1990.gada 27.jūnija sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Ir jau pāri trijiem, es lūdzu deputātus ieņemt savas vietas, jo, lai apspriestu likumprojektu par budžetu, mums kvorums nav vajadzīgs. Cerams, ka uz likuma pieņemšanu kopumā ieradīsies arī mūsu pārējie kolēģi. Pagaidīsim vēl divas minūtes, kamēr viņi ieradīsies... Tie, kuri laicīgi ieradušies uz mūsu plenārsēdi, lūdzu, ieņemiet savas vietas, lai mēs varētu reģistrēties, jo mums sekos balsošana par katru pantu. Lai mēs varētu pateikt, cik mūsu ir uz vietas, lūdzu reģistrācijas režīmu! Ja deputāts Dozorcevs paspēs, tad viņš varēs vēl reģistrēties un pārējie deputāti tāpat.
Man ir jāatvainojas, varbūt dzēsīsim reģistrācijas rezultātu un mēģināsim vēlreiz, jo deputāti ļoti lēnām ieņem vietas. Mēs esam ieinteresēti, lai būtu pēc iespējas vairāk. Lūdzu, reģistrēsimies, arī tie deputāti, kuri, kā piemēram, Blumbergs, nesēž savā vietā. Paldies. Lūdzu rezultātu! Ir 101 deputāts. Kamēr mūsu kolēģis deputāts Bresis ziņos par nākamo pantu, tikmēr vēl sanāks pārējie deputāti, tas mums ir jāņem vērā – sešas minūtes pēc darba laika sākuma mums jābūt uz vietas. Es lūdzu deputātu Bresi tribīnē, lai viņš tālāk ziņotu par šo mūsu likumprojektu.
Kā pareizi tika norādīts, tad pašlaik otrajā lasījumā, apspriežot likumprojektu, savus papildinājumus var atgādināt tikai tie deputāti, kuri tos ir iesnieguši rakstiski un kuriem tie netika ņemti vērā. Komisijai izspriežot, jauni papildinājumi pašlaik nav paredzēti, lūdzu to ņemt vērā, un es domāju, ka mūsu kolēģis deputāts Bresis ļoti labi zina, kuri ierosinājumi ir iesniegti rakstiski un kuri nav izskatīti, tādējādi mēs mēģināsim kontrolēt šo procesu. Lūdzu!

V.Bresis: Piektais pants. Kā jau es teicu, kolēģi, vakar tika izdarīta šī likumprojekta ekspertīze, un ekspertīzes grupa, kura pārstāv vietējās pašvaldības sistēmas veidošanu Latvijas Republikā, ieteica piektā panta trešajā rindkopā izslēgt trīs vārdus “vai to izpildorgāni”. Trešās rindkopas jaunā redakcija skan šādi: “Ja rajonu, pilsētu, ciematu un pagastu Tautas deputātu padomes”, un tālāk tiek izslēgti šie trīs vārdi “vai to izpildorgāni”, tālāk kā tekstā – “pārkāpjot savu kompetenci”, tālāk bez izmaiņām līdz šā likuma panta beigām. Citu izmaiņu piektajā pantā nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātu, kas rakstiski iesnieguši pieteikumus, kuri nav apmierināti, laikam nav. Pirms mēs balsojam, es tomēr lūgtu vēlreiz reģistrēties, jo vēl vismaz 10 deputāti ir ieradušies klāt. Viņi gan visi ir aizmirsuši to, ka par nokavēšanos ir jāatvainojas, bet šoreiz piedosim visi kopā. Tātad, lūdzu, reģistrēsimies! Liekas, ka visi ir. Paldies! 121. Vai vēl kādam nav strādājusi elektroniskā pults? Tātad ir 122 deputāti. Balsosim piekto pantu tādā redakcijā, kā to piedāvā komisija. Kas par? Pret? Atturas? 95 ir par. Piektais pants tiek pieņemts. Paldies.
Lūdzu, tālāk!

V.Bresis: Sestajā pantā nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem nav nekādu ierosinājumu? Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim sesto pantu. Paldies. Par – 108 balsis. Tālāk otrā sadaļa, septītais pants.

V.Bresis: Otrās sadaļas septītajā pantā tika iesniegta izmaiņa, ko komisija atbalsta, un šī izmaiņa ir sekojoša: vārda “Republika” vietā lietot terminu “valsts”. Atļaujiet nolasīt jauno redakciju: “Latvijas Republikas valsts budžets apvieno līdzekļus” vārda “Republikas” vietā “valsts” un tālāk “valsts un starpvalsts nozīmes programmu finansēšanai”, citu izmaiņu šajā pantā nav. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem arī nav nekādu ierosinājumu? Tad balsosim par septīto pantu. Paldies. Par – 106 balsis, septītais pants tiek pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

V.Bresis: Astotajā pantā, kā jau es iepriekšējo reizi ziņoju, tiek pieņemts deputāta Gavrilova priekšlikums – astotā panta trešajā apakšpunktā termina “likumdošana” vietā lietot terminu “likumdošanas aktiem”, un tādējādi astotā panta trešais apakšpunkts būtu šādā redakcijā: “Citi ieņēmumi un maksājumi, kas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem ieskaitāmi Latvijas Republikas valsts budžetā.” Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem ir kas sakāms? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Mūsu darbiniekiem lūgums mazliet pārtraukt materiālu izdalīšanu, kamēr notiek balsošana. Lūdzu, balsosim par astoto pantu. Paldies. Par – 113. Pants ir pieņemts. Lūdzu, tālāk.

V.Bresis: 9.pantā netika ierosinātas izmaiņas.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Neredzu. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Par – 98 balsis. Pants tiek pieņemts. Tālāk 10.pants.

V.Bresis: Ja jūs salīdzinājāt iepriekšējo lasījumu ar pēdējo redakciju, tad redzat, ka šeit, 10.pantā, ir mainīta terminoloģija. Pagājušās reizēs apspriešanas rezultātā terminoloģija ir ieguvusi viennozīmīgu raksturu, tiek ieteikts akceptēt deputāta Gavrilova priekšlikumu un ne tikai 9., bet arī 10.pantā termina “likumdošana” vietā lietot “likumdošanas akti”. Līdz ar to 10.panta 9.apakšpunkts skan sekojoši: “Citiem pasākumiem, kuri finansējami saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.” Citi priekšlikumi un izmaiņas nav iesniegti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo pantu. Lūdzu rezultātu! Par – 105 balsis. Pants tiek pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

V.Bresis: Par 11.pantu izmaiņas un priekšlikumi nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav? Mums laikam gluži pamatoti būs vēlreiz jāreģistrējas, ievērojot to deputātu intereses, kuri atnāca ar 14 minūšu nokavēšanos. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Paldies. Ir 125 deputāti, tā vēsta mūsu tehnika, lai tā būtu. Lūdzu, 11.pants.

 V.Bresis: Izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Ja izmaiņu nav, būs jābalso. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Par – 108 balsis. Pants pieņemts. Lūdzu, 12.pants.

V.Bresis: Arī par 12.pantu priekšlikumi un redakcionālas izmaiņas nav ienākušas.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir? Arī nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Paldies. Par – 111 balsis. Pants pieņemts. Par 13.pantu?

V.Bresis: Redakcionālas izmaiņas nav ienākušas.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Arī nav. Lūdzu, balsosim šo pantu. Paldies. Par – 110. Pants tiek pieņemts. Lūdzu, tālāk!

V.Bresis: Par 14.pantu izmaiņas nav ienākušas.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu? Arī nav. Lūdzu, balsosim 14.pantu. Par – 109 balsis. Pants tiek pieņemts.

V.Bresis: Tas pats sakāms par 15.pantu, par kuru nekādi priekšlikumi nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu? Arī nav. Lūdzu, balsosim 15.pantu! Par – 107 balsis. Paldies.

V.Bresis: Arī 16.pants paliek tāds, kādu to piedāvājusi redakcijas komisija.

Priekšsēdētājs: Deputātu piedāvājumus es arī neredzu. Lūdzu, balsosim 16.pantu! Paldies. Par – 108 balsis. Pants tiek pieņemts.

V.Bresis: Par 17.pantu – arī nav izmaiņu.

Priekšsēdētājs: Deputāti? Arī nav. Balsosim 17.pantu! Paldies. Par – 115 balsis. Lūdzu, turpināsim izskatīt 18.pantu.

V.Bresis: Arī par šo pantu izmaiņas un priekšlikumi komisijai nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas bilstams? Lūdzu! Arī nav. Tad balsosim. Paldies. Par – 109 balsis. Tālāk III sadaļa.

 V.Bresis: Par III sadaļas 19.pantu arī nekādu priekšlikumu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Un deputātiem? Lūdzu, deputāt Ziediņ!

Z.Ziediņš: Cienījamais Breša kungs! Jūs šajā pantā atsaucaties uz Latvijas Republikas pašvaldības likumiem. Lūdzu, precizējiet, kas tie ir par likumiem, kur ir rakstīts konkrēti tā, kā tekstā, jo, kad mēs, lauksaimnieki, gatavojām zemes sadaļas jautājumus, mums nebija jēdziena “Latvijas pilsonis”. Mēs meklējām visādus apkārtceļus, fizisku personu un juridisku personu. Precīzi jautājums skan tā – kas tie tādi “Latvijas Republikas pašvaldības likumi”?

V.Bresis: Skaidrs. Ja tiešām tāda nepieciešamība ir, tad mēs varbūt varētu atšifrēt, kas ir šie “Latvijas Republikas pašvaldības likumi”. Sakarā ar to, ka mums bija diezgan plašas diskusijas par 27.pantu, mēs vienojāmies ar kolēģiem, kuri piedāvāja šīs redakcionālās izmaiņas, 27.pantā jau minēt likumus par rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību kā pašvaldības pamatu un attiecīgos pilsētu pašvaldības likumus. Jo, piemēram, par Rīgu mums šodien vēl nav pašvaldības likuma, tas vēl tiek izstrādāts, taču mēs zinām, ka tāds būs. Tādā gadījumā, ja jūs uzturat savu prasību, mums šo Latvijas Republikas pašvaldības likumu vietā būtu jāmin šie likumi, kurus es nosaucu, un acīmredzot arī mūsu nodokļu likumu sistēma.

Z.Ziediņš: Cienījamais Breša kungs! Es nedzirdēju nevienu likumu, ko jūs būtu nosaucis. Jūs nosaucāt tādus likumus, kas vēl tiks izstrādāti.

V.Bresis: Nē, tā nu gluži nebija.

Z.Ziediņš: Nu, Rīgas pašpārvalde. Kas tad ir Latvijas Republikas pašvaldības likums? Kur tas sāk rasties? Vai jūs uz šo atsaucāties?

V.Bresis: Jā, es atsaucos tieši uz to.

Z.Ziediņš: Nu, bet tad ir. Es neesmu gan jurists, taču saprotiet – ja mēs izstrādājam likumdošanas aktus, tad šīs abas grāmatiņas ir jāmēģina kaut kā saskaņot. Vismaz jāizlasa.

 V.Bresis: Nē, tas laikam nebūtu man īpaši pārmetams, jo par grāmatiņām, juridiskiem aktiem... Es šoreiz atbildu par budžeta tiesībām, un konkrēti – mēs tagad diskutējam 19.pantu. Ja deputāti uzskata, ka šis ieraksts neatspoguļo jautājuma būtību, jo nav īsti skaidrs, kādi ir šie pašvaldības likumi, tad, bez šaubām, mēs varam uzrakstīt sīkāk, kā tas ir jau detalizēts, teiksim, 27.pantā, protams, ja ir tāda nepieciešamība. Piemēram, redakcijas komisija, kas varbūt arī pārāk sīki studējusi šo jautājumu, saprot viennozīmīgi, kas ir šie likumi, un tiem nav vajadzīgs papildu izskaidrojums. Es domāju, ka varētu būt divi varianti – tas ir gluži vienkārši. Lai deputāti izsakās. Ja mēs atšifrējam, tad atšifrējam, kā tas darīts 27.pantā, vai arī atstājam redakcijas komisijas īso variantu.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mums nāksies pieņemt vai grozīt vēl arī citus likumus, kā arī anulēt vecos un tamlīdzīgi, bet šis likums par budžeta tiesībām vismaz vēl kādu laiku darbosies, tad varbūt nemaz tāda detalizācija – man gan nav tiesību šeit to komentēt – šoreiz tiešām nav vajadzīga, jo tā ir atšifrēta tālāk, un šo pretrunu mēs diez vai novērsīsim. Tā kā par šo 19.pantu redakcionāli laikam cits labojums nav iesniegts, tad paliek tikai viens – tas, ko piedāvājusi komisija. Un es aicināšu to balsot, jo redakcionāli neviens cits piedāvājums netika iesniegts. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim 19.pantu! Paldies. Par – 98. Lūdzu, turpināsim!

