Latvijas Bankas padomes lēmums Nr.115/6

Rīgā 2004.gada 11.novembrī

Par “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumu” nosaukuma maiņu un grozījumiem

Latvijas Bankas padome nolemj:

1. Veikt šādus grozījumus ar Latvijas Bankas padomes 2001.gada 12.jūlija lēmumu Nr.88/7 apstiprinātajos “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumos”:

1.1. mainīt nosaukumu no “Kredītiestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumi” uz “Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumi”;

1.2. aizstāt terminu “kredītiestāde” ar terminu “monetārā finanšu iestāde” atbilstošajā locījumā vai saīsinājumu “MFI”, izņemot 18.1.1. un 18.3.1.punktu;

1.3. aizstāt terminu “nebankas” ar terminu “ne-MFI”;

1.4. aizstāt terminu “uzņēmums” ar terminu “nefinanšu sabiedrība” atbilstošajā locījumā;

1.5. aizstāt terminu “valsts uzņēmums” ar terminu “valsts nefinanšu sabiedrība” atbilstošajā locījumā;

1.6. aizstāt terminu “privātpersonas” ar terminu “mājsaimniecības” atbilstošajā locījumā;

1.7. aizstāt terminu “privātpersonas apkalpojošās bezpeļņas institūcijas” ar terminu “mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas” atbilstošajā locījumā;

1.8. aizstāt terminu “radniecīgais uzņēmums” ar terminu “radniecīgā sabiedrība” atbilstošajā locījumā;

1.9. aizstāt terminu “saistītais uzņēmums” ar terminu “saistītā sabiedrība” atbilstošajā locījumā;

1.10. aizstāt terminu “meitasuzņēmums” ar terminu “meitassabiedrība” atbilstošajā locījumā;

1.11. aizstāt terminu “mātesuzņēmums” ar terminu “mātessabiedrība” atbilstošajā locījumā;

1.12. aizstāt terminu “atvasinātais finanšu līgums” ar terminu “atvasinātais finanšu instruments” atbilstošajā locījumā;

1.13. aizstāt terminu “finanšu institūcija” ar terminu “finanšu iestāde” atbilstošajā locījumā;

1.14. aizstāt vārdus “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs” ar vārdiem “Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrs” atbilstošajā locījumā;

1.15. aizstāt 10.2.4., 10.2.5., 15.5., 16.3. un 16.4.punktā vārdu “viens” atbilstošajā locījumā ar ciparu “1”;

1.16. izteikt 1.punktu šādā redakcijā:

“1. PAMATNOSTĀDNES

1.1. Monetāro finanšu iestāžu (tālāk tekstā — MFI) mēneša bilances pārskats un tā pielikumi tiek sagatavoti nolūkā iegūt finanšu un maksājumu bilances statistikas sagatavošanai nepieciešamo informāciju, lai nodrošinātu Latvijas Bankas un Eiropas Centrālās bankas monetārās politikas īstenošanu un makroekonomisko prognozēšanu un informētu sabiedrību un starptautiskās institūcijas par banku sistēmas attīstību Latvijas Republikā.

1.2. “Monetāro finanšu iestāžu mēneša bilances pārskata un pielikumu sagatavošanas noteikumi” (tālāk tekstā — noteikumi) sagatavoti, pamatojoties uz Latvijas Republikas likumu “Par Latvijas Banku” un “Valsts statistikas likumu” un saskaņā ar Eiropas Kontu sistēmu (EKS 95) un Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Kopienu Statistikas biroja prasībām finanšu un maksājumu bilances statistikas jomā.

1.3. Noteikumi ir saistoši “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstā” ietvertajām Latvijas Republikas MFI (tālāk tekstā — pārskata sniedzēja MFI).”;

1.17. izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2. LIETOTIE TERMINI

2.1. Rezidenti — visas institūcijas, t.sk. ārvalstu, kas reģistrētas un darbojas Latvijas Republikā, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas Latvijā un kuras neizbrauc ārpus Latvijas uz laiku, kas pārsniedz vienu gadu (izņēmums — studenti). Par rezidentiem uzskatāmas arī Latvijas valsts diplomātiskās, konsulārās un citas pārstāvniecības ārvalstīs.

2.2. Nerezidenti — visas institūcijas, kas reģistrētas ārvalstīs, un privātpersonas, kuru mājsaimniecības atrodas ārpus Latvijas vai kuras ieradušās Latvijā uz laiku, kas īsāks par vienu gadu (izņēmums — studenti). Par nerezidentiem uzskatāmas arī ārvalstu diplomātiskās, konsulārās, starptautisko institūciju un citas pārstāvniecības Latvijā.

