija, slepkavības. Gandrīz katru nedēļu kaut kas tāds notiek Jūrmalā. Vēl es gribēju papildināt, ka ar municipālo policiju, ņemot vērā tiesības, kas tai ir dotas, mēs pie kārtības netiksim. Mums nopietni jādomā, kā palielināt pašreizējās milicijas pilnvaras. Piemēram, Jūrmalas pilsētā restorānos vispār varētu uzturēt kārtību dienests, kam mēs pašlaik maksājam, tā saucamās melnās beretes, kam ir daudz lielākas tiesības nekā milicijai. Šīs grupas strādā pagaidām nepilnu nedēļu, bet jau ir panākumi. Restorānā “Laivas” tika atklāts noziedznieks, kuram bija līdzi divas pistoles, viena tā saucamā gāzes pistole, otra – īstā. Tā ka situācija ir daudz nopietnāka, nekā mums šķiet. Tāpēc es tomēr ļoti lūdzu pielikt šo punktu, kas paredzētu municipālās policijas apmaksu.

 Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Biezajam.

J.Biezais: Mēs, parlaments, ražojam produkciju, kuras viena no galvenajām sastāvdaļām ir ekonomiskie likumi. Šajā gadā mums praktiski ir jāizstrādā tāda pakete – jānoslīpē pašvaldības likumi, kuri jau ir, bet jāpieslīpē budžeta likums un likums par nodokļiem. Pie tam tiem vienam bez otra nav jēgas. Varbūt ka vajadzēja iepazīstināt ar nodokļu likuma principiem, tad tā lieta būtu skaidrāka. Ir paredzēti valsts un jauktie nodokļi, tas ir, ar dažādu procentu vietējie un valsts un tikai vietējie. Iecerētais princips, kuru es centos aizstāvēt arī agrāk savā neformālajā darbībā, ir tāds, ka budžets jāveido no apakšas un gandrīz par visu jāatbild uz vietas. Valsts kopējās intereses un zināms centra diktāts bija kā tāda neizbēgama nasta, un arī pārdale, jo situācija bija ļoti nevienmērīga. Šādā kontekstā Ekonomikas komisija skatījās šo budžeta likumprojektu, un man tas šķita labs. Bet tagad to galīgi satriec.
Es nezinu, ko mēs tālāk iesāksim, es jau nesaku, ka nav tiesību to kritizēt, bet bez tās paketes mēs neiztiksim. Un grūti pateikt, vai mums kaut ko daudz labāku iedos. Manuprāt, šeit prevalē neuzticība ministrijai. Es, starp citu, Siliņa kungam pilnīgi uzticos, varbūt tā ir neuzticība Ekonomikas komisijai, varbūt bailes no atbildības. Protams, ir arī objektīvas pretrunas, jo pašvaldību likumu, kas iegāja paketē, ļoti kritizēja Lauksaimnieku savienība, uzskatot, ka it kā tagad kolhozam tikšot uzspiests kaut ko maksāt vai darīt. Es lūgtu biedrus vairāk uzticēties cits citam. Tagad šis materiāls ir jāatliek, bet kopumā bez šīs paketes mēs šogad nevaram iztikt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātam Kehrim.

