Godinot latviešu un baltkrievu brīvības cīņas

Latvijas baltkrievu kultūras biedrība “Svitanak” (Rītausma) 18.novembrī Rīgas Latviešu biedrības namā reizē ar Latvijas Republikas pasludināšanas 86.gadadienu svinīgi atzīmēja 84.gadadienu kopš Sluckas sacelšanās, kas bija baltkrievu tautas brīvības cīņu kulminācija.

	Foto: Jeļena Kopitiča Baltkrievu dzejnieks un vēsturnieks Uladzimirs Arlous; dzied ansamblis “Svitanak”. Tulkotājas lomā – raksta autore Natālija Cimahoviča

Svinības ievadīja Latvijas valsts himna un baltkrievu tautas himna “Mahutni Boža” (Varenais Dievs). Svētkos skanēja Jāņa Jaunsudrabiņa balāde “Kalējs Kalvis” latviešu un baltkrievu valodā, latviešu dainas un baltkrievu dziesmas par dzimteni.
Par 1920.gada novembra notikumiem Baltkrievijā stāstīja viesis no Minskas – baltkrievu dzejnieks un vēsturnieks Uladzimirs Arlous. Tikko laists klajā viņa vēsturisko stāstu un eseju krājums “Viņas augstības mīļākais”.
Kad Pirmā pasaules kara beigu posmā vairākas sabrūkošās Krievijas impērijas tautas izmantoja iespēju veidot patstāvīgas valstis, arī baltkrievu tauta savas progresīvās inteliģences vadībā tiecās piepildīt gadsimtiem lolotās ilgas pēc neatkarības. Un 1918.gada 25.martā Minskā tika pasludināta Baltkrievijas Tautas Republikas neatkarība. Vairākas Eiropas valstis atzina jauno Baltkrievijas valsti, taču Krievijas lielinieku okupācijas armija 10.decembrī ieņēma Minsku un apcietināja vairākus Republikas padomes locekļus. Tas ievadīja padomju varas nostiprināšanos tai Baltkrievijas daļā, kura saistībā ar Brestas un Rīgas miera līgumiem tika atdota Krievijai. Taču īsais brīvības uzplaiksnījums izraisīja tautā patriotisku aktivitāti. Daudzviet notika bruņotas sacelšanās. Īpaši smagas kaujas ritēja Sluckas novadā, tāpēc to arī sauc par Sluckas sacelšanos. Padomju historiogrāfijā šīs norises dēvē par kontrrevolucionāro dumpi.
Otrā pasaules kara laikā fronte atkal pārstaigāja Baltkrieviju divas reizes, tāpat kā Latviju. Tomēr Baltkrievijai izdevās kļūt par apvienotu republiku, kur apvienota Rietumu un Austrumu daļa.

Natālija Cimahoviča