Parastā neparastā ziema

Galvaspilsētā nepietiek sniega tīrīšanas tehnikas, traucēta gandrīz visu transportlīdzekļu kustība, pārtrūkst elektrības padeve, ceļinieki sasauc preses ārkārtas konferenci, ostās gatavojas vētrai, ugunsdzēsēji no grāvjiem velk avarējušas automašīnas, atcelta Vācijas federālā prezidenta sagaidīšanas ceremonija. Taču izrādās, ka šāda puteņošana, lai kā esam ieraduši šausmināties par terminu “stihija”, novembrī nav uzskatāma par ārkārtēju.
Snigšana, putenis, vēja brāzmas ap 20 metriem sekundē un sniega sega, kas turas vairākas dienas. Šādi laika apstākļi, kas atbilst priekšstatiem par īstu ziemu, Latvijā nav uzskatāmi par ārkārtējiem novembrī, “Latvijas Vēstnesim” apstiprināja Latvijas Hidrometeoroloģijas aģentūrā (LHA). Tiesa, aizvadītajā naktī Rīgā uzsnigusi dekādes nokrišņu norma – 19 milimetru. Taču, piemēram, 1902.gada novembrī Jelgavas apkaimē vienas diennakts laikā fiksētie nokrišņi sasnieguši 66 mm atzīmi, 1969.gadā Skrīveros 17 stundu laikā – 34 mm, bet 1989.gada novembrī šāds nokrišņu daudzums 17 stundu laikā konstatēts Rīgā un Jelgavā.
“Nav noticis nekas ārkārtējs, šādi gadījumi bijuši jau agrāk. Ja pa nakti strādās sniega tīrītāji, situācija stabilizēsies. Ja kārtīgi uzsnieg piecos gados reizi, nevienā valstī dienesti nespēj tūlīt visu notīrīt,” vakar pēcpusdienā skaidroja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Aivars Mednis. Pieredze liecinot, ka nav jēgas koncentrēt lielus resursus salīdzinoši retiem izmantošanas gadījumiem. Tiesa, līdz ar tiešām postošu dabas stihiju plosīšanos pēdējos gados Eiropā mainās arī laika apstākļi Latvijā, atzīst A. Mednis. Piemēram, arvien biežāk novērojamas vētras ar vēja ātrumu virs 20 metriem sekundē. Tādēļ VUGD, kas koordinē citu dienestu darbību ārkārtējās situācijās, jau tagad gatavojas arvien lielākam glābšanas darbu apjomam nākotnē.
Pašlaik saistībā ar pēdējo dienu laika apstākļiem VUGD par lielāko problēmu uzskata nevis satiksmes traucējumus, bet gan cilvēku ielūšanu ledū. “Vienas diennakts laikā vienā pašā ezerā Daugavpils rajonā ielūzuši četri cilvēki, jau ir bojāgājušie,” situāciju skaidro A. Mednis. Ledus vēl neesot pietiekami biezs, lai uz tā uzturētos cilvēki, bet uzkritusī sniega sega gan apturējusi ledus veidošanos, gan ļoti apgrūtinot glābēju autotransporta ierašanos laikā palīgā ielūzušajiem.
Trešdien snigšana mitēšoties, taču naktī no 25. uz 26.novembri Latvijā atkal gaidāms sniegs, informē LHA. Pēc 27.novembra vēlreiz paredzama krasāka temperatūras pazemināšanās, kad 10 grādu un lielāks sals gaidāms arī Rīgā. Kopumā, temperatūrai pieturoties zem nulles, sniega sega turpmākajās dienās saglabāsies un pat papildināsies, bet tās nokušana nav prognozējama. Decembrī sinoptiķi paredz par grādu zemāku temperatūru nekā vidēji šajā mēnesī. Nokrišņu daudzums būšot ap normu. Gaisa temperatūra turēšoties mīnusos, taču atsevišķās dienās gaidāmi atkušņi. Decembra trešajā dekādē sals vietām sasniegšot pat 20 grādu zem nulles.

Guntars Laganovskis, “LV”

guntars.laganovskis@vestnesis.lv