O.Kehris: Cienījamie kolēģi, Augstākās padomes deputāti! Man, no vienas puses, tiešām ir ļoti liels prieks, ka beidzot mēs arī šajās sienās runājam par ekonomiskajiem likumiem un par vienu no suverēnas valsts būtiskākajām sastāvdaļām – budžetu. Un, pirms runāt par dažiem konkrētiem pantiem, tomēr jāteic, ka suverenitāte jeb suverēna republika var būt. Protams, teorētiski suverēni var būt arī Talsi vai suverēna Daugavpils, kura katra pati saņem visu, kas atrodas pie viņiem. Šeit, protams, nav ietverts šāds princips, jo mūsu izpratnē suverēna var būt republika ar savu lēmumu pieņemšanas kompetenci. Jā, protams, viss iespējams, ko var izdarīt, ir jāizdara uz vietām pagastos, uz vietām rajonos, uz vietām pilsētās. Un tam nolūkam ir jābūt pietiekami daudz līdzekļiem. Tieši šāds princips ir ietverts shēmā, bet te nekas nav teikts par līdzekļu daudzumu.
Jā, tik tiešām, būtu daudz labāk un mēs paši būtu daudz apmierinātāki, ja Ekonomikas komisijas portfelī būtu pašlaik likumprojekta pakete par nodokļiem. Šī pakete bija vecā, bet valdība tagad ir jaunā. Mēs varam viņus kritizēt, ka viņi ir strādājuši daudz lēnāk un sliktāk. Bet, tiklīdz sākam iedziļināties šajās nodokļu problēmās mazliet vairāk, tā parādās arvien jauni un jauni momenti. Un pašlaik, kā es jau informēju, situācija ir tāda, ka tikai jūlija beigās mēs Ekonomikas komisijā šo nodokļu likumu paketi pamatīgi varēsim apspriest, un cerēsim, ka pašā septembra sākumā varēsim apspriest šeit. Arī tad jau, domājams, būs iezīmējušies nākamā gada budžeta meti.
Cienījamie deputāti, mēs visi esam ievēlēti nevis vispār kā Latvijas Augstākās padomes deputāti, mēs kā deputāti pārstāvam savus vēlēšanu apgabalus, un tieši šeit mums arī būs jāaizstāv savu vietu intereses. Un šeit mēs lielā mērā noteiksim šīs kvotas – kādi nodokļi būs pagasta līmenī, kādi rajona līmenī, kādi republikas līmenī. Tieši no šīs diskusijas arī būs atkarīgs, cik daudz līdzekļu ir jebkurā no šiem līmeņiem. Nodokļu izstrādātāji tiešām grib paredzēt nodokļus arī no lielajiem uzņēmumiem, ja tādi ir, un noteikt šo kvotu arī pagastu līmenī.
Es ceru, ka mēs drīz sagaidīsim arī reglamenta daļas par budžeta apspriešanu. Es ļoti ieteiktu ar to rūpīgi iepazīties, ar reglamenta daļu par budžeta apspriešanu, un tas jādara ne tikai mums, ekonomistiem, jo budžets tik tiešām būs jāapspriež katrā apakškomisijā, katram mums, Augstākās padomes deputātiem, jāaizstāv sava rajona intereses. Ne Talsi, ne Daugavpils, ne arī kāds cits rajons pašlaik, manuprāt, nevar būt suverēns. Mums ir ļoti daudz problēmu, kuras ir jārisina republikas līmenī.
Un vēl noslēgumā par 27.panta 2.daļu, kur ir runa par Rīgas rajoniem. Šeit tik tiešām ir problēmas, un gribētu piekrist ierosinājumam, ka ir jāieauž doma par Rīgas pilsētu. Attiecībā uz municipālo policiju, manuprāt, problēmu nav, jo 22.panta 5.apakšpunktā ir teikts, ka ir līdzekļi vietējo valsts varas un pārvaldes orgānu uzturēšanai. Manuprāt, pat neko nemainot, šeit ar šo kvotu ir pilnībā iespējams šos jautājumus atrisināt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tribīnē tiek aicināts deputāts Buls, un gatavoties deputātam Kodoliņam, viņš pagaidām ir pēdējais, kas pierakstījies debatēs.

A.Buls: Cienījamie deputāti! Es gribu runāt par 27.panta 2.daļu un pieskaršos arī 1.daļai. Aizstāvot savas pilsētas – Olaines, kura nav rajona centrs, bet rajona pilsēta, intereses, man jāteic, ka 27.panta 1.daļa draud ar zināmām briesmām. Domāju, ka likumā par nodokļiem un sevišķi likumā par ienākuma nodokli, tas ir, par peļņas nodokli, uz kuru mēs liekam vislielākās cerības, būs diferencēti normatīvi, procenti, atskaitījumi. Cik pienāksies pilsētai un cik rajonam – to es pagaidām vēl īsti nezinu, taču 27.panta pirmā daļa, kura nosaka, ka rajons norobežos vai citādi izkārtos šo pilsētas budžetu, nebūtu pieņemama, jo varam nonākt tai pašā situācijā, kādā mēs pašreiz esam, cik rajons dod pilsētai, tik dod.
Tā, piemēram, ir Olaines pilsētā. Te ir koncentrēts ļoti daudz rūpniecības uzņēmumu ar apmēram 50 miljoniem rubļu gada peļņu, bet Olaines pilsētas budžets ir nepilni 100 tūkstoši. Tas ir izsmiekls. Pilsētā nav nekādas rosības. Šajā sakarībā man būtu ieteikums 27.panta pirmo daļu svītrot vai arī noteikt tādu normu, ka rajons nedrīkst iejaukties pilsētas budžeta veidošanā, to drīkst noteikt tikai likums par nodokļiem ar konkrētu normatīvu šai pilsētai un, protams, arī visām rajonā esošajām pilsētām, kuras nav rajona centrs.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Kodoliņam.

A.Kodoliņš: Cienījamie deputāti! Es gribu izteikt visai nopietnus pārmetumus mūsu sapulces vadītājiem un atgādināt, ka šis mūsu likumprojekts ir otrajā lasījumā. Es ierosinu paņemt visai nesen apstiprināto lēmumu par likumprojekta izskatīšanas kārtību un izlasīt to. Otrajā lasījumā projektu debatēs apspriež pa pantiem, nepieļaujot tā pamatkoncepcijas grozīšanu. Visi priekšlikumi un labojumi jāiesniedz rakstveidā. Katru labojumu apspriež atsevišķi. Patlaban mēs nenodarbojamies ar tiem jautājumiem, bet apspriežam šo likumprojektu kā pirmajā lasījumā. Rodas iespaids, ka notiek kaut kāda sazvērestība pret vienu no korektākajiem projektiem, kādu komisija pieņēmusi.
Es absolūti nepiekrītu tiem apgalvojumiem, ka ir apietas vietējo padomju tiesības veidot šos budžetus. Tika izteiktas jau tādas visai viltīgas domas, ka, lūk, pilnīgi nepieņemami ir tas, ka rajons, pilsēta ar republiku varētu vienoties uz līguma pamata. Mēs veidojam likumīgu valsti un visu gribam ar likumdošanu, bet šinī likumprojektā vai nu apzināti, vai neapzināti viss tiek faktiski sagrozīts. Tāpēc es iesaku atgriezties pie pamatprincipa – izskatīt otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pēdējam vārds debatēs deputātam Blažēvičam. Cerams, ka viņš ievēros kolēģu izteiktos norādījumus.