2.3. MFI — kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kas pieņem noguldījumus vai tuvus noguldījumu aizstājējus no klientiem, kuri nav MFI, uz sava rēķina piešķir kredītus un veic ieguldījumus vērtspapīros, kā arī valstu centrālās bankas. Latvijas Banka izveido un regulāri atjaunina “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Normatīvie akti”). Eiropas Centrālā banka savā interneta lapā regulāri publicē Eiropas Savienības (tālāk tekstā — ES) valstu MFI sarakstu (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”). Tās centrālās bankas, kredītiestādes un finanšu sabiedrības, kuras atrodas ārpus ES, šo noteikumu kontekstā jāuzskata par MFI, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

2.4. Centrālās bankas — iestādes, kuru pamatdarbība ir nacionālās valūtas izlaišana, nacionālās valūtas iekšējās un ārējās vērtības saglabāšana un valsts starptautisko rezervju vai to daļas pārvaldīšana. Latvijas Republikas centrālā banka ir Latvijas Banka.

2.5. Kredītiestādes — sabiedrības, kas dibinātas, lai pieņemtu noguldījumus un citus atmaksājamus līdzekļus no neierobežota klientu loka un savā vārdā izsniegtu kredītus un sniegtu citus finanšu pakalpojumus, vai elektroniskās naudas institūcijas, kas emitē maksāšanas līdzekļus elektroniskās naudas veidā. Latvijas Republikas kredītiestādes ietvertas “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstā”.

2.6. Krājaizdevu sabiedrības — kooperatīvās sabiedrības ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu, kuras saskaņā ar saviem statūtiem piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus, kā arī sniedz saviem biedriem citus finanšu pakalpojumus. Latvijas Republikas krājaizdevu sabiedrības ietvertas “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstā”.

2.7. Naudas tirgus fondi (tālāk tekstā — NTF) — atvērtie ieguldījumu fondi, kuru apliecības likviditātes ziņā ir tuvas noguldījumu aizstājējas, t.i., normālos tirgus apstākļos tās var atpirkt, dzēst vai pārvest, un kuru līdzekļi galvenokārt, t.i., vismaz 85 procenti no ieguldījumu portfeļa, ieguldīti naudas tirgus instrumentos, NTF apliecībās vai akcijās, vai citos pārvedamos parāda instrumentos, kam atlikušais termiņš ir līdz 1 gadam (ieskaitot), vai banku noguldījumos. Latvijā ieguldījumu fonda piederību NTF nosaka Latvijas Banka, veidojot “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu”. Eiropas Centrālā banka savā interneta lapā publicē ES valstu MFI sarakstu, kur uzrādīti katras ES valsts NTF (ja tādi ir).

2.8. Klienti — fiziskās vai juridiskās personas, kurām MFI sniedz finanšu pakalpojumus.

2.9. Ne-MFI — MFI klienti, kuri nav MFI, t.sk. valdība, finanšu iestādes, nefinanšu sabiedrības, mājsaimniecības un mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas.

2.10. Valdība — valsts institūcijas, kuras ražo netirgojamas preces vai sniedz pakalpojumus, kas paredzēti individuālajam vai kolektīvajam patēriņam, vai valsts institūcijas, kuras iesaistītas nacionālā ienākuma vai nacionālās bagātības pārdalē. Latvijas Republikā valdība ietver centrālo valdību un vietējo valdību. Latvijas Republikas valdības institucionālo vienību sarakstu pēc Eiropas Kontu sistēmas (EKS 95) prasībām sagatavo Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde.

2.11. Centrālā valdība — valsts institūcijas, t.sk. ministrijas, vēstniecības, pārstāvniecības, aģentūras, padomes, izglītības, veselības aizsardzības, tiesībsargājošās, kultūras un citas valsts iestādes, kuru kompetence attiecas uz visu valsts ekonomisko teritoriju. Centrālā valdība ietver valsts bezpeļņas institūcijas, kuras centrālā valdība kontrolē un finansē.

2.12. Vietējā valdība — valsts institūcijas, kuru kompetence attiecas tikai uz vietējo ekonomisko teritoriju. Vietējā valdība ietver valsts bezpeļņas institūcijas, kuras vietējā valdība kontrolē un finansē. Latvijas Republikā vietējā valdība ir pašvaldības.

2.13. Finanšu iestādes — citi finanšu starpnieki, izņemot apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondus (tālāk tekstā — CFS), finanšu palīgsabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi.

