Latvija un Vācija: kopīgi ideāli, vērtības un uzskati

Vakar, 23.novembrī, Rīgā izkārtie valsts karogi vēstīja par Vācijas federālā prezidenta Horsta Kēlera (Horst Köhler) un viņa dzīvesbiedres oficiālo vizīti Latvijā.

Vācijas federālais prezidents Horsts Kēlers un Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga preses konferencē vakar

Sniegs neiespaidoja vizītes gaisotni

Sniegputeņa dēļ gan aizkavējās augstā viesa ierašanās, taču tas netraucēja vizītes lietišķi draudzīgo gaisotni, kas izpaudās gan federālā prezidenta sarunā ar Latvijas Valsts prezidenti un oficiālo delegāciju, gan ar Ministru prezidentu Induli Emsi. Augstais viesis kopā ar Vairu Vīķi-Freibergu nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa un, apliecinot cieņu mūsu valsts smagajai vēsturei, apmeklēja Latvijas okupācijas muzeju. Nozīmīgs vizītes akcents bija federālā prezidenta tikšanās ar vācu uzņēmējiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.
Valsts prezidente vakar par godu augstajam viesim rīkotajās pusdienās Melngalvju namā uzsvēra, ka Vācija ir Latvijas lielākā ārējās tirdzniecības partnere un ārvalstu investore. “Kā Baltijas jūras reģiona valstis Latvija un Vācija ir piederīgas Eiropas dinamiskākajam reģionam,” teica V.Vīķe-Freiberga, uzsverot, ka līdz ar Eiropas Savienības un NATO paplašināšanos šīm valstīm “dota iespēja intensīvai un uz nākotni orientētai kooperācijai”.

“Mēs abi esam kara laika bērni...”

Draudzīgi lietišķa bija arī vakar notikusī Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas un Vācijas federālā prezidenta Horsta Kēlera preses konference. To ievadīja Latvijas Valsts prezidente, paužot gandarījumu, ka federālais prezidents izvēlējies apmeklēt Baltijas valstis jau savas prezidentūras pirmajos mēnešos. “Mēs augstu vērtējam šo mums parādīto uzmanību,” teica Vaira Vīķe-Freiberga. “Mēs augstu vērtējam arī prezidenta kunga personīgo izpratni par Eiropas procesiem un Eiropas Savienības ekonomisko attīstību. Arī viņa personisko izpratni par šīs pasaules daļas smago vēsturi. Mūs abus vieno līdzīgs liktenis – abi esam bijuši kara laika bērni, kas daļu savas bērnības pavadījuši bēgļu nometnēs. Es domāju, šāda pieredze atstāj zīmogu uz visu cilvēka mūžu, un viņam rodas dziļāka izpratne par daudziem procesiem. Mēs augstu vērtējam arī Kēlera kunga lielo pieredzi, kas gūta Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankā saistībā ar Eiropā notikušajiem procesiem. Arī šajā jomā prezidenta kungs mums ir īpaši nozīmīgs sarunu partneris, lai mēs varētu mācīties, kā mazai Eiropas Savienības dalībvalstij aizstāvēt savas intereses plaukstošajā nākotnes Eiropā.”

Vācijas federālais prezidents Horsts Kēlers un Latvijas Ministru prezidents Indulis Emsis	Vācijas federālā prezidenta Horsta Kēlera vadītā delegācija sarunā ar Latvijas delegāciju Foto: Māris Kaparkalējs, “LV”

Horsts Kēlers pauda gandarījumu par iespēju apmeklēt Latviju, jo bijis mūsu zemē jau agrāk, un uzsvēra Latvijas lielos sasniegumus, iestājoties ES un NATO. “Vācija grib arī turpmāk atbalstīt Latvijas centienus,” paziņoja H.Kēlers, piebilstot, ka abi prezidenti pārrunājuši arī reģionālās politikas jautājumus un bijuši vienisprātis, ka gan Baltijas valstu, gan arī Polijas, Krievijas un citu šā reģiona valstu interesēs ir tālāk sekmēt ekonomisko sadarbību, veicinot arī pārrobežu tirdzniecību un sekmējot ekonomisko un sociālo izlīdzinājumu starp reģiona valstīm. Horsts Kēlers arī atgādināja, ka, vēl būdams valsts sekretārs, viņš uzmundrinājis Latvijas amatpersonas skaļāk runāt par Latvijas interesēm. “Mazajām dalībvalstīm Eiropas Savienībā ir vienlīdzīgas tiesības ar lielajām,” uzsvēra federālais prezidents. “Eiropas Savienībā tiek augstu vērtēta nacionālā identitāte, un arī tādēļ mazās dalībvalstis tiek uzklausītas tāpat kā lielās.” Horsts Kēlers akcentēja reģionālās sadarbības nozīmi Baltijas jūras valstīs arī no vides aizsardzības interešu viedokļa. Kā vienu no aktuālākajiem uzdevumiem viņš minēja nepieciešamību panākt, lai naftas transportēšanai tiktu izmantoti tikai tankkuģi ar dubultu korpusu. Federālais prezidents arī pastāstīja, ka iepriekšējā dienā Lietuvā ar prezidentu Valdu Adamku pārrunājis nepieciešamību izveidot vienotu Baltijas valstu un Polijas energoapgādes tīklu.

Prezidenti atbild “Latvijas Vēstnesim”

Atbildot uz “Latvijas Vēstneša” jautājumu par Eiropas vienotas ārpolitikas perspektīvu, Horsts Kēlers teica, ka šādas ārpolitikas nepieciešamība apspriesta paralēli ar Eiropas integrācijas un reģionālās sadarbības jautājumiem. Federālais prezidents uzsvēra vienotas Eiropas ārpolitikas aktualitāti ES un tās dalībvalstu attiecībās ar Krieviju.
ES vienotas ārpolitikas aktualitāti Valsts prezidente un Vācijas prezidents akcentēja, arī atbildot uz citiem žurnālistu jautājumiem. Tā, atbildot uz jautājumu, vai Vācija eventuāli varētu iespaidot Krieviju beidzot parakstīt ar Latviju tik aktuālo robežlīgumu, Vaira Vīķe-Freiberga teica: “Mūsu sarunā ar federālo prezidentu kļuva pilnīgi skaidrs, ka ES attiecībās ar Krieviju vajadzīga vienota politika. Jā, Krievija ir liela un spēcīga valsts, bet spēcīga ir arī ES. Ar Krieviju mums jārunā no kopēji izstrādātām pozīcijām, kurās Latvijai kā tiešai Krievijas robežvalstij pienākas nopietna loma, un šo pozīciju izstrādāšanā mums jābūt nopietni uzklausītiem. Nenokārtotā Latvijas un Krievijas robeža tagad ir arī Vācijas nenokārtotā robeža ar Krieviju, jo mums kā ES dalībvalstīm, dzīvojot vienotā telpā, šis robežlīguma jautājums ir vienlīdz svarīgs.
Savukārt Vācijas prezidents teica: “Es domāju, Eiropa pēc Otrā pasaules kara ir attīstījusies ļoti veiksmīgi un parādījusi, ka iespējams sasniegt izlīgumu un sadarboties. Tāpēc es sagaidu, ka ES spēs panākt vienošanos arī ar Krieviju.”

Jānis Ūdris, “LV”

janis.udris@vestnesis.lv