J.Blažēvičs: Cienījamo sēdes vadītāj, godājamie kolēģi! Vispirms par izteiktajiem iebildumiem pret likumu kā tādu. Es vēlreiz gribu atkārtot to, ko teicu iepriekšējā reizē, ka neviens izpildvaras pārstāvis, kurš uzstājās, neiebilda principiāli. Bija dažādi iebildumi, kas tika ņemti vērā, bija arī diskutējami priekšlikumi.
Es gribētu jūs atrunāt no tā priekšlikuma, ka starp pilsētu un pagastu un starp pilsētu un republiku tiek noslēgts līgums par budžetu. Par budžeta ieņēmumiem un izdevumiem. Uz kādiem principiem balstoties, šis līgums tiks noslēgts? Uz skaļāku balsi vai uz likumiem? Ja uz likumiem, tad ir nodokļi, ja uz skaļāku balsi, kā līdz šim tika noslēgts, tad tā ir cita lieta. Es uzskatu, ka Ventspils rajons nekad nedabūs to, ko dabūs Daugavpils pilsēta. Tāpat kā tas bija līdz šim.
Es gribu uzdot Ministru padomei, lai tā ātrāk mums liek priekšā nodokļu likumu paketi, jo šobrīd, manuprāt, tomēr Ekonomikas ministrija un izveidotās darba grupas apzināti vilcina darbu un nedod mums šo paketi. Ja būtu šī pakete, tad mēs varētu spriest par procentiem, vai pagastam 80% no nodokļiem vai 100%. Mums nav skaidru attiecību arī ar PSRS budžetu. Tāpēc arī šeit jābūt atsevišķam lēmumam. Tā kā tādu nav, pirmajā gadā veidojas šis voluntārais budžets. Es iesaku pieņemt likumprojektu par pamatu. Bez šaubām, izmaiņas, kas vienā otrā pantā tika izdarītas, arī 27., es atbalstu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to mums debates ir pabeigtas. Mēs tagad varētu sākt šī likuma pieņemšanu un aicināt tribīnē deputātu Bresi.
Godājamie deputāti, es esmu atzīmējis tos priekšlikumus, kas ir izskanējuši, un vairākos no tiem ir norādīts, ka šis likumprojekts otrajā lasījumā tomēr nebūtu jāpieņem. Es atgādināšu, ka mēs esam nobalsojuši. To man atgādina arī deputāts Cilinskis savā zīmītē, ka mēs jau esam nobalsojuši par šo likumprojektu kā par steidzamu, tātad pieņemamu otrajā lasījumā. Un mūsu pašu pieņemtā lēmuma par likumprojekta izskatīšanas kārtību 19.panta otrā daļa nosaka, ka jautājumu par likumprojekta steidzamības atcelšanu var ierosināt pastāvīgā komisija vai 20 deputāti un lēmumu par to var pieņemt, ja par ir ne mazāk par divām trešdaļām balsu no balsojošo deputātu kopskaita. Ne pastāvīgā komisija, ne 20 deputāti nav to ierosinājuši, tāpēc mums ir jāuzsāk šī likumprojekta pieņemšana otrajā lasījumā. Debatēs deputāti ir pamatojuši savus iebildumus, kurus komisija nav ņēmusi vērā, tāpēc mums nekas cits neatliek, kā šo likumprojektu pieņemt, balsojot atsevišķi katru pantu un katru grozījumu šajos pantos.
Tribīnē aicinu deputātu Bresi, un kopīgi mēģināsim novadīt šī likumprojekta pieņemšanu pa pantiem. Mums kvorums nav vajadzīgs, ja balsojam pa pantiem. Kā mēs paši nolēmām, tas būs nepieciešams galīgai balsošanai. Es domāju, ka galīgā balsošana mums varētu būt tikai pēc pusdienas pārtraukuma, jo līdz tam ir atlikušas 16 minūtes. Es lūdzu koncentrēties godājamos deputātus, kuri ir ieinteresēti šī likumprojekta pieņemšanā, jo daudzi nav, kā es novēroju. Sākot no pirmā panta, mēs varētu mēģināt veikt šo darbu. Lūdzu.

V.Bresis: Cienījamie kolēģi! 1.pantā varētu būt tāds priekšlikums, ka trešo rindkopu, ņemot vērā deputāta ierosinājumu, papildinātu ar vārdiem “pilsētu rajonu”. Lasu pilnu tekstu: “Vietējie budžeti ir rajonu, pilsētu, pilsētu rajonu, ciematu un pagastu budžeti.” Vairāk ierosinājumu par pirmā panta izmaiņām nav. Un mans priekšlikums ir šo pantu atjaunotā un papildinātā redakcijā pieņemt.

Priekšsēdētājs: Tātad citu priekšlikumu nav. Man jālūdz godājamos deputātus reģistrēties, pirms mēs sākam balsot, lai uzzinātu, cik balsotāju ir. Lūdzu tos deputātus, kuri pašlaik neatrodas savās vietās, pa reģistrēšanās laiku atrasties savās vietās un reģistrēties. Lūdzu, reģistrēsimies. Paldies. 128. Domāju, ka panta apspriešanai mūsu skaits ir pietiekams.
1.pantā ir viens redakcionāls labojums, kas tika izdarīts plenārsēdē. Es aicinu balsot šī likumprojekta 1.pantu. Lūdzu, sagatavojieties balsošanai. Balsosim 1.pantu šādā redakcijā. Kas par, kas pret, kas atturas? Paldies. Lūdzu, turiet tās kartītes paceltas. Rezultātu. Par 102 balsis un vēl viena. Cik es sapratu, deputāts Kehris arī ir par. Paldies. Līdz ar to 1.pants ir pieņemts. 2.pantā nebija izdarītas izmaiņas, sakarā ar to es lūdzu to apstiprināt šajā redakcijā. Lūdzu, godājamie deputāti, par 2.pantu.