2.14. CFS — finanšu iestādes, kuras iesaistītas galvenokārt finanšu starpniecībā, uzņemoties tādas saistības, kas nav valūta, noguldījumi un noguldījumu aizstājēji, pret klientiem, kas nav MFI, vai apdrošināšanas tehniskās rezerves. CFS ir kreditēšanā iesaistītās sabiedrības (piemēram, finanšu līzinga sabiedrības, faktūrkreditēšanas sabiedrības, eksporta vai importa finansēšanas sabiedrības), ieguldījumu fondi, ieguldījumu brokeru sabiedrības, finanšu instrumentsabiedrības (financial vehicle corporations), finanšu pārvaldītājsabiedrības, riska kapitāla sabiedrības (venture capital corporations), kā arī citas finanšu iestādes, ja to darbība atbilst minētajiem nosacījumiem.

2.15. Finanšu palīgsabiedrības — finanšu iestādes, kas iesaistītas galvenokārt finanšu palīgdarbībās, t.i., darbībās, kuras cieši saistītas ar finanšu starpniecību, bet nav finanšu starpniecība, piemēram, ieguldījumu brokeri, kas neveic finanšu starpniecības pakalpojumus savā vārdā, sabiedrības, kas nodrošina finanšu tirgu infrastruktūru, iestādes, kas uzrauga MFI, finanšu iestādes un finanšu tirgu. Finanšu un kapitāla tirgus komisija un Rīgas Fondu birža uzskatāmas par finanšu palīgsabiedrībām.

2.16. Apdrošināšanas sabiedrības un pensiju fondi — finanšu iestādes, kas veic finanšu starpniecības pakalpojumus, apvienojot dažādu veidu riskus. Apdrošināšanas sabiedrības pārņem apdrošinājuma ņēmēja vai apdrošinātā iespējamā zaudējuma risku vai nodod iespējamā finansiālā zaudējuma risku pārapdrošinātājam. Apdrošināšanas sabiedrības veic dzīvības vai nedzīvības apdrošināšanas pakalpojumus. Pensiju fondi veic sociālā riska apdrošināšanu fonda dalībniekiem, uzkrājot un ieguldot dalībnieku pašu veiktās un viņu labā brīvprātīgi veiktās naudas līdzekļu iemaksas, lai nodrošinātu šiem dalībniekiem vecuma vai darbnespējas papildpensijas kapitālu.

2.17. Nefinanšu sabiedrība — saimnieciska vienība, kas veic preču ražošanu vai sniedz nefinansiālus pakalpojumus nolūkā gūt peļņu vai citus augļus. Latvijas Republikā par nefinanšu sabiedrību uzskatāms arī individuālais komersants, ja viņš reģistrējis savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā. Ir valsts un privātās nefinanšu sabiedrības.

2.18. Valsts nefinanšu sabiedrība — nefinanšu sabiedrība, kurā valdībai pieder vairāk nekā 50 procentu pamatkapitāla vai balsstiesību vai kuru tā tieši vai netieši kontrolē.

2.19. Mājsaimniecības — fiziskās personas vai fizisko personu grupas, kuru pamatdarbība ir patēriņš un kuras ražo preces un pakalpojumus vienīgi pašu patēriņam. Latvijas Republikā par mājsaimniecībām uzskatāmi arī individuālā darba veicēji, ja viņi nav reģistrējuši savu darbību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

2.20. Mājsaimniecības apkalpojošās bezpeļņas institūcijas — institūcijas, kas nodrošina preces un pakalpojumus fiziskajām personām vai fizisko personu grupām un kas resursus gūst galvenokārt no brīvprātīgām iemaksām naudā vai natūrā, piemēram, arodbiedrības, profesionālās vai izglītības apvienības, patērētāju asociācijas, politiskās partijas, baznīcas, reliģiskās kopienas, kā arī kultūras, atpūtas un sporta klubi, žēlsirdības, atbalsta un palīdzības organizācijas.

2.21. Starptautiskās institūcijas — institūcijas, kas nav reģistrētas kā vienas valsts rezidenti, piemēram, Pasaules banka, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Sociālie fondi, Starptautisko norēķinu banka. Ja nav citu norāžu, mēneša bilances pārskatā un tā pielikumos starptautiskās institūcijas jāuzrāda atbilstoši to veicamajai pamatdarbībai un galvenās mītnes atrašanās vietai.

2.22. Radniecīgā sabiedrība — kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kas attiecībā pret pārskata sniedzēju MFI ir vai nu meitassabiedrība, vai mātessabiedrība, vai arī mātessabiedrības cita meitassabiedrība (tālāk tekstā — arī radniecīgā MFI, ja radnieciskās saites vieno pārskata sniedzēju MFI un citu MFI).