V.Bresis: Par 20.panta izmaiņām priekšlikumi nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti! Arī nav. Balsosim 20.pantu! Paldies. Tātad 104 balsis – par. Turpināsim darbu.

V.Bresis: 21.pantā pat izmaiņas nav pieteiktas.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti! Arī nav. Balsosim 21.pantu! Ja kādam nestrādā elektronika, lūdzu savlaicīgi pacelt roku. Lūdzu, balsosim! Par – 113 balsis. Lūdzu, turpināsim.

V.Bresis: 22.pants. Šodien debatēs tika izteikta ideja par municipālās kārtības sardzes jeb milicijas organizēšanu, vienalga kā mēs to nosauksim, un tā visnotaļ ir atbalstāma. Bez šaubām, budžeta izstrādāšanas komisija saprata, ka to var iztulkot arī kā 25.panta 5.apakšpunktu. Taču, lai mums nebūtu liekas diskusijas un it īpaši lai nebūtu diskusijas ārpus šīm sienām, traktējot mūsu likumu, tad mēs iesakām 22.panta 5.apakšpunktam jaunu redakciju. Atļaujiet to nolasīt: “Vietējo valsts varas, pārvaldes un sabiedriskās kārtības orgānu uzturēšanai.” Līdz ar to tiek atbalstīts deputāta Geidāna un citu deputātu ierosinājums. Pārējo izmaiņu nav.

 Priekšsēdētājs: Paldies. Kā redzu, arī deputātiem nav iebildumu. Lūdzu sagatavoties balsošanai, it sevišķi tie deputāti, kuri ir atstājuši savas pastāvīgās vietas. Balsosim 22.pantu. Paldies. Par – 102 balsis. Pants ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

V.Bresis: 23.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu! Iebildumu nav. Lūdzu, balsosim! Par – 107 balsis. Pants ir pieņemts.

V.Bresis: Arī 24.pantā izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu! Arī nav iebildumu. Balsosim 24.pantu! Paldies. Par – 110 balsis. Pants tiek pieņemts.

V.Bresis: Par 25.pantu izmaiņas nav.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāti! Trešais mikrofons, lūdzu!

A.Lembergs: Es komisijai biju iesniedzis tādu priekšlikumu: pirmo teikumu papildināt ar vārdiem, ka “rīkojas Tautas deputātu padome vai tās uzdevumā izpildkomiteja”. Šajā gadījumā tas saskanēs ar likumu par pašvaldību. Redzat, kā tas ir: mums pēkšņi vajag nopirkt, teiksim, grāmatas. Bibliotēkas vadītājs saka: “Lemberga kungs, vajag iedot 3000 rubļus!” Taču Tautas deputātu padome nevar savākties, jo ir atvaļinājumu laiks. Kamēr mēs sagaidīsim, tikmēr tā nauda būs iztērēta. Rezerves fonds ir iztērēts. Dzīvē ir daudz realitātes. Un padomei vajag atļaut šīs tiesības nodot izpildkomitejai. Tā ir vietējās padomes kompetence, un tas ir jāparedz likumā.

V.Bresis: Cienījamais kolēģi! Lai gan mēs nedrīkstam diskutēt, taču es domāju, ka to varētu izskaidrot, teiksim, tā, ka jūs piedāvājat ierobežot vietējo Tautas deputātu padomju pilnvaras. Ko tās darīs pašas un kam tās uzticēs savas pilnvaras: izpildkomitejai, kādai komisijai vai varbūt kādai deputātu grupai – tā ir viņu pašu darīšana, un ne jau Augstākajai padomei pašreiz vajadzētu noteikt, kuram tām jādeleģē savas pilnvaras. Es domāju, ka tām vienalga, vai mēs to ierakstām vai neierakstām, tādas tiesības ir.

A.Lembergs: Un tāpēc jau es piedāvāju: “vai tās uzdevumā”. Te nekāda ierobežojuma nav.

V.Bresis: Taču saprotiet...

A.Lembergs: Šis nolikumprojekts ir atrauts no reālās ekonomikas un dzīvo tikai šajā pantā. Dzīve jebkurā gadījumā tajā ierakstīs savas korekcijas, un tādu cilvēku, kas praksē strādā ar vietējo budžetu, ir ārkārtīgi maz. Es lūdzu ņemt to vērā.

Priekšsēdētājs: Paldies Lemberga kungam, ka viņš atdzīvināja mūsu monotono balsošanas procedūru, jo tagad mēs būsim spiesti izšķirties, tā kā Lemberga kungs bija iesniedzis savu priekšlikumu rakstiski. Es domāju, ka arī Breša kunga paskaidrojumi bija ļoti objektīvi un atbilst patiesībai. Taču deputātiem ir jāizšķiras. Tātad tiek piedāvāts redakcijas komisijas 25.panta variants, kurā deputāts Lembergs ierosina pirmo teikumu papildināt ar vārdiem “vai tās uzdevumā izpildkomiteja”. Ļoti vienkāršs, nobalsojams jautājums. Tātad sākumā balsosim deputāta Lemberga variantu ar šā panta papildinājumu un kā otro balsosim komisijas iesniegto variantu. Šo strīdu izšķirsim balsojot. Tikai es pirms balsošanas gribētu atgādināt – vismaz 20 deputāti katrreiz nepiedalās balsošanā. Varbūt viņi šoreiz būs tik laipni un parādīs savu attieksmi pret šo pantu, jo citādi nav skaidrs, ko viņi šeit, sēžu zālē, dara. Lūdzu, balsosim 25.pantu deputāta Lemberga variantā! Un jūs, Geidāna kungs? Paldies. Tātad par – 47, pret – 53. Un tagad otrais, redakcijas komisijas, variants. Lūdzu, balsosim. Paldies. Man tagad vēl jāapjautājas dažiem deputātiem: jūs par? Plus četri, tātad 90 – par, komisijas variants ir pieņemts, balsojušo vairākums. Lūdzu, turpināsim.

V.Bresis: Par 26.pantu izmaiņu un citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu, izsakieties par 26.pantu. Nekas nav sakāms. Lūdzu, balsosim. Paldies – 106 balsis. Pants pieņemts. Tagad 27.pants, par kuru bija visvairāk strīdu.

 V.Bresis: Jā, cienījamo vadītāj. Līdz šodienai par 27.pantu bija vislielākās diskusijas, tāpēc arī tā redakcija ir ievērojami grozīta un saskaņota ar deputātiem, kuri šodien izteica savu viedokli. Lai būtu saprotamāk, atļaujiet man lēnām nolasīt panta jauno redakciju: “Ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp rajonu un rajonu pilsētu, ciematu un pagastu budžetiem nosaka rajona Tautas deputātu padome” – tālāk ir jauns papildinājums: saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem par rajonu, pilsētu un pagastu pašvaldību. Otrā rindkopa – republikāniskās pilsētas ar iedalījumu rajonos ieņēmumu un izdevumu norobežošanu starp pilsētas budžetu un pilsētas rajona budžetu nosaka saskaņā ar likumu par attiecīgās pilsētas pašvaldību. Panta beigas.

 Priekšsēdētājs: Paldies. Vai deputātiem, kuri jau iepriekš iesnieguši rakstiskus pieteikumus, ir kādas pretenzijas? Nav. Lūdzu, balsosim par 27.panta redakciju, kuru nolasīja ziņotājs. Rezultāts – par 105 balsis. 27.pants ir pieņemts.

V.Bresis: 28.pantā grozījumu vai citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Vai par 28.pantu deputātiem būtu kas sakāms? Nav. Lūdzu, balsosim par 28.pantu. Paldies.

V.Bresis: 29.pants ir bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Par 28.pantu bija 110 balsis. Tātad – pieņemts. Par 29.pantu deputātiem nav nekas sakāms? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 29.pantu. Paldies. 106 balsis.

V.Bresis: Par 30.pantu papildu priekšlikumu un grozījumu arī nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nekādu piezīmju nav? Nav. Lūdzu, balsosim par 30.pantu. Paldies – 113 balsis. 30.pants ir pieņemts. Līdz ar to esam pieņēmuši visus šī likumprojekta pantus. Vai, es ļoti atvainojos, es pasteidzos.

V.Bresis: Par 31.pantu pagājušajā reizē tika izteikti priekšlikumi attiecībā uz normatīviem. Šis jautājums ir iekļauts jaunajā redakcijā. Citu priekšlikumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem nav nekādu piezīmju? Nav. Lūdzu, balsosim par 31.pantu. Paldies – 113 balsis. Pants ir pieņemts.

V.Bresis: 32.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsojam par 32.pantu. Paldies – 111 balsis.

V.Bresis: 33.pantā grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsojam par 33.pantu. Paldies – 113 balsis. Pants ir pieņemts.

V.Bresis: 34.pants arī tiek piedāvāts bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Deputātiem arī nav iebildumu? Nav. Lūdzu, balsojam 34.pantu. Paldies. Pants ir pieņemts.

 V.Bresis: 35.pants arī tiek piedāvāts bez izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir iebildumi? Ir. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Lembergs: Man bija piezīme pie 35.panta: pārskatu par budžeta izpildi sastāda attiecīgā izpildkomiteja, jo finansu daļa ir izpildkomitejas nodaļa. Šajā gadījumā ir jāizdala finansu iestāde, jo var būt tāda situācija, kad finansu nodaļai pievieno ekonomikas nodaļu. Tāds variants tiek izskatīts. Mēs izdalām ārā finansu iestādi. Iznāk, ka tā ir Finansu ministrijas iestāde, bet kāds sakars Finansu ministrijai ir ar vietējo budžetu? Es uzskatu, ka pārskatu sastāda un izskata izpildkomiteja, jo tehniskā darba veikšana ir izpildkomitejas kompetencē.

V.Bresis: Es it kā varētu piekrist. Bet es jūsu domu saprotu tā, ka tad mūsu dokuments, ja tā varētu teikt, ir pliks, t.i., ja rajona izpildkomiteja pati sastāda un pati arī apstiprina. Tātad pirmā loģiskā doma ir par to, kas sastāda un kas iesniedz izpildkomitejai un Tautas deputātu padomei apstiprināt.

A.Lembergs: Es principa pēc likvidēšu finansu nodaļu un ekonomikas nodaļu, un finansu iestādes nebūs. Atļaujiet izpildkomitejai Ventspilī lemt pašai, kas tai sastāda pārskatu.

V.Bresis: Es domāju, ka mēs tam varam piekrist. Mēs ar Siliņa kungu saskatāmies un jūtam, ka redakcijas komisija neiebilstu, ja rajona izpildkomiteja kā izpildvara sastādīs šo pārskatu un Tautas deputātu padome to izskatīs un apstiprinās. Bet varbūt mēs varētu vienoties un tā šo punktu noformulēt? Uzskatīsim, ka mums kompromiss panākts.

Priekšsēdētājs: Bet kompromisa gadījumā attiecīgā izpildkomiteja ir finansu iestādes vietā un pēdējā tiek svītrota, bet teikuma beigās – apstiprināta Tautas deputātu padome. Jo, ja izpildkomiteja sastāda un pati arī apstiprina, tas labi nebeigsies. Tā tas ir.

V.Bresis: Vispār tas ir tāds variants. Pārskats jau jāapstiprina Tautas deputātu padomei. Un tā tas lēmumprojektā arī ir teikts; sāk ar to, ka pārskatu sastāda finansu iestāde (varbūt mēs varētu citu variantu dot – finansu vai cita iestāde). Tālāk izpildkomiteja pārskatu iesniedz Tautas deputātu padomei un tā atzinumu apstiprina un publicē. Izpildkomitejā ir kādas 20 nodaļas. Katra sastāda pārskatu par savu darbu. Finansu nodaļa un ekonomikas nodaļa sastāda savu budžetu. Loģiski, jo tas ir viens no šo nodaļu daudzajiem pienākumiem. Sastāda arī citus pārskatus, ne tikai par budžetiem. Es pareizi saku, finansu ministr?

E.Siliņš: Mēs varam likvidēt 35.panta pirmo teikumu vispār un sākt uzreiz ar otro teikumu – un pārskatu par rajona, pilsētas, ciemata un pagasta budžeta izpildi sastāda attiecīgā Tautas deputātu padomes izpildkomiteja.

Priekšsēdētājs: Ja komisija tādam variantam piekrīt, tad man liekas, tas ir vienkāršākais atrisinājums. Saskatu arī deputātu protestus. Ministrs iebilst. Lūdzu!

E.Siliņš: Visumā Lemberga kunga priekšlikums ir ļoti reāls un loģisks, jo patlaban tiek risināts jautājums par Finansu inspekcijas izveidošanu. Un līdz ar to nebūs divas paralēlas finansu iestādes, bet būs viena republikas finansu iestāde – Finansu inspekcija. Attiecīgās finansu nodaļas tiks nodotas vietējām padomēm, un vietējās padomes kompetencē būs lemt, vai paliks finansu nodaļa vai ekonomikas nodaļa, vai plāna nodaļa. Šajā sakarībā priekšlikums ir pieņemams. Bet nevajadzētu svītrot 35.panta sākumu – pārskatu par rajona, republikāniskās pilsētas kopsavilkuma budžetu. To vajadzētu atstāt, jo ir jau šī panta otrā daļa – pārskatu par rajona, pilsētas, ciemata un pagastu budžeta izpildi sastāda attiecīgā Tautas deputātu padomes izpildkomiteja. Izsvītrot ārā vārdus – “attiecīgā vietējā finansu nodaļa”. Būtībā jāizmet ārā septiņi vārdi, un tad būtu ļoti korekti un pareizi.

 Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, tad Lemberga kungs piekrīt un deputātiem arī nav pretenzijas pret šādu kompetenti sastādītu redakciju, un es aicinu par to balsot. Rezultāts: par – 112. Līdz ar to likumprojektā minētie panti ir pieņemti. Tagad vienīgi varētu būt jautājums par to, ka likumprojekts būtu papildināms ar kādu jaunu pantu. Deputāts Gavrilovs uzskata, ka ir jāpapildina. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs: */Man nav papildinājuma. Mēs vienkārši dienā runājām, ka atgriezīsimies pie tā, lai samainītu vietām 3. un 4.pantu./

Priekšsēdētājs: Pilnīgi pareizi, tātad mēs esam pieņēmuši visus pantus. Deputātam Gavrilovam ir priekšlikums apmainīt vietām likumprojekta 3. un 4.pantu, tas ir, 4.pantu likt 3.panta vietā un 3.pantu likt 4.panta vietā. Par šo priekšlikumu mums ir jānobalso. Lūdzu izteikt savu attieksmi pret deputāta Gavrilova priekšlikumu. Rezultāts: 69 – par, 24 – pret. Pieņemts. Līdz ar to šos divus pantus mainām vietām. Lūdzu visus atzīmēt to savos likumprojekta eksemplāros.
Tagad mums ir nopietns uzdevums – Latvijas Republikas likums par Latvijas Republikas budžeta tiesībām jāpieņem kopumā un galīgā variantā. Par šo jautājumu vēlas izteikties deputāts Apsītis un deputāts Geidāns. Deputāts Geidāns atsakās. Lūdzu, pirmais mikrofons.

R.Apsītis: Man kopumā par visu likumprojektu ir pāris terminoloģiska satura piezīmes.
Pirmā piezīme – es lieku priekšā termina “sadaļa” vietā rakstīt “nodaļa”. Tāpēc, ka likumprojekts nav tik sarežģīts. Būtībā tajā ir tikai divas pakāpes: nodaļa, kas sadalās pantos, bet sadaļu lieto tad, ja tā sastāv no nodaļām.
Otrā piezīme – mēs latviešu valodā jau esam sākuši izvairīties no vārda “orgāns”, it sevišķi, sastādot likumprojektus. Šajā likumprojektā vietumis vārdiņš “orgāns” ir palicis. Es vārda “orgāns” vietā, kur tas ir iespējams, lietotu vārdu “iestāde”, bet, kur tas nav iespējams, – rakstītu vārdu “institūcija”, kā mēs esam pasākuši to darīt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es domāju, ka šie priekšlikumi ir pieņemami un attiecīgi neprasa balsošanu. Tas ir izdarāms, likumprojektu tehniski rediģējot pēc stenogrammas galvenā varianta. Vairāk papildinājumu nav iesniegti. Pirms balsošanas reģistrēsimies. Atgādinu: lai likumprojektu pieņemtu, mums ir vajadzīgas 100 balsis. Lūdzu reģistrācijas režīmu. Rezultāts – 131 deputāts gatavs balsot par likumprojektu. Lūdzu, balsojam par likumprojekta par budžeta tiesībām pieņemšanu. Rezultāts – ar 110 balsīm likumprojekts ir pieņemts. (Aplausi.)
Saskaņā ar mūsu darba kārtību nākamais punkts ir otrā lasījumā pieņemt Latvijas Republikas likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā un par tā spēkā stāšanās kārtību. Abi šie dokumenti ir izdalīti un atrodas pie deputātiem. Laikam neviens negrib izteikties, tāpēc aicinām tribīnē darba grupas vadītāju deputātu Birkavu, lai sniegtu ziņojumu. Ja kādam nav dokumentu, tad tos vēl var saņemt sekretariātā.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Likumdošanas jautājumu komisija, apspriežot vakar ierosinātos likumprojekta labojumus, nāca pie secinājuma, ka vajadzīgi divi dokumenti: likumprojekts ar tām izmaiņām, kuras vakar tika ierosinātas, un lēmums par stāšanos spēkā. Par abiem dokumentiem komisija nobalsoja vienbalsīgi: 11 – par, pret un atturējušos nebija. Es ierosinātu skatīt, sākot ar preambulu un pēc tam turpināt pa pantiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Deputātiem laikam nav iebildumu. Lūdzu deputātu Birkavu sākt minētā likumprojekta izskatīšanu pa pantiem otrajā lasījumā.

V.Birkavs: Attiecībā uz preambulu bija deputāta Krūmiņa un deputāta Silāra priekšlikumi. Tie tika ņemti vērā, aizvietojot vārdu “republika” ar vārdu “valsts” un vārdu “mātēm” aizvietojot ar vārdu “ģimene”, respektīvi, lai palielinātu gādību par ģimeni. Preambula atbilst Deklarācijai, svītrojot vārdus “kuru PSRS Augstākās padomes Prezidijs ratificējis 1956.gada 4.jūnijā”. Citu grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, kādi būtu labojumi? Nav. Lūdzu, balsošanas režīmu. Man aizrāda, ka vajagot reģistrēties, jo vairākiem deputātiem ir maza interese par darba tiesībām un viņi ir aizgājuši. Atvainojos un lūdzu ieslēgt reģistrācijas režīmu. Rezultāts – 123. Vai ir kādi deputāti, kuri nav reģistrējušies, izņemot deputātu Birkavu, kas atrodas tribīnē? Deputāts Lembergs, deputāts Lagzdiņš, kuri nesēž savā vietā. Tātad 126 deputāti atrodas zālē un gatavi balsot. Lūdzu, balsojam par preambulu, kurā ir izdarīti grozījumi. Rezultāts – 100.
Es ļoti atvainojos godājamiem kolēģiem un it sevišķi deputātam Birkavam, bet man pareizi aizrāda, ka zālē ir ieradies valdības pārstāvis, un, pirms mēs vēl neesam sākuši balsot pa pantiem, varbūt mēs sākumā varētu noklausīties valdības pārstāvja atziņas kopumā par likumprojektu un par tā spēkā stāšanos. Pēc tam turpināsim to pieņemt pa pantiem. Vai deputātiem citādākas domas? Nav. Būsim tik solīdi un aicināsim republikas Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieku Arni Kalniņu tribīnē un uzklausīsim valdības domas par likumprojektu.

A.Kalniņš: Godājamo priekšsēdētāj, deputāti! Izziņā, ko bija sagatavojuši valdības lietu ministra dienesta darbinieki, par sākotnējo likumprojekta variantu atsauksmes bija pozitīvas. Šaubas vienīgi tika izteiktas, un tās jūs droši vien esat vairākas reizes studējuši, par atsevišķu grozīto pantu ieviešanu termiņā. Vēlreiz par šo jautājumu aprunājoties ar autoriem, kuri sastādījuši jums izsniegtos dokumentus, ir tāda doma, ka 7. un 8.pantu būtu vēlams (es gan nezinu, kāds likumprojekta variants ir manās rokās) ieviest neatliekami. Taču, kas attiecas uz atvaļinājumiem un darba stundām – vēlams, ka to ieviestu ar nākamā gada 1.janvāri. Apsvērumi ir sekojoši: tad varētu budžeta iestādēm iedalīt šim nolūkam nepieciešamos papildu līdzekļus, t.i., šogad mierīgi iekalkulēt savas iemaksas nākamajam gadam, kā tas pienāktos. Šajā gadījumā negribētos ķerties pie jūsu nobalsotā un ļoti atzīstamā ārpusbudžeta sociālās palīdzības fonda līdzekļiem, jo ir ļoti svarīgi, lai šos līdzekļus novirzītu mazākapmaksātām kategorijām. Arī ražošanas organizācijām būs vajadzīgas zināmas papildu izmaksas atvaļinājumiem un darba stundām. Izmaksas nepieciešams iekalkulēt savās ražošanas izmaksās, un, protams, tas attiecīgi veidos cenas un attiecīgi arī kompensēsies. Gaidīt, ka mums uzreiz tuvākajos pāris mēnešos būs jauns mehānisms un ka mēs strādāsim labāk, tas, protams, nebūs. Tomēr cerēsim, ka šajā otrajā pusgadā, vēl jūlija mēnesī, tiks pieņemti daži likumi, kuri radīs šādu motivācijas mehānismu un, esot garākam atvaļinājumam un īsākai darba nedēļai, varēsim sasniegt to pašu darba rezultātu un vēl labāk strādāt.
Principā mūsu novērtējums visnotaļ ir pozitīvs. Taču es saprotu, ka ir bijušas dažas disonanses attiecībā uz termiņiem. Mūsu priekšlikums ir tāds, ka divus pēdējos punktus ir vēlams ieviest ar nākamā gada 1.janvāri. Kas attiecas uz citām detaļām, mūsu lūgums, kad runa ir par niansēm, rēķināties ar tirgus mehānismu, kas būs tuvākā nākotnē. Ja, piemēram, mātei, kurai ir saīsināta darba diena, jāizmaksā tā pati darba alga, kas citiem cilvēkiem par pilnu darba dienu, tad šis mehānisms pamatā klasiskā veidā ir jāpārtransformē tā, ka ģimenēm, kam ir bērni, jāsaņem pabalsts, nenosakot citādu darba samaksas režīmu, jo tādā gadījumā saimnieciskā aprēķina uzņēmumos nebūs ieinteresēti izmantot šo cilvēku kategoriju darbu. Man ir viss. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies Kalniņa kungam par motivētu ziņojumu. Man liekas, ka jautājumus uzdot ir lieki. Tas bija valdības viedoklis, kuru mēs noklausījāmies un kurš mums ir jāņem vērā, pieņemot savus lēmumus. Paldies.
Līdz pārtraukumam vēl ir 23 minūtes darba laika. Lūdzu deputātu Birkavu tribīnē, lai mēs varētu pieņemt Likumu par grozījumiem, papildinājumiem Latvijas PSR Darba likumu kodeksā, kuru, kā mēs dzirdējām, visnotaļ atbalsta arī Latvijas Republikas valdība, bet iebildumi ir citā plāksnē. Lūdzu.

 V.Birkavs: Godātie kolēģi! Tātad 5.panta redakcija. Attiecībā uz šo pantu iebildumi bija deputātam Agafonovam pret vārdu “normālais darba laiks”. Pēc savas pieredzes es saprotu, ka ir arī nenormālais darba laiks. Mēs šo jautājumu saskaņojām ar valodniekiem un arī ar pārējo darba likumdošanas terminoloģiju un kaut ko grozīt uzskatām par neiespējamu. Komisija vienbalsīgi palika pie tā paša viedokļa. Tātad palika nosaukums – normālais darba laiks. Pēc deputāta Plotnieka ierosinājuma šis pants ir papildināts ar otro daļu – “viss darba laiks jāizmanto tiešo pienākumu veikšanai. Strādniekus un kalpotājus atraut no darba pienākumu pildīšanas drīkst tikai likumā paredzētajos gadījumos”. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums ir vienīgi komisijas ieteiktais variants. Cik es saprotu, tad deputāts Agafonovs neuzstāj uz sava varianta nobalsošanu? Nē. Arī redakcijai nav iesniegts? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Buka: */Preambulā mēs atzinām, ka sāk darboties starptautiskā konvencija. Tiesa, pēc pašas konvencijas teksta to ieteikts saukt nevis par starptautisku konvenciju, bet vienkārši par konvenciju par 40 stundu darba nedēļu. Tas ir tīri redakcionāls labojums. Tad 45.pantā mums acīmredzot jāizmanto šīs konvencijas 1.pants, kur teikts: “40 stundu darba nedēļas princips pielietojams tādā veidā, lai neizraisītu darbaļaužu dzīves līmeņa pazemināšanos”. Mēs par to šodien vēl neesam runājuši. 40 stundu darba nedēļas ieviešana var notikt arī uz dzīves līmeņa pazemināšanās rēķina. Uzskatu, ka līdz trešajam lasījumam jāprecizē tas, lai 40 stundu darba nedēļas ieviešana neradītu dzīves līmeņa pazemināšanos./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

G.Preinbergs: Es esmu principā pret jēdzienu “normāls”. Taču, ja mēs to atstājam, tad es lūgtu nedaudz labot teikumu. Nevis “normālais strādnieku un kalpotāju”, bet “strādnieku un kalpotāju normālais darba laiks”. Runa ir par normālo darba laiku, nevis normāliem strādniekiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Minētais labojums gan ir valodniecisks, nebūdams valodnieks, es nedrīkstu vispār komentēt. To noteikti izdarīs deputāts Birkavs. Arī deputāta Preinberga atzinums ir ne visai pareizs.

V.Birkavs: Deputāti, mums šis jautājums ir jāizlemj pēc būtības. Viens ir redakcijas komisijas variants, bet otrs – tas, ko piedāvāja deputāts Buka, papildinot šo pantu, ja es saprotu, ar vārdiem – “nepazeminot strādājošo dzīves līmeni”, kā tas ir minēts. Kas attiecas uz deputāta Preinberga priekšlikumu par vārda “normālais” pārvietošanu, es domāju, ka pret to nevarētu būt iebildumu. Tas ir redakcionālas dabas labojums. Deputāta Bukas priekšlikums tika apspriests, un šis formulējums, ka 40 stundu darba nedēļas ieviešana nedrīkst samazināt ne dzīves līmeni, ne izpeļņu, tika noraidīts.
Mēs uzskatījām, ka lēmumā par likuma stāšanos spēkā tiks uzdots Ministru padomei pārskatīt spēkā esošo likumdošanu, lai tā nebūtu pretrunā ar pieņemtajiem labojumiem un grozījumiem. Tas attiecas tikai uz laika darba aprēķina gadījumiem, stundu likmēm ir jāparedz tarifu izmaiņas, pie tam pašreizējās situācijās, kad mēs pārejam uz tirgus ekonomiku, pēc pilnīgi jauniem principiem ir izstrādātas pilnīgi jaunas tarifa likmes, kuras tiks ieviestas. Tādēļ komisijas kopējais viedoklis bija tāds, ka šajā pantā darba samaksas jautājumus neskars.

Priekšsēdētājs: Paldies par izskaidrojumu. Vai deputāts Buka uzstāj, ka šis labojums būtu jābalso? Formulējums ir ļoti īss. Paldies. Lūdzu rakstisko formulējumu. Mēs vakar nospriedām, ka šo likumprojektu varam pieņemt otrajā lasījumā, ja mēs izlemsim par visiem šiem punktiem. Lūdzu, iesniedziet rakstiski. Balsot mēs laikam varam.

V.Birkavs: Es domāju, ka mums jābalso šī panta pašreizējā redakcija un pēc tam atsevišķi deputāta Bukas papildinājumi.

Priekšsēdētājs: Labi, jo tas tiešām ir papildinājums. Tātad balsosim redakciju, kādu piedāvā, pagaidām bez deputāta Bukas papildinājuma. Balsošanas režīms ir ieslēgts. Balsosim. Paldies. Par – 97. Šis pants ir pieņemts pirmais, pēc tam mēs izspriedīsim jautājumu par papildinājumiem.

V.Birkavs: Mēs varētu iet tālāk.

Priekšsēdētājs: Jā.

V.Birkavs: 46.panta 1.daļā deputāts Ēlerts ierosina pāriet no 36 stundām uz 35 stundām nedēļā, balstoties uz to, ka tad būtu ļoti vienkārši rēķini un nevajadzētu runāt par minūtēm. 5x7 ir 35. Komisija, apspriežot šo izmaiņu, tai piekrita un visos punktos mainīja – 35 stundas nedēļā. Bez tam īsi pirms plenārsēdes sākuma tika iesniegts papildinājums, kas nav balsots komisijā, tātad darba tiesību speciālisti ieteic papildināt 2.punktu: strādniekiem un kalpotājiem, kuru darba apstākļi ir kaitīgi vai smagi. Tas ir, vadoties no spēkā esošā likumu kodeksa, ļoti būtisks labojums, kas būtu pievienojams. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vārds deputātiem, kas iepriekš bija iesnieguši rakstiskus pieteikumus. Deputāt Lemberg, lūdzu, pie trešā mikrofona.

 A.Lembergs: Pāriet no 36 uz 35 stundām aritmētiski ārkārtīgi vienkārši, bet tur ir arī ekonomiskā puse un deputātiem aprēķini nav iesniegti. Man interesē, ko ekonomiskā valodā nozīmē šī pāreja no 36 uz 35 stundām.

V.Birkavs: Šai piezīmei par vienas stundas samazināšanu pilnīgi pamatota ekonomiska aprēķina nav. Es tikai gribētu iebilst, ka sievietes, kurām ir bērni līdz triju gadu vecumam, sastāda ne pārāk lielu procentu, jauniešu procents ir lielāks, bet es vēlreiz atkārtoju, ka ekonomiska aprēķina nav. Mēs paši pirms tam nolēmām, ka sievietēm, kuras bērnus audzinās mājās un nesūtīs bērnudārzā, būs piemaksas, un es domāju, ka šis procents vēl vairāk samazinās. Bet jālemj ir deputātiem.

 A.Lembergs: Mēs nevaram šādu jautājumu emocionāli balsot un vienkārši aritmētiski rēķināt, ka 5x7 ir 35, es jums varu pateikt, ka 4x7 ir 28. Vajag iesniegt deputātiem attiecīgus aprēķinus, lai mēs balsotu kā apzinīgi cilvēki, kā apzinīgi deputāti. Vajag ekonomiskā valodā pamatotu lēmumu.

V.Birkavs: Godāto kolēģi! Diemžēl par visu likumprojektu kopumā mēs nesaņēmām pietiekami argumentētus ekonomiskos aprēķinus, un es neceru, ka pa šīm stundām mums izdosies saņemt šo aprēķinu.

A.Lembergs: Šim nolūkam ir Ekonomikas ministrija.

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Varbūt negaidīsim ministru, bet paklausīsimies, ko deputāts Lagzdiņš pie pirmā mikrofona vēlas teikt, un tad izlemsim šo jautājumu.

J.Lagzdiņš: Godātie kolēģi! Es domāju, ka šim nolūkam izlietojamās summas būs ļoti nelielas, jo šobrīd ir tāda situācija, ka sievietēm, kurām ir divi bērni vecumā līdz astoņiem gadiem, ir tiesības uz vienu brīvu dienu, ja ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz astoņiem gadiem, uz divām apmaksātām dienām, un to kompensē no uzņēmumu līdzekļiem. Bet šī summa ir niecīga, jo niecīgs ir šo sieviešu skaits.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pie pirmā mikrofona deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Cienījamo komisijas priekšsēdētāj! Man ir priekšlikums. Tur, kur ir runa par 24 stundu darba nedēļu personām no 15 līdz 16 gadiem, vajadzētu rakstīt “personām vecumā līdz 16 gadiem”, svītrojot “no 15 gadiem”. Centīšos pamatot, kāpēc man tāds priekšlikums. Pusaudži strādā jau 13 gadu vecumā, un dažs burta kalps nu teiks: 24 stundu darba nedēļa būs personām no 15 līdz 16, bet kategorijai līdz 15 gadiem ne./

V.Birkavs: Kolēģi! Kopumā būtu šādas izmaiņas: paliek 35 stundas, 1.punktā tiek svītroti vārdi “no” un cipars “15” aiz vārda “kaitīga”, 2.punktā ir vēl smagi. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi deputāti! Vai esam gatavi balsot? Paldies. Balsošanas režīmu. Balsosim šo pantu šādā redakcijā. 110. Pants pieņemts.

V.Birkavs: 72.panta redakcija. Trešais punkts. Vienīgais priekšlikums svītrot vārdu otrajā rindā “ilguma ikgadējā atvaļinājuma aprēķināšanas kārtība”, tas vienkārši ir gluži lieks vārds šajā tekstā, citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Tas ir redakcionālas dabas labojums. Deputāt Dozorcev, lūdzu pie trešā mikrofona.

V.Dozorcevs: */Redakcionāls labojums – apmaksājams./

V.Birkavs: “Ikgadējā apmaksātā.” Vienu mirklīti, tas ir noteikts ar citiem Darba likumu kodeksa pantiem, te tas gluži vienkārši nav nepieciešams.

Priekšsēdētājs: Tūlīt Birkavs mums sniegs atbildi, viņam pa rokai ir darba likumdošana.

V.Birkavs: Faktiski šis vārds dod it kā papildu garantiju.

 Priekšsēdētājs: Vispirms pie pirmā mikrofona deputāts Buka, pēc tam deputāts Muciņš.

 S.Buka: */Es iesaku šī panta redakciju saskaņot ar konvencijas 132.pantu par apmaksātajiem atvaļinājumiem, kur runa par to, ka šie atvaļinājumi tiek noteikti par viena gada darbu, tas ir, jāpapildina, ka strādniekiem un kalpotājiem tiek piešķirts ikgadējais atvaļinājums ne mazāk kā četru kalendāra nedēļu garumā par viena gada darbu, kā tas noteikts starptautiskajā konvencijā./

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Pirmkārt, 69.pantā ir noteikts: “Visiem strādniekiem un kalpotājiem piešķir ikgadējo atvaļinājumu, saglabājot darba vietu, amatu un vidējo izpeļņu.” Tādējādi priekšlikums, kuru izteica kolēģis Dozorcevs un kolēģis Buka, ir atspoguļots 69.pantā, un labojumus izdarīt nevajag.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl kādi priekšlikumi? Tātad par deputāta Bukas ierosinājumu arī tas pats, kas ietverts jau 69.pantā. Katram deputātam nav priekšā likumu kodeksa. Šie jautājumi atrisināmi, vienam otru papildinot. Es ierosinu balsot 3.punktu, tas ir, 72.panta redakciju par atvaļinājuma ilgumu. Balsošanas režīms ir ieslēgts. Lūdzu, balsosim. Kas ir par, pret un atturas? Paldies. Tātad 108 balsis. Pants pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

V.Birkavs: 74.pants, salīdzinot ar vakardienas projektu, ir pilnīgi jauns. Tas ir ieviests šajā projektā pēc deputāta Salīša ierosinājuma. Vēl viens no deputātiem izteica domu, ka tiem, kas kavējuši darbu bez attaisnojošiem iemesliem, ir jābūt saīsinātiem atvaļinājumiem. Šī norma faktiski ir pārņemta no PSRS likuma “Par atvaļinājumiem”, kurš vēl nav stājies spēkā.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

R.Černajs: Attiecībā uz 4.punktu man būtu tāda iebilde, ka pēdējo teikumu vajadzētu svītrot. Ja cilvēks gada laikā četras nedēļas ir neattaisnoti kavējis, bet tomēr no darba nav atbrīvots, tad mēs viņam piešķirsim vēl 12 dienas. Es domāju, ka tā darīt nevarētu. Ja viņš reiz to atvaļinājumu ir izmantojis, tad viņš to ir izmantojis līdz galam. Kaut kādai garantijai, ka kaut kas tomēr būtu jāsaglabā, nevajadzētu būt.

Priekšsēdētājs: Paldies.

R.Černajs: Man varbūt arī...

Priekšsēdētājs: Godājamie deputāti! Varbūt mēs tomēr būsim mazliet, mazliet klusāki un vairāk koncentrēsimies? Jo cienījamie radioklausītāji, kas visi mūs klausās, diemžēl varbūt nedzird, ko mēs runājam pie mikrofona. Lūdzu, deputāt Buka. Un pēc tam trešais mikrofons. Deputāts Buka nevēlas neko teikt. Lūdzu, trešais mikrofons. Arī tur neviens nevēlas neko teikt. Deputāts Buka pie pirmā mikrofona tomēr runās.

S.Buka: */Es uzskatu, ka 74.pantā mēs pārkāpjam konvencijas par apmaksātajiem atvaļinājumiem 3.pantu, kur teikts, ka atvaļinājums nekādā gadījumā nedrīkst būt īsāks par trim nedēļām par gada darbu. Mēs šeit norādām divas nedēļas, ar to pārkāpjot konvenciju. Domāju, ka tā ir strādājošo diskriminācija. Mēs varam cilvēku atbrīvot, bet nedrīkstam pārkāpt viņa tiesības uz atvaļinājumu. Tās ir dažādas prasības, kuras izvirzām darba kavētājiem, nokavētājiem./

Priekšsēdētājs: */Jūsu priekšlikums./

 S.Buka: */Šeit vajag piebilst, ka atvaļinājuma ilgums visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par trim darba nedēļām par viena gada darbu./

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Biķis: Tā kā es paredzēju šo iebildumu, gribēju pagaidīt, ko teiks iepriekšējais deputāts. Es kopumā par projektu un par šo punktu varu balsot tikai tādā gadījumā, ja tiks pieņemts deputāta Černaja priekšlikums. Jo es uzskatu, ka tā nav strādāšana, ja cilvēks gadā kavējis 50 dienas. Tā nav strādāšana! Jā, es visu saprotu, man šeit saka – tad viņu vajag atbrīvot. Iedomājieties tādu situāciju! Nav runa tikai par alkohola lietošanu. Jaunietis divas dienas nedēļā nenāk uz darbu – nevis dzer, bet vienkārši nenāk. Neierodas darbā. Atbrīvot viņu? Tad jums atkal piezvanīs no citām instancēm un lūgs viņu tomēr pieņemt, jo citādi viņš būs klaiņotājs. Tā nav strādāšana, ja kāds gada laikā 50 vai 100 dienas nav bijis darbā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs vienkārši aizmirstam, ka 1935.gadā, kad veidoja šo Konstitūciju, neviens nevarēja iedomāties, ka darbavietā kāds varētu kavēt vairākas dienas. Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Krastiņš: Man jautājums Birkava kungam: vai obligāti ir vārds “kolektīvais līgums”? Piemēram, ja es paralēli valsts algotajam sekretāra palīgam noslēdzu līgumu un algoju sekretāra palīgu. Vai tad mūsu starpā noslēgtais līgums, piedodiet, ir kolektīvais?

V.Birkavs: Kolektīvais līgums – tā ir pilnīgi cita dokumentu kategorija, kuru speciāli reglamentē likums. Tas nav jebkurš līgums. Tas ir kolektīvais līgums, ko darba kolektīvs slēdz ar administrāciju par noteikumiem, saskaņā ar kuriem tiks realizētas viņu tiesības.

I.Krastiņš: Vai individuāli par noteikumiem nevar slēgt līgumu, teiksim, ar darba devēju?

V.Birkavs: Katrā ziņā uz šo gadījumu neattiecas kolektīvā līguma princips.

I.Krastiņš: Jā, bet...

Priekšsēdētājs: Labi, paldies. Bet varbūt tomēr izteiksim konstruktīvus ierosinājumus. Lūdzu, vēlreiz trešais mikrofons.

I.Cupruns: Cienījamie deputāti! Mēģināsim atcerēties, kas ir atvaļinājums. Vai atvaļinājums ir prēmija vai laiks, kurā darba cilvēkam ir jāatjauno savas darbaspējas? Tas ir pirmais, kam jāpievērš uzmanība.
Otrais. Līdz šim strādniekiem bija kaut kāds pamatatvaļinājums, turklāt vēl nezin cik papildatvaļinājumu, kurus tad mēs arī mazinājām. Papildatvaļinājumi par nezin ko. Pamats bija svēts, tam nekad neviens klāt neķērās. Šajā gadījumā mēs par pamatatvaļinājumu pieņemam divdesmit četras dienas. Acīmredzot būs kā kaut kādas papilddienas. Un par tām tad arī varēs būt runa. Pamatatvaļinājumu nedrīkst samazināt disciplīnas pārkāpumu dēļ. Atvaļinājums ir paredzēts darba spēju atjaunošanai.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

 A.Grūtups: Man Birkava kungam jautājums: ko darīt tām organizācijām, kurām nav kolektīvā darba līguma?

V.Birkavs: Jā, tāds jautājums radās. Un šajā sakarībā bija priekšlikums papildināt: bez kolektīvā līguma “arī Ministru padomes noteikumus par atvaļinājuma aprēķināšanas kārtību”, jo tā patiešām ir, ka budžeta iestādēm kolektīvo līgumu vairākumā gadījumu nav, lai gan šobrīd daudzas iestādes jau slēdz kolektīvos līgumus, neraugoties uz to, ka tās ir budžeta iestādes.

A.Grūtups: Tad te vajag ielikt vēl kādu paskaidrojumu.

V.Birkavs: Jā.

Priekšsēdētājs: Es vēlreiz atgādinu deputātiem, ka viņiem tomēr ir jābūt mazliet klusākiem, lai varētu normāli strādāt un balsot jautājumus. Paldies. Tādējādi mums šim 4.punktam ir trīs varianti: redakcijas variants par 74.panta redakciju, deputāta Bukas variants, kas paredz palielināt, ka pamatatvaļinājuma ilgums visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par trim darba nedēļām, un deputāta Černaja priekšlikums, ka šāds punkts būtu praktiski jāsvītro, un tas arī netika atbalstīts. Tas ir attiecībā uz tiem, kuri ļaunprātīgi būtu kavējuši darbu. Tātad varam balsot par trim variantiem, un mēs varam izvēlēties balsojot.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Man būtu tāds priekšlikums šā panta redakcijā, tādā, kāda tā ir patlaban, ieviest divus papildinājumus un tad balsot, ja jūs tam piekritīsit. Viens papildinājums būtu tāds: beidzamajā rindkopā “Pie tam ikgadējā pamatatvaļinājuma ilgums visos gadījumos nedrīkst būt mazāks par trim kalendāra nedēļām” un aiz vārda “kārtībā” pielikt vēl vārdus “kādu nosaka kolektīvais līgums”, jo būs jāizstrādā “Noteikumi par ikgadējā atvaļinājuma aprēķināšanas kārtību”. Ja runājam par Černaja priekšlikumu, tad no šā priekšlikuma izriet, ka ņem tikmēr nost atvaļinājumu, kamēr no tā vairs nekas nepaliek. Bez ierobežojumiem. Tad var aiziet arī mīnusā. Un bija vēl viena kolēģa priekšlikums: svītrot vārdus “neaizskar pamatatvaļinājumu”. Man šķiet, – ja mēs pieliktu tās trīs nedēļas un plus “Noteikumi par atvaļinājuma aprēķināšanas kārtību”, tad mēs būtu atraduši vidusvariantu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl grib runāt divi deputāti – deputāts Ulme un deputāts Jundzis. Lūdzu!

A.Ulme: Man ir ļoti vienkāršs priekšlikums: vispār šo izņemt ārā. Un miers. Mums nevajadzēja tādas represijas šeit iesākt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, trešais mikrofons.

T.Jundzis: Es gribētu jautāt Valdim Birkavam: vai tas tiešām tā ir, kā teica deputāts Buka? Un, ja tas tā ir, tad mēs beigu beigās 4.maija Deklarācijā atzinām starptautisko tiesību normu prioritāti, vai tā? To mums, pieņemot šo likumu, nevajadzētu aizmirst. Un otrais, ko es gribu teikt: ievērojot šo starptautisko normu prioritāti, mēs jau to vienu nedēļu kā tādu sankciju pret dzērājiem iegūsim. Ja tas tā ir, tad es aicinātu balsot par deputāta Bukas priekšlikumu.

V.Birkavs: Godātie deputāti! Es piekrītu Tālavam Jundzim. Es gan tieši konvencijā neskatījos, bet šis pants konvencijā ir, par to man liek domāt fakts, ka PSRS likumā arī ir saglabātas šīs trīs nedēļas.

Priekšsēdētājs: Paldies. To jau deputāts Birkavs šeit piedāvāja – nomainīt uz trim nedēļām. Tā ka šajā ziņā strīdu vairs nav. Vēl izteiksies deputāts Gulbis pie pirmā mikrofona, bet pēc tam mēs varēsim nobalsot un doties pārtraukumā. Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Ja jau mēs esam sākuši risināt ētikas tēmas, tad es gribētu teikt tādu piebildi šajā pantā: ietverot šo teikumu “kas kavējuši darbu bez attaisnojoša iemesla”, mēs it kā pat sankcionējam to, ka darbā ir tāda iespēja.

 Priekšsēdētājs: Paldies. Mēs varbūt apspriedīsim konkrētus priekšlikumus un ētikas tēmas, bet diemžēl pašlaik laikam to darīt mēs nevarēsim.

V.Birkavs: Tātad es vēlreiz atkārtošu panta redakciju...

Priekšsēdētājs: Visi uzmanīgi klausieties panta jauno redakciju.

V.Birkavs: Tātad piektajā rindā “kārtībā, kādu nosaka noteikumi par ikgadējo atvaļinājumu aprēķināšanas kārtību un kolektīvais līgums” un vārda “divām” vietā likt vārdu “trijām”.

Priekšsēdētājs: Vai vairāk iebildumu no deputātu puses nav? Nav. Sagatavosimies balsošanai! Lūdzu, balsosim 72.panta 4.punkta izmaiņas tādā redakcijā, kādā to mums nolasīja deputāts Birkavs, ņemot vērā visus labojumus. Lūdzu, balsosim. Paldies. Šis pants ir pieņemts ar 93 balsīm, un es lūdzu godājamos deputātus un arī komisijas priekšsēdētāju doties pusstundu atpūsties, bet pirms tam sekretariāta vadītājs deputāts Dobelis jums pavēstīs kādu priecīgu vēsti.

J.Dobelis: Cienījamie komisiju priekšsēdētāji! Lūdzu, ienāciet sekretariātā, lai paņemtu materiālus par Augstākās padomes kompjuterizēto informācijas sistēmu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Pārtraukums 30 minūtes.

 (Pārtraukums)

Priekšsēdētājs: Ir trīs minūtes pāri pieciem. Mūsu pārtraukums ir beidzies. Lūdzu visus deputātus ieņemt savas pastāvīgās vietas, lai mēs varētu reģistrēties. Pagaidīsim pāris minūšu; tikko noskanēja zvans, varbūt deputāti vēl steidzas. Es lūdzu deputātus pasteigties un ieņemt savas vietas. Paldies tiem, kuri savas vietas ir ieņēmuši un kuri to dara pašlaik. Lūgsim deputātu Birkavu tribīnē un turpināsim savu darbu.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! 78.pantu Likumdošanas jautājumu komisija iesaka tādā redakcijā, kā ir tagad projektā, – svītrojot otrajā rindā vārdus “ir kaitīgi”, kas ieviesušies kļūdas dēļ. Kādas ir izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo projektu? Ir apvienots 1. un 2.punkts, un uz visiem 1.punktā paredzētajiem gadījumiem ir attiecināts kolektīvais līgums, un 2.punktā salīdzinājumā ar iepriekšējo variantu ir svītroti vārdi “nepārsniedzot 31 kalendāra dienu”. Tātad trīs darbadienas, bet svītroti vārdi, kas bija iepriekšējā likumprojektā. Citu izmaiņu nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāti, kuriem bija rakstiski iesniegumi par šo jautājumu.

A.Safonovs: */Es gribētu nedaudz konkretizēt 1.punkta otro rindu: “ir ilgstošs stāžs”. Ko nozīmē “ilgstošais stāžs”? Vai tas kaut kur skaidrots? Kaut kur ir tāds jēdziens? Es neatceros, bet šeit ne sevišķi saprotami. Gads, divi, trīs? Četrdesmit gadi?/

V.Birkavs: Godātais kolēģi! Šeit līdztekus ilgstošam darba stāžam ir paredzēts kolektīvais līgums. Tas nozīmē, ka kolektīvs pats varēs noteikt, ko nozīmē šis ilgstošais darba stāžs.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai citu iebildumu nav? Es aicinu tagad visus deputātus reģistrēties. Lūdzu reģistrācijas režīmu! Ja visi ir reģistrējušies, paldies. Ir 106 deputāti. Paldies. Tagad man rāda 107. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim šo 5.punktu, 78.panta jauno redakciju. Paldies. Par – 98. Šis pants ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim!

V.Birkavs: 114.pantā ir dažas būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar iesniegto projektu. Pirmkārt, pants saucas citādāk – “Garantijas strādniekiem un kalpotājiem valsts vai sabiedrisko pienākumu izpildes laikā”. Tagad ir tā – “Garantijas strādniekiem un kalpotājiem, izpildot ar darbu saistītus pienākumus”. Bez tam pirmajā punktā ir svītroti vārdi “sabiedriskais aizstāvis un sabiedriskais apsūdzētājs”, bet “darba kolektīvu pārstāvji” vietā ir “darba kolektīva pilnvarots pārstāvis”. Nedaudz ir mainīta redakcija trešajā pantā: “Piedalās neatliekamos gadījumos ugunsgrēku, dabas katastrofu, avāriju vai nelaimes gadījumu likvidēšanā”. Vārda “organizēti” vietā ir “piedalās”. Jāpiezīmē, ka 114.pants līdzšinējā kodeksā vispār ietver ļoti daudz dažādu garantiju gan tautas kontrolē, gan delegātiem kongresos, plēnumos un konferencēs, valsts, partijas, arodbiedrību un citās sabiedriskajās organizācijās. Visi šie punkti ir izmesti ārā no šī panta redakcijas, bet radās jautājums par to, kā rīkoties ar deputātiem. Komisijā, lai gan projektu kopumā nobalsojām vienbalsīgi, domas dalījās par to, vai deputātus vajadzētu vai nevajadzētu atstāt šajā uzskaitījumā. Viedoklis bija tāds – ņemot vērā, ka likumā par pašvaldību un likumā par deputāta statusu ir pierakstīts, ka to apmaksā no valsts budžeta, vajadzētu svītrot arī šo rindkopu.
Man ir ienācis rakstisks priekšlikums 114.panta otro daļu papildināt ar 4.punktu, kā arī “citos Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajos gadījumos”. Problēma ir tāda – ja mēs pieņemtu šo projektu un tas stātos spēkā ar 1.jūliju, tad Dziesmu svētki, piemēram, nevarētu notikt, bet, pieņemot formulējumu, ko ierosina deputāts Grūtups, – “citos Latvijas Republikas likumdošanā paredzētajos gadījumos” – nozīmē, ka būs jāpieņem kaut kādi atsevišķi normatīvie akti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vēl paskaidrojumus sniegs deputāts Grūtups.

A.Grūtups: Es gribētu nedaudz komentēt. Piemēram, mums maija sākumā cilvēki apsargāja Augstāko padomi. Arī ar viņiem ir problēmas. Tā ir normāla juridiska tehnika. Mēs paredzam vēl šādu punktu, dodam iespēju to papildināt, kaut vai šajā gadījumā nezinu, kā apmaksāt?

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir kādi iebildumi pie šā panta? Es neredzu. Arī tie, kuri vēlējās runāt, laikam ir apsēdušies. Tātad es aicinu visus deputātus balsot šā panta redakciju ar ieteiktajiem un nolasītajiem labojumiem. Lūdzu balsošanas režīmu. Paldies. Par – 93. Arī šis pants ir pieņemts. Lūdzu, turpināsim.

V.Birkavs: Par 171.pantu. Likumdošanas komisijā nekādi priekšlikumi nav ienākuši.

Priekšsēdētājs: Vai deputātiem ir kas sakāms? Arī nav. Paldies. Lūdzu, balsosim. Rezultātu! Par – 98. Lūdzu, turpināsim.

V.Birkavs: 172.prim pants. Nekādu papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputāti, lūdzu! Arī nav. Balsosim. Paldies. Par – 94. Pants ir pieņemts.

V.Birkavs: 173.panta redakcijā ir redakcionālas izmaiņas, tātad “ja dzemdības ir ar sarežģījumiem vai piedzimst dvīņi vai vairāki bērni”, komisija tomēr nolēma atjaunot vārdu “dvīņi” salīdzinājumā ar iepriekšējo redakciju. Citu labojumu nav un priekšlikumu arī nav bijis.

 Priekšsēdētājs: Deputātiem – lūdzu? Arī neredzu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu koncentrēties, godājamie deputāti! Balsosim par šo pantu. Paldies. 95.pants pieņemts. Turpināsim.

V.Birkavs: 174.panta redakcijā izmaiņu un papildinājumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Paldies. 93. Pants pieņemts.

V.Birkavs: 175.pantā papildinājumu un grozījumu nav.

Priekšsēdētājs: Deputātiem – lūdzu? Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim! Paldies. 100. Pants pieņemts.

V.Birkavs: Par likumprojekta otro sadaļu ierosinu balsot kopumā, jo tā ir likumdošanas tehnoloģija. Tie ir panti, kuros automātiski izmainās daži formulējumi sakarā ar pirmajā sadaļā pieņemtajiem grozījumiem. Bez tam šeit ir izdarīti tie grozījumi, kas izraisīja vakar deputāta Agafonova iebildumus, ka mātes, kurām ir bērni no trīs līdz astoņu gadu vecumam, nevar sūtīt komandējumā, bet, ja divarpus gadi, tad var. Te ir šīs attiecīgās izmaiņas, un arī citos pantos tās ir paredzētas.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es domāju, ka mēs varam pieņemt šādu komisijas priekšsēdētāja priekšlikumu un balsot par otro sadaļu kopumā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro sadaļu kopumā! Paldies. Rezultāts: 104. Arī šī otrā sadaļa ir pieņemta.
Godājamie deputāti! Pašlaik mums ir jāatrisina principiāls jautājums. Turoties pie likuma burta, šis mums ir otrais lasījums. Mēs gan vakar akceptējām, ka varētu to izskatīt un pieņemt kopumā arī pēc otrā lasījuma, trešo lasījumu šim likumprojektam nemaz netaisot, un to praktiski pieļauj mūsu pieņemtais lēmums par likumprojektu izskatīšanas kārtību, taču mums nevis ar vārdu jā vai ar galvas māšanu, bet gan balsojot jāizsaka sava attieksme, ka mēs šo likumprojektu varam pieņemt pēc otrā lasījuma. Pret to gan iebilst mūsu Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētājs Endziņš. Lūdzu – pie otrā mikrofona.

A.Endziņš: Nē, es neiebilstu, bet mēs aizmirsām deputāta Bukas priekšlikumu, jo mēs atlikām balsošanu. Un tad mēs varam risināt jautājumu par pieņemšanu kopumā.

Priekšsēdētājs: Paldies, es atvainojos deputātam Bukam un visiem deputātiem, jo tiešām esmu aizmirsis šo papildinājumu. Jautājums deputātam Bukam: vai viņš ir rakstveidā iesniedzis šo papildinājumu? Vai deputāts Buka šajā gadījumā negribētu tagad iesniegt labojumu, jo mēs balsojam par to, vai varam pieņemt otrajā lasījumā galīgo redakciju. Tad mēs šo jautājumu varētu izlemt pirms balsošanas. Bet laikam vispirms principiāli jāizšķir, vai mēs varam pieņemt šā likumprojekta galīgo redakciju otrajā lasījumā. Ja mēs nobalsosim par, tad deputāts Buka iesniegs šo priekšlikumu, mēs to apspriedīsim, pieņemsim vai noraidīsim. Ja būs trešais lasījums, tad viss ies tālāko ceļu, kā tas ir paredzēts. Tagad es aicinu visus vēlreiz reģistrēties, jo vairāki deputāti ir ienākuši zālē pēc mūsu pēdējās reģistrācijas. Reģistrācijas režīms ir ieslēgts. Lūdzu visus reģistrēties! 118. Mūsu ir ļoti maz, bet tas nav pamats, lai nebalsotu par būtisku jautājumu.
Godājamie deputāti! Tātad uz balsošanu tiek likts principiāls jautājums: vai mēs šo likumprojektu – par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā – pieņemam pēc otrā lasījuma vai virzām vēl uz trešo lasījumu. Kas ir par, pret, atturas, ka šis likumprojekts tiek pieņemts galīgā redakcijā pēc otrā lasījuma? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim! Es vēl neredzu Birkava attieksmi pret to. Paldies! Rezultāts: 112. Tātad ar absolūtu vairākumu ir nolemts, ka mēs šo likumprojektu pieņemam pēc otrā lasījuma. Tādā gadījumā mums ir vajadzīgs vēl deputāta Bukas papildinājums. Par to mēs varētu nobalsot un tad balsot par galīgo redakciju. Lūdzu – pie pirmā mikrofona vai arī iesniedziet.

S.Buka: */Es ierosinu ierakstīt tā, kā rakstīts konvencijā par 40 stundu darba nedēļu: 40 stundu darba nedēļas piemērošana nedrīkst pazemināt dzīves līmeni./

Priekšsēdētājs: Godātie deputāti! Mums vienkārši ir jāizlemj – par vai pret. Pie trešā mikrofona.

V.Birkavs: Es ierosinu sekojošu variantu – deputāta Bukas priekšlikumu paredzēt lēmumā par stāšanos spēkā, nevis likumā.

Priekšsēdētājs: Deputāts Buka izrāda savu apmierinātību ar šādu risinājumu, tādēļ šis papildinājums netiek balsots pie likumprojekta. Es uzaicinu visus deputātus koncentrēties, lai mēs varētu balsot par Latvijas Republikas likumu par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā kopumā un galīgajā variantā. Kas ir par, pret vai atturas? Paldies. 115. Es jūs visus apsveicu, galvenokārt tos, uz kuriem attieksies šie darba likumdošanas grozījumi.
Mums ir jāpieņem arī lēmums.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Lēmums par Latvijas Republikas likuma par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā spēkā stāšanās kārtību ir radies tāpēc, ka vairāki deputāti – deputāti Salītis, Stroganovs, Grūbe, Agafonovs – ierosināja, lai šis likums attiektos arī uz kolhoziem un kooperatīviem. 2.punktā ir paredzēts, ka kolhoziem un citām kooperatīvajām organizācijām sešu mēnešu laikā jāpārskata statūti un iekšējās darba kārtības noteikumi.
Otrs jautājums, kas lēmuma pieņemšanas gaitā izvirzās, saistīts ar spēkā stāšanās termiņiem. Likumdošanas jautājumu komisija ierosināja, lai ar 1.jūliju stājas spēkā attiecībā uz darba nedēļas ilgumu un atvieglojumiem sievietēm, kurām ir bērni, bet ar 1.janvāri – attiecībā uz atvaļinājumiem. Ja es pareizi sapratu valdības pārstāvi Arni Kalniņu, tas praktiski sakrīt ar viņa priekšlikumu, lai atvaļinājumi stātos spēkā ar nākamā gada 1.janvāri. Bez tam 3.punktā tūdaļ aiz vārdiem “1.septembrim” ir vajadzīga papildu rindkopa: “Izstrādāt noteikumus par ikgadējā atvaļinājuma aprēķināšanas kārtību”. Un 3.punktam vajadzētu beigties ar to, ko ierosināja deputāts Buka, bet diemžēl šis papildinājums nav rakstveidā, un es to nevaru acumirklī formulēt. Kamēr kolēģi izteiksies, mēs varbūt varētu šo priekšlikumu ātri formulēt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi deputāti! Reglamenta par lēmumu pieņemšanu mums nav, ir vispārīgie noteikumi, tādējādi mums arī būtu jāskata šā lēmuma punkti pēc kārtas. Šeit ir precīzi datumi, precīzi skaitļi, un laikam labojumi varētu būt tikai par tiem. Jūs dzirdējāt valdības viedokli, komisijas viedokli, un mums ir jāizlemj principiāli – praktiski par datumiem, izņemot 3.punktu, kur jāievieš redakcionālas dabas labojumi. Kādi ir labojumi par lēmumprojekta 1.punktu? Lūdzu, trešais mikrofons.

L.Muciņš: 1.punkta pirmajā daļā, kur iekavas beidzas, vajadzētu ielikt otro daļu, tā mums ir paslīdējusi garām, par to, kad stājas spēkā. Tur ir visi tie sīkie labojumi.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Te ir formulēts tā, ka nevis panti, kas ir mūsu likumā, bet tieši Darba likumu kodeksa panti stājas spēkā. Līdz ar to šis iebildums, manuprāt, tiek noņemts.

L.Muciņš: Diemžēl es nevaru piekrist, 70.pants, piemēram, nav ne vienā, ne otrā variantā. Tad es palūgšu vienkārši redakcionālas dabas labojumus, saliksim tos pantus...

Priekšsēdētājs: Piekrītu. To varētu pieņemt, tas ir vienkārši redakcionālas dabas jautājums – ielikt iztrūkstošos pantus, kas otrajā sadaļā ir. Tam laikam nevajadzētu būt balsošanas priekšmetam.
Vai 1.punktā vēl ir kādi labojumi, ieteikumi? Uzdrošinos šo 1.punktu piedāvāt deputātiem balsot. Lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu! Lūdzu izteikt savu attieksmi par lēmumprojekta 1.punktu! Paldies. 1.punkts pieņemts ar 108 balsīm.
Lēmuma 2.punkts. Deputātiem ir iebildumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Vaivads: Te ir: “Kolhoziem un kooperatīvajām organizācijām pārskatīt statūtus attiecībā uz atvaļinājumiem.” Bet kā ir attiecībā uz darba laiku?

V.Birkavs: Principā Darba likumu kodeksa 3.pants paredz, ka kolhozu un kooperatīvu darbību reglamentē to iekšējās kārtības noteikumi – paraugstatūti. Tāpēc jūsu priekšlikums ierakstīt arī darba laiku attieksies arī uz tiem, pārējās ir tikai vispārējās normas.

 J.Vaivads: Tādā gadījumā es tik un tā nesaprotu. Piemēram, kaut vai par pusaudžu darba laiku. Vai tā reglamentācija ir vispārējā norma vai varbūt attiecas tikai uz valsts uzņēmumiem, bet kooperatīvos var būt citādi...

V.Birkavs: Katrā ziņā mēs, nosakot Darba likumu kodeksā šīs izmaiņas, automātiski nenosakām visas izmaiņas, mēs nenosakām to, ko regulē šie paraugstatūti, ko regulē iekšējās darba kārtības noteikumi. Es citēšu tieši Darba likumu kodeksa 3.pantu: “Kolhozu un citu kooperatīvo organizāciju biedru darbu regulē to statūti, ko pieņem, pamatojoties uz kolhozu paraugstatūtiem un kooperatīva paraugstatūtiem un atbilstoši tiem, kā arī PSR Savienības un Latvijas PSR likumdošana, kas attiecas uz kolhoziem un citām kooperatīvajām organizācijām.”

Priekšsēdētājs: Paldies.
Vēlreiz trešais mikrofons – deputāts Grūtups.

A.Grūtups: Es tomēr atbalstu deputātu Vaivadu un attiecinātu šo darba laiku arī uz citām organizācijām – kooperatīviem, kolhoziem. Man rokās ir Latvijas Republikas likums par darba laiku, un tas nešķiroja, kāds ir uzņēmums. Sociālajām garantijām jābūt neatkarīgi no tā, kāds ir uzņēmuma īpašuma statuss un tā tālāk. Šeit ir vesels likums; kam interesē, var pavairot.

V.Birkavs: Vai varētu palūgt redakciju?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es gribētu izteikties – man tādas tiesības arī pienākas. Es tomēr domāju, ka šo jautājumu par kolhoziem un kooperatīviem mēs nedrīkstētu skart, jo tad mēs nokļūsim pavisam grūtā situācijā, jo līdz šim tik tiešām kolhoziem un kooperatīviem neregulēja darba likumdošana, tie gan pakārtoja savus statūtus un kolhozu iekšējās kārtības noteikumus un paraugstatūtus, tomēr paredzēt visu šo regulāciju ar šo lēmumu... Lēmums ir ļoti konkrēts – tikai par šo darba likumdošanas grozījumu stāšanos spēkā. Tad jau mēs lēmumu attiecinām arī uz kooperatīvu un kolhozu paraugstatūtiem. Tas nav šā lēmuma uzdevums, tad jābūt pavisam citam dokumentam.
Tādas ir manas personiskās domas. Un nu es turpinu vadīt.
Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe: Es gribētu paskaidrot, kad kolhozu paraugstatūti, tāpat arī iekšējās kārtības noteikumi attiecībā par darba laiku satur tā sau-camās rekomendējošās normas, un nevienā kolhozā nav noteikts tas, ko mēs šodien nosakām Darba likumu kodeksā.

Priekšsēdētājs: Paldies.
Un atkal trešais mikrofons – deputāts Grūtups.

A.Grūtups: Es tomēr gribētu vēlreiz deputātus lūgt atbalstīt šo labojumu, jo nav runa par visas darba likumdošanas attiecināšanu uz kolhoziem un kooperatīvu organizācijām. Runa ir par vienu svarīgu sociālu garantiju – darba laika ierobežojumu. Kāpēc likt viņiem vergot? Ar kaut ko mums ir jāsāk šī regulēšana. Nu tad mainīsim pēc tam kodeksus un tā tālāk. Bet šobrīd nav runa par visu sistēmu, tikai vienu sociālo garantiju. Es domāju, sociāldemokrāti arī mani noteikti atbalstītu.

Priekšsēdētājs: Es tomēr negribētu pakļauties riskam tikt kritizētam un Ētikas komisijā izskatītam. Es domāju, ka kolhoziem, kamēr tie pastāv, mēs nevaram noteikt šo darba nedēļu. Ko tad darīs ražas laikā? Tāpat pārējiem. Tur tomēr ir īpatnēja situācija.
Lūdzu, pirmais mikrofons. Deputāts Stroganovs.

F.Stroganovs: */Cienījamie deputāti! Mēs šodien 2.punktu ierakstām tā, kā, atbalstot mūsu priekšlikumu, ierosināja komisija – “kolhozi un citas kooperatīvās organizācijas”. Rīt mūsu republikā parādīsies asociācijas, kas darbosies tāpat kā kolhozi un sovhozi – dažādas kooperatīvu formas. Valsts tiem atdos pašu lielāko bagātību, kas vien ir, – cilvēkus. Un viņu tiesības no valsts puses paliks neaizsargātas. Tādēļ, ierakstot kolhozus un citas kooperatīvās organizācijas, mēs šodien tikai daļēji atrisinām jautājumu. Rīt var parādīties citas apvienības pēc tiem pašiem principiem, kurus pēc tam nāksies, iespējams, ierakstīt šī lēmuma 2.punktā. Valstij jāaizsargā visi cilvēki, kas dzīvo republikas teritorijā. Tāpēc šis komisijas priekšlikums nav pareizs./

G.Grūbe: Es katrā gadījumā atbalstu kolēģi Stroganovu. Tas, bez šaubām, ir varbūt pret pašreizējo Darba likumu kodeksu, bet, ka šāda vai arī līdzīga norma ir vajadzīga, es par to esmu pārliecināts un pilnīgi atbalstu komisiju, kura tagad iesniegusi šo labojumu.

Priekšsēdētājs: Nav īsti saprotams, par ko te tiek runāts. Neviens jau neapstrīd, ka vajag šo normu par atvaļinājumiem, bet te bija ierosinājums papildināt ar Darba nedēļas ilgumu un attiecināt arī uz kooperatīviem un kolhoziem. Šeit bija tā pretruna. Tādējādi komisijas variantu neviens neapstrīd, tikai vēlas papildināt.

 A.Felss: Protams, par atvaļinājumu neko nevarētu iebilst, bet darba nedēļas ilgumu reglamentēt nevajadzētu, pretējā gadījumā mēs nonāksim strupceļā.

V.Birkavs: Godātie kolēģi! Juridiski korekti un atbilstoši pašreizējai likumdošanai būtu rekomendēt, bet mēs gājām tādu ceļu, ka atvaļinājumu tomēr nosakām strikti un konkrēti, atsakoties no darba laika un darba nedēļas regulēšanas, jo tas šobrīd, manuprāt, nav pa spēkam. Tā varētu palikt kā rekomendējoša norma, bet ne vairāk. Bet kā rekomendējoša tā jau ir, kā pareizi teica deputāte Briņķe, paraugstatūtos un iekšējās kārtības noteikumos.

A.Endziņš: Man liekas, ka jāatceras arī tāds jēdziens kā summētā darba laika uzskaite. It sevišķi darbos, kas saistīti ar lauksaimniecību, kur ir sezonas darbs, piemēram, ražas novākšanā vai sējā. Šeit nedēļas 40 stundu ilgums var tikt stipri pārsniegts, bet tas nenozīmē, ka gada ietvaros nevarētu visu izlīdzināt. Tātad ar vienu šādu labojumu varam kļūdas iztaisīt.

 Priekšsēdētājs: Deputāts Grūtups esot iesniedzis rakstisku priekšlikumu. Deputāts Birkavs varbūt ziņos par šo priekšlikumu?

 V.Birkavs: Deputāta Grūtupa priekšlikums ir sekojošs: “Kolhoziem un citām kooperatīvajām organizācijām sešu mēnešu laikā pārskatīt statūtus un iekšējās darba kārtības noteikumus attiecībā uz darba nedēļas ilgumu, kā arī ja tajos paredzēti īsāki ikgadējie atvaļinājumi.” Tālāk pēc teksta.

Priekšsēdētājs: Tā, godājamie kolēģi, tagad mums ir divas redakcijas.

A.Felss: Par pārējo nevarētu iebilst, bet jāiebilst, ka nedēļas ilgumu reglamentēt nevar. Ja iet runa par kopējo darba ilgumu gada apjomā, tad ir skaidrs, ka tam varētu piekrist, bet nedēļā nevar reglamentēt. Kā jūs iedomājaties, kā tad mēs nokulsim vai savāksim sienu? Jūs tak reāli domājat?

B.Salītis: Jāsaka, ka nebūtu pareizi, ja mēs šodien strikti reglamentētu kolhozu rīcību. Es esmu zvejnieku kolhoza pārstāvis. Šodien pastāv statūti, pastāv iekšējās kārtības noteikumi, ir noteikts izstrādes dienu minimums gadā, un tāpēc nebūtu pareizi kaut ko reglamentēt. Arī zvejniekiem nevar noteikt ne nedēļas, ne mēneša, ne dienu minimumu. Tāpat ir arī dažās citās profesijās. Es domāju, ka kooperatīviem un kolhoziem vajag atstāt tās tiesības, kuras ir piešķirtas. Vēl ir spēkā PSRS likums par kooperāciju kā tādu, tas likums arī ir spēkā attiecībā uz kolhoziem.

I.Briņķe: Es ļoti gribētu atbalstīt iepriekšējā runātāja domu. Kolēģis Grūtups varbūt pašlaik nezina kolhozu tiesības tik labi kā pārējās tiesību nozares. Šeit tik tiešām ir teikts, ka darba mērs netiek tā mērīts kā strādniekiem un kalpotājiem, bet ir tā saucamais obligātais darba minimums. Tāpat arī zvejnieku kolhozā. Varbūt turpmāk jūs varētu rekomendēt un arī attiecīgās normas izstrādāt, bet šodien es lūgtu piekrist redakcijas komisijas viedoklim.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šo strīdu starp deputātu Grūtupu un lauksaimniekiem, zvejniekiem un kolhozu tiesību speciālistiem var izšķirt balsojot. Citas izejas laikam nav. Vienīgi, ja deputāts Grūtups pats noņem savu priekšlikumu. Tā, nenoņem. Tātad vispirms mums ir jābalso par šo deputāta Grūtupa priekšlikumu, papildinot to ar darba nedēļas ilgumu. Otrs variants ir komisijas piedāvātais un izsniegtais. Lūdzu, balsojiet vispirms par deputāta Grūtupa priekšlikumu! Rezultāts: par – 33, pret – 58. Deputāta Grūtupa labojums netiek pieņemts. Nākamais – komisijas piedāvātā 2.punkta redakcija. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par – 91. Pieņemts.
Lūdzu, par 3.punktu.

V.Birkavs: Aiz vārdiem “Līdz 1990.gada 1.septembrim” nāk papildinājums “izstrādāt noteikumus par ikgadējā atvaļinājuma aprēķināšanas kārtību”. Sakarā ar deputāta Bukas priekšlikumu es ierosinu formulēt 4.punktu sekojoši: “40 stundu darba nedēļas ieviešanu Latvijas Republikā veikt atbilstoši Starptautiskās darba konvencijas pirmajam punktam”, un tālāk tulkojumu latviešu valodā, jo man gluži vienkārši ir krievu teksts, es nevaru to pārtulkot precīzi.

Priekšsēdētājs: Vai mēs varam piekrist, godājamie deputāti? Varam. Sākumā ir jābalso par 3.punktu. Lūdzu balsošanas režīmu. Rezultāts – 100. Priekšlikums pieņemts.
Deputāts Buka vēlas izteikties? Būsim uzmanīgāki. Šoreiz laikam tā balss nebija izšķirošā. Tagad ir jābalso par 4.punktu tanī redakcijā, ko mums nolasīja komisijas priekšsēdētājs. Tā ir ļoti vienkārša.

V.Birkavs: 4.punta redakcija: “40 stundu darba nedēļas ieviešanu Latvijas Republikā veikt atbilstoši Starptautiskās darba konvencijas 1.punktam”. Es gan neesmu pārliecināts par konvencijas precīzu nosaukumu, bet to mēs tūdaļ ar deputātu Buku varam precizēt.

Priekšsēdētājs: Tie būtu laikam redakcionālas dabas precizējumi? Es redzu, ka neviens no deputātiem neiebilst, arī šī papildinājuma autors ne. Lūdzu balsot par šo 4.punktu. Rezultāts – 104. Priekšlikums ir pieņemts. Tagad mums jāizšķiras, vai lēmumu par Latvijas Republikas likuma “Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Darba likumu kodeksā” spēkā stāšanās kārtību pieņemsim kopumā. Iespējams, ka tas šodien ir pēdējais balsojums. Lūdzu, balsosim par lēmumu kopumā. Es pieskaitu vēl četras balsis klāt, kuras laikam ir par. Rezultāts – 109. (Aplausi.)
Man atliek tikai mūs visus apsveikt. Šo lēmumu var sākt realizēt.
Paldies, godājamie kolēģi! Mēs šodien esam ļoti sekmīgi virzījušies uz priekšu. Dienas kārtībā ir palicis pēdējais punkts, t.i., lēmuma projekts par komisijas izveidošanu privilēģiju un priekšrocību sistēmas likvidēšanai. Ziņo deputāts Seleckis.

V.Seleckis: Cienījamie deputāti! Es neesmu nekādu garu ziņojumu sagatavojis un domāju, ka šobrīd tāds nav iespējams un nav arī vajadzīgs. Tāds ziņojums varbūt taps, kad šī komisija būs izveidota un kad tā būs savākusi attiecīgus materiālus. Es tikai pāris vārdos teikšu par to, kāpēc radās ideja izveidot šādu komisiju.
Šīs idejas pirmais un galvenais arguments ir sekojošs. Kā jūs visi saprotat, pašlaik tā privilēģiju un priekšrocību sistēma, nepamatotu priekšrocību sistēma, kāda bija izveidojusies iepriekšējos gados, nav beigusi pastāvēt. Acīmredzot mums jādara viss iespējamais, lai tādas absolūti neloģiskas un nepamatotas priekšrocības, kādas ir attiecībā uz dzīvokļu sadali, pārtikas iegādi un daudzās, daudzās citās jomās, beigtu pastāvēt. Ir jānoskaidro situācija šinī jomā, jāsavāc konkrēti fakti, jāiepazīstas ar noslēpumā tīto situāciju. Tad varēs izdarīt attiecīgus secinājumus.
Otrs iemesls, es domāju, ir tāds: kā liecina pēdējie notikumi, priekšrocības un privilēģijas var turpināt saglabāties un pat vairoties. Tikai varbūt cilvēki, kas tās izmanto, būtu citi, varbūt arī tie, kuri kādreiz ir kritizējuši veco kārtību. Es domāju, ka tas nekādā gadījumā nebūtu pieļaujami. Tāpēc arī tiek izteikts priekšlikums izveidot komisiju minētajā sastāvā. Protams, pagaidām tie ir cilvēki, kuri parakstīja ierosinājumu par šīs komisijas izveidošanu. Tas nozīmē, ka komisija varētu tikt papildināta. Te jau Krastiņa kungs izteica priekšlikumu, ka no viņa vadītās komisijas varētu būt kādi trīs cilvēki, varbūt arī vēl kāds cits varētu būt šajā skaitā.

 Priekšsēdētājs: Paldies. Varbūt ir jautājumi ziņotājam? Lūdzu.

S.Dīmanis: Šajā sarakstā nav frakcijas “Līdztiesība” pārstāvju. Ja mēs ņemam par pamatu tradicionālo pārstāvniecību, tad, es domāju, ka piecus mēs no frakcijas varētu iekļaut: Eglīti, Ždanoku, Ivanovu, Safonovu un Drobotu.

V.Seleckis: Es no savas puses jau teicu, ka paplašināt šo sastāvu ir iespējams, un man šinī ziņā nekādu iebildumu nav.

J.Drobots: */Šī lēmuma pirmā frāze, man liekas, vajadzīga tikai pastāvošo privilēģiju atklāšanai un likvidēšanai, tādēļ sašaurina komisijas darbības robežas. Mēs aizmirstam, ka var rasties jaunas privilēģijas. Kaut kas var tās izdomāt kaut kam. Tāpēc es ierosinu izsvītrot šo vārdu. Lai paplašinātu šīs komisijas darbību./

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka varam piekrist šādam priekšlikumam.

I.Krastiņš: Laba daļa privilēģiju ir taisni sociālajā un veselības aprūpes sfērā. Gribētu lūgt iekļaut komisijas sastāvā trīs deputātus: Gulbja, Eniņa un Priščepova kungu.

V.Seleckis: Ja deputātiem nav nekādu iebildumu. Vai neliekas tā komisija par lielu?

J.Freimanis: Cienījamie deputāti! Visiem zināms, ka, ja komisijā ir vairāk par pieciem cilvēkiem, tad tai klājas ļoti grūti. Es ierosinu ierobežot skaitu ar to, kas šeit ir minēts, pārējos sadalīt proporcionāli frakcijām. Tik milzīga komisija nebūs darba spējīga. Tur puse strādās un puse neko nedarīs.

Priekšsēdētājs: 20 cilvēku ir šajā komisijā. Man atkal pārmetis, ka es komentēju, bet privilēģijas ir visdažādākajās dzīves sfērās, un laikam komisijai vienlaicīgi būs grūti visu pārbaudīt ar vienu un to pašu sastāvu.

V.Seleckis: Acīmredzot 20 cilvēku varbūt arī ir par daudz, bet ņemsim vērā, ka privilēģiju jomas ir ļoti daudzas: dzīvokļi, pārtika, tirdzniecība un tā tālāk. Varbūt katrā no šīm jomām varētu būt trīs četri cilvēki. Tā sadalot spēkus, varbūt šī komisija varētu strādāt arī lielākā skaitā.

A.Seiksts: Man ir jautājums Selecka kungam. Vai šī komisija būs tikai tāda, kas nofiksē kaut kādu stāvokli un sniedz ziņojumu, vai arī tāda, kura pastāvēs ilgāku laiku un izskatīs līdzīgas lietas?

V.Seleckis: Mans personiskais viedoklis ir, ka, pirmkārt, vajadzētu apzināt šo stāvokli, otrkārt, radīt garantijas tam, lai privilēģiju sistēma nākotnē nevarētu veidoties no jauna, lai tiktu likvidēta vecā un lai nevarētu veidoties jauna situācija. Protams, cik nu tas būs komisijas spēkos.

Priekšsēdētājs: Tātad ir domāts par pastāvīgi darbojošos komisiju. Man arī ir jautājums deputātam Seleckim: šajā lēmumprojektā nav paredzēts komisijas priekšsēdētājs, vai to ievēlēs pati komisija?

V.Seleckis: Es jau teicu, ka šeit minētie cilvēki nav kopā pulcējušies, līdz ar to nav bijis iespēju izteikt kādu no priekšlikumiem. Ļoti iespējams, ka varētu tā arī nolemt, ka komisija pati sapulcētos un no sava vidus ievēlētu vienu vadītāju.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka šo jautājumu mums nevajadzētu plašāk apspriest. Te nekādu pretrunu nav. Paldies Selecka kungam par ziņojumu. Vienīgais jautājums: mēs varētu nolemt, vai balsot par visu šīs šajā lēmumā minētās komisijas sastāvu kopumā vai atsevišķi. Bet tagad es domāju, ka nobalsot nebūs iespējams, jo deputāti atstājuši savas vietas. Godājamie deputāti! Lūdzu, ieņemiet savas darba vietas! Es domāju pasludināt pauzi uz divām minūtēm, lai mēs varētu apspriesties un pēc tam strādāt. Lūdzu, divas minūtes jūs varat parunāties!
Godājamie deputāti! Es jums nolasīšu sarakstu ar papildinājumiem, kas bija no frakcijas “Līdztiesība” un no mūsu komisijas priekšsēdētāja deputāta Ivara Krastiņa. Tad mēs izlemsim, vai balsot kopumā vai atsevišķi par šo sarakstu. Tātad šajā komisijā tiek piedāvāts iekļaut sekojošus deputātus: Ilmāru Geigi, Agri Jaunkļaviņu, Gunāru Klindžānu, Odiseju Kostandu, Ati Kramiņu, Ģirtu Kristovski, Andri Līgotni, Andri Puzo, Antonu Seikstu, Vili Selecki, Ivaru Silāru, Mihailu Stepičevu, vēl deputātus Eglīti, Ždanoku, Ivanovu, Safonovu, Drobotu, Gulbi, Eniņu un Priščepovu. Vai kādu esmu nenosaucis? Vai ir iebildumi pret kādu konkrētu kandidātu? Nav. Par kopējo sastāvu – 20 cilvēki – ir kādi iebildumi? Nav.
Tas liecina, ka mēs varam nobalsot par šo lēmumu kopumā, pieņemot labojumu, ka nevis par saglabājušos nepamatoto privilēģiju, bet visu kopumā. Tas redakcionāli izlabojams. Laikam pareizi būtu – lai apzinātu nepamatotu privilēģiju un priekšrocību sistēmu Latvijas Republikā, to likvidēt nolemj Augstākā padome. Vai mēs esam gatavi balsot par šādu lēmumu?
Lai lēmumu pieņemtu, vajadzīgas 100 balsis. Būtu ļoti nepatīkami, ka kādas kļūmes pēc mēs to neizdarītu. Es domāju, ka sākumā reģistrēsimies, lai pārliecinātos par mūsu skaitlisko sastāvu. Rezultāts: 109. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: par – 101, pret – 3, atturas – 2. Es jūs apsveicu, komisija ir ievēlēta.
Vakar bija izteikts priekšlikums, ka katras plenārsēdes beigās sekretariātam būtu jāziņo par tiem dokumentiem, kas saņemti sekretariātā, un par to tālāko virzību. To mēs arī akceptējām. Es lūdzu tribīnē sekretariāta vadītāju deputātu Dobeli.

J.Dobelis: Cienījamie kolēģi! Saņemtas sekojošas vēstules: trīs atbalsta vēstules laikrakstam “Cīņa” kā LNKP laikrakstam, galvenokārt no Ogres rajona Meņģeles. Ir arī interese par pensijām. Šī vēstule atdota I.Krastiņa kungam. Lūgums izskaidrot atvaļinājumus – atdots Endziņa kungam. Ienākusi vēstule no Krimuldas par mūsu tālāko vides stāvokli Latvijā. To varētu uzskatīt par ierosinājumu komisijas darbam. Vēstule atdota Oļegam Batarevska kungam.
Mūsu kolēģi deputāti šodien ir sagatavojuši septiņus pieprasījumus. Šā rīta aktīvās diskusijas ir radījušas vairākus pieprasījumus par Budovska kunga runu, ieskaitot deputāta Aleksejeva runu. Ir vēlēšanās iegūt šīs runas izrakstu no televīzijas.
Tad ir vairāki praktiski jautājumi, kas attiecas uz celtniecību. Ir deputāta Kokoriša jautājums Latvijas Republikas prokuroram Daukšem par vienu konkrētu krimināllietu. No deputāta Tomašūna ir pieprasījums par līdzekļiem, kurus izmanto Āraišu labiekārtošanai. Jautājums adresēts kultūras ministram.
Liekas, ka visnopietnākais ir deputāta P.Simsona pieprasījums Baltijas kara apgabala pavēlniekam – jautājums par karaspēka izvietošanu Latvijas Republikas teritorijā. Kā uzrādīts deputāta pieprasījumā, nezināmu iemeslu dēļ Latvijas Republikā ienāk un tiek izvietotas jaunas karaspēka daļas. Deputāts P.Simsons lūdz konkrētu atbildi: kas par karaspēka daļām, uz cik ilgu laiku un arī par skaitlisko sastāvu.
Nobeigumā varētu piebilst, ka no rīta nebija reģistrējušies 47 deputāti. Pēc tam šis skaits samazinājās, jo deviņi ieradās ar nokavēšanos, no atlikušajiem 38 nav ieradušies nezināmu iemeslu dēļ 16. Acīmredzot ar jūlija mēnesi es ar jūsu laipnu atļauju sākšu šos uzvārdus katru dienu nosaukt.

Priekšsēdētājs: Paldies, Dobeļa kungs. Viens oficiāls paziņojums. Nākošnedēļ darba kārtībā paredzēta vairāku likumprojektu izskatīšana. Lai ievērotu mūsu pašu noteikto laika režīmu šo likumprojektu saņemšanā. Visi deputāti tiek aicināti kancelejā 1.stāvā no 12.00 saņemt nākošajā nedēļā izskatīšanai paredzētos likumprojektus.
Es redzu, ka ir vēl vairāki paziņojumi.

No zāles: Godātie lauksaimnieki un līdzjutēji! Mazliet paliekam pēc šīs sēdes šajā pašā telpā.

No zāles: Godātā Ārlietu komisija! Rīt pulksten 10.00 – Brīvības ielā 58.

No zāles: Tā lapiņa ar priekšlikumiem par brīvā laika pavadīšanu nebija joku dzīšana, tāpēc, lūdzu, nododiet to vai nu Dobeļa kungam, vai tai vietā, kur vajadzēja.

G.Grūbe: Es 18.datumā iesniedzu pieprasījumu lauksaimniecības ministram Ģēģeram, lai visi nolikumi par Lauksaimniecības ministriju, tāpat arī par lauksaimniecības pārvaldēm rajonos tiktu saskaņoti ar pašvaldības likumu. Šodien ir 27.datums – atbildes nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Sekretariāts noteikti reaģēs un dos jums atbildi.

E.Krastiņš: Lūdzu informēt, kad pirmdien sāksies plenārsēde – 10.00 vai 11.00.

Priekšsēdētājs: Pirmdien pulksten 10.00 tiekamies plenārsēdē.