Ministru kabineta rīkojums Nr.893

Rīgā 2004.gada 17.novembrī (prot. Nr.66 45.§)

Par koncepciju “Par Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmu”

1. Atbalstīt koncepcijā “Par Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmu” piedāvātā risinājuma otro variantu — veidot jaunu vienotu Eiropas Savienības dokumentu uzskaites un tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmu.

2. Ārlietu ministrijai likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirto līdzekļu ietvaros izveidot vienotās Eiropas Savienības dokumentu uzskaites un tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmas izstrādes vadības padomi un saskaņot ar Tieslietu ministriju funkcionālo kompetenču sadali attiecībā uz jaunizveidojamās informatīvās sistēmas pārvaldi.

Ministru prezidents I.Emsis

Tieslietu ministre V.Muižniece

Ministru kabineta

2004.gada 17.novembra rīkojums Nr.893

Koncepcija “Par Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmu”

Līdz ar Latvijas dalību Eiropas Savienībā būtiski palielinās arī Latvijā piemērojamo tiesību apjoms. Nodrošinot Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts saistību izpildi, sākot ar 2004.gada 1.maiju, Latvijā ir jāveic Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas savlaicīguma un paziņojumu par direktīvu izpildi sniegšanas Eiropas Komisijai kontrole un koordinācija. Ņemot vērā pieaugošo dokumentu apriti starp Eiropas Kopienas institūcijām un Eiropas Savienības dalībvalstīm, ir nepieciešams efektīvs pārraudzības un kontroles instruments, ļaujot kompetentajām atbildīgajām valsts pārvaldes iestādēm laikus reaģēt uz Eiropas Savienības tiesību aktu kopuma izmaiņām, tādējādi nodrošinot savlaicīgu Latvijas saistību izpildi.

Lai nodrošinātu šīs funkcijas maksimāli efektīvu īstenošanu, izmantojot informācijas tehnoloģiju attīstību, jāizveido elektroniska dokumentu informācijas sistēma (datu bāze), ar kuras palīdzību iespējams:

• kontrolēt tiesību pārņemšanas termiņu ievērošanu un paziņojumu par direktīvu pārņemšanu sniegšanu, ietverot arī individualizējumu atgādinājumu sistēmu un tādējādi nodrošinot Eiropas Savienības tiesību pārņemšanas savlaicīgumu;

• realizēt institucionālās atbildības sadales mehānismu, kas ļauj noteikt atbildīgo iestādi un, ja nepieciešams, arī līdzatbildīgo institūciju, katram Eiropas Savienības tiesību aktam;

• uzkrāt informāciju par pārņemtajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Šādas jaunas informācijas sistēmas ieviešana nodrošinās to, ka visa tajā esošā informācija ir vienmēr aktuāla un pieejama vienkopus, līdz ar to visām darbā iesaistītajām pusēm ir piekļuve vieniem un tiem pašiem informācijas avotiem un, izmantojot detalizētus atlases kritērijus, arī ātri atrodama un strukturējama.

Eiropas Savienības tiesību aktu informācijas sistēmas izveide iespējama, izmantojot vienu no diviem rīcības variantiem:

1. variants. Tiek veidota jauna, atsevišķa Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas elektroniska kontroles sistēma, kas nodrošina iepriekš izklāstīto nepieciešamo funkcionalitāti. Šo informācijas sistēmu tehniski jāsasaista ar Ārlietu ministrijas uzturēto Eiropas Savienības dokumentu uzskaites sistēmu (ES DUS), kurā apkopoti ES tiesību aktu projektu izstrādes dokumenti un ar tiem saistītā informācija. Rezultātā būtu divas atsevišķas datu bāzes, kurām jābūt savstarpēji savietojamām. Kā riska faktors jāmin tas, ka ES DUS sistēmu sākotnēji nebija paredzēts sasaistīt ar citām datu bāzēm, līdz ar to šo divu sistēmu savietojamības nodrošināšana varētu radīt problēmas.

2. variants. Tiek veidota jauna, kopēja Eiropas Savienības dokumentu uzskaites un tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas elektroniska kontroles sistēma, kas nodrošina iepriekš izklāstīto nepieciešamo funkcionalitāti attiecībā uz jau spēkā esošu Eiropas Savienības tiesību aktu pārņemšanas kontroli, kā arī attiecībā uz darbu pie tiesību aktu projektu izstrādes un citiem ar Eiropas Savienību saistītiem jautājumiem, kas pašreiz tiek realizēta ar Ārlietu ministrijas uzturētās ES DUS palīdzību. Šajā kopējā sistēmā visa informācija, kas saistīta ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, sākot no to jaunrades līdz gatavu, spēkā esošu dokumentu ieviešanai, būtu atrodama vienuviet, tādējādi vienkāršojot savstarpēji saistītas informācijas apriti un pārvaldi, nodrošinot optimālu resursu izmantošanu, kas izslēdz paralēlās informācijas uzturēšanu. Līdz ar to šī vienotā sistēma aizstātu jau darbojošos ES DUS, kura savas tehnoloģiskās attīstības iespējas šobrīd jau ir izsmēlusi, novēršot tās trūkumus un papildinot ar nepieciešamo funkcionalitāti.

Tieslietu ministrija ir veikusi abu iespējamo rīcības variantu analīzi un uzskata, ka visoptimālākais risinājums ir atbalstīt otro rīcības variantu, izveidojot jaunu, modernu, vienotu informatīvo sistēmu, kurā apvienotas gan ES tiesību aktu izstrādes, gan to pārņemšanas kontroles iespējas, nodrošinot vienotu informācijas plūsmu Eiropas Savienības jautājumu risināšanā, sistēmas funkcionālo koordināciju attiecīgi nodalot atbilstoši noteiktajai kompetencei starp Ārlietu ministriju un Tieslietu ministriju. Līdz ar to valsts pārvalde iegūtu Ārlietu ministrijas uzturētu bagātīgu pārskatāmas informācijas resursu un darba instrumentu Eiropas Savienības tiesību jautājumu risināšanai, kas veidojams, ņemot vērā līdz šim uzkrāto valsts pārvaldes iestāžu pieredzi līdzīgu informatīvo sistēmu izstrādē un administrēšanā. Prognozējot konkrētā jautājuma attīstību ilgtermiņā, nākas secināt, ka vienas kopīgas informāciju sistēmas izveide divu vietā ir daudz racionālāka un arī ļauj taupīt valsts finanšu līdzekļus, lieki netērējot administratīvo kapacitāti paralēlu informācijas sistēmu uzturēšanā un savstarpējās informācijas apmaiņā. Vienotas, modernas un visaptverošas informāciju sistēmas ieviešanas aptuvenās izmaksas ir Ls 200000, ko Ārlietu ministrija jau ir iekļāvusi savā nākošā gada budžeta līdzekļu pieprasījumā, savukārt atsevišķas ES tiesību aktu pārņemšanas un ieviešanas kontroles sistēmai attiecīgi Ls 82400. Informāciju sistēmas ieviešana ir veicama pēc iespējas ātrāk, taču vēlams ne vēlāk kā līdz 2005.gada pirmās puses beigām.

Ja šāda informācijas sistēma netiks ieviesta, Tieslietu ministrija nespēs veikt tās nolikumā noteiktās Eiropas Savienības tiesību pārņemšanas koordinācijas un kontroles funkcijas kvalitatīvu izpildi. Eiropas Savienības tiesību savlaicīgas nepārņemšanas gadījumā pret Latvijas Republiku var uzsākt pārkāpuma procedūru saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 226., 227. un 228.pantu.

Tieslietu ministre V. Muižniece