2.23. Saistītā sabiedrība — kredītiestāde, finanšu iestāde vai nefinanšu sabiedrība, kurā pārskata sniedzējai MFI pieder tiešā ceļā vai netiešā ceļā (izmantojot meitassabiedrības) iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentu pamatkapitāla vai balsstiesību, bet nepārsniedz 50 procentu no pamatkapitāla vai balsstiesībām, vai kuru pārskata sniedzēja MFI var būtiski ietekmēt (tālāk tekstā — arī saistītā MFI, ja minētās saites vieno pārskata sniedzēju MFI un citu MFI).

2.24. OECD valstis — Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organization for Economic Co-operation and Development) valstis (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

2.25. ES valstis — Eiropas Savienības valstis (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

2.26. EMS valstis — Ekonomikas un monetārās savienības valstis (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).

2.27. Citu terminu, piemēram, finanšu aktīvu, finanšu saistību, finanšu instrumentu, patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu vai finanšu saistību, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā, līdz termiņa beigām turēto finanšu aktīvu, pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu, atvasināto finanšu instrumentu lietojums atbilst Starptautisko finanšu pārskatu standartu terminu lietojumam.”;

1.18. papildināt ar jaunu 3.punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot nākamo punktu numerāciju:

“3. “LATVIJAS REPUBLIKAS MONETĀRO FINANŠU IESTĀŽU SARAKSTA” IZVEIDE

3.1. “Latvijas Republikas monetāro finanšu iestāžu sarakstu” (tālāk tekstā — saraksts) lieto statistiskās informācijas identifikācijai Latvijas Republikā un Eiropas Savienībā.

3.2. Sarakstā tiek iekļautas tās kredītiestādes, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai vai kuras ir ES valsts vai Eiropas Ekonomiskās telpas valstī (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”) reģistrētas MFI filiāles, kas informējušas Finanšu un kapitāla tirgus komisiju par savas darbības uzsākšanu Latvijas Republikā atbilstoši Latvijas Republikas “Kredītiestāžu likuma” prasībām un kas reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā.

3.3. Sarakstā tiek iekļautas tās krājaizdevu sabiedrības, kurām Finanšu un kapitāla tirgus komisija izsniegusi licenci finanšu pakalpojumu sniegšanai un kuras reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

3.4. Sarakstā tiek iekļauti tie NTF, kurus pārvalda rezidentu ieguldījumu pārvaldes sabiedrības.

3.5. Ievērojot to, ka Latvijas Republikā ieguldījumu fondi nav juridiskās personas, sarakstā iekļautos NTF statistikas pārskatu iesniegšanas jomā pārstāv attiecīgā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība.

3.6. Latvijas Bankas Statistikas pārvalde NTF iekļaušanu sarakstā saskaņo ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju.

3.7. Sarakstu apstiprina Latvijas Bankas Statistikas pārvaldes vadītājs.

3.8. Latvijas Bankas Statistikas pārvalde rakstiski informē pārskata sniedzējas MFI, kuras ir ES valsts vai Eiropas Ekonomiskās telpas valstī reģistrētas MFI filiāles, un attiecīgās ieguldījumu pārvaldes sabiedrības par iekļaušanu sarakstā ne vēlāk kā divus mēnešus pirms to pirmā pārskata iesniegšanas termiņa.

3.9. Par MFI iekļaušanu sarakstā vai svītrošanu no saraksta, kā arī par citām pārmaiņām sarakstā (piemēram, MFI nosaukuma maiņu) Latvijas Bankas Statistikas pārvalde rakstiski informē visas MFI.”;

1.19. izteikt 4.4.punktu šādā redakcijā:

“4.4. Par pārskata pareizību un savlaicīgu iesniegšanu Latvijas Bankai atbild pārskata sniedzējas MFI vadītājs. Mēneša bilances pārskatu un tā pielikumus elektroniskā veidā paraksta ar pārskata sniedzējas MFI pilnvarotas personas elektronisko parakstu saskaņā ar Latvijas Bankas “Informācijas šifrēšanas un elektroniskās parakstīšanas noteikumiem”.”;

1.20. izteikt 5.2.punktu šādā redakcijā:

“5.2. Prasības pret MFI, izņemot Latvijas Banku”;

1.21. izteikt 5.2.1.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Šeit jāuzrāda prasības, kas radušās darījumos ar MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. aizdevumi, avansi, noguldījumi, prasības, kuras radušās reverse repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, neapgrozāmie MFI emitētie parāda vērtspapīri.”;

1.22. izteikt 5.3.1.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Šeit jāuzrāda tās prasības, kas radušās darījumos ar ne-MFI, t.sk. aizdevumi, norēķinu kontu debeta atlikumi (overdraft), prasības, kuras radušās finanšu līzinga un reverse repo darījumu rezultātā, drošības iemaksas, kuras saskaņā ar līguma nosacījumiem paredzēts atmaksāt, neapgrozāmie ne-MFI emitētie parāda vērtspapīri.”;

1.23. izteikt 6.2.punktu šādā redakcijā:

“6.2. Saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku”;

1.24. izteikt 6.2.1.punktu šādā redakcijā:

“6.2.1. Šeit jāuzrāda saistības, kas radušās darījumos ar MFI, izņemot Latvijas Banku, t.sk. pieprasījuma noguldījumi, termiņnoguldījumi, noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kā arī saistības, kas radušās repo darījumu rezultātā.”;

1.25. izteikt 6.11.6.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pozīcijā “Iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi” jāuzrāda tā daļa no iepriekšējo gadu uzkrātās peļņas, kura palikusi pārskata sniedzējas MFI rīcībā pēc pamatkapitāla, rezerves kapitāla un pārējo rezervju papildināšanas un atskaitījumiem dividendēm.”;

1.26. izteikt 6.11.7.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Pozīcijā “Pārskata gada nesadalītā peļņa vai zaudējumi” jāatspoguļo pārskata gadā gūtā peļņa vai zaudējumi.”;

1.27. izteikt 6.11.9.punktu šādā redakcijā:

“6.11.9. Pozīcijā “Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve” jāiekļauj peļņa vai zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām.”;

1.28. izteikt 8.punkta nosaukumu šādā redakcijā:

“8. A PIELIKUMS “PRASĪBAS UN SAISTĪBAS PRET MFI, IZŅEMOT LATVIJAS BANKU”;

1.29. izteikt 8.1.punktu šādā redakcijā:

“8.1. A pielikumā “Prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku” (tālāk tekstā — A pielikums) finanšu instrumentu un to termiņu dalījumā jāuzrāda prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku, ievērojot, ka prasībām un saistībām ar noteiktu termiņu noteicošais ir darījuma sākumā nolīgtais darījuma beigu termiņš.”;

1.30. izteikt 8.2.punktu šādā redakcijā:

“8.2. A pielikums jāsagatavo atsevišķi nacionālajā valūtā, OECD valstu valūtās, kā arī kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.”;

1.31. izteikt 8.8.punktu šādā redakcijā:

“8.8. A pielikuma A1–R1, A1–R2, A1–R3, A2–R1, A2–R2 un A2–R3 izvērsumā jāuzrāda prasības un saistības pret katru rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku. A pielikuma A1–R1 un A2–R1 izvērsums jāsagatavo attiecīgi par prasībām un saistībām nacionālajā valūtā, A1–R2 un A2–R2 izvērsums — attiecīgi par prasībām un saistībām OECD valstu valūtās un A1–R3 un A2–R3 izvērsums — attiecīgi par prasībām un saistībām pārējās valūtās.”;

1.32. izteikt 8.9.punktu šādā redakcijā:

“8.9. A pielikuma A1–E1, A2–E1, A1–E4, A2–E4, A1–E5 un A2–E5 izvērsumā jāuzrāda prasības un saistības pret EMS valstu MFI. A pielikuma A1–E1 un A2–E1 izvērsums jāsagatavo attiecīgi par prasībām un saistībām nacionālajā valūtā, A1–E4 un A2–E4 izvērsums — attiecīgi par prasībām un saistībām eiro un EMS valstu valūtās, A1–E5 un A2–E5 izvērsums — attiecīgi par prasībām un saistībām kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.”;

1.33. izteikt 9.2.punktu šādā redakcijā:

“9.2. B pielikums jāsagatavo atsevišķi nacionālajā valūtā, eiro, OECD valstu valūtās, kā arī kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.”;

1.34. izteikt 9.3.punkta trešo teikumu šādā redakcijā:

“Norēķinu konta debeta atlikumi (overdraft) jāuzrāda kā pieprasījuma prasības.”;

1.35. izteikt 9.7.punkta pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Aizdevumi mājokļa iegādei ietver aizdevumus, kas izsniegti mājsaimniecībām mājas (dzīvokļa) iegādei, būvniecībai vai rekonstrukcijai.”;

1.36. izteikt 9.10.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“B pielikuma B1–E1 un B2–E1 izvērsums jāsagatavo attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem nacionālajā valūtā, B1–E4 un B2–E4 izvērsums — attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem eiro un EMS valstu valūtās, B1–E5 un B2–E5 izvērsums — attiecīgi par kredītiem un noguldījumiem kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.”;

1.37. izteikt 11.5.punkta otro teikumu šādā redakcijā:

“D1–E1 izvērsums jāsagatavo attiecīgi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu nacionālajā valūtā, D1–E4 izvērsums — attiecīgi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu eiro un EMS valstu valūtās, D1–E5 izvērsums — attiecīgi par parāda vērtspapīriem un citiem vērtspapīriem ar fiksētu ienākumu kopumā nacionālajā valūtā un ārvalstu valūtās.”;

1.38. svītrot līdzšinējo 11.3.punktu, attiecīgi mainot nākamo punktu numerāciju;

1.39. izteikt 12.3.punktu šādā redakcijā:

“12.3. Kredīts apgrozāmo līdzekļu palielināšanai (komerckredīts)

Šeit jāuzrāda aizdevumi nefinanšu sabiedrības vai finanšu iestādes darba kapitāla finansēšanai, izņemot kredītus, kuri uzrādīti kā vekselis, kredītkaršu kredīts vai kredīts pret klienta prasījuma tiesībām (factoring).Šeit jāuzrāda arī nefinanšu sabiedrības vai finanšu iestādes norēķinu konta debeta atlikums (overdraft).”;

1.40. izteikt 12.8.punktu šādā redakcijā:

“12.8. Kredītkaršu kredīts

Šeit jāuzrāda aizdevumi, kas izsniegti klientam saskaņā ar kredītkartes lietošanas līguma noteikumiem.”;

1.41. izteikt 12.9.punktu šādā redakcijā:

“12.9. Kredīts patēriņa preču iegādei

Šeit jāuzrāda aizdevumi, kas izsniegti mājsaimniecībām tādu patēriņa preču (piemēram, sadzīves tehnikas un automašīnu) iegādei un pakalpojumu (piemēram, medicīniskās aprūpes un ceļojumu) samaksai, kuru nolūks nav saistīts ar peļņas ieguvi un kuri nav uzrādīti kā kredītkaršu kredīts vai finanšu līzings. Šeit jāuzrāda arī mājsaimniecību norēķinu konta debeta atlikums (overdraft).”;

1.42. izteikt 13.4.punktu šādā redakcijā:

“13.4. Procentu ienākumi par prasībām pret MFI

Šeit jāuzrāda procentu ienākumi par prasībām (t.sk. aizdevumiem, avansiem, noguldījumiem, prasībām, kuras radušās reverse repo darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un pārējām MFI. Jāiekļauj arī ienākumi, kas radušies, amortizējot diskontu par tām prasībām pret MFI, kuras iegūtas par vērtību, kas mazāka nekā summa, kura pārskata sniedzējai MFI jāsaņem, pienākot šo prasību atmaksas termiņam.”;

1.43. izteikt 13.7.punktu šādā redakcijā:

“13.7. Pārējie procentu ienākumi

Šeit jāuzrāda pārējie procentiem līdzīgie ienākumi, kuri nav uzrādīti saskaņā ar 13.4.–13.6.punkta prasībām un kurus aprēķina, pamatojoties uz līguma nosacījumiem.”;

1.44. izteikt 13.8.punktu šādā redakcijā:

“13.8. Procentu izdevumi par saistībām pret MFI

Šeit jāuzrāda procentu izdevumi par saistībām (t.sk. saistībām, kas radušās repo darījumu, lombarda kredītu u.tml. darījumu rezultātā) pret Latvijas Banku, citu valstu centrālajām bankām un pārējām MFI. Procentu izdevumi par saistībām, kas radušās parāda vērtspapīru emisijas rezultātā, un par pakārtotajām saistībām (t.sk. subordinēto kapitālu) uzrādāmi saskaņā ar 13.10. un 13.11.punkta prasībām.”;

1.45. izteikt 13.16.punktu šādā redakcijā:

“13.16. Finanšu instrumentu tirdzniecības darījumu peļņa vai zaudējumi

Šeit jāuzrāda peļņa vai zaudējumi no tirdzniecības ar ārvalstu valūtu un patiesajā vērtībā novērtētajiem finanšu aktīviem vai finanšu saistībām, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā (t.sk. atvasinātajiem finanšu instrumentiem), kā arī pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu un dārgmetālu tirdzniecības peļņa vai zaudējumi.”;

1.46. izteikt 13.17.punktu šādā redakcijā:

“13.17. Finanšu instrumentu pārvērtēšanas rezultāts

Šeit jāuzrāda ārvalstu valūtas un patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu vai finanšu saistību, kuru patiesās vērtības pārmaiņas atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā, pārvērtēšanas rezultāts.”;

1.47. svītrot līdzšinējo 12.17.2.punktu;

1.48. aizstāt 13.21.punktā vārdu “Finansu” ar vārdu “Finanšu”;

1.49. izteikt 13.24.1.punktu šādā redakcijā:

“13.24.1. Ja pastāv objektīvi pierādījumi, ka pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtība ir neatgriezeniski samazinājusies vai finanšu aktīvi ir neatgūstami, un patiesās vērtības pārmaiņu uzrādīšanai pozīcijā “Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerve” vairs nav pamata, F pielikuma pozīcijā “Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazinājuma korekcija” jāuzrāda zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās attiecībā pret šo aktīvu pašizmaksu.”;

1.50. svītrot līdzšinējo 12.26., 12.27. un 13.punktu, attiecīgi mainot nākamo punktu numerāciju;

1.51. izteikt 14.1.punktu šādā redakcijā:

“14.1. H pielikums “MFI mēneša bilances pārskata pozīcijas valstu dalījumā” (tālāk tekstā — H pielikums) jāsagatavo atbilstoši mēneša bilances pārskata nerezidentu daļas rādītājiem, neiekļaujot kases atlikumu ārvalstu valūtā un kapitāla un rezervju (izņemot apmaksāto pamatkapitālu) rādītājus.”;

1.52. izteikt 14.3.punktu šādā redakcijā:

“14.3. H pielikuma sagatavošanā jāizmanto standartizētie valstu un teritoriju kodi saskaņā ar starptautisko standartu ISO 3166 “Valstu un to teritoriālā iedalījuma vienību nosaukumu kodi” (sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites”).”;

1.53. izteikt 15.1.punkta atsauci šādā redakcijā:

“sk. Latvijas Bankas interneta lapas (www.bank.lv) izvēlni “Saites””;

1.54. papildināt ar jaunu 17.punktu šādā redakcijā, attiecīgi mainot nākamo punktu numerāciju:

“17. K PIELIKUMS “PĀRSKATS PAR ELEKTRONISKO NAUDU”

17.1. K pielikumā “Pārskats par elektronisko naudu” (tālāk tekstā — K pielikums) jāuzrāda emitētā elektroniskā nauda, atsevišķi nodalot elektronisko naudu uz elektroniskā informācijas nesēja un elektronisko naudu uz programmatūras bāzes.

17.2. K pielikums ietver emitēto elektronisko naudu, kas atspoguļota kā pieprasījuma noguldījumi.

17.3. K pielikumā jāievēro rādītāju dalījums attiecībā uz rezidentiem, EMS valstīm un pārējām ārvalstīm, attiecībā uz MFI, valdību un ne-MFI, izņemot valdību, kā arī rādītāju dalījums nacionālajā valūtā, eiro un pārējās valūtās.

17.4. Elektroniskā nauda ir naudas izteiksmē izsakāma prasība pret emitentu, kas reģistrēta elektroniskā ierīcē (viedkartē vai datora atmiņā), izveidojusies, saņemot no klienta naudas līdzekļus, kuru nominālvērtība nav zemāka par elektroniskajā ierīcē reģistrēto nominālvērtību, un ko kā maksāšanas līdzekli pieņem trešās personas, kuras nav šīs elektroniskās naudas emitenti.

17.5. Elektroniskā nauda uz elektroniskā informācijas nesēja (piemēram, priekšsamaksas kartes)

Šeit jāuzrāda elektroniskās naudas produkti, kas nodrošina klientam pārnēsājamu elektronisko ierīci, parasti karti ar integrēto shēmu — viedkarti —, kura satur mikroprocesora mikroshēmu.

17.6. Elektroniskā nauda uz programmatūras bāzes

Šeit jāuzrāda elektroniskās naudas produkti, kuriem izmanto specializētu programmatūru personālajā datorā un kurus parasti lieto elektronisko vērtību pārsūtīšanai, izmantojot telekomunikāciju tīklus (piemēram, internetu).”;

1.55. svītrot līdzšinējo 17.punktu, attiecīgi mainot nākamo punktu numerāciju;

1.56. izteikt 18.punktu šādā redakcijā:

“18. PĀRSKATU IESNIEGŠANAS KĀRTĪBA

18.1. Mēneša bilances pārskats un tā pielikumi jāsagatavo divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pārskata sniedzējā MFI, bet otrs jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei:

18.1.1. kredītiestādēm — elektroniskā veidā atbilstoši Latvijas Bankas “Kredītiestāžu statistisko pārskatu sagatavošanas elektroniskā veidā rokasgrāmatai” un saskaņā ar Latvijas Bankas “Elektroniskā veidā iesniedzamo kredītiestāžu statistisko pārskatu sagatavošanas noteikumiem”;

18.1.2. krājaizdevu sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām, kas pārvalda NTF, — papīra dokumenta veidā vai elektroniskā veidā saskaņā ar Latvijas Bankas “Elektroniskā veidā iesniedzamo nebanku statistisko dokumentu sagatavošanas un iesniegšanas noteikumu” prasībām.

18.2. Mēneša bilances pārskats un tā A–E pielikums jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei četru darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām, bet MFI, kurām ir vairāk nekā piecas filiāles, — sešu darbadienu laikā pēc pārskata mēneša beigām.

18.3. F pielikums:

18.3.1. kredītiestādēm jāsagatavo par periodu no gada sākuma līdz pārskata mēneša beigām un jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 10.datumā;

18.3.2. krājaizdevu sabiedrībām un ieguldījumu sabiedrībām, kas pārvalda NTF, jāsagatavo par periodu no gada sākuma līdz 31.martam, 30.jūnijam, 30.septembrim un 31.decembrim un jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 10.datumā.

18.4. I un J pielikums jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā 15.datumā pēc pārskata mēneša beigām.

18.5. H pielikums jāsagatavo par stāvokli 31.martā, 30.jūnijā, 30.septembrī un 31.decembrī un jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 15.datumā.

18.6. K pielikums jāsagatavo par stāvokli 31.martā, 30.jūnijā, 30.septembrī un 31.decembrī un jāiesniedz Latvijas Bankas Statistikas pārvaldei ne vēlāk kā nākamā mēneša 10.datumā.”;

1.57. papildināt ar jaunu 19.punktu šādā redakcijā:

“19. INFORMATĪVA ATSAUCE UZ EIROPAS SAVIENĪBAS NORMATĪVAJIEM DOKUMENTIEM

19.1. Noteikumi sagatavoti, ievērojot Eiropas Centrālās bankas Regulas (EK) Nr.2423/2001 “Par monetāro finanšu iestāžu nozares konsolidēto bilanci” (ECB/2001/13) un Eiropas Kontu sistēmas (EKS 95) prasības.”;

1.58. 5.2.2., 5.2.3., 5.3.3., 5.8., 5.10.3., 6.2.3., 6.2.4., 6.3.4., 6.5., 6.6.1., 9.9., 10.2.2., 10.2.3., 10.3.2., 10.3.3., 10.4.2., 10.4.7., 10.5.4., 12.12., 13.7., 13.8., 13.9., 13.12., 13.18., 13.19., 13.21. un 13.27.7.punktā mainīt atsauces uz citiem noteikumu punktiem atbilstoši jaunajai numerācijai.

2. Apstiprināt šādas monetāro finanšu iestāžu statistisko pārskatu veidlapas (pielikumā):

2.1. “Mēneša bilances pārskats”;

2.2. A pielikums “Prasības un saistības pret MFI, izņemot Latvijas Banku”;

2.3. A pielikuma izvērsumi:

2.3.1. “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, nacionālajā valūtā”;

2.3.2. “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, OECD valstu valūtās”;

2.3.3. “Prasības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, pārējās valūtās”;

2.3.4. “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, nacionālajā valūtā”;

2.3.5. “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, OECD valstu valūtās”;

2.3.6. “Saistības pret rezidentu MFI, izņemot Latvijas Banku, pārējās valūtās”;

2.3.7. “Prasības un saistības pret EMS valstu MFI”;

2.4. B pielikums “Kredīti ne-MFI un ne-MFI noguldījumi”;

2.5. B pielikuma izvērsums “Kredīti EMS valstu ne-MFI un EMS valstu ne-MFI noguldījumi”;

2.6. C pielikums “Prasības un saistības pret Latvijas Republikas valdību”;

2.7. D pielikums “Parāda vērtspapīri (t.sk. citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu)”;

2.8. D pielikuma izvērsums “EMS valstu parāda vērtspapīri (t.sk. citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu)”;

2.9. E pielikums “Kredītu veidi”;

2.10. F pielikums “Peļņas un zaudējumu aprēķins”;

2.11. F pielikuma izvērsums “Ar nerezidentiem saistītie pārējie administratīvie izdevumi”;

2.12. H pielikums “MFI mēneša bilances pārskata pozīcijas valstu dalījumā”;

2.13. I pielikums “MFI mēneša bilances pārskata pozīcijas valūtu dalījumā”;

2.14. J pielikums “Aktīvi pārvaldīšanā”;

2.15. K pielikums “Pārskats par elektronisko naudu”;

2.16. “Mēneša bilances pārskata” paskaidrojumi:

2.16.1. “Mēneša bilances pārskata pozīciju pārmaiņas”,

2.16.2. “Pārējo aktīvu izvērsums”,

2.16.3. “Pārējo saistību izvērsums”.

3. Atcelt Latvijas Bankas padomes 2001.gada 12.jūlija lēmuma Nr.88/7 “Par kredītiestāžu “Mēneša bilances pārskata” apstiprināšanu jaunā redakcijā” 1.punktu.

4. Noteikt, ka lēmums stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Latvijas Bankas prezidents I.Rimšēvičs