M.Gavrilovs: */Pirmās rindkopas beigās ir vārds “plānveidīgs”. Man liekas, ka šis vārds ir lieks./

V.Bresis: */Var, protams, šo vārdu nosvītrot. Bet būtībā tomēr budžets ir plānveidīga atbilstošās padomes finansu līdzekļu izlietošana, tas ir, mēs medicīnas, veselības aizsardzības, tautas izglītības izdevumus plānojam. Protams, var šo vārdu izsvītrot, bet man liekas, ka tad zūd doma, ka notiek tiešām plānveidīga budžeta līdzekļu izlietošana./

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie deputāti! Tātad ir divi priekšlikumi. Pirmais priekšlikums ir komisijas piedāvātā redakcijā, otrais bija deputāta Gavrilova priekšlikums svītrot vārdu “plānveidīgi”. Vispirms mums ir jābalso šis priekšlikums, tātad 2.pants ir bez vārda “plānveidīgi” 1.daļas beigās. Otrs variants ir komisijas piedāvātais variants. Sagatavosimies balsošanai. Lūdzu balsot deputāta Gavrilova ieteikto variantu, svītrojot vārdu “plānveidīgi”. Paldies. Lūdzu rezultātu. Par deputāta Gavrilova variantu 69, pret 36, 16 atturas. Balsosim redakcijas komisijas ieteikto variantu. Lūdzu rezultātu. Tātad pieņemts ir otrais variants. Kas vēl balso par, lai es varētu pieskaitīt. Par otro variantu deputāts Bresis, cik es saprotu, vairāk neviena nav. Tātad ar 75 balsīm par, pret – 69 pieņemts ir 2.panta komisijas variants.

V.Bresis: 3.pants izsauca zināmas diskusijas, tāpēc iesakām kompromisa variantu – 3.panta otro rindkopu šādā redakcijā: “Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu sastādīšanas un izpildes noteikumus izdod Latvijas Republikas Ministru padome.”

 Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi iebildumi? Nav. Paldies. Vai tie ir iebildumi vai balsošana? Nē, es nevaru saprast, deputāts paceļ kartīti. Nevaru saprast, kas tas ir. Laikam iebildumi. Lūdzu pie trešā mikrofona.

S.Beskrovnovs: */Es tur neredzēju kompromisa risinājumu. Mans labojums bija tāds, ka Latvijas Republikas valsts budžeta un vietējo budžetu sastādīšanas un izpildīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas Ministru padome kopīgi ar vietējo Tautas deputātu padomju izpildkomitejām uz divpusēju līgumu pamata./

Priekšsēdētājs: Paldies.

S.Beskrovnovs: */Ja kādu neapmierina vārds “līgums”, es lūdzu izdarīt divus labojumus. Viens variants – “līgums”, bet otrs – vienkārši “kopīgi ar Tautas deputātu padomju izpildkomitejām”./

Priekšsēdētājs: Tātad deputāts Beskrovnovs piedāvā divas šā panta redakcijas. Lūdzu pie pirmā mikrofona.

V.Priščepovs: */Es par procedūru. Kad bija iesniegts Gavrilova priekšlikums, par balsoja 69 deputāti, reģistrējušies bija 128. Tas nozīmē, ka balsu vairākums bija šim priekšlikumam?/

Priekšsēdētājs: Vairākums no balsojošo skaita. 75 pagaidām ir vairāk nekā 69. Tātad 3.pantam ir trīs varianti: komisijas variants, jau labotais saskaņā ar tekstu, ka Latvijas Republikas valsts budžetu un vietējo budžetu sastādīšanu izpildes noteikumus izdod Latvijas Republikas Ministru padome, un deputāta Beskrovnova pirmais variants: vienlaikus saskaņojot ar vietējām padomēm un pamatojoties uz līgumiem, otrs variants: bez šiem līgumiem, vienkārši pēc saskaņošanas ar šīm vietējām padomēm. Redakciju, protams, es precīzi nevaru pateikt, jo šis teksts rakstiski priekšā nav. Bet balsot mēs varam, jo tas ir principiāls jautājums. Tādējādi mums jābalso panta tā redakcija, kura visbūtiskāk atšķiras no atbildīgās komisijas piedāvātā varianta.
Un tātad pirmais jābalso Beskrovnova variants – ar saskaņošanu ar vietējām padomēm un vadoties no noslēgtajiem līgumiem. Es jūs aicinu balsot šo variantu, pēc tam sekos šis – bezlīguma un tad komisijas ieteiktais variants. Tātad balsojam deputāta Beskrovnova pirmo variantu. Lūdzu rezultātu. Tātad – 32, 80, un 9 atturas. Dzēsīsim šo rezultātu.
Balsošanai tiek piedāvāts deputāta Beskrovnova otrais variants – saskaņojot ar vietējām padomēm un izslēdzot šo piedāvājumu par līgumiem. Lūdzu, balsosim deputāta Beskrovnova otro variantu. Lūdzu rezultātu: 59, 41 un 16.
Tagad balsošanai tiek piedāvāts trešais variants – redakcijas komisijas piedāvātais variants ar labojumu, ka izpildes noteikumus izdos Latvijas Republikas Ministru padome. Lūdzu, balsosim šo trešo – komisijas ieteikto variantu. Paldies. Tātad – 75, 34 un 12. Ar balsu vairākumu no balsojošiem ir pieņemts 3.panta redakcijas komisijas variants – 75 par, 34 – pret un 12 atturas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, 4.pants.

V.Bresis: 4.pantā izmaiņu nav. Iesakām pieņemt šajā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Gavrilovs grib iebilst. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs: */Vārdu sakot, patiesībā 4.pantam papildinājumu nav. Vienīgais, kam gribētu pievērst uzmanību – šī panta vieta. Loģiskāk 4.pantu būtu likt pirms 3.panta, jo reglamentā paredzēta izskatīšanas kārtība Augstākajā padomē. Lūk, tā ir priekšlikuma būtība. Un tad jau Ministru padome vadīsies no tā, kā mēs atjaunojam izskatīšanu pēc reglamenta. Tāds priekšlikums: mainīt vietām 3. un 4.pantu. Tā būs loģiskāk.

Priekšsēdētājs: Varbūt komentēsim.

V.Bresis: Pēc tam mēs varam spriest kopumā, kad runāsim. Būtība nemainīsies.

Priekšsēdētājs: Rakstiski arī nav iesniegts šāds priekšlikums, bet mēs jau tikai izskatām iepriekš iesniegtos rakstiski un tos, kurus deputāti pēc tam ir pamatojuši debatēs, ja tos nav ņēmusi vērā komisija. Vismaz mēs savā nolikumā tā esam ierakstījuši. Tas ir paskaidrojums. Lūdzu pie pirmā mikrofona. Ministrs mums paskaidros.
No zāles: Te var dažāda pieeja būt. 3.pants paredz gan sastādīšanu, gan izpildi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie pirmā mikrofona.

No zāles: Tātad 3.pants paredz kā sastādīšanu, tā izpildīšanu. Izpilde ir otrais posms. 4.pants paredz tikai sastādīšanas un iesniegšanas kārtību. Tā ka nav vajadzīga tāda dalīšana – ātrāk vai vēlāk. 3.pants ir daudz plašāks. Tā ka, es domāju, šeit tas būtībā neko neizšķir.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir vēl iebildumi?

A.Teikmanis: Es par procedūru. Man likās, ka debates ir beigušās un priekšlikumu iesniegšana arī ir beigusies. Mēs tagad balsojam jau iesniegtos priekšlikumus, nevis pieņemam jaunus. Un šos iesniegtos priekšlikumus liek priekšā, teiksim, komisija, sēdes vadītājs, nevis deputāts.

Priekšsēdētājs: Deputātiem ir tiesības uzturēt savus priekšlikumus, kurus viņi rakstiski ir iesnieguši un kuri ir noraidīti. Vai mums ir vērts balsot par pantu mainīšanu vietām? Es domāju, šo problēmu risināsim tad, kad pieņemsim kopumā, pēc tam, kad mēs būsim pieņēmuši visus pantus. Pirms pieņemšanas kopumā mēs varētu balsot, kuram pantam kurā vietā jābūt. Deputāts Gavrilovs piekrīt šim variantam.
Es uzaicinu godājamos deputātus balsot par 4.pantu redakcijas komisijas ieteiktajā variantā. Lūdzu, balsosim. Paldies. Rezultātu. Plus vēl trīs balsis. Ar 106 balsīm 4.punkts mums ir pieņemts. Es domāju, ka tagad deputātiem būtu īstais laiks atpūsties un doties pusdienās līdz pulksten 15.00.

(Pārtraukums)