1990.gada 3.jūlija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts: 142.
Pirms mēs sākam izskatīt dienas kārtības jautājumus, man ir vajadzīga ļoti īsa konsultācija ar jums. Mūsu kontakti Baltijas valstu padomē turpinās dienās un, es pat piezīmētu, arī naktīs, jo attālums starp Viļņu, Rīgu un Tallinu atļauj materiālus piegādāt ne tikai ar telefaksu, bet arī ar kurjeru palīdzību. Dienu un nakti rit kontakti un darbs, izstrādājot dokumentus. Šodien esmu iesniedzis Ārlietu komisijā dokumentu, kuru es gribētu parakstīt. Esmu ar šo dokumentu iepazīstinājis visu komisiju priekšsēdētājus, gribētu informēt jūsu zināšanai un uzklausīt, ja būtu kādas kategoriskas iebildes vai kādi citi priekšlikumi. Tam vajadzīgas 10 minūtes. Vai jūs esat ar mieru, ka ārpus dienas kārtības es jūs informēju par šo dokumentu? Tad atļaujiet man nolasīt.
Iet runa par to, ka pēc tam, kad pieņēma 4.maija Deklarāciju par neatkarību, notiek nemitīga darbība, lai mēs iezīmētu savu līdzdalību visās Eiropas un pat pasaules sabiedriski politiskajās apritēs, tai skaitā tajās struktūrās, kuras pašreiz ir izveidotas. Protams, runāt par konkrētiem panākumiem ir ļoti pāragri, bet katrā ziņā mēs konceptuāli sevi piesakām un iesniedzam attiecīgus dokumentus, vai arī mūsu deputāti piedalās. Tas notiek gan bez īpaša statusa, bet tomēr iezīmē mūsu attieksmi pret tām sabiedriski politiskajām aprisēm, kuras pašreiz notiek Eiropā. Šeit iet runa par Eiropas parlamentu. Vēstules teksts ir sekojošs.
*/ Eiropas parlamenta prezidentam Enrikem Baronu kungam.
Prezidenta kungs!/
Es lasu krievu valodā, jo teksts ir krievu valodā, angļu valodā, lietuviešu un igauņu valodā, bet es domāju, ka krievu valodā mēs ātrāk tiksim uz priekšu, jo tulkojumu vajadzētu precīzu.
*/Prezidenta kungs! Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Augstākās padomes vēršas pie jums, augsti godātais prezidenta kungs, tāpat pie visu Eiroparlamenta frakciju līderiem ar lūgumu izveidot oficiālu starpparlamentāru triju Baltijas valstu delegāciju Eiropas parlamentā. Tas dotu iespēju trim Baltijas valstīm konstruktīvi piedalīties Eiropas parlamenta darbā, veidojot Eiropas kopīgo māju, veiksmīgāk apvienot visu Baltijas valstu pūliņus, likvidēt Otrā pasaules kara reliktu– Hitlera un Staļina līguma kaunpilnās sekas. Veiksmīgāk izmainīt Latvijai, Lietuvai un Igaunijai padomju okupācijas uzspiesto ekonomisko un sociālo sistēmu, ātrāk atjaunot Latvijai, Lietuvai un Igaunijai reālu valstiskumu, nostiprināt demokrātisku sistēmu šajās valstīs. Gaidām jūsu atbalstu!/
Seko trīs Augstāko padomju priekšsēdētāju paraksti. Nākošā vēstule ir krievu valodā.
*/Eiropas padomes Parlamentārās asamblejas prezidentam Andersam Gerta kungam.
Prezidenta kungs! Mēs paužam savu apmierinājumu par sakariem, kas pastāvīgi paplašinās starp jūsu vadīto Eiropas padomi un nesen atjaunotajām valstīm Latviju, Lietuvu un Igauniju. Mums ir gods atgādināt, ka daudzus gadus mūsu valstis bija Tautu Savienības oficiāli locekļi un tikai Otrā pasaules kara sākumā tās kļuva par Hitlera un Staļina sazvērestības upuriem. Pēc kara Latvija, Lietuva un Igaunija– de iure neatkarīgas Eiropas valstis– tika atstātas padomju okupācijā. Tagad pienācis laiks atjaunot vēsturisko taisnīgumu. Mūsu valstis likumīgi pasludina savu neatkarību un ir gatavas kļūt par demokrātiskiem partneriem Eiropas valstīm. Tāpēc mēs vēršamies pie jums un pie visu 23 valstu– Eiropas padomes dalībnieču– ārlietu ministriem ar lūgumu piešķirt mūsu valstīm– Latvijai, Lietuvai un Igaunijai– speciālo delegāciju statusu. Tas mums dotu iespēju pakāpeniski integrēties Eiropas tautu saimē, piedalīties Eiropas kopējo jautājumu lemšanā, pārņemot mūsdienu demokrātijas pieredzi, ātrāk virzīties pa sociālā, ekonomiskā, humanitārā progresa ceļu./
Seko trīs Augstāko padomju priekšsēdētāju paraksti. Viens raksts ir Eiropas padomei, otrs– Eiropas parlamentam. Ārlietu komisija šādu tekstu ir akceptējusi. Šeit ir iebilde– redakcijas labojums, bet principā iebildumu nebija.

A.Aleksejevs: */Anatolij Valerianovič! Atvainojiet, lūdzu, man ir jautājums./

Priekšsēdētājs: */Lūdzu!/

A.Aleksejevs: */Šī informācija, ko jūs devāt, bija ļoti interesanta, un esmu jums ļoti pateicīgs. Bet šeit bija izplatīts deputātu pieprasījums, tiesa, bez paraksta un jau sen, 15.jūnijā, kas bija ar šo tēmu saistīts. Tur teikts tā: “Kaut gan ir materiāls, kuru pirms 4.maija Latvijas delegācija (Bišers, Počs, Āboltiņš, Vulfsons) iesniedza Prezidenta padomei, diemžēl iesniegto dokumentu saturs ievērojamai deputātu daļai nav zināms.” Vai nevarētu saņemt informāciju arī par šiem pieprasījumā minētajiem dokumentiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka jau gandrīz mēnesis pagājis./

Priekšsēdētājs: */Labi./
Es vēlreiz saku, ka es to nolasīju informācijai un zināšanai. Tālāk vadīšos no Ārlietu komisijas ieteikuma, parakstot šo dokumentu. Ja kādam ir vajadzīga kopija, var paņemt šo kopiju. Ja rodas domas, kādā veidā šo mūsu darba sistēmu organizēt efektīvāk, lai savlaicīgi jūs saņemtu šādus materiālus, tad lūdzu jūsu priekšlikumus. Es attiecīgi tad arī rīkošos pēc jūsu ieteikuma. Kas attiecas uz deputāta Aleksejeva lūgumu, es domāju, ka tas ir pamatots. Jebkurš deputāts var saņemt informāciju par to, ko paraksta republikas amatpersonas. Vai dokuments iet uz rietumiem vai uz austrumiem, tam nav nekādas nozīmes.
Tagad par dienas kārtību. Jums ir izsniegta šīs dienas darba kārtība. Tā ir apstiprināta. Varbūt nedaudz mainījušies punkti. Ja jums ir kādas iebildes, mēs varam apspriest, jo grūti laikam sākt diskutēt par zemes komisijas priekšsēdētāju, ja mēs neesam apstiprinājuši pašu likumu par zemes komisijām. Tāpēc pastāvīgā komisija šos jautājumus liek, ja tā var teikt, vienā paketē. Tātad likumprojekta par zemes komisijām otrais lasījums un zemes komisijas priekšsēdētājs. Viss pārējais ir tā, kā mums bija paredzēts.
Tagad par pirmo punktu, par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas sastāva apstiprināšanu. Šeit mums vajadzētu ļoti īsi, bet konstruktīvi konsultēties. Jūs zināt šo te kļūmīgo soli un kļūmīgo situāciju, kura izveidojās, kad sākām izskatīt Vides aizsardzības komitejas sastāva apstiprināšanu. Godātais deputāts no Ludzas Stroganovs pareizi ierosināja balsot par visu sarakstu. Vai nu jūs iebildāt pret tādu formu, vai iebildāt pret atsevišķām kandidatūrām, bet rezultātā par šo sarakstu netika nobalsots. Tāpēc mēs atgriežamies pie normālas izskatīšanas. Ja ir komitejas sastāva apstiprināšana, tad acīmredzot tas jādara personāli. Es ierosinu izskatīt personāli un apstiprināt katru komitejas locekli. Jautājums ir sekojošs: pagājušajā reizē tribīnē jūsu priekšā jau ir bijusi puse no komitejas sastāva, tāpēc sākt atkal no gala jautājumus būtu, man liekas, nekorekti.
Tos komitejas locekļus, kuri nav bijuši šeit un kuriem nav uzdoti jautājumi, mēs klausāmies, uzdodam jautājumus, pēc tam balsojam, bet par tiem, kuri jau šeit ir bijuši un atbildējuši uz jautājumiem, balsojam pirmām kārtām un personāli.
Kādas ir jūsu domas šajā sakarā? Varbūt par šo priekšlikumu lai īsi savas domas pasaka mūsu komitejas priekšsēdētājs deputāts Emsis.

I.Emsis: Cienījamo priekšsēdētāj, godātie deputāti! Es domāju, ka šāda dienas kārtība un darba kārtības variants, kā piedāvāja priekšsēdētājs, ir pieņemama. Vairākums no komitejas sastāva ir šeit zālē. Ja radīsies vēl kaut kādi papildu jautājumi pirms balsošanas, būs iespējams uz tiem atbildēt.

Priekšsēdētājs: Lai nebūtu domstarpību mūsu uzskatos, precizēsim, kuri no kolēģiem, kas kandidē uz šo amatu, jau ir bijuši šeit tribīnē.

I.Emsis: Tātad es nolasīšu, kuri jau ir uzstājušies. Tas ir Guntis Liepa, Jānis Bērziņš, Pēteris Bērziņš, Gunārs Fomins, Andris Gūtmanis, Alfrēds Krusts, Guntis Puķītis, Valdis Segliņš.

Priekšsēdētājs: Un Ilmārs Eglītis?

I.Emsis: Ilmārs Eglītis nav uzstājies. Viņš pašreiz ir ārzemēs un šodien nevar uzstāties.

Priekšsēdētājs: Man grūti orientēties šajā sarakstā, tādēļ piedodiet, ja neizdosies to iekļaut sistēmā. Lai nav pārpratumu, es tomēr nosaukšu kandidātus. Sāksim ar tiem, kuri jau ir šeit jūsu priekšā stāvējuši un atbildējuši uz jautājumiem. Nav vajadzības? Par procedūru? Lūdzu, deputāts Kurdjumovs.

L.Kurdjumovs: */Cienījamo Anatolij Valerianovič! Es gribu atgriezties pie pagājušās balsošanas procedūras un atgādināt to. Mēs, bet to sēdi vadīja Īvāna kungs, un es ar viņu sarunājos kuluāros pēc sēdes, mēs abi bijām sašutuši un vīlušies sakarā ar pieņemtā lēmuma likumību par to, ka nosauktās kandidatūras netika ievēlētas. Un, lūk, kāpēc. Mēs nenobalsojām par lēmumu kopumā, kas prasa vismaz 100 balsu. Mēs balsojām par lēmuma daļu, par atsevišķu punktu, bet ne par lēmumu kopumā. Bet katra lēmuma atsevišķus punktus mēs vienmēr pieņēmām ar vairākumu no klātesošajiem. Es iedrošinos atgādināt, ka par sarakstu bija nodotas 87 balsis. Vai tas ir balsošanā likumīgi? Tāpēc, ka lēmumu kopumā mēs vēl neesam pieņēmuši./

Priekšsēdētājs: */Atļaujiet varbūt atbildēt tūlīt, bet pārējie kolēģi pēc tam varēs izteikt savas domas. Šeit tika konstatēts, ka lēmums nav pieņemts. Mēs apstiprinājām reglamentu, kurā nobalsojām par to, ka atsevišķus punktus pieņemam ar vairākumu no balsojošajiem, bet visu lēmumu kopumā– ar vismaz 100 balsīm. Jā, ja spriest pēc šiem tagad apstiprinātajiem noteikumiem, tad šie noteikumi balsošanas momentā vēl neeksistēja.../

L.Kurdjumovs: */Jau eksistēja./

Priekšsēdētājs: */Eksistēja?/

L.Kurdjumovs: */Jā. Jau eksistēja, tur tā lieta. Mēs pieņēmām šo reglamentu, pēc tam apstrādājām vienu no lēmumiem, es vairs neatceros– kādu, katru pantu nobalsojot ar vairākumu no klātesošajiem. Pēc tam mēs zvanījām, pieaicinājām visus, nobalsojām ar 100 balsīm, un šis ir absolūti tas pats gadījums– mēs nenobalsojām, formāli ņemot, visu lēmumu. Es saprotu, ka šeit var runāt par to, ka nebija lēmuma daļas. Var arī tā teikt, bet formāli saskaņā ar pašu pieņemtajiem balsošanas noteikumiem mums bija iespēja šo jautājumu balsot ar klātesošo vairākumu, un šajā gadījumā komitejas izvirzītais sastāvs ir apstiprināts. Es uzskatu, ka sēdes priekšsēdētājs Īvāna kungs izdarīja kļūdu, konstatējot, ka lēmums nav pieņemts./

Priekšsēdētājs: Es pateikšu vēlreiz savu domu. Tātad divi momenti. Par likumiem mēs reglamentu pieņēmām tādā veidā, ka par katru punktu vajag nobalsot vairāk nekā pusei no klātesošajiem. Uz lēmumiem mēs pirmo reizi attiecinājām to pēc šīs balsošanas par sarakstu. Tāpēc deputātam Kurdjumovam piekrist nevaru. Ja kāds var mani apstrīdēt, tad lūdzu. Otrs moments– mums parādās dažas problēmas. Pirmā problēma– šis lēmums, kas arī ir precedents. Varbūt deputāts Muciņš šeit izteiks savu viedokli. Precedents ir arī otrs. Piemēram, lēmums sastāv no viena punkta, un, ja mēs balsojam par vienu punktu un to nepieņemam, bet kopumā pēc tam lēmumu pieņemam, tāds precedents ir jādiskutē. Trešais– tomēr ir jāmaina lēmums kā nepareizi pieņemts. Vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš: Mēs aizmirstam pašu pieņemtos dokumentus. Pirmajās sesijas dienās precīzi mēs noteicām dažu amatpersonu ievēlēšanas kārtību, nevis balsošanas kārtību. Tās ir divas dažādas lietas. Mēs, man liekas, noteicām, kādā kārtā mēs dažādas amatpersonas ievēlēsim šeit Augstākajā padomē. Tai skaitā arī Vides komiteju. Kā es sapratu no cienījamā priekšsēdētāja kunga, kad viņš lika uz balsošanu, skaidrība tomēr netika gūta. Bet visādā ziņā analoģiski amatpersonas tika ievēlētas tādā veidā, ka tām bija jāsavāc vismaz puse balsu. Ja 100 balsu ir savāktas, tad amatpersonas ir ievēlētas. Ja lēmumā ir vēl kaut kādi papildu uzdevumi likti otrajā, trešajā vai citos punktos klāt, tad vēl ir nepieciešams ar 100 balsīm balsot pašu lēmumu. Šajā lēmumā ir tikai viens punkts– ievēlēt. Tādējādi, ja par katru no šiem cilvēkiem ir nobalsojuši 100 deputāti, tad kandidāti ir ievēlēti. Neiet runa par klātesošo vairākumu. Tā ka deputāta Kurdjumova uzskats ir galīgi nepareizs.

Priekšsēdētājs: Deputāta Kurdjumova uzskats ir loģisks, bet pieņemt to nevar, jo tiešām šis viens punkts sākas ar vārdu “ievēlēt”. Tāpēc man liekas, ka deputāta Muciņa skaidrojums un reizē ierosinājums nav komentējams un nav apspriežams. Es kā sēdes vadītājs sāku ievēlēšanas procedūru. Tos, kuri jau šeit ir atbildējuši uz jautājumiem, es vienīgi lūgšu iznākt priekšā, lai vēlreiz jūs varu stādīt priekšā visiem deputātiem. Jautājumus mēs neuzdosim, bet tūlīt balsosim, lai pieņemtu lēmumu par ievēlēšanu.
Lūdzu Jāni Bērziņu. Nav ieradies– tātad jautājumu par ievēlēšanu neizskatīsim.
Pēteris Bērziņš. Jūs varat vēlreiz ieskatīties attiecīgajā izziņā par Pēteri Bērziņu. Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim Pētera Bērziņa kandidatūru. Vai reģistrācija nepieciešama? Reģistrēsimies. Paldies. Lūdzu rezultātu. Ir 144 deputāti. Tātad, lūdzu, balsosim Pētera Bērziņa kandidatūru. Ja jums nestrādā pults, paceliet roku! Lūdzu, balsosim! Diviem ir kļūmes viņu balsošanas pultī, vēl arī trešajam. Paceliet roku, lūdzu, kuriem ir kļūme. Tātad vienam. Lūdzu rezultātu! Par– 61, un jūs, deputāt Ulme? 63– pret, nē– 64. Paldies. Es lēmuma projektu, tas ir, lēmumu, nolasīšu pēc tam, kad būs redzami visi balsošanas rezultāti.
Gunārs Fomins nav ieradies. Andris Gūtmanis– nav ieradies. Alfrēds Krusts– nav ieradies. Guntis Liepa. Vai jums kas sakāms par procedūru? Citu priekšlikumu nevar būt. Ja es kaut ko kļūdaini daru, tad, lūdzu.

Dz.Ābiķis: Manuprāt, nav obligāts priekšnoteikums, ka cilvēkiem, par kuriem mēs balsojam, vajadzētu būt klāt. Es personiski ļoti labi atceros šos minētos kandidātus un esmu gatavs par viņiem balsot, un domāju– arī pārējie man piekritīs, jo citādi Vides aizsardzības komiteja nevar sākt strādāt, un tas ir ārkārtīgi smags jautājums.

Priekšsēdētājs: Godātais Liepa, lūdzu, apsēdieties šeit, kamēr mums viss sākas no gala. Kad mēs sākam balsot un jūtam rezultātu, tad sākam domāt par procedūru. Es trīs reizes vērsos pie jums par procedūras jautājumu: vai ir kādi iebildumi? Nekādu iebildumu nebija. Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Plotnieks: Godājamais priekšsēdētāj, godājamie kolēģi! Es gribētu norobežoties no iepriekš izteiktā priekšlikuma. Acīmredzot kandidatūrām, kuras mēs apstiprinājām, ir jābūt šeit klāt un jāstādās mums priekšā. Tas, ka šīs nākamās komitejas locekļi nav atraduši par vajadzīgu šodien šeit ierasties, jau liecina par jaunizveidojamās komitejas attieksmi pret parlamentu– pirmkārt.
Otrkārt, es gribētu vēl mums visiem šajā sakarībā izteikt ierosmi: padomāsim par šīm kandidatūrām! Man šķiet, ka savienojums, kā liecina mūsu attieksme pret pirmo kandidatūru, ir nepārdomāts. Tie resori, kuriem šajā gadījumā būs komitejai jāatskaitās, nezin kāpēc tās sastāvā ir kupli pārstāvēti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

S.Beskrovnovs: */Godājamo Anatolij Valerianovič! Es ne visai saprotu, es lūdzu paskaidrot tā, lai es saprastu, kāpēc tagad tiek izvirzīti kandidāti, kuri iepriekšējā reizē balsošanas procesā nesaņēma vajadzīgo balsu skaitu?/

Priekšsēdētājs: */Ziniet, man reizēm gribas teikt: ja mums nav ko darīt, iesim labāk uz mājām. Katram no mums ir darbs, strādāsim to, un būs vairāk labuma. Es jums varu uzdot simtiem jautājumu, ja es negribu, tā teikt, izskatīt konkrētu jautājumu, es jums simtiem jautājumu varu uzdot. Jūs varētu pasēdēt vēl stundu un uzdot vēl citus jautājumus. Kāpēc jūs neuzdevāt jautājumus, kad mēs spriedām, kā tālāk strādāsim? Bet tagad jums radās jautājums. Nu, sakiet, vai tas ir mūsu darba normāls stils?
Lūdzu, trešais mikrofons./

S.Beskrovnovs: */Es gribētu, lai mēs nekomentētu deputāta uzstāšanos un nepakļautu viņu obstrukcijai. Bet, es domāju, tas, kas tagad notiek Augstākajā padomē, ir sākums, tā teikt, absolūti nedemokrātiskam procesam, tas, ko mēs šodien redzam, ir, tā teikt, depolitizācijas seku izpausme, par kuru mēs nesen ar jums runājām. Es domāju, ka tas negrezno Augstākās padomes darbu. Jūs lieliski saprotat, ko es ar to domāju./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Man liekas, ka mēs velti kavējam laiku. Man ir priekšlikums: nobalsot to, ka mēs liekam uz balsošanu visus tos komitejā piedāvātos kandidātus, kurus mēs pagājušajā reizē redzējām. Protams, mēs redzējām tikai tos, kuri bija uz šo plenārsēdi ieradušies. Jo redzat– ja mēs ņemsim vērā visus tos iebildumus, kuri var rasties, mēs nemūžam neko neapstiprināsim, jo ļoti daudzos gadījumos, kā zināms, mēs nepiedalāmies dažādu iemeslu dēļ. Tāpēc, lūdzu, varbūt nobalsosim to, ka viņus vaigā vairs otrreiz neskatīsim. Mēs balsosim pirmām kārtām tos piedāvātos kandidātus, kurus redzējām pagājušajā trešdienā, bet pēc tam ķersimies pie to piedāvāto kandidātu uzklausīšanas, kurus redzam šodien. Es lūdzu nobalsot manu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš: Es gribētu atbildēt deputātam Beskrovnovam, ka nevienā dokumentā– ne Konstitūcijā, ne mūsu pieņemtajos dokumentos nav norādīts, ka šādā gadījumā nevar atkārtoti izvirzīt tās pašas kandidatūras, ja viņas pirmajā reizē nav apstiprinātas. Ja tas nekur precīzi nav norādīts, tad tādā gadījumā ir iespēja izvirzīt un arī par viņām balsot.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Es tomēr jūs lūdzu izskatīt šo jautājumu pēc būtības– tā, kā tas ir jāizskata, kā šeit jau mums atgādināja deputāts Muciņš. Mums ir jāievēlē Latvijas Republikas Vides aizsardzības komiteja un jāievēlē tādā sastāvā, kādu mums ir piedāvājis Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētājs deputāts Emsis. Ja mums ir vajadzība nobalsot to, kas jau ir noteikts, kā mums jārīkojas,– tad, lūdzu, mēs varam balsot, un tā būs patiešām “demokrātija”. Ja mums vajag nobalsot to, ka iepriekšējā reizē, pateicoties deputātam Stroganovam, jūs esat sākuši balsot, kas neatbilst nekādam reglamentam, sarakstu par Vides aizsardzības komitejas personālā sastāva ievēlēšanu, tad mēs varam nobalsot, bet tā tik tiešām atkal būs demokrātija pēdiņās, ka mēs negribam vadīties pēc tā, kas jau ir sen nolemts. Katru reizi, kad mums rodas kādas problēmas, mēs sākam izvirzīt jaunas problēmas vai nu politisku, vai kādu citu apsvērumu vadīti. Tāpēc es šeit neredzu– vismaz no manas puses– nekāda pārkāpuma, vadot šā jautājuma izskatīšanu, un tāpēc es arī turpinu to izskatīt.
Tātad– Guntis Liepa ir atbildējis uz jautājumiem, un tagad izteiksim savu attieksmi pret viņa kandidatūru balsojot. Lūdzu balsošanas režīmu! Rezultāts: par– 82. Jūs esat par? Tad– 84. Bet tas taču ir ļoti normāli, ka vienkārši nepiedalās balsošanā. Nu un tad, ja nepiedalās balsošanā? Tāds ir mūsu parlaments. Par ko jūs brīnāties?
Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Gunti Puķīti, balsojot viņa kandidatūru. Lūdzu, rezultātu! Par– 103. Jūs par? Tad– 104. Paldies.
Valdis Segliņš. Lūdzu izteiksim savu attieksmi, balsojot Valda Segliņa kandidatūru. Lūdzu rezultātu! Par– 104. Paldies.
Neviens no iepriekš nosauktajiem nav ieradies. Tagad apspriedīsim tos, kuri pagājušo reizi šeit netika iztaujāti un ar kuriem nav iepazinušies deputāti.
Anna Auziņa. Lūdzu, uzdodiet viņai jautājumus! Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Man interesē ne tikai šīs kundzes, bet arī visu pārējo kandidātu atbilde uz vienu jautājumu: vai jūs šajā komisijā strādāsit pastāvīgi vai būsit šeit tikai pārstāvji?

A.Auziņa: Es domāju, ka strādāšu tajā pastāvīgi. Es nemaz nevarētu iedomāties, ka būšu tikai pārstāve. Nē, es neiešu projām. Ja mani izdzīs, tad varbūt es iešu projām, taču ne no dienesta.

E.Repše: Jūs strādājāt Sanitāri epidemioloģiskajā pārvaldē. Ar šīs pārvaldes vārdu saistās viens– arī televīzijā tas izskanēja– aizliegums jeb nerekomendācija, kas pēc Černobiļas saistīta ar radioloģiskajiem mērījumiem pārtikas produktos. Tika ieteikts neizdarīt mērījumus gan aptiekās, gan pārtikas precēs. Vai arī jūs ņēmāt kādu dalību pie šā lēmuma, un kā jūs to vispār vērtējat?

A.Auziņa: Pie lēmuma es neesmu ņēmusi dalību, es tad biju atvaļinājumā un personiski neesmu ar to iepazinusies. Es lasīju tikai informāciju, kurā republikāniskās SES nodaļas vadītāja paziņoja, kādi produkti ir bijuši izmērīti un kādi rezultāti iegūti, bet pašu lēmumu par radioloģiju es neesmu redzējusi vēl līdz šim brīdim. Es šodien esmu darbā pirmo dienu pēc atvaļinājuma.

A.Seile: Kādas ir jūsu domas– vai iekļaut sanitāri epidemioloģisko dienestu Vides aizsardzības komitejas sastāvā?

A.Auziņa: Manas domas atšķiras no mūsu valdības domām varbūt ne pilnīgi, bet daļēji. Lai nebūtu tā, ka administrācija izstrādā koncepciju dienesta tālākai attīstībai. Pašreiz šis dienests nevienu neapmierina, mēs jau paši arī to saprotam, vismaz daļa. Dienestam ir trīs virzieni, pagaidām tiek realizēti tikai divi. Pilnīgi izpaliek higiēniskais aspekts, tas būtu– vides kvalitātes analīze un attiecīgi cīņa pret iedzīvotāju saslimstību, izstrādājot rekomendācijas neatliekamiem un perspektīviem uzdevumiem. Taču šis aspekts mums galīgi ir izpalicis. Un apkārtējā vide? Tur jau visam ir jābūt reducētam uz cilvēku. Ja tā nebūs, tad es sanitārās uzraudzības dienestu redzu tikai Vides aizsardzības komitejā kā tādu bloku, bez tā, man liekas, nekā nebūs un kompleksi strādāt absolūti nevarēs.

I.Ziedonis: Jūs ilgus gadus esat vadījusi epidemioloģisko darbu un arī nedarbus. Sakiet, lūdzu, vai jūs esat uzstājusies publicistikā presē un plašākai sabiedrībai darījusi zināmas tās ziņas, kuras skaitījās slepenas, iekšējai zināšanai? Tautas atmodas laikā daudzi no jūsu sistēmas, no funkcionāriem, to darīja. Vai jums ir kādi nopelni šajā ziņā, ka jūs tautai esat darījusi zināmas slepenās ziņas, kas bendē tautas veselību?

A.Auziņa: Kad sākās viss tas pārbūves laiks, vispār jau daudz kas tika publicēts. Es nevarētu teikt, ka būtu aktīvi piedalījusies. Es, protams, arī rakstīju, taču ne tādā plāksnē, lai teiktu, ka visu esmu darījusi, kas bija vajadzīgs. Nē, es nevaru uzskatīt, ka es esmu darījusi pilnīgi visu. Vienīgi to, ka pa rajoniem, teiksim, vietējie galvenie sanitārie ārsti par savu teritoriju ir publicējuši šos datus, bet es tikai par republiku kopumā. Slepenu datu tieši Sanitāri epidemioloģiskajā pārvaldē nav, Republikāniskajā sanitāri epidemioloģiskajā stacijā visu izdarīto izmeklējumu rezultāti mums ir bijuši publicēti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl ir jautājumi? Nav. Paldies. Lūdzu, izteiksim savu attieksmi pret Annas Auziņas ievēlēšanu Vides aizsardzības komitejas sastāvā. Lūdzu rezultātu. Un jūs, lūdzu? Par– 25. Paldies.
Egīls Bisenieks. Lūdzu, uzdodiet viņam jautājumus.

G.Preinbergs: Mans jautājums paliek spēkā visiem tiem, kuri kāps tribīnē. Sakiet, lūdzu, vai jūs uz Vides aizsardzības komiteju pāriesit pastāvīgā darbā vai paliksit iepriekšējā?

E.Bisenieks: Nē, es aizeju pastāvīgā darbā uz Vides aizsardzības komiteju.

Priekšsēdētājs: Tā, vairāk jautājumu nav. Paldies. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi pret Egīla Bisenieka ievēlēšanu Vides aizsardzības komitejā. Lūdzu rezultātu: par– 108, pret– 6, atturas– 6. Bet...
Sekretariāta vadītājs deputāts Dobelis mums ir iesniedzis tekstu. Kādi ir jautājumi? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Endele: Sakiet, lūdzu, kāda šodien ir jūsu pozīcija attiecībā uz Sloku?

Priekšsēdētājs: Lūdzu – Pēteris Cimdiņš.

P.Cimdiņš: Pozīcija attiecībā uz Sloku ir tāda pati, kāda bija ziemā. Jāīsteno tā programma, kas tika pieņemta ekspertu līmenī, valdības līmenī, iepriekšējās valdības līmenī saskaņota, proti, jāveic Slokas celulozes un papīra fabrikas rekonstrukcijas un kārtībā savešanas darbi līdz tam brīdim, kamēr jūlijā, kā tas ir ieplānots, tika izlemts jautājums par jaunas celulozes fabrikas būvi Latvijā. Kamēr nebūs skaidra koncepcija, kā tālāk attīstīsies papīrrūpniecība Latvijā, galīgi izlemt Slokas jautājumu nevar.

Priekšsēdētājs: Paldies! Vairāk jautājumu nav. Paldies jums! Apsēdieties, lūdzu! Lūdzu, balsosim! Rezultāts: 104. Paldies.
Aija Melluma. Kādi ir jautājumi? Lūdzu, pirmais mikrofons.

A.Seile: Sakiet, lūdzu, kādas ir jūsu domas par aizsargājamo objektu praktisko apsaimniekošanu? Kā tai būtu jāvirzās– šai apsaimniekošanas sistēmai?

A.Melluma: Es domāju, ir jāsāk ar to, ka principā ir jāmaina attieksme pret aizsargājamiem dabas objektiem sabiedrības, sabiedriskās domas līmenī. Tālāk, es domāju, ir ļoti būtiski jāmaina arīdzan likumdošana, jo šodien mēs esam nonākuši tādā situācijā, ka veselai virknei aizsargājamo dabas objektu, arī rezervātiem, nacionālajiem parkiem, ir noteikti vajadzīgs Augstākās padomes lēmums par to dibināšanu. Attiecībā uz praktisko apsaimniekošanu, manuprāt, varētu būt vairāki ceļi. Varētu izveidot speciālus dienestus rajonos. Par to runāja arī iepriekšējā sasaukuma deputāti. Varētu arī palielināt to aizsargājamo dabas objektu skaitu, kuri uzstājas kā juridiskas personas. Šajā ziņā būtu veicams vesels pasākumu komplekss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu,trešais mikrofons.

J.Blažēvičs: Es pateicos jums par darbu. Un aicinu visus balsot par kandidātu.

Priekšsēdētājs: Tas nav jautājums. Lūdzu, pirmais mikrofons.

No zāles: Man ir tāds jautājums, cienījamā pretendente: kā jūs vērtējat dažu nākamo kolēģu ieteikto variantu, ka indīgās vielas vajag glabāt zemē un tad jau viss ir kārtībā, neviens tās vairs neredz?

A.Melluma: Es domāju, ka šim variantam ir augsta riska pakāpe. Bet es neesmu speciāliste šajos jautājumos, tāpēc baidos dot viennozīmīgu atbildi, taču katrā ziņā jābūt aprēķinātai riska pakāpei. Un tad mēs varam spriest, vai tas ir lietderīgi vai ne.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, trešais mikrofons.

I.Geige: Man nav jautājums, man ir ko pateikt par biedreni Mellumu. Mēs strādājam kopā, lai izveidotu Ziemeļkurzemē Lībiešu krastu, un es ļoti aicinu balsot par viņu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es vēlreiz lūdzu uzdot jautājumus.

A.Plotnieks: Godājamai pretendentei tāds jautājums: kā jūs, būdama šobrīd ekoloģisko pētījumu centra vadītāja, vērtējat situāciju atsevišķos republikas reģionos, piemēram, Jelgavā? Vai jūs uzskatāt, ka nākamajai komitejai ir jāpasludina atsevišķas zonas par ekoloģiski katastrofālām, vai jūs esat gatavi izstrādāt programmu šo zonu atveseļošanai?

A.Melluma: Jā. Man jāsaka, ka apmēram 1985.gadā es veicu konkrētus pētījumus par antropogēnām spriedzēm Latvijā. Pietiekami skaidri izdevās noteikt vairākus tādus republikas reģionus, kuros ir ļoti saspringta ekoloģiskā situācija, kur ir ļoti augstas antropogēnās slodzes. Turpmāk, plānojot visus dabas aizsardzības darbus, tie ir jādiferencē dažādiem Latvijas novadiem, turklāt jāievēro, ka šo rajonu, šo apvidu robežas nesakrīt ar administratīvajiem rajoniem, tās iet pāri administratīvo rajonu robežām. Tādēļ, radot jaunu dabas aizsardzības sistēmu, mums ir jādomā par tādiem veidojumiem, kur vadošais un vienojošais faktors būtu tieši šī ekoloģiskā situācija. Un, es domāju, tādi rajoni mums ir. Jūs minējāt Jelgavu, mums ir arī, varētu teikt, visa Jelgavas zeme, Rīgas reģions, tos tūlīt var nosaukt. Tāpat arī atsevišķās vietās gar Daugavu ir ļoti saspringta situācija. Tādu vietu ir stipri daudz. Vislielākais reģions ir Rīga, Zemgales līdzenums.

Priekšsēdētājs: Vairāk jautājumu nav. Paldies jums! Lūdzu, apsēdieties! Ja kāds vēlas uzstāties, aģitēt par vai pret, tas nav liegts, bet tikai pēc jautājumiem. Vai kāds vēl vēlas runāt? Nē? Tad balsosim. Lūdzu rezultātu! 112, 113. Paldies!
Jānis Švarcbahs. Lūdzu jautājumus! Pirmais mikrofons. Es sapratu, ka jūs gribat jautāt.

I.Briņķe: Cienījamais Švarcbaha kungs, mēs ilgus gadus esam kopā strādājuši tieši ekonomikas jomā, dabas saimniecības jomā prorektora Niedrīša vadībā. Man tagad ir tāds jautājums: jūs noteikti zināt, ka tiek izstrādāti divi likumdošanas akti: viens– likums par dabas aizsardzību, otrs– likums par dabas resursu izmantošanu. Sakiet, lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis– vai likumam par dabas resursu izmantošanu vajadzētu būt ietvertam likumā par dabas aizsardzību vai jābūt atsevišķam? Jūs, protams, esat ar šiem likumdošanas aktu projektiem iepazinies.

J.Švarcbahs: Mans viedoklis ir tāds, ka nodalīt nost dabas resursu racionālu izmantošanu un aizsardzību no dabas aizsardzības kā tādas nebūtu lietderīgi.

Priekšsēdētājs: Vai ir vēl jautājumi? Nav. Jums ir jautājums? Paldies! Apsēdieties, lūdzu! Vai kāds vēlas runāt? Lūdzu– deputāts Preinbergs.

G.Preinbergs: Es kolēģi Jāni Švarcbahu pazīstu jau vairāk nekā 10 gadu, apmēram 20–24 gadus. Un kopš aspirantūras laika visa viņa interese un darbība ir saistīta tieši ar dabas aizsardzību. Arī laika posmā, kad viņš strādāja par atbrīvoto partijas sekretāru, viņa darbs bija saistīts ar šo jomu, turklāt viņš bija viens no pirmajiem cilvēkiem, kas piedalījās kustībā par Tautas frontes idejām. Šobrīd viņš ir bezpartejiskais. Arī savā pasniedzēja darbā vislielāko enerģiju veltī tieši vides aizsardzības problēmām. Tāpēc es iesaku un lūdzu visus kolēģus deputātus savas balsis nodot par Jāni Švarcbahu.

Priekšsēdētājs: Tagad balsosim. Rezultāts: 102, 103, 104.
Vitālijs Veslers. Kādi ir jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt? Nē. Lūdzu, balsosim! Rezultāts: 115, 117.
Juris Zvirgzds-Zvirgzdiņš. Kādi ir jautājumi? Jautājumu nav. Vai kāds vēlas runāt? Deputāts Ulme– otrais mikrofons.

A.Ulme: Es ļoti gribētu lūgt klātesošos balsot par Juri Zvirgzdu, jo viņa darbība ir ļoti specifiska ne tikai vides aizsardzības kustības organizēšanā un vadīšanā. Viņš Latvijā atjauno arī dažādus izzudušos dzīvniekus, audzē tos un pēc tam palaiž mežā. Un tā mums atkal atgriežas dažādi jauki dzīvnieki.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai vēl kāds vēlas runāt? Lūdzu, balsosim! Lūdzu rezultātu! 112. 2. un 4. Paldies! Tagad es nolasīšu mūsu jau nobalsoto lēmumu. Par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas locekļiem esam ievēlējuši Egīlu Bisenieku, Pēteri Cimdiņu, Aiju Mellumu, Gunti Puķīti, Valdi Segliņu, Jāni Švarcbahu, Vitāliju Vesleru un Juri Zvirgzdu-Zvirgzdiņu. Pagaidām par Vides aizsardzības komitejas locekļiem ir ievēlēti šie kandidāti. Paldies visiem, kuri piedalījās vēlēšanās.
Mēs turpinām izskatīt nākamo jautājumu. Vai kāds vēlas izteikt kādus vēlējumus mūsu komitejas priekšsēdētājam Indulim Emsim sakarā ar Vides aizsardzības komitejas locekļu kandidatūru izvirzīšanu? Lūdzu, pirmais mikrofons.

S.Albertiņa: Es lūdzu, cienījamo priekšsēdētāj, nevis vēlreiz likt uz balsošanu, bet vispār likt uz balsošanu manu priekšlikumu par to, ka mēs varētu tomēr balsot par tiem komitejas locekļiem, kuri pagājušajā reizē mums stādījās priekšā, bet šodien nav ieradušies, jo deputātu vairākums viņus ir redzējuši. Es vēlreiz griežos pie jums ar lūgumu nobalsot manu priekšlikumu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Tātad mums ir divi viedokļi. Deputāts Plotnieks izteica pretēju viedokli. Mūsu reglamentā par ievēlēšanu šis jautājums speciāli nav reglamentēts. Ja es saku kaut ko nepareizi, jūs varat izteikt citus argumentus vai minēt citus faktus. Mēs acīmredzot varam nobalsot šos divus priekšlikumus, vienīgais– kādā secībā man tos izvirzīt? Kā es saprotu, pēc mūsu tradīcijas, deputāta Plotnieka priekšlikums attiecas uz vispārpieņemtajām normām, bet mēs šodien ievēlējām un to darām tiešām pēc procedūras, nevis kaut ko atkārtojam, vienīgi mēs neuzdodam otrreiz jautājumus. Šodien vēlēšanu procedūra noris tā, kā tam jābūt. Deputāta Plotnieka priekšlikums ir jāliek uz balsošanu otrreiz, jo tas atbilst visiem standartiem, kā vajag ievēlēt. Mūsu kolēģe ierosina šo procedūru izdarīt bez kandidātu piedalīšanās. Tāpēc acīmredzot viņas priekšlikums ir jāliek pirmais uz balsošanu, jo mēs vienmēr vispirms balsojam to priekšlikumu, kurš kardināli atšķiras vai nu no komisijas ierosinātā, vai vispārpieņemtā. Tāpēc, lūdzu, izsakiet savu attieksmi par to, lai mēs balsotu par vides... es neesmu noformulējis priekšlikumu. Mēs balsojam par to, lai Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāja ierosinātās kandidatūras šeit tiktu izskatītas, balsojot bez viņu klātbūtnes. Šodien mums ir vēlēšanas vai nav? Deputāts Beskrovnovs sāk atkal visu no gala. Vai tad nav runa par vēlēšanām? Mēs gribam vēlēt vai negribam? Bez kandidatūru piedalīšanās šeit. Protams. Nu, bet par ko citu ir runa? Lūdzu.

J.Škapars: Gorbunova kungs, runa ir par tām kandidatūrām, kuras pagājušo reizi jau izskatīja, kurām uzdeva jautājumus un kuras arī apsprieda. Tikai nenobalsoja. Tieši par šīm kandidatūrām šoreiz ir runa.

Priekšsēdētājs: Bet, kolēģi, par kādām citām var būt runa? Par kādām citām, ja mēs citas esam izskatījuši normālā kārtībā? Tagad ir runa par to, lai mēs vēlētu tās kandidatūras, kuras esam izskatījuši pagājušajā reizē bez viņu klātbūtnes. Taču deputāts Plotnieks ierosināja citu priekšlikumu. Balsosim par šo ierosinājumu– vēlēt izskatītās kandidatūras viņu prombūtnē. Lūdzu rezultātu! 77, 78, 42 un 9. Paldies. Tātad procedūras jautājums ir pieņemts. Atkārtojas tas pats, kas iepriekšējā reizē, ka viss jāsāk no gala, bet acīmredzot parlamentam gads ir jānostrādā, lai saprastu taktiku un stratēģiju, lai katrs parlamenta loceklis to saprastu, un nekādi aicinājumi ne no tribīnes, ne pie mikrofoniem šinī situācijā neko negrozīs. Tāpēc, lūdzu, piedodiet manas emocijas.
Turpināsim darbu. Mēs esam balsojuši jūsu priekšlikumu, tas ir pieņemts. Vai jums ir cits priekšlikums? Lūdzu pie pirmā mikrofona. Es lūdzu Vides aizsardzības komitejas priekšsēdētāju sekot līdzi. Tātad mēs izskatīsim Jāņa Bērziņa, Gunāra Fomina, Andra Gūtmaņa un Alfrēda Krusta kandidatūras. Vai es pareizi esmu konstatējis? Jānis Bērziņš. Tā kā jautājumi jau ir uzdoti, mēs varam vienīgi aģitēt par vai pret. Tā es saprotu. Lūdzu pie otrā mikrofona.

O.Batarevskis: Es aicinu visus balsot par šiem izvirzītajiem kandidātiem. Šie cilvēki ir izskatīti komisijās, viņi visi ir atbilstoši speciālisti, lai mēs normāli varētu strādāt. Lūdzu, neesiet pasīvi un balsojiet par.

Priekšsēdētājs: Aktīvi balsot var arī pret, starp citu. Pasīvi ir tikai tie, kuri nebalso. Tātad Jānis Bērziņš. Izteiksim savu attieksmi par šīs kandidatūras ievēlēšanu. Lūdzu rezultātu. 93, 94. Paldies.
Gunārs Fomins. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Kā, lūdzu? Atturas 15. Kā, lūdzu? Pret– 27.
Andris Gūtmanis. Lūdzu rezultātu. Kur jūsu balss? Kā, lūdzu? Pret ir 21. Un jūs? Atturas– 10. 83. Vai jūs bijāt savlaicīgi pacēlis roku? Tagad ir jābalso nākamais kandidāts. Atcerieties mūsu norunu!
Alfrēds Krusts. Balsošanas laikā es jau esmu jūs nosaucis. Vienu mirklīti. Vai jūs aģitējat par vai pret?

A.Seile: Es gribēju aģitēt par Krustu. Man ir ļoti būtiski priekšlikumi. Es gribu teikt, lai deputāti nenobīstas no tā, ka Krusts ir daudz reizes mainījis darbavietas. Tas viss ir tikai tāpēc, ka pēc viņa ir bijis ļoti liels pieprasījums, viņš nepārtraukti ir gājis uz augšu, un viņa ieguldījums tieši dabas aizsardzībā ir ārkārtīgi liels. Viņš jau tagad strādā Vides aizsardzības komitejā un speciāli nodarbojas ar floras un faunas aizsardzību. Viņš pēc izglītības ir biologs. Lūdzu, būsim vienprātīgi.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu pie trešā mikrofona.

T.Jundzis: Pirms balsošanas es gribētu saņemt atbildi uz jautājumu, kāpēc šie godājamie kungi šodien nav ieradušies. Es dzirdēju, ka viņi ir pagājušo reizi bijuši, bet mani tomēr ļoti interesētu, kāpēc viņi nav ieradušies šoreiz. Kas tie par iemesliem. Principā es Plotnieka kunga izteikumiem piekrītu. Komitejas priekšsēdētāj, lūdzu paskaidrojiet iemeslus par katru atsevišķi.

I.Emsis: Cienījamie kolēģi, atbilde ir ļoti vienkārša. Šie cilvēki, kas nav ieradušies, vakar nebija sastopami, jo, kā jūs zināt, Dabas aizsardzības komiteja ir atlaista, tātad tur viņi vairs nav sastopami un ir jāmeklē pa telefoniem. Kad dabūju zināt, ka šis jautājums tiks izvirzīts darba kārtībā, šos cilvēkus bija ļoti grūti sameklēt, jo mūsu darba stils ir tāds, ka daži atrodas laukos, viens ir ārzemēs utt. Daži atrodas Rīgā, bet tos es vienkārši nepaguvu laikus uzaicināt.

Priekšsēdētājs: Šo jautājumu Augstākās padomes Prezidijs ietvēra darba kārtībā pēc attiecīgās komisijas, tas ir, Apkārtējās vides aizsardzības komisijas, ierosinājuma, tāpēc es tomēr gribētu paskaidrot, ka šis jautājums nav momentāni ietverts darba kārtībā. Varbūt tomēr būtu vajadzīga kaut kāda sakārtotība starp komisiju un komiteju, tas ir cits jautājums. Lūdzu pie pirmā mikrofona.

I.Briņķe: Cienījamie deputāti! Mums tagad būtu jābalso Alfrēda Krusta kandidatūra. Es tiešām lūdzu jūs balsot par šo kandidatūru, ja mēs viņu neievēlēsim, mūsu dabas aizsardzība zaudēs vienu no kvalificētākajiem speciālistiem. Šeit tā būs vienkārši nejaušība, bet dabas aizsardzībai– liels zaudējums.

Priekšsēdētājs: Vairāk runātāju nav. Varam sākt vēlēšanu procedūru. Lūdzu rezultātu. 95, 96 un 97. Paldies. Balsošanas rezultāts ir tāds, ka mūsu lēmumu par Latvijas Republikas Vides aizsardzības komitejas papildināšanu ar izvirzītajām kandidatūrām mēs pieņemt nevaram, jo neviena no šīm kandidatūrām nav saņēmusi 100 balsis.
Pirms pārtraukuma īsam paziņojumam vārds sekretariāta vadītājam Dobelim, paziņojumam deputātam Geidānam, un komisijas vadītājs Ojārs Kehris arī lūdz pusminūti. Uzklausīsim.

J.Dobelis: Ziņa no agrofirmas “Lādezers” tiem deputātiem, kas pagājušās nedēļas beigās pieteicās pirkt zemenes. Šodien apmēram pēc pulksten 14 šīs zemenes varēs iegādāties kaut kur Augstākās padomes teritorijā. Un otrs ļoti īss paziņojums tiem deputātiem, kuri vēlas apgūt latviešu, angļu vai vācu valodu. Man ir saraksti, es izsniegšu deputātiem, lūdzu pieteikties tos, kuri vēlas apgūt kādu no šīm valodām.

Priekšsēdētājs: Sekretariāts šajā sakarībā ir uzņēmis tādu visnotaļ pozitīvu organizatorisku darbību, bet es tomēr lūgtu ar pietāti kārtot šīs lietas. Jo tagad ir zemeņu laiks, pēc tam būs gurķu laiks, tomātu laiks utt. Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Cienījamie kolēģi, man ir lietišķs lūgums. Nupat beidzās Latvijas Republikas pilsoņu 2.kongress, un, pēc maniem datiem, kas varbūt nav sevišķi precīzi, apmēram 20 Augstākās padomes deputāti ir reizē arī Latvijas Republikas pilsoņu kongresa delegāti. Man ir lūgums Sarkanajā zālē sapulcēties uz 10 minūtēm.

Priekšsēdētājs: Ojārs Kehris.

O.Kehris: Mūsu komisijai ir priekšlikumi par darba kārtību. Tie ir saistīti ar cilvēku uzaicināšanu, ar valdības uzaicināšanu. Ja tas būtu iespējams, es ierosinātu lielo un būtisko jautājumu par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā sākt izskatīt pēc pusdienas pulksten 14.30. Pēc šī pārtraukuma mēs varētu piedāvāt izskatīt jautājumu par Republikas vērtslietu fonda izveidošanu.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka iebildumu nav, ja tas saistīts ar uzaicinājumu. Ir iebildumi? Lūdzu, deputāt Jundzi!

T.Jundzis: Jautājums par tautas kontroli arī saistīts ar cilvēku uzaicināšanu. Man jautājums sekretariātam: vai šie cilvēki negaida un vai nevajadzētu to tautas kontroli skatīt pēc pusdienas laika.

Priekšsēdētājs: Jautājums adresēts jums, atbildiet nevis ar rokām, bet pie mikrofona.

J.Dobelis: Minētās personas ieradīsies pulksten 15.00.

Priekšsēdētājs: Lūdzu pie trešā mikrofona.

J.Gavars: Es tikai gribēju paskaidrot deputātiem, ka mēs nevaram tik vienkārši atrisināt jautājumu par translāciju, jo vismaz mana pieredze rāda, ka radio cilvēkiem tas jāpaziņo stundas sešas iepriekš, lai viņi varētu sagatavoties, un līdz ar to mums tehnika jāpārvieto utt. Mēs nevaram, kad iegribas, dabūt šo translāciju, vajadzētu padomāt, kāds jautājums nākamajā dienā jātranslē, bet šodien mēs nevaram dzenāt no vienas vietas uz otru. Neaizmirsīsim, ka Dziesmu svētki arī ir.

Priekšsēdētājs: Es domāju, ka te principā lieta ir skaidra, jautājums tika izskatīts un ar radio ļaudīm bija norunāts, ka pēc deputāta lūguma to translē. Tā kā nu ir parādījušies citi priekšlikumi, es tos lieku uz balsošanu. Kaut gan tādējādi mēs kārtējo reizi nostādām radio tehniski pavisam nelāgā situācijā. Lūdzu pie pirmā mikrofona.

J.Dinēvičs: Es atvainojos, cienījamo priekšsēdētāj! Vai uz pulksten 17.00 mums ir radio pasūtīts?

Priekšsēdētājs: Protams.

J.Dinēvičs: Tad viss ir kārtībā.

Priekšsēdētājs: Bet tagad balsojam deputāta Gavrilova priekšlikumu. Lūdzu, izsakiet savu attieksmi. Lūdzu rezultātu. 33 procedūrai, tā nav puse. Līdz ar to priekšlikums netiek pieņemts. Pārtraukums 30 minūtes.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi, lūdzu, ieņemsim vietas! Godātie kolēģi, mums rodas daudz problēmu, ne tikai apspriežot konkrēto jautājumu, bet arī vispārējā darbībā. Tas attiecas uz sēdes vadīšanu. Es diemžēl nevaru visas sēdes pēc kārtas vadīt. Arī pašreiz man jānodarbojas ar tīri pragmatiskām lietām sakarā ar Dziesmu svētku orgkomitejas darbu. Tāpēc es pilnvaroju sēdi vadīt savu vietnieku Andreju Krastiņu. Tomēr es uzturu spēkā domu, ko jau kādreiz izteicu, ka acīmredzot jāpadomā par profesionālu sēžu vadītāju jeb, kā parlamenta valodā to sauc,– par spīkeru. Acīmredzot jūs no manis daudz vairāk gaidāt. Gaidāt gan priekšlikumus, gan arī konkrētas konceptuālas runas priekšlikumu veidā šeit un arī Prezidijā, bet es bieži esmu aizņemts, tieši vadot sēdi un pēc darba nodarbojoties ar tīri pragmatiskām lietām. Šodien, kā jūs saprotat, tas nav lemjams jautājums, bet katrā ziņā padomāt par to mums visiem kopā vajadzētu. Ar vienu domu, lai mēs visi kopā darbotos efektīvāk, nevis tā, ka viens strādā mazāk, un tas saka, ka cits strādā vairāk, jeb kaut kā tādā veidā. Par darba daudzumu neiet runa.

Sēdi turpina vadīt Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Kā jau nolēmām pirms pārtraukuma, dienas kārtībā ir lēmuma pieņemšana par Latvijas Republikas dārgmetālu fonda izveidošanu. Šajā sakarībā lūdzam finansu ministru Siliņa kungu ziņot par šo jautājumu. Deputātus lūdzu savlaicīgi pierakstīties, lai uzdotu jautājumus un uzstātos debatēs.

E.Siliņš: Cienījamie deputāti! Nenoliedzami, ka republikas bagātība, kaut arī neliela, ir iedzīvotāju zelta, sudraba un šo metālu izstrādājumu krājumi, kuri bieži nonāk tirdzniecības uzņēmumos, dārgmetālu uzpirkšanas punktos un lombardā. Šādas vērtības parādās Latvijas muitā, finansu un izmeklēšanas orgānos. Dārglietas noteiktā kārtībā tiek pārsūtītas uz Maskavu, uz centrālo iepirkšanas uzņēmumu, atskaitot gadījumus, kad lombardā nodotās un neizņemtās dārglietas bija priekšmeti ar īpašu māksliniecisku nozīmi, kuras pēc ekspertu slēdziena drīkstēja pārdot tepat Latvijā. Bet arī tad 50 procenti no iegūtās summas bija jāpārskaita Vissavienības kontā. Problēmas, kas saistītas ar šo jautājumu, atrodas sabiedrības redzeslokā, tiek risinātas republikas presē, televīzijā. Līdz šim laikam mūsu republikā no iedzīvotājiem uzpirkto, konfiscēto, bezsaimnieka un pēc mantošanas tiesībām valstij pārgājušo un atstāto, kā arī citādi iegūto dārgmetālu un dārgakmeņu izsūtīšanu no Latvijas Republikas reglamentēja PSRS valdības dokumenti. Pēc šiem dokumentiem savu darbību dārgmetālu un to izstrādājumu izsūtīšanā veic Tirdzniecības ministrijas dārgmetālu uzpirkšanas punkts, Rīgas lombards, Latvijas muita, Iekšlietu ministrija, Finansu ministrija un citi.
Kāds tad ir šo vērtību lielums? Tirdzniecības ministrijas dārgmetālu punktā konstatēts, ka 1987.gadā vidēji dienā uzpirkti no iedzīvotājiem dārgmetāli un to izstrādājumi par 29 tūkstošiem rubļu, 1988.gadā– par 28 tūkstošiem rubļu, 1990.gada pirmajā pusgadā– vidēji dienā tikai par 5,5 tūkstošiem rubļu. Samazinās arī dārglietu nodošana Rīgas lombardā. Bez šaubām, dārgmetālu un to izstrādājumu uzpirkšanu no iedzīvotājiem iespaido politiskā un ekonomiskā situācija, dažādas runas par naudas reformām, par cenu maiņām un tamlīdzīgi. Neskatoties uz to, republikas valdība uzskata, ka jāveic nopietni pasākumi sava dārgmetālu fonda radīšanā.
Pirmām kārtām tas izdarāms, pārtraucot no iedzīvotājiem uzpirkto, konfiscēto, bezsaimnieka un pēc mantošanas tiesībām valstij pārgājušo, atrasto, kā arī citādi iegūto dārgmetālu nosūtīšanu uz PSRS centrālo dārgmetālu uzpirkšanas punktu. Šobrīd Tirdzniecības ministrijas dārgmetālu uzpirkšanas punktā atrodas zelts un sudrabs par 317 tūkstošiem rubļu, no tiem zelts par 124 tūkstošiem rubļu, sudrabs par 193 tūkstošiem rubļu, kas šā gada otrajā ceturksnī, tātad pēc 4.maija Deklarācijas, saskaņā ar Ministru padomes norādījumu netika nosūtīts PSRS fondiem nolūkā veidot republikas dārgmetālu fondu pie Latvijas bankas. Jāpiezīmē, ka kopš šā gada 1.aprīļa Rīgas lombarda seifos glabājas 10 tūkstoši vērtslietu par 5,5 miljoniem rubļu. Par šīm mantām izmaksāts aizdevums gandrīz 3,5 miljoni rubļu.
Cienījamie deputāti, līdz ar lēmuma pieņemšanu par dārgmetālu fonda izveidošanu jārēķinās arī ar to, ka radīsies nepieciešamība turpmāko saimniecisko darbību risināt līgumattiecību veidā ar PSRS valdību, jo saskaņā ar plānoto sadalījumu no centralizētajiem fondiem Latvijas Republika ik gadu saņem un sadala dārgmetālu ražošanas tehnoloģiskajām vajadzībām, izstrādājumu izgatavošanai un zinātniskās pētniecības darbiem. Saskaņā ar republikas Ministru padomes šā gada 17.aprīļa lēmumu kopā augšminētajām vajadzībām dažādās nozarēs, atskaitot Vissavienības pakļautības uzņēmumus, izdalīti 104 kilogrami zelta, 2 tonnas sudraba, 4 kilogrami platīna, nedaudz irīdija. Vissavienības pakļautības uzņēmumi ik gadu tehnoloģiskajām vajadzībām saņem 33–35 kilogramu zelta, 15–18 kilogramu sudraba. Visiem šiem centralizētajiem fondiem ir precīzi noteikti dārgmetālu savākšanas plāni. Kā uzskata valdība, šo kārtību nevar piemērot, veidojot republikas dārgmetālu fondu. Ņemot vērā minēto, kā arī to apstākli, ka visi normatīvie akti izriet no PSRS Augstākās padomes Prezidija 1976.gada 30.novembra dekrēta par darījumiem ar valūtas vērtībām PSRS teritorijā un no PSRS muitas kodeksa apstiprinātās kārtības, lēmums par Latvijas Republikas dārgmetālu fonda izveidošanu jāpieņem Latvijas Republikas Augstākajai padomei. Tāpēc valdības vārdā lūdzu jūs pieņemt attiecīgu lēmumu.

Priekšsēdētājs: Kādi ir jautājumi? Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Zināms daudzums dārgmetālu glabājas muzejos. Tie ir reģistrēti īpašās dārgmetālu uzskaites inventāra grāmatās un tādējādi arī Vissavienības dārgmetālu uzskaitē. Šajā lēmumā nav parādīts, ka Latvijas Republikas dārgmetālu fondā tiktu ieskaitīti vai kaut kādā veidā iereģistrēti šie dārgmetāli. Vai to kaut kādā veidā nevajadzētu fiksēt un dārgmetālu fondam ņemt uzskaitē šo dārgmetālu kategoriju?

E.Siliņš: Jautājums ir pilnīgi pamatots. Tam ir divas puses. No vienas puses, tā ir pārdotā zelta un dārgmetālu vērtība naudā, kas tiek nosūtīta Savienībai. To vajadzētu atstāt republikā, par ko šodien jums ir iesniegts attiecīgs dokuments. No otras puses, runa ir par tām vērtībām, tajā skaitā par zeltu un dārgmetāliem, kas atrodas Latvijas teritorijā. Šeit acīmredzot jautājums jārisina citādāk, jo te ir ne tikai zelts un tā izstrādājumi, kam ir speciāla vērtība, bet arī citas vērtības, piemēram, mākslas darbi un tamlīdzīgi. Savlaicīgi tām jāpārnāk Latvijas Republikas bilancē un uzskaitē, jāpieder mūsu republikai pilnīgi un viennozīmīgi.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs: Man ir jautājums un priekšlikums. Es jau tiku rakstījis, kur atrodas Latvijas zelts. Vai valdība ir sastādījusi plānu, kādā veidā šo zeltu pārņemt savā kontrolē, liekot to mūsu zelta rezervju pamatos? Otrs jautājums. Cik drošas, pēc jūsu domām, būs šīs zelta rezerves, ja tās tiks radītas šeit Latvijā, ņemot vērā to, kādā mērā mēs kontrolējam varas struktūru šeit republikā? Jūs zināt, ka daļa no mūsu zelta rezervēm 1940.gadā ļoti ātri aizbrauca projām. Vai nevarētu tas vēlreiz atkārtoties, ņemot vērā pēdējos manis minētos apstākļus? Tieši tagad?

E.Siliņš: Būtu acīmredzot jārēķinās ar to, ka attiecību atrisināšana ar citām valstīm ir divu vai triju valstu jautājums, kur šis zelts atrodas un kādi ir tā daudzumi. Mums ir zināmi šie daudzumi, tie ir uzskaitīti. Tās publikācijas, ko mēs lasījām, ir pamatotas. Tā tas tiešām ir. Šodien valdība nav vēl risinājusi šos jautājumus. Acīmredzot tuvākajā laikā tie risināmi zināmā pēctecības gaitā, jo ne viss ir uzreiz izdarāms.
Kas attiecas uz nodrošinājumu– vai šis zelts neies mums zudumā, domāju, ka tā tas nav. Acīmredzot tuvākajā laikā tiks risināts jautājums par Latvijas bankas izveidošanu, par attiecīga statusa noteikšanu šai bankai, par tās vadību. Šī banka arī būs tā, kas organizēs, uzskaitīs šīs jaunās vērtības, to glabāšanu un pārziņu. To ekonomisko saišu risināšanai, kur ir vajadzīgs zelts kā vērtības mērogs, tas tiks izmantots. Es nedomāju, ka te varētu būt šaubas, ka zelts varētu pazust. Kaut gan jāpiezīmē, ka mēs šodien runājam par diezgan nelieliem daudzumiem, skaitliski tas ir nedaudz. Mēneša laikā tas ir apmēram par 300 tūkstošiem. Tā nav liela vērtība, ja zināma zelta cena un šis daudzums.

J.Bojārs (runā bez mikrofona, ļoti neskaidra dzirdamība).

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos. Bet deputāts Bojārs uzdeva šo jautājumu bez mikrofona, tāpēc tas netiks stenogrammā fiksēts.

E.Siliņš: Es jautājumu dzirdēju, bet es domāju tā: vienreiz mums ir jāsāk risināt visi tie jautājumi, ko paredz mūsu Deklarācija. Vai tiešām mēs vēl kaut ko vilksim garumā un domāsim, kad šo jautājumu sākt risināt? Pie tam skatīsim tīri morālo pusi: tas ir visu mūsu iedzīvotāju zelts. Kādas tiesības uz šo zeltu būtu Savienības orgāniem un viņu fondam? Tas ir mūsu republikas zelts. Tā ka mums šeit nevajadzētu baidīties, bet tiešām risināt šo jautājumu principiāli.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Maharevs.

E.Maharevs: */Es kopumā neiebilstu un atbalstu ideju par dārgmetālu fonda izveidošanu Latvijas Republikā, bet man ir jautājums. Kā es sapratu no jūsu uzstāšanās, dārgmetālu daudzums, kas iepirkts vai savākts republikā, ir daudzas reizes mazāks par to dārgmetālu daudzumu, kas republikā tiek ievests no centra. Vai šī lēmuma pieņemšana nebūs iegansts tam, ka dārgmetālus republikā neievedīs no citām Savienības vietām?/

E.Siliņš: */Nu, tāds jautājums izskanēja arī komisijā, kas izskatīja šo valdības priekšlikumu, un valdības sēdē. Nav šaubu, ka no Savienības orgāniem var gaidīt dažādu negaidītu rīcību. Tomēr es vēlreiz pasvītroju šīs lietas tīri morālo pusi. Šis ir mūsu tautas, republikā dzīvojošo iedzīvotāju zelts. Kāda var būt runa, ka šī zelta dēļ kāds mums uzliktu sankcijas.../

E.Maharevs: */Es neiebilstu, bet vai mēs šīs akcijas rezultātā nezaudēsim vairāk zelta kā iegūsim?/

E.Siliņš: */Nu, pārsteigumi var būt visādi. Tiesa, jums taisnība, mēs saņemam vairāk zelta, mēs saņemam to arī piegādēs, kas nav tieši saistītas ar šo zeltu, bet ar zelta atgriezumiem, kurus piegādā Savienības orgāni pēc plāna, šis plāns paliek un saglabājas./

E.Maharevs: */Paldies./

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamais ministr! Daži sīki jautājumi. Trešajā punktā ir runa par līgumattiecībām ar PSRS valdību attiecībā uz dārgmetālu iepirkšanas kārtību republikas vajadzībām?

E.Siliņš: Ārpus republikas robežām ir domāta Krievija, Ukraina utt.?

A.Plotnieks: Šeit doma ir saistīta ar iepriekšējo jautājumu, tātad– dārgmetālu daudzums, kas vajadzīgs tehnoloģiskajām ražošanas vajadzībām? No vienas puses, fondētie materiāli, un pretī dodam zelta atkritumus jeb nokasījumus. Tas ir viss, ko mēs nododam tur. To der atšifrēt, jo var rasties iespaids, ka mēs lūgsim reglamentēt, ko mēs darām Latvijas Republikas teritorijā. Tālāk šī paša punkta ietvaros. Vai godājamais ministra kungs neuzskata par lietderīgu izvirzīt jautājumu par līgumu, kas paredz, kādā kārtībā Latvijas Republikai tiek atdotas zelta vērtības, kuras tika pēc 1940.gada aizvestas? Ja mēs veidojam dārgmetālu fondu, tad tas jautājums šeit ir vismaz jāskar, uzdodot Ministru padomei izstrādāt attiecīgu līguma projektu.

E.Siliņš: Varbūt vajadzētu šajā gadījumā izvirzīt uzdevumu pie šī jautājuma strādāt.

A.Plotnieks: Beidzot trešais jautājums un uzreiz varbūt arī priekšlikums. Vai jūs uzskatāt, ka, pagaidām nododot šos dārgmetālus glabāšanā Latvijas Republikas bankai, kas ir PSRS agrorūpniecības bankas sistēmā, mēs garantējam, ka šis dārgmetālu kopums tiešām tiks saglabāts, jo bankai, kas ir kādas bankas nodaļa, var tikt dots norādījums rītdien vērtības kaut kur nosūtīt? Man šķiet, ka pagaidām vērtības būtu jādod glabāšanā tādai struktūrai, kas ir pakļauta Latvijas Republikas parlamentam.

E.Siliņš: Ar lēmumu, ko parakstījis PSRS Ministru padomes priekšsēdētājs, šī banka ir nodota republikas pakļautībā. Tāpēc mēs arī risinājām jautājumu par glabāšanu tieši tikai šinī bankā. Un pēc tam nacionālajā bankā. Mēs nostādām jautājumu par PSRS bankas republikas kantori, jo tiešām jūsu iebilde var radīt kaut kādas bažas.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Safonovs.

A.Safonovs: */Man ir tāds jautājums, iespējams, papildinājums deputāta Mahareva jautājumam. Vai jūs mēģinājāt pirms šī lēmuma pieņemšanas tomēr noskaidrot, kāda ir Maskavas attieksme pret šo jautājumu? Jo, cik es saprotu, mēs republikā zeltu izmantojam tā: daļu– mūsu juvelierizstrādājumu rūpnīcā, tad tā saucamais rūpnieciskais zelts aiziet uz “Alfu” un citiem līdzīgiem uzņēmumiem. Vai neiznāks mums tā kā juvelierizstrādājumu rūpnīcā, kas pašlaik strauji samazinājusi ražošanu, vai neietekmēs rūpniecību zelta kā metāla nepiegādāšana? Un otrais. Vai kopējā zelta daudzumā, kas tiek piegādāts republikai, ietilpst arī rūpnieciskie ražojumi, sagataves un tā tālāk?/

E.Siliņš: */Uz pirmo jautājumu es, liekas, jau atbildēju, un tāds lēmums jau pieņemts. Kas attiecas uz juvelierizstrādājumu rūpnīcu, tad tas ir Savienības uzņēmums un attiecības ar to pagaidām ir kā ar Savienības orgānu. Kas attiecas uz tirdzniecības apgādi ar zelta izstrādājumiem, tad šo jautājumu apsprieda tirdzniecības ministrijā, tur bažas neizskanēja, tāpat tirdzniecības ministra ziņojumā valdības sēdē./

V.Zatuliviters: */Man jums ir divi jautājumi, cienījamo biedri ministr! Pirmais jautājums. Sakiet, lūdzu, vai principiāli ir atrisināts jautājums par to, lai zelts, kas kā palīgmateriāls tiek izmantots vairākos tehniskos izstrādājumos dažādu nozaru uzņēmumos, arī Savienības pakļautībā esošos, pēc iekārtu demontāžas paliktu šeit? Es ceru, ka jūs sapratāt?/

E.Siliņš: */Es sapratu./

V.Zatuliviters: */Un otrais jautājums. Sakiet, lūdzu, cik tālu ir atrisināts, ja vispār ir risināts, šāda rakstura jautājums. Daļa no personām, kas uz laiku dzīvo republikā, var nodot savu zeltu glabāšanā uz noteiktu termiņu, rēķinoties ar zināmu samaksu par to, ka tas šeit glabājas. Vai tas republikai ir izdevīgi? Cik lielā mērā, ja izdevīgi? Ko jūs domājat sakarā ar to? Lūk, divi tādi jautājumi./

E.Siliņš: */Nu, kas attiecas uz pirmo jautājumu, tad es domāju, ka šodien neizvirzās jautājums par kādu ražošanas uzņēmumu demontāžu un likvidāciju. Ja šis jautājums radīsies, tad tas būs saistīts ar rūpniecisko zeltu, kurš tiek gan saņemts, gan atdots. Tie, kas izmanto šo materiālo vērtību, nav saistīti ar fondu. Es vēlreiz atkārtoju, ka tas attiecas uz to zeltu, ko iepērkam no iedzīvotājiem./

V.Zatuliviters: */Saprotams./

E.Siliņš: */Kas attiecas uz otro jautājumu, par glabāšanu, tad tas šodien nav izvirzīts, iespējams, viena iemesla dēļ. Mēs neesam finansiāli tik stipri, lai aizņēmuma veidā varētu ņemt zeltu./

V.Zatuliviters: */Jā, jā, tieši zeltu./

E.Siliņš: */Tieši zeltu. Pašlaik šis jautājums nav izvirzīts, kaut gan perspektīvā, kad Latvijas Republikas ekonomika un tās finansiālā puse nostiprināsies, tāda iespēja radīsies./

V.Zatuliviters: */Pateicos./

E.Siliņš: */Bet apmēri un kompensācijas, tie jau ir atsevišķi jautājumi, kas būs jāizskata./

L.Kurdjumovs: */Es deputāta Zatulivitera jautājumu gribētu attīstīt, lūk, kurā daļā. Kad viņš runāja par ražošanas atgriezumiem, viņš nedomāja par kaut kādu piespiedu demontāžu, bet par to, ka ekspluatācijas procesā, piemēram, skaitļošanas tehnikas iekārtas morāli un fiziski noveco un tās noraksta. Līdz šim laikam bijām spiesti, pareizāk sakot, mūsu pienākums bija iekārtas demontēt, sadalīt elementos, savākt detaļas, kas satur dārgmetālus, tos komplektēt un aizsūtīt tur, kur apgūts smalks fizikāli ķīmisks process dārgmetālu atdalīšanai. Tas nozīmē, ka mūsdienās šie apjomi ir pietiekami nozīmīgi un vērts tos atkal laist apgrozībā. Vai republika gatavojas veidot tādas ražotnes? Bez speciālām ražotnēm atdalīt dārgmetālus no šīm iekārtām nav iespējams. Tad, lūk, vai republikā būs specializētas ražotnes otrreizējo dārgmetālu iegūšanai no demontētajām, no ierindas izgājušajām elektroniskajām iekārtām?/

E.Siliņš: */Es nevaru atbildēt uz jūsu jautājumu tāpēc, ka tas nav saistīts ar fondu, bet ar attiecīgu pārprofilēšanu. Droši vien sarunas jāved ar Ekonomikas ministriju, bet es tomēr gribētu pasvītrot, ka, ja tāda būs, tas būs saistībā ar jautājuma otro daļu, tas ir, ar fondiem, piegādēm un līgumsaistībām par zeltu un citiem dārgmetāliem, kurus izmanto ražošanā tehniskām vajadzībām. Šī Augstākās padomes lēmuma mērķis nav regulēt šīs attiecības./

L.Kurdjumovs: */Paldies./

G.Romašovs: */No jūsu atbildēm maniem kolēģiem es nesapratu, vai šo jautājumu jūs esat saskaņojuši ar PSRS Finansu ministriju un cik lielā mērā jūs apsteidzat notikumus bez Savienības līguma noslēgšanas. Mēs sākam tādas darbības, kas pēc tam var novest pie bēdīgām sekām./

E.Siliņš: */Nē, jautājums ar Savienības Finansu ministriju nav saskaņots. Šis ir valdības priekšlikums 4.maija Deklarācijas gaismā./

G.Romašovs: */Tad, lūk, es vēlreiz jautāju, vai jūs prognozējat, kādas būs sekas?/

E.Siliņš: */Man grūti atbildēt, kādas būs sekas./

A.Aleksejevs: */Man tāds mazs jautājums. Sakiet, lūdzu, par kādu summu katru gadu republika saņem dārgmetālu izstrādājumus un par kādu summu mēs atgriežam Savienībai no iedzīvotājiem iepirktos?/

E.Siliņš: */Uzskaites materiālu ziņas mums ir, mūsu raudzes aizsardzības inspekcija iesniedz.../

A.Aleksejevs: */Varbūt jūs vienkārši atceraties, kāda tā bilance, kam par labu?/

E.Siliņš: */Nav šaubu, ka mūsu republikas labā, jo Savienības orgāni, ja skaita kopā rūpniecības un tirdzniecības vajadzības, piegādā daudz vairāk, tas pavisam precīzi. Taču šis jautājums droši vien ir sarežģītāks tādēļ, ka tirdzniecība saņem fondētas preces un ministrija uzskata, ka starp piegādēm un zelta iepirkšanu nekādas mijiedarbības nav. Kas attiecas uz rūpniecības vajadzībām, tad tas jau ir cits jautājumu komplekss, kas saistīts ar zelta atkritumu piegādēm arī rūpniecības vajadzībām, tas nozīmē, ka mijiedarbības te nav. Bet, cik saņemts, nu, ja vajadzīgs, lūdzu, var.../

A.Aleksejevs: */Nē, mani interesē tikai bilance.../

E.Siliņš: */Principā ir skaidrs, ka republika, protams, saņem vairāk zelta, nekā mēs iepērkam, nav šaubu, dažas reizes vairāk./

A.Aleksejevs: */Tad man vēl jautājuma otrā daļa. Vai jūs nepateiktu, kādu peļņu republikai dos jūsu piedāvātais akts?/

E.Siliņš: */Tas nedos peļņu, bet dos to, ka mūsu republikas iedzīvotāju vērtības paliks mūsu republikā, peļņa te netika ņemta vērā, tāds mērķis netika uzstādīts./

A.Aleksejevs: */Nu, es domāju, ka diezin vai var no tā iziet. Ja tas mums nesīs zaudējumus, tad būtu vēlams, lai jūs nosauktu zaudējumu summu./

E.Siliņš: */Nē.../

A.Aleksejevs: */...vai nu peļņas summu, vai zaudējumu summu.../

A.Zotovs: */Man, lūk, kāda problēma. Lēmumā rakstīts par dārglietu fonda radīšanu republikā, visa morālā puse un lēmuma pareizums skaidrs. Mantas, lai tas būtu zelts, dārgakmeņi, konfiscētie muitā, atdotie lombardā un citi, ir mūsu īpašums, bet lēmumā ir kāda cita “dārgmetālu” skaņa. Kas tas ir– drukas kļūda vai kāda problēma? Tāpēc ka dārglietu fonds republikai nepieciešams, jo viss republikāniskais paliks republikā, un sakarā ar tehniskajiem metāliem nerodas nekādas problēmas. Bet, ja šis ir dārgmetālu fonds vispār, tad jums rodas pretruna, no kuras tagad jūs aktīvi cenšas glābt grupas “Līdztiesība” deputāti./

E.Siliņš: */Nē, runa ir tikai par dārgmetāliem un izstrādājumiem no šiem metāliem./

A.Zotovs: */Par izstrādājumiem– tas skaidrs.../

E.Siliņš: */...un dārgmetāliem un izstrādājumiem no šiem metāliem./

A.Zotovs: */Nu, kādi dārgmetāli? Kas uzkrāti republikā un republikā palikuši, tā es saprotu?/

E.Siliņš: */Pilnīgi pareizi, iedzīvotāju rokās, iepirktie, no lombardiem, ja ne tā orgāna izņemti vai konfiscēti./

A.Zotovs: */Tad jāatzīmē, ka ne tehniskie metāli./

E.Siliņš: */Nekādā gadījumā./

Priekšsēdētājs: Jautājumu kā pēdējais uzdod deputāts Kide.

E.Kide: Cienījamais ministr! Vai bez šī fonda, par kura veidošanu mēs pašlaik runājam, republikā ir vēl kāds dārgmetālu fonds jeb dārgmetālu krājumi? Un, ja ne, vai Latvijas Republikai skaitās PSRS glabāšanā nodots kāds apjoms dārgmetālu?

E.Siliņš: Bez šaubām, šādi krājumi ir. Līdz ar to es domāju, valdības vārdā varu dot piekrišanu, lai būtu arī kāds ceturtais punkts par šo krājumu tālāku inventarizāciju, noskaidrošanu un attiecību atrisināšanu arī mūsu dārgmetālu fondā. Cita fonda nav, tas būs vienīgais fonds, kas republikai ir.

E.Kide: Tātad Latvijas Republikai sava zelta uz vietas nav?

E.Siliņš: Nē, vairāk nekas arī nav.

Priekšsēdētājs: Paldies. Līdz ar to jautājumu uzdošana beigusies. Paldies ministra kungam par atbildēm. Debatēs pierakstījusies deputāte Zeile. Vārds deputātei Zeilei.

V.Zeile: Cienījamie kolēģi deputāti! Šis jautājums 28.jūnijā tika izskatīts Ekonomikas komisijas sēde. Visi jautājumi, kurus te uzdeva deputāti, tika pārrunāti komisijā. Rezultātā piedāvātais lēmumprojekts tika koriģēts un papildināts ar vairākiem punktiem, piemēram, ar diviem pēdējiem punktiem. Bet tagad pēc būtības.
Jūs paši redzat, ka mēs atkal uzdrīkstamies kaut ko reāli darīt republikas ekonomiskās patstāvības labā. Tas ir bezprecedenta gadījums, ka mēs cenšamies praktiski likt pamatus mūsu finansiālajai neatkarībai. Jūs redzat, ka republikā jautājums par zelta fondiem ir uz nulles. Mēs esam gadu desmitiem savus republikā uzkrātos vērtslietu fondus devuši projām. Šeit nejauksim divas lietas: es ļoti lūdzu deputātus pieņemt, ka jautājums par vērtslietu fondu ir pārdomāts un pamatots. Otrs jautājums ir par attiecībām ar PSRS valdību vai citām savienoto republiku valdībām par zelta krājumiem, kas būtu vajadzīgi mūsu ražošanas vajadzībām. Tas ir līgumjautājums, un tas tiks formēts vai nu centralizēti, vai citās savienotajās republikās. Trešais jautājums ir par to, ko darīt ar saistībām, kuras ir morālas un juridiskas PSRS valdībai ar Latviju saskaņā ar 1940.gada stāvokli. Strādā speciāla valdības komisija, kas apkopo pa visiem 50 gadiem, ko Latvija ir pazaudējusi, atrazdamās PSRS sastāvā. Viens no jautājumiem ir par to, kas no republikas 1940.gadā tika izvests, izņemts, atņemts arī attiecībā uz dārglietām un zeltu.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamie Latvijas tautas deputāti! It kā samērā nenozīmīgs apjoma ziņā ir šis jautājums, it kā arī nenozīmīgs no tautsaimnieciskā viedokļa vērtību apjoma ziņā, un tomēr man jāsaka, ka ne velti tik daudz jautājumu šajā sakarībā tika cilāti. Acīm redzams, ka mums tomēr šobrīd ir jāveido kaut kāds fonds, jānosaka tā tiesiskais statuss un jāsāk atkal uzkrāt vērtības. Tikai šajā sakarībā acīmredzot vajadzētu (no lēmuma tas vairāk vai mazāk izriet) skaidri stādīties priekšā, ka šodien izveidot kaut kādu apjomīgu un ietekmīgu fondu, pirmkārt, būs grūti, otrkārt, es arī gribētu teikt, ka tas lielā mērā ir bīstami. Jo vienā vietā sakoncentrētas vērtības pārņemt ir ļoti viegli. Tas nav likumdevēja uzdevums– izvērtēt šīs iespējamās briesmas un iestrādāt normās. Mēs vienkārši to nevarēsim izdarīt, tas ir pārvaldes aparāta uzdevums. Tātad Finansu ministrijai, praktisko darbu veicot šajā virzienā, tomēr ir jādomā par tādiem mehānismiem, kas šo vērtību masu aizsargātu un nodrošinātu tās izmantošanu Latvijas Republikas vajadzībām un interesēm. Tālāk.
Ja jau mēs šo dārgmetālu fondu veidojam– un acīmredzot nav izslēgtas arī zināmas pretrunas šajā sakarībā– , tad tomēr jautājums par tām vērtībām, kas savā laikā bija un kuras mēs esam pazaudējuši, ir ļoti svarīgs un nozīmīgs, un apiet to šajā lēmumā mēs, manuprāt, nedrīkstam. Tāpēc es ierosinu lēmuma 3.punktu formulēt šādā redakcijā: “Uzdot republikas Ministru padomei divu mēnešu laikā izstrādāt Latvijas Republikas dārgmetālu fonda nolikumu, kā arī sagatavot priekšlikumu līgumattiecībām ar PSRS valdību par 1940.gadā PSRS Valsts bankas pārņemto Latvijas Republikas zelta krājumu atdošanu un par dārgmetālu iepirkšanas kārtību savienotajās republikās Latvijas Republikas vajadzībām.” Tādā gadījumā mēs šeit pirmām kārtām nošķiram precīzi viena līguma reglamentācijas objektu un arī paredzam otru līgumu, kurš varbūt taps grūti, bet šodien mums jau jāsāk par to domāt.

Priekšsēdētājs: Rakstiskais variants būs tikai, cik es saprotu, sekretariātam. Vēl roku ceļ deputāts Bojārs. Lūdzu, runājiet!

J.Bojārs: Cienījamie deputāti, cienījamais priekšsēdētāj! Visumā atbalstu profesora Plotnieka priekšlikumu par to, ka apstākļos, kamēr nav viennozīmīgi izšķirts varas jautājums republikā, vākt zeltu, kā saka, čupā nav vēlams. Vienreiz jau to aizveda projām, es nedomāju, ka otrreiz vajadzētu riskēt šajā jomā. Pēc tam, kad mēs būsim izšķīruši varas jautājumu republikā, bez šaubām, tūlīt būs jāķeras pie šī fonda radīšanas. Bet šobrīd bez kāda riska mēs varam risināt jautājumu par to, kā panākt no rietumvalstīm, kur atradās mūsu zelts un kur tas atrodas vēl šobrīd, piemēram, no Lielbritānijas, lai tā atdod mums tās piecas tonnas zelta, kas tur bija? Varbūt ne visas piecas tonnas, jo angļiem bija savas pretenzijas pret mums. Patiesībā situācija legāli ir tāda, ka Latvijas banka nolika Londonas bankā savu zeltu un tagad tā kā īpašniece šo zeltu vairs nevar saņemt. Līdz ar to angļi kopā ar, atvainojiet, misteru Kosiginu to zeltu mums vienkārši nozaga. Un šis jautājums mums vienkārši jāatrisina. Ja nu mēs esam iecēluši jauno ārlietu ministru un Ārlietu ministrija mums sāk strādāt aktīvi, tad šis jautājums ir jāpaceļ Anglijā. Normāla situācija ar bankām ir tāda: ja es aiznesu savu naudiņu un noguldu to bankā, tad man jābūt iespējai to naudu tur arī paņemt. Tā tas ir arī ar republikām un bankām. Lūk, šo jautājumu mēs varam risināt. Risināt tādā kārtā, ka ārvalstis vai ārvalstu bankā atzīst mūsu republikas tiesības uz to zeltu, kuru mēs tur savā laikā ieguldījām. Tas nebūt nenozīmē, ka tas zelts, kolīdz viņi to atzīst, mums jāved ārā. Mums ir jāpanāk savu politisko un ekonomisko tiesību atzīšana. Pie šī jautājuma mēs varam strādāt jau šodien, tur nekāda riska nebūs, bet vākt kaut kādus zelta fondus jau tagad masveidā republikā, manuprāt, ir priekšlaicīgi un pat bīstami.

Priekšsēdētājs: Vārds īsai replikai deputātam Budovskim.

M.Budovskis: Cienījamie kolēģi! Es šobrīd patiešām esmu izbrīnīts par mūsu dižo juristu Plotnieka un Bojāra izteikumiem. Es saprotu, ka mēs runājam pašlaik par dārgmetālu fonda izveidošanu. Bet iet runa, it kā esot bīstami izveidot šādu fondu, jo varot kāds stiprāks atnākt un paņemt. Tātad tiek likts priekšā pieturēties pie iepriekšējā varianta, ka mums nevajag nevienu gaidīt, lai atņem, mēs paši izvedam atdot. Vienkārši šajā loģikā man ir ļoti grūti iekļauties. Es domāju, ka tas, ka kaut kur Anglijā atrodas mūsu zelts un tā tālāk, ir spēkā esošs. Bet man liekas, ka šeit ir divas kompetences: Ministru padomes un Augstākās padomes. Es domāju, ka šodien mēs joprojām esam Augstākās padomes pārstāvji.

Priekšsēdētājs: Vēl kāds īsai replikai vēlas vārdu? Jānis Dinēvičs atsakās. Tādējādi debates par šo jautājumu ir izbeigtas. Kontrreplikai vārds profesoram Plotniekam.

A.Plotnieks: Godājamie kolēģi! Es baidos, ka mūsu godājamais kolēģis, kas šeit izteica savu viedokli par manu un kolēģa Bojāra viedokli, nav klausījies, ko mēs teicām, vai nesaprata to. Es ļoti konkrēti iestājos par šā lēmuma pieņemšanu un tajā pašā laikā izteicu priekšlikumu, ka, izstrādājot attiecīgos dokumentus valdības līmenī (pirmām kārtām tas attiecas uz Finansu ministriju), vajadzētu izstrādāt tādu juridisko reglamentāciju, kas nodrošinātu attiecīgā fonda saglabāšanu. Ja mēs domājam, ka visi staigā apkārt un tikai rūpējas par mūsu interesēm, mēs ļoti maldāmies. Mēs neesam pavasara, bet, es gribētu teikt, rudens vējos, un mūs kā lapas var aiznest pa gaisu...

Priekšsēdētājs: Saskaņā ar reglamentu lēmums neprasa tādu balsošanu kā likumprojekts, tas ir jāpieņem pa atsevišķiem punktiem, jo, kā dzirdējām, trešajā punktā labojumu piedāvāja deputāts Plotnieks un iesniedza arī rakstiski šā labojuma variantu. Vai deputāti ir gatavi balsošanai un sākotnēji, protams, reģistrācijai? Tikai es vispirms palūgtu sekretariātu dot zvanu. Jālūdz vēlreiz tribīnē godājamo ministra kungu, kurš rezumētu apspriešanu un izteiktos arī par šo labojumu, kas tika iesniegts trešajā punktā. Līdz ar to mēs to varētu pieņemt.

E.Siliņš: Paldies, cienījamie deputāti, par piezīmēm! Tās acīmredzot ir vietā, un satraukums ir visiem, arī valdībai, kas pieņēma šādu lēmumu un iesniedza šodien. Kas attiecas uz konkrēto ierosinājumu par trešo punktu, tas ir tīri pieņemams, korekts un pareizs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Zvans ir noskanējis vairākkārtīgi, bet neviens deputāts zālē nav ienācis. Vai mums ir nozīme vairāk gaidīt? Lūdzu reģistrēties. Rezultāts– 136. Par astoņiem deputātiem mazāk, nekā rīta sēdi beidzot. Sāksim strādāt, pieņemot šo lēmumu par Latvijas Republikas dārgmetālu fonda izveidošanu. Sekretariāts ziņo, ka ļoti ātrā gaitā zālei tuvojas Škapara vadītā komisija, kura arī vēlas piedalīties balsošanā. Lūdzu, pagaidīsim! Visa Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisija nav zālē. Bez viņiem būs grūti pieņemt. Paldies kolēģiem, kas tomēr ieradās uz balsošanu, tāpēc es vēlreiz palūgšu reģistrācijas režīmu. Rezultāts– 146 deputāti.
Tagad sagatavojieties balsošanai par šo lēmuma projektu. Tātad par pirmo punktu– izveidot Latvijas Republikas dārgmetālu fondu. Nekādu citu priekšlikumu nav. Lūdzu balsot par lēmuma pirmo punktu. Rezultāts: 119– par, 14– pret un atturas– 7. Otrais punkts– pārtraukt no iedzīvotājiem iepirkto, konfiscēto, bezsaimnieka, ar valsts mantošanas tiesībām iegūto, atrasto, kā arī citā veidā iegūto dārgmetālu, dārgakmeņu un to izstrādājumu izsūtīšanu no Latvijas Republikas uz PSRS centralizētajiem orgāniem, ko veic Kultūras preču tirdzniecības uzņēmuma dārgmetālu uzpirkšanas veikals, Rīgas lombards, republikas muita, Iekšlietu ministrija, Finansu ministrija. Noteikti šie izstrādājumi nododami Latvijas Republikas dārgmetālu fondam. Nekādi citi varianti par šo punktu netika iesniegti, tāpēc es lūdzu ieslēgt balsošanas režīmu. Rezultāts: 121– par, 10– pret, 10– atturas. Otrais punkts pieņemts.
Trešais punkts ir iesniegts divās redakcijās: tā, kā ir lēmuma projektā, un redakcijā, ko piedāvā deputāts Plotnieks. To varētu uzskatīt par papildinājumu, bet šajā punktā tomēr ir ielikta mazliet cita būtība, kas ne tikai papildina, bet arī paplašina šo darbību, veido nepieciešamās līgumattiecības ar PSRS arī mazliet citā jomā, nekā bija piedāvāts lēmuma projektā. Es nolasu vēlreiz deputāta Plotnieka piedāvāto 3.punkta variantu. “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei divu mēnešu laikā izstrādāt Latvijas Republikas dārgmetālu fonda nolikumu, kā arī sagatavot priekšlikumus līgumattiecībām ar PSRS valdību par 1940.gadā PSRS valsts bankas pārņemto Latvijas Republikas dārgmetālu krājumu atdošanu, kā arī par dārgmetālu iepirkšanas kārtību PSRS savienotajās republikās Latvijas Republikas vajadzībām.” Šeit es atļāvos vēl papildināt, ka “PSRS savienotajās republikās”. Es kā sēdes vadītājs gribēju precizēt, vai mēs 1940.gadam nevarētu pievienot arī turpmākos gadus pēc 1940.gada, tātad visu aptveroši. Pēc 1940.gada 17.jūnija. Laikam tā būtu precīzi. Es atkārtošu: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei divu mēnešu laikā izstrādāt Latvijas Republikas dārgmetālu fonda nolikumu, kā arī sagatavot priekšlikumus līgumattiecībām ar PSRS valdību par pēc 1940.gada 17.jūnija PSRS valsts bankas pārņemto Latvijas Republikas dārgmetālu krājumu atdošanu un par dārgmetālu iepirkšanas kārtību PSRS savienotajās republikās Latvijas Republikas vajadzībām.” Šis ir viens variants. Otrs variants ir jums izdalītais likumprojekta variants, kurš ir ar šaurāku nozīmi. Tādējādi vispirms ir jābalso par profesora Plotnieka variantu un pēc tam par variantu, kurš ir lēmuma projektā. Par balsošanas kārtību vārds deputātam Blumbergam.

O.Blumbergs: Man būtu priekšlikums Plotnieka kunga ierosināto priekšlikumu likt kā otro punktu un to, ko pieņēma, kā pirmo punktu. Pilnīgs absurds iznāk citā redakcijā.

Priekšsēdētājs: Samainīt punktus vietām mēs varēsim beigās, kad būsim pieņēmuši šo konkrēto punktu.

A.Kramiņš: Man ir priekšlikums balsot par redakcijas komisijas iesniegto variantu un par profesora Plotnieka priekšlikumu balsot kā par papildinājumu šim punktam, jo tas neizmaina punkta jēgu, ir tikai papildinājums.

Priekšsēdētājs: Kādi priekšlikumi ir sakarā ar balsošanu par šo trešo punktu? Tātad mums ir jābalso vairākas reizes, kā ierosina deputāts Kramiņš. Pirmkārt, par trešo punktu deputāta Plotnieka variantā, jo es tomēr pastāvu uz savām domām, ka šis punkts iegūs citu jēgu, ka tas nav tikai papildinājums, bet paplašina visa lēmuma darbību. Otrs variants ir balsot par trešā punkta redakcijas komisijas variantu un pēc tam kā par papildinājumu par šiem profesora Plotnieka iesniegtajiem papildelementiem trešajā punktā. Ja mēs pieturamies pie principa vispirms balsot par radikālāko variantu, tad jābalso par deputāta Plotnieka iesniegto trešā punkta variantu. Rezultāts: 113– par, 15– pret, un 9– atturas. Tātad trešais punkts pieņemts deputāta Plotnieka redakcijā. Ceturtais punkts: “Līdz Latvijas bankas izveidošanai uzdot dārgmetālu glabāšanu PSRS agrorūpniecības bankas Latvijas Republikas bankai.” Citi varianti netika piedāvāti, tāpēc es lūgšu godājamos deputātus balsot, jo mūsu Finansu ministrija laikam zina, ko dara, uzticoties tieši šai bankai. Rezultāts: 124 balsis– par, 5– pret un 11– atturas. Ceturtais punkts ir pieņemts.
Godājamie kolēģi! Kaut gan mēs esam visus punktus pieņēmuši, tomēr es domāju, ka mums būtu jābalso par šo lēmumu kopumā, jo mēs izdarījām izmaiņas 3.punktā. Ja citu domu nav, tad mēs to varētu arī izdarīt. Lūdzu godājamos kolēģus balsot par lēmumu “Par Latvijas Republikas dārgmetālu fonda izveidošanu” kopumā. Rezultāts: 120– par, 17– pret, atturas– 5. Lēmums “Par Latvijas Republikas dārgmetālu fonda izveidošanu” ir pieņemts.
Godājamie deputāti! Līdz pārtraukumam ir palikušas 22 minūtes. Mēs norunājām, ka izmaiņas Konstitūcijā mums ir jāapskata pēc pusdienas pārtraukuma, kad ieradīsies mūsu uzaicinātie pārstāvji no valdības. Tagad nākamais varētu būt jautājums par Tautas kontroles komitejas likvidēšanu. Bet tur arī jāpiedalās laikam uzaicinātiem pārstāvjiem– attiecīgā komisija man ziņos. Vienīgais jautājums, par ko es varu gandrīz garantēt, ka mēs pa šo tagad jau 21 minūti varētu pieņemt, tas ir lēmuma projekts “Par izmaiņām Latvijas Republikas Augstākās padomes pastāvīgo komisiju sastāvā”. Man ziņo, ka projekts nav pavairots. Godājamie kolēģi deputāti, vai mēs esam gatavi, un attiecīgās komisijas arī, izskatīt jautājumu “Par grozījumiem Latvijas PSR Civilkodeksa 409.pantā”, tas ir, par komisijā pārdodamo lietu cenu? Deputāt Čepāni, jūs esat gatavs ziņot? Lūdzu!

A.Čepānis: Latvijas Republikas Ministru padome iesniedza izskatīšanai Latvijas Republikas likumprojektu “Par grozījumiem Civilkodeksa 409.pantā”, kura nosaukums ir “Komisijā pārdodamo lietu cena”. Tirdzniecības un pakalpojumu komisija šo likuma projektu izskatīja savā sēdē un ierosina Augstākajai padomei pieņemt attiecīgos labojumus Latvijas Civilkodeksa 409.pantā. Pirmkārt, 1.daļā mēs ierosinām svītrot vārdus “bet tā nedrīkst pārsniegt attiecīgo preču valsts mazumtirdzniecības cenas”. Līdz šim komisijā nodotajām mantām cenas nebija atļauts noteikt lielākas nekā mazumcenas. Taču tas runā pretī elementārajai loģikai. Ja pircējs un pārdevējs par to var vienoties, tad šī norma būtu jāatceļ. Bez tam komisija ierosina svītrot šī panta 2.daļu, kura skan šādi: “antikvāro un unikālo priekšmetu, kā arī mākslas darbu pārdošanas cenu nosaka komisijas veikali pēc speciāla nocenojuma”.
Šī norma, mūsuprāt, ir atceļama tādēļ, ka 25.jūnijā šajā gadā Latvijas Republikas Ministru padome ir pieņēmusi lēmumu “Par preču tirdzniecības organizāciju par komerccenām”. 3.daļa, kura skan šādi– “pārdošanas cenu lauksaimniecības produktu pārpalikumiem, kurus patērētāju kooperāciju organizācija pieņēmusi no kolhoziem pārdošanai komisijā, nosaka, pusēm vienojoties”, arī būtu atceļama. Tātad arī šī daļa zaudē savu jēgu, jo praktiski preču iepirkšanas kārtība, tai skaitā lauksaimniecības preču iepirkšanas kārtība, ir noteikta jau panta 1.daļā. Tādēļ 4.daļu mēs ierosinām uzskatīt par 2.daļu un pieņemt šādā redakcijā. Es ļoti lūdzu republikas Augstākās padomes deputātus laika ekonomijas nolūkā neizvērst lielas debates par šo jautājumu. Šķiet, ka norma ir pilnīgi skaidra un atbilst pašreizējam tirdzniecības organizācijas stāvoklim, preču resursiem. Mums ir cerības, ka tādējādi mēs varētu ievērojami uzlabot naudas apgrozījumu republikā.

Priekšsēdētājs: Jautājumam vārds deputātam Kidem.

E.Kide: Sakiet, lūdzu, vai ir paredzēts kāds mehānisms, kā novērst preču tiešo nokļūšanu no mazumtirdzniecības vai vairumtirdzniecības noliktavas komisijas veikalā?

A.Čepānis: Es sapratu jautājumu, deputāt. Svarīgākais mehānisms, kas varētu novērst preču nokļūšanu šādā veidā no vienas tirdzniecības bāzes nākošajā, apejot pašlaik noteikto kārtību, būtu vienīgi un galvenokārt ražošanas palielināšana. Pagaidām šo ceļu regulē vienīgi ar administratīvām, disciplinārām un tamlīdzīgām metodēm. Pats jūs redzat, cik tās neefektīvas.

Priekšsēdētājs: Vēl jautājumus vēlas uzdot deputāti Gavrilovs, Ščipcovs, Zatuliviters un Morozļi. Vārds jautājumam deputātam Gavrilovam.

M.Gavrilovs: */Man ir tāds jautājums. Kodeksa 409.pantā ir runa par visām lietām. Vai šis lēmums attiecas uz visām lietām?/

A.Čepānis: */Šis lēmums attiecas uz visām lietām./

M.Gavrilovs: */Tas ir, ja mēs pieņemam lēmumu, tad nekādi saraksti neparādīsies, tas automātiski attieksies uz visām lietām, izņemot produktus./

A.Čepānis: */Jā./

M.Gavrilovs: */Tieši tā. Un otrais jautājums. Šinī sakarā rodas jautājums par komisijas veikaliem. Mēs vakar frakcijā apspriedām Ministru padomes lēmumu par komisijas veikalu atvēršanu. Vai jūs varat par to ko pastāstīt?/

A.Čepānis: */Es nesaprotu jūsu jautājumu./

M.Gavrilovs: */Skaidrs, ka tirdzniecība paplašināsies.../

A.Čepānis: */Tas ir dabiski./

M.Gavrilovs: */Un tāpēc būs vajadzīgs atsevišķs Ministru padomes lēmums, vai viss ies dabiskā ceļā?/

A.Čepānis: */Veikalu tīklu paplašina katra tirdzniecības organizācija ar savām iestādēm. Tirdzniecības ministrija savu, Latvijas Patērētāju biedrību savienība savu, tā arī visas pārējās tirdzniecības organizācijas to dara bez speciāla republikas valdības lēmuma. Es tā spriežu./

M.Gavrilovs: */Un šeit nav speciālas likumdošanas?/

A.Čepānis: */Nav./

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam deputātam Ščipcovam.

O.Ščipcovs: */Sakiet, lūdzu, no jūsu uzstāšanās es ne visai labi sapratu, kāds ir šo izmaiņu galvenais mērķis? Galvenais mērķis?/

A.Čepānis: */Šo izmaiņu galvenais mērķis– iespējami vienkāršot komisiju tirdzniecību, arī komerciālo, tas ir, pārdošanu par komerccenām./

O.Ščipcovs: */Saprotams. Un sakiet, lūdzu, ko finansiālā ziņā gūs valdība? Vai tā sagaida kādas nebūt dividendes?/

A.Čepānis: */Valdība no tā dividendes negaida. Gaidāmi ienākumi, zināms ienākumu pieaugums. Mēs ceram, ka tas būs apmēram 200 miljoni rubļu gadā, taču tie ir tikai aptuveni aprēķini. Šī nauda mums palīdzēs segt starpību starp pārtikas produktu iepirkuma un mazumtirdzniecības cenām mazturīgajiem republikas iedzīvotājiem./

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Zatuliviters.

V.Zatuliviters: */Es jūs ļoti lūdzu ekonomiski pārliecinoši izskaidrot man šo frāzi: “Izslēgt no Civillikuma 409.panta pirmās daļas vārdus “bet nedrīkst pārsniegt atbilstošo preču valsts mazumtirdzniecības cenas”.” Lūdzu, paskaidrojiet, kur jūs šeit redzat ekonomisku mērķtiecību?/

A.Čepānis: */Atkārtoju lēni un vēl vienu reizi. Tas paredzēts, lai faktiskā cena jebkurai precei, kas tiek realizēta par komisijas cenām, tiktu noteikta, vienojoties tam cilvēkam, kas preci pērk, ar to, kas preci pārdod. Līdz šim laikam komisijas veikali nevarēja noteikt cenu, abām pusēm vienojoties, jo 409.panta pirmā daļa noteica normu, ka šī cena nedrīkst pārsniegt mazumtirdzniecības cenu. Tādēļ šis pants stimulēja pagrīdes jeb zemletes tirdzniecību, katru citu tirdzniecību, bet nestimulēja tirdzniecību komisijas veikalos. Mēs ceram, ka tagad šī melnā tirgus daļa iekļausies oficiālajos veikalos./

V.Zatuliviters: */Es jūsu atbildē neredzu, kā jūs paredzat novērst spekulāciju. Cerības jaunekļus baro. Te spekulāciju būs vēl vairāk./

A.Čepānis: */Es paskaidroju, kā varēju. Ja jūs nesapratāt, tā ir jūsu problēma./

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Morozļi, gatavoties deputātei Zeilei.

G.Morozļi: */Es turpināšu par šo pašu jautājumu. Ko projekta autori domā par cīņu ar spekulāciju? Nav taču noslēpums, ka šodien komisijas veikalos pārdod jaunas preces, kas iegūtas bāzēs, veikalos, pārdod tās tālāk, spekulē ar tām. Kas tiks darīts šajā jomā?/

A.Čepānis: */Tirdzniecības un pakalpojumu komