Ministru kabineta 2004.gada 23.novembra sēdē

Pieņemti noteikumi “Pārtikas preču marķēšanas noteikumi”.
Noteikumi nosaka vispārīgās prasības Latvijā izplatāmo pārtikas preču marķējumam. Citus pārtikas nozari reglamentējošus normatīvos aktus piemēro, ja tajos ir noteiktas papildu prasības atsevišķu pārtikas preču marķējumam un reklāmas prasībām, to saturam, noformējumam vai izplatīšanas kārtībai. Aizliegts izplatīt pārtikas preces, kas neatbilst šo noteikumu prasībām. Šo noteikumu ievērošanas uzraudzību atbilstoši kompetencei veic Pārtikas un veterinārais dienests.
Noteikumi pārņem trīs jaunas ES direktīvas – Eiropas Savienības Direktīvu 2003/89/EK attiecībā uz norādēm par pārtikas produktos esošajām sastāvdaļām, kas groza Padomes Direktīvu 2000/13/EK; Direktīvu 2004/77/EK, kas papildina Direktīvu 94/54/EK par tādu pārtikas preču marķēšanu, kas satur glicirizīnskābi un amonija sāli; un Direktīvu 2003/120/EK, ar kuru groza Direktīvu 90/496/EEK par pārtikas produktu uzturvielu marķējumu.
Patērētājs būs atbilstoši informēts par pārtikas preci, tās īpašībām, it īpaši par alergēno vielu klātbūtni pārtikas produktā, kas ļaus patērētājam izvairīties no viņa veselībai kaitīgu pārtikas preču iegādes un lietošanas uzturā un nodrošinās patērētājam iespēju izdarīt pamatotu izvēli iepērkoties.
Pieņemti “Noteikumi par obligāti apsargājamiem valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektiem un to apsargāšanas kārtību”.
Apsardzi nodrošina valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektiem, kuru teritorija – paaugstinātas bīstamības josla – var tikt izmantota neatļautai gājēju kustībai, apdraudot cilvēku dzīvību un veselību, kā arī dzelzceļa satiksmes drošību.
Obligāti apsargā šādus valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras objektus: dzelzceļa tiltu pār Daugavu Rīgā; dzelzceļa tiltu pār Lielupi Jūrmalā; dzelzceļa tiltu pār Daugavu Daugavpilī. Minētos objektus apsargā visu diennakti. Apsardzi nodrošina valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs – valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš”.
Pieņemti noteikumi “Policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas noteikumi”, kuri nosaka policijas darbinieka palīgu darba organizācijas un pienākumu pildīšanas kārtību, kā arī viņu tiesības un pienākumus. Palīga darbs tiek organizēts atbilstoši Valsts policijas kārtības policijas un kriminālpolicijas uzdevumiem un darbinieku funkcionālajiem pienākumiem.
Persona, kas vēlas kļūt par policijas darbinieka palīgu, iesniedz Valsts policijas priekšniekam vai Valsts policijas teritoriālās iestādes priekšniekam adresētu iesniegumu un savu autobiogrāfiju. Valsts policija vai attiecīgā teritoriālā iestāde pārbauda autobiogrāfijā sniegto ziņu pareizību. Attiecīgā dienesta policijas darbinieks pēc informācijas saņemšanas iepazīstas ar to, pēc tam sagatavo ieteikumu Valsts policijas priekšniekam vai teritoriālās iestādes priekšniekam. Ieteikumā detalizēti tiek izklāstīta un pamatota palīga pieņemšanas nepieciešamība. Valsts policijas priekšnieks vai teritoriālās iestādes priekšnieks izvērtē policijas darbinieka ieteikumu, kā arī personas iesniegumu un autobiogrāfiju.
Personu pieņem par palīgu konkrētam policijas darbiniekam ar Valsts policijas priekšnieka vai teritoriālās iestādes priekšnieka pavēli, uz kuras pamata šai personai izsniedz numurētu palīga apliecību. Valsts policijas priekšnieks nodrošina vienotu palīga apliecību numerāciju, uzskaiti, izsniegšanu, glabāšanu, nodošanu un iznīcināšanu visā Latvijas teritorijā.
Palīgs atrodas tā policijas darbinieka vadībā, kurš noteikts Valsts policijas priekšnieka vai teritoriālās iestādes priekšnieka pavēlē. Ar palīga piekrišanu Valsts policijas priekšnieks vai teritoriālās iestādes priekšnieks var uzdot palīgam uz noteiktu laiku vai noteiktā uzdevumā pildīt palīga pienākumus cita policijas darbinieka vadībā. Ja policijas darbinieks, kura vadībā palīgs atrodas, tiek atvaļināts no dienesta vai pārcelts citā amatā, Valsts policijas priekšnieks vai teritoriālās iestādes priekšnieks ar palīga piekrišanu nosaka jaunu policijas darbinieku, kura vadībā palīgs atradīsies. Noteikts, ka policijas darbinieka vadībā var atrasties vairāki palīgi.
Policijas darbinieka palīgu atbrīvo no palīga pienākumu pildīšanas ar Valsts policijas priekšnieka vai teritoriālās iestādes priekšnieka pavēli šādos gadījumos: pēc palīga paša vēlēšanās; palīgs nepilda viņam dotos uzdevumus; palīgs ļaunprātīgi izmanto savu statusu; palīgs ar savu uzvedību kompromitē policiju. Palīgu var atbrīvot no palīga pienākumu pildīšanas ar Valsts policijas priekšnieka vai teritoriālās iestādes priekšnieka pavēli šādos gadījumos: uzskaitot un vērtējot palīga darba rezultātu par ceturksni, tiek konstatēts, ka palīgam nav tikuši doti uzdevumi; ja dzīvesvietas maiņa, pamatdarba apstākļu maiņa, veselības stāvoklis vai citi apstākļi liedz palīgam sekmīgi pildīt pienākumus. Pēc atbrīvošanas palīgs savu palīga apliecību nodod attiecīgajā teritoriālajā iestādē.
Policijas darbinieka palīgu darba organizēšanā noteikti šādi Valsts policijas un attiecīgo teritoriālo iestāžu pienākumi: kontroles nodrošināšana par likumības ievērošanu palīgu darbā; palīgu darba rezultātu uzskaites nodrošināšana; palīgu darba rezultātu analizēšana un pasākumu nodrošināšana palīga darba efektivitātes uzlabošanai; palīgu nodrošināšana ar materiāltehniskajiem līdzekļiem, kas nepieciešami viņam uzticēto pienākumu veikšanai.
Policijas darbinieka, kura vadībā palīgs atrodas, pienākumi: nodrošināt palīga apmācību atbilstoši uzdevumu pildīšanas specifikai; iepazīstināt palīgu ar normatīvajiem aktiem, kuros reglamentēti policijai veicamie uzdevumi, kā arī ar uzdevumu izpildes taktiku; uzskaitīt un vērtēt palīga darbu; iesniegt Valsts policijas priekšniekam vai teritoriālās iestādes priekšniekam priekšlikumus par palīga darba efektivitātes uzlabošanu; iesniegt Valsts policijas priekšniekam vai teritoriālās iestādes priekšniekam priekšlikumus par pateicības izteikšanu palīgam vai apbalvošanu, kā arī par viņa atbrīvošanu no palīga pienākumu pildīšanas.
Valsts policijas priekšnieks vai teritoriālās iestādes priekšnieks palīgam par priekšzīmīgu pienākumu pildīšanu var izteikt pateicību vai apbalvot ar vērtīgu balvu vai naudas balvu.
Palīgs savus pienākumus pilda no darba vai mācībām brīvajā laikā. Valsts policijas priekšnieks vai teritoriālās iestādes priekšnieks nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs palīgu iesaistīt policijas pienākumos viņa darba vai mācību laikā, iepriekš rakstiski to saskaņojot ar palīga darba devēju vai izglītības iestādes vadītāju.
Policijas darbinieka palīga pienākumi: sniegt palīdzību normatīvajos aktos policijas darbiniekam noteikto pienākumu izpildē, veicot tehniska vai organizatoriska rakstura uzdevumu izpildi; savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un veikt pasākumus to novēršanai, piedaloties personu tiesiskajā audzināšanā; laikā un atbilstoši dotajiem norādījumiem izpildīt uzticētos uzdevumus un pienākumus; ziņot policijai par likumpārkāpumiem, kuri ir izdarīti, tiek gatavoti vai notiek; policijas darbinieka uzdevumā veicot aptauju noskaidrot likumpārkāpumā iesaistītās personas un likumpārkāpuma aculieciniekus; patstāvīgi veikt pasākumus notikuma vietas apsargāšanai, nozieguma pēdu saglabāšanai, ja viņš atrodas vai ieradies notikuma vietā pirms policijas darbiniekiem; iespēju robežās sniegt palīdzību cietušajiem; pēc personu pieprasījuma uzrādīt palīga apliecību savu pilnvaru apliecināšanai; par visiem patstāvīgi veiktajiem pasākumiem rakstveidā ziņot policijas darbiniekam, kura vadībā viņš atrodas.
Palīgam ir tiesības pieprasīt personām ievērot sabiedrisko kārtību un pārtraukt likumpārkāpumus. Ja palīgs uzskata, ka viņam uzdotais uzdevums ir pretrunā ar likumu, viņam ir tiesības šo uzdevumu nepildīt, par to paziņojot policijas darbiniekam, kura vadībā viņš atrodas, un augstākam policijas priekšniekam. Palīgam nav tiesību veikt kriminālprocesuālajās normās paredzētās procesuālās darbības, kā arī piemērot administratīvās ietekmēšanas līdzekļus par administratīvajiem pārkāpumiem.
Palīga darba uzskaiti un vērtējumu veic policijas darbinieks, kura vadībā palīgs atrodas. Palīga darba vērtējums tiek sagatavots, apkopojot darba rezultātus par katru ceturksni. Vērtējumam tiek pievienots palīga raksturojums, kurā tiek iekļauta informācija par to, kā palīgs ievēro normatīvo aktu prasības, kā arī priekšlikumi turpmākās sadarbības lietderībai. Palīga darba vērtējumu apstiprina Valsts policijas priekšnieks vai teritoriālās iestādes priekšnieks un pievieno palīga personas lietai.
Par spēku zaudējušu atzīts Ministru padomes 1992.gada 28.septembra lēmums Nr.405 “Par Nolikumu par policijas darbinieka palīgu”.
Pieņemts rīkojums “Par naudas balvu piešķiršanu par izciliem sasniegumiem sportā”, kurš paredz saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 22.aprīļa noteikumiem Nr.194 “Kārtība, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmērs” piešķirt naudas balvas.
Naudas balva piešķirta Latvijas Svarcelšanas klubu apvienības sportistam Viktoram Ščerbatiham par pasaules čempionātā izcīnīto trešo vietu un Eiropas čempionātā izcīnīto otro vietu – 14 666 latus (pirms nodokļu samaksas); sportista V.Ščerbatiha trenerim Eduardam Andruškēvicam – 6500 latu (pirms nodokļu samaksas); Latvijas Svarcelšanas klubu apvienībai par sportistu sasniegumiem (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 10 000 latu;
Latvijas Hokeja federācijai par Latvijas Hokeja izlases dalību pasaules čempionātā (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 40 000 latu;
Latvijas Futbola federācijai par Latvijas futbola izlases dalību Eiropas čempionātā (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 50 000 latu;
Latvijas Vingrošanas federācijai par sportistu sasniegumiem Atēnu olimpiskajās spēlēs (sporta veida attīstībai un jaunatnes programmu īstenošanai) – 10 000 latu;
Latvijas Vieglatlētikas savienībai par sportistu sasniegumiem Atēnu olimpiskajās spēlēs (sporta veida attīstībai un jaunatnes programmu īstenošanai) – 10 000 latu;
Latvijas Kanoe federācijai par sportista sasniegumiem Atēnu olimpiskajās spēlēs (sporta veida attīstībai un jaunatnes programmu īstenošanai) – 4000 latu;
Latvijas Modernās pieccīņas federācijai par sportistu sasniegumiem Atēnu olimpiskajās spēlēs (sporta veida attīstībai un jaunatnes programmu īstenošanai) – 10 000 latu;
Latvijas Džudo federācijas sportistam Vsevolodam Zeļonijam par izcīnīto trešo vietu Eiropas čempionātā – 3000 latu; sportista V.Zeļonija trenerim Oļegam Baskinam – 2000 latu (pirms nodokļu samaksas); Latvijas Džudo sporta federācijai (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 4000 latu;
Latvijas Kamaniņu sporta federācijas sportistam Mārtiņam Rubenim par izcīnīto trešo vietu pasaules čempionātā – 5666 latus (pirms nodokļu samaksas); sportista M.Rubeņa treneriem: Pēterim Cīmanim – 1250 latu, Verai Zozuļai – 1250 latu; Latvijas Kamaniņu sporta federācijai (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 9000 latu;
Latvijas Vingrošanas federācijas sportistam Jevgēņijam Saproņenko par izcīnīto otro vietu Eiropas čempionātā – 6000 latu (pirms nodokļu samaksas); sportista J.Saproņenko trenerim Vitālijam Šnikeram – 3000 latu (pirms nodokļu samaksas);
Latvijas Modernās pieccīņas federācijas sportistei Jeļenai Rubļevskai par izcīnīto otro vietu Pasaules kausa finālā – 6666 latus (pirms nodokļu samaksas); sportistes J.Rubļevskas treneriem: Jurim Krastiņam – 750 latu (pirms nodokļu samaksas), Isakam Novruzovam – 750 latu (pirms nodokļu samaksas), Justam Sirmajam – 750 latu (pirms nodokļu samaksas), Oļegam Balahičovam – 250 latu (pirms nodokļu samaksas);
Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Jānim Miņinam par Eiropas junioru čempionātā divas reizes izcīnīto pirmo vietu – 4000 latu (pirms nodokļu samaksas); Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Jurim Latišam par Eiropas junioru čempionātā divas reizes izcīnīto pirmo vietu – 4000 latu (pirms nodokļu samaksas); Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Aināram Podniekam par Eiropas junioru čempionātā izcīnīto pirmo vietu – 1250 latu;
Latvijas Bobsleja federācijas sportistam Inesim Zaporožecam par Eiropas junioru čempionātā izcīnīto pirmo vietu – 1250 latu; sportistu J.Miņina, J.Latiša, A.Podnieka un I.Zaporožeca treneriem: Rihardam Kotānam – 2500 latu, Jānim Skrastiņam – 2500 latu; Latvijas Bobsleja federācijai par sportistu sasniegumiem (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 9000 latu;
Latvijas Džudo federācijas sportistam Rinaldam Buškovam par izcīnīto otro vietu Eiropas junioru čempionātā – 1500 latu; sportista R.Buškova trenerim Oļegam Baskinam – 1000 latu (pirms nodokļu samaksas);
Latvijas Džudo federācijas sportistam Jevgēņijam Borodkovam par izcīnīto pirmo vietu pasaules un Eiropas junioru čempionātā – 7000 latu (pirms nodokļu samaksas); sportista J.Borodkova trenerim Oļegam Baskinam – 3000 latu;
Latvijas Loka šaušanas federācijas sportistei Jeļenai Oleksejenko par izcīnīto pirmo vietu Eiropas junioru čempionātā – 3000 latu; sportistes J.Oleksejenko trenerim Aleksandram Oleksejenko – 1500 latu;
Latvijas Kanoe airēšanas federācijas sportistam Dagnim Vinogradovan par izcīnīto pirmo vietu Eiropas junioru čempionātā smaiļošanā un kanoe airēšanā – 6666 latus (pirms nodokļu samaksas); sportista D.Vinogradova trenerim Genādijam Zujevam – 3333 latus (pirms nodokļu samaksas);
Latvijas Volejbola federācijai par Latvijas junioru pludmales volejbolistu sasniegumiem Eiropas un pasaules čempionātos – 5000 latu;
Latvijas Volejbola federācijai par Latvijas junioru izlases dalību Eiropas čempionātā – 10 000 latu;
Latvijas Handbola federācijai par Latvijas junioru izlases dalību Eiropas čempionātā – 10 000 latu;
Latvijas Basketbola savienībai par U–16, U–18 un U–20 izlašu dalību Eiropas čempionātā – 20 581 latu;
Latvijas Airēšanas federācijas sportistam Mārtiņam Slimbaham par izcīnīto trešo vietu pasaules junioru čempionātā – 750 latu; Latvijas Airēšanas federācijas sportistam Jānim Skujeniekam par izcīnīto trešo vietu pasaules junioru čempionātā – 750 latu; sportistu M.Slimbaha un J.Skujenieka treneriem: Ilzei Gunnei – 187 latus, Ilzei Krūzei – 187 latus.
Latvijas Airēšanas federācijas sportistam Kristapam Bokumam par izcīnīto pirmo vietu pasaules junioru čempionātā – 5666 latus (pirms nodokļu samaksas); sportista K.Bokuma treneriem: Sandrai Bremzei – 1250 latu, Guntai Rotšteinai – 1250 latu;
Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportistam Kalvim Eisakam par izcīnīto pirmo vietu Eiropas junioru čempionātā – 3000 latu; Latvijas Riteņbraukšanas federācijas sportistam Artūram Ansonam par izcīnīto trešo vietu Eiropas junioru čempionātā – 750 latu; sportistu K.Eisaka un A.Ansona treneriem: Jānim Sniedzem – 937 latus, Vitālijam Smirnovam – 937 latus; Latvijas Riteņbraukšanas federācijai (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 3000 latu;
Latvijas Cīņas federācijas sportistam Imantam Lagockim par izcīnīto trešo vietu Eiropas junioru čempionātā – 750 latu; sportista I.Lagocka trenerim Sergejam Kursītim – 375 latus;
Latvijas Cīņas federācijas sportistei Laurai Skujiņai par izcīnīto pirmo vietu Eiropas kadetu čempionātā – 1000 latu; sportistes L.Skujiņas trenerim Visvaldim Freidenfeldam – 500 latu; Latvijas Cīņas federācijai (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 1000 latu;
Latvijas Galda tenisa federācijas sportistam Matīsam Burģim par izcīnīto pirmo vietu Eiropas jaunatnes čempionātā – 700 latu; sportista M.Burģa trenerim Gundaram Rūsim – 350 latu; Latvijas Galda tenisa federācijai (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 1000 latu;
Latvijas Motosporta federācijas sportistam Kasparam Stupelim par izcīnīto pirmo vietu pasaules čempionātā motokrosā blakusvāģu ekipāžām – 4333 latus (pirms nodokļu samaksas); Latvijas Motosporta federācijai par sportistu izcīnītajiem sasniegumiem (sporta veida attīstībai un jaunatnes sporta programmu īstenošanai) – 5000 latu;
Latvijas Ūdensmotosporta federācijas sportistam Uģim Grosam par izcīnīto pirmo vietu pasaules čempionātā – 5500 latu (pirms nodokļu samaksas); Latvijas Ūdensmotosporta federācijas sportistam Mārtiņam Morozam par izcīnīto trešo vietu Eiropas čempionātā – 750 latu; sportistu U.Grosa un M.Moroza trenerim Aivaram Lenertam – 2000 latu;
Latvijas Ūdensmotosporta federācijas sportistam Ērikam Ķiepem–Kipgem par izcīnīto otro vietu pasaules čempionātā – 3000 latu; sportista Ē.Ķiepes–Kipges trenerim Jānim Brolītim – 1500 latu;
Latvijas Motosporta federācijas sportistam Ivo Šteinbergam par izcīnīto pirmo vietu junioru pasaules čempionātā motokrosā 125 kubikcentimetru klasē – 2000 latu; sportista I.Šteinberga trenerim Arvīdam Šteinbergam – 1000 latu;
Nacionālo bruņoto spēku sporta klubam par sportistu sasniegumiem pasaules karavīru spēlēs – 10 000 latu;
Latvijas Nedzirdīgo sporta federācijai sporta veida programmu īstenošanai – 4000 latu;
Latvijas Paraolimpiskajai komitejai sportistu prēmēšanai par sasniegumiem Atēnu paraolimpiskajās spēlēs un Paraolimpiskās komitejas programmu īstenošanai – 40 000 latu.
Naudas balvas uzdots izmaksāt no Izglītības un zinātnes ministrijas valsts budžeta apakšprogrammas “Balvas par izciliem sasniegumiem sportā” līdzekļiem.
Pieņemts rīkojums ‘’Par uzņemšanu Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā’’, kurā iekļauti 463 pilsonības pretendenti, tajā skaitā 51 viņu nepilngadīgie bērni. Sarakstā iekļautās personas atbilst visām Pilsonības likuma prasībām.
No 412 pilsonības pretendentiem 69% ir krievi, 15% – baltkrievi, 13% – ukraiņi, kā arī lietuvieši, poļi un citas tautības.
Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā ir uzņemtas 81 347 personas: 1995.gadā – 984; 1996.gadā – 3 016; 1997.gadā – 2 992; 1998.gadā – 4 439; 1999.gadā – 12 427; 2000.gadā – 14 900; 2001.gadā – 10 637, 2002.gadā – 9 844; 2003.gadā – 10 049 personas; 2004.gadā – 12 059 personas.
Pieņemti noteikumi par Rīgas rajona Salaspils novada izveidošanu.
Saskaņā ar likumu “Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” noteikts, ka Rīgas rajona Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju administratīvā teritorija tiek pārveidota par Salaspils novada administratīvo teritoriju.
Salaspils novadā būs 20 987 iedzīvotāji, novada teritorijas platība – 126,9 km².
Akceptēts likumprojekts “Kara tiesu likums”. Likuma mērķis ir nodrošināt kara tiesām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu.
Likumprojekts paredz: ja valstī tiek izsludināts izņēmuma stāvoklis vai karastāvoklis, tieslietu ministrs izdod vispārējās jurisdikcijas tiesu priekšsēdētājiem, ģenerālprokuroram un Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājam adresētu rīkojumu par kara tiesu darbības uzsākšanu. Kara tiesas darbojas vienīgi Latvijas teritorijā. Latvijā darbojas pirmās instances kara tiesas un viena otrās instances kara tiesa. Tieslietu ministrs nosaka kara tiesu darbības teritoriju un atrašanās vietu.
Likumprojektā noteikts, ka kara tiesām piekrīt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem, ko karastāvokļa vai izņēmuma stāvokļa laikā izdarījuši karavīri, karagūstekņi, kā arī civilpersonas: ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas pret karavīru, militāro darbinieku, karagūstekni, kustamu vai nekustamu mantu, kuru lieto bruņotie spēki, vai kā citādi apdraudējušas aizsardzības spējas; ja tās noziedzīgu nodarījumu izdarījušas līdzdalībā ar karavīru; ja to noziedzīgais nodarījums ir saistībā ar citu noziedzīgu nodarījumu, kurš ir kara tiesas jurisdikcijā, un ja ātrākas un objektīvākas lietas izskatīšanas nolūkā ir lietderīga visu šo lietu izskatīšana tai pašā tiesā; ja tās izdarījušas Krimināllikuma IX un X nodaļā (izņemot 90. un 92.pantā noteiktos noziedzīgos nodarījumus), 282., 282.¹ un 282.² pantā, 288.panta trešajā daļā noteiktos noziedzīgos nodarījumus; ja šīs personas ir militārā darbinieka statusā.
Likumprojektā noteikts, ka lietu izskatīšanas principus un kārtību kara tiesās regulē šis likums, kā arī tiesu iekārtu un kriminālprocesu regulējošie likumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu. Kara tiesas izskata lietas, piemērojot izņēmuma stāvokļa un karastāvokļa laikā spēkā esošos Latvijas normatīvos aktus.
Kara tiesas darbību nodrošina tās vispārējās jurisdikcijas tiesas priekšsēdētājs, kuras teritorijā darbojas kara tiesa.
Likumprojekts ir izstrādāts, balstoties uz Satversmes 82. un 86.pantu. Tas izveido juridisko bāzi kara tiesu iedarbināšanai Satversmes 82.pantā paredzētajos gadījumos (t.i., valstī izsludinot karastāvokli vai izņēmuma stāvokli), nosakot kara tiesu darbības pamatprincipus, lai panāktu tām piekritīgu lietu ātru un efektīvu izskatīšanu. Karastāvoklim vai izņēmuma stāvoklim beidzoties, kara tiesas pabeidz skatīt lietas, kuru iztiesāšana ir uzsākta. Pārējās lietas tiek nodotas vispārējās jurisdikcijas tiesām pēc piekritības.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par tiesu varu””.
Likums “Par tiesu varu” nosaka Latvijas tiesu iekārtu, sakarā ar izstrādāto likumprojektu “Kara tiesu likums” ir nepieciešami grozījumi likumā. Grozījumi nosaka, ka kara tiesas ir tiesu iekārtas sastāvdaļa kara vai izņēmuma stāvokļa laikā un tās darbojas uz sevišķa likuma pamata.
Likumprojekts papildināts, nosakot, ka kara tiesu darbību regulē Kara tiesu likums.
Akceptēts likumprojekts “Grozījumi Krimināllikumā”.
Likumprojekts precizē Krimināllikumā izmantojamo terminoloģiju atbilstoši Elektronisko sakaru likumam, kā arī papildina 288.pantu “Telekomunikāciju iekārtu, radio un televīzijas raidītāju un pasta tehnoloģisko iekārtu bojāšana” ar trešo daļu, nosakot sodu par telekomunikāciju iekārtas, radio vai televīzijas raidītāja vai pasta tehnoloģiskās iekārtas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu kara laikā – brīvības atņemšana uz laiku no sešiem līdz piecpadsmit gadiem.
Pieņemts rīkojums “Par Ventspils sporta centra projektēšanas līdzfinansēšanu”.
Saskaņā ar likumu “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” un, atbalstot valsts un pašvaldību sporta un publisko būvju iekļaušanu programmā “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”, nolemts novirzīt līdzfinansējumu Ventspils pilsētas pašvaldībai Ventspils sporta centra projektēšanai Ls 60 000.
Aizsardzības ministrijai uzdots noslēgt līgumu ar Ventspils pilsētas pašvaldību par līdzdalību Ventspils sporta centra projektēšanā un būvniecībā un tā turpmāko izmantošanu Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām.
Lai nodrošinātu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīriem iespējas attīstīt fizisko sagatavotību un nodrošinātu ne tikai NBS, bet arī sabiedrības intereses, Aizsardzības ministrija un NBS sadarbībā ar pašvaldībām un sporta organizācijām ir uzsākusi sporta būvju būvniecību un rekonstrukciju. Ventspils sporta centra izveides mērķis ir radīt papildu fizisko nodarbību iespējas gan Ventspilī dislocēto NBS vienību karavīriem, gan jaunsargiem un robežsargiem, gan arī pilsētas iedzīvotājiem.
Pieņemti noteikumi “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”, kuri nosaka izglītības iestāžu (izņemot augstskolas un to filiāles) reģistrācijas kārtību. Noteikts, ka izglītības iestādes reģistrē izglītības un zinātnes ministra norīkota amatpersona.
Izglītības iestādes dibinātājs vai tā pilnvarota persona mēneša laikā pēc izglītības iestādes dibināšanas iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijā izglītības iestādes reģistrācijas iesniegumu. Iesniegumam pievieno Izglītības likuma 24.panta trešajā daļā minēto dokumentu oriģinālus vai to apliecinātas kopijas. Ārvalstīs izsniegtus publiskus dokumentus legalizē Latvijas Republikai saistošajos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.
Lēmumu par izglītības iestādes reģistrāciju, reģistrācijas atlikšanu, reģistrācijas atteikšanu vai izglītības iestādes svītrošanu no Izglītības iestāžu reģistra pieņem atbildīgā amatpersona. Atbildīgā amatpersona lēmumu par izglītības iestādes reģistrāciju, reģistrācijas atlikšanu vai reģistrācijas atteikšanu pieņem mēneša laikā (koledžām – divu mēnešu laikā) pēc iesnieguma un visu Izglītības likuma 24.panta trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas.
Ja ir pieņemts lēmums par izglītības iestādes reģistrēšanu, atbildīgā amatpersona piešķir izglītības iestādei reģistrācijas numuru, izsniedz izglītības iestādes reģistrācijas apliecību un izdara ierakstu reģistrā.
Atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu par reģistrācijas atlikšanu, ja: izvēloties izglītības iestādes nosaukumu vai apstiprinot izglītības iestādes nolikumu, nav ievērotas Izglītības likumā noteiktās prasības; izglītības iestādes nolikums vai citi iesniegtie dokumenti neatbilst normatīvo aktu prasībām izglītības jomā vai prasībām par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu; iesniegumam par izglītības iestāžu reģistrāciju nav pievienoti un iesniegti dokumenti, kas apliecina tajā minētās ziņas.
Lēmumu par reģistrācijas atlikšanu pieņem 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Izglītības iestādes dibinātājam vai tā pilnvarotajai personai lēmumā par reģistrācijas atlikšanu norādītos dokumentus un informāciju ir pienākums iesniegt atbildīgajai amatpersonai triju nedēļu laikā pēc lēmuma saņemšanas.
Reģistrācijas termiņa tecējums tiek apturēts uz laiku, kamēr izglītības iestādes dibinātājs vai tā pilnvarotā persona iesniedz atbildīgās amatpersonas lēmumā par reģistrācijas atlikšanu norādītos dokumentus un informāciju.
Atbildīgā amatpersona pieņem lēmumu par reģistrācijas atteikšanu, ja: izglītības iestādes nolikumā noteiktais izglītības iestādes darbības mērķis ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem izglītības jomā; nav ievērotas Izglītības likumā noteiktās prasības izglītības iestādes dibināšanai; pēc lēmuma pieņemšanas par reģistrācijas atlikšanu lēmumā noteiktajā termiņā nav novērsti norādītie trūkumi; iesniegums un tam pievienotie dokumenti iesniegti vēlāk nekā mēnesi pēc iestādes dibināšanas; Izglītības valsts inspekcijai likti šķēršļi reģistra ziņu pārbaudē; iesniedzējs sniedzis nepatiesas ziņas.
Atbildīgās amatpersonas lēmumu var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāram. Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra pieņemtos lēmumus var pārsūdzēt tiesā.
Izglītības iestādes, kas reģistrētas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, triju mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās aktualizē šajos noteikumos minētās ziņas un rakstiski iesniedz atbildīgajai amatpersonai precizēto informāciju.
Izglītības iestādes reģistrācijas iesniegumu un dokumentus, kas iesniegti pirms šo noteikumu spēkā stāšanās, izskata, izglītības iestādi reģistrē un reģistrācijas apliecību izsniedz atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā.
Par spēku zaudējušiem atzīti Ministru kabineta 1999.gada 9.novembra noteikumi Nr.377 “Izglītības iestāžu reģistrācijas kārtība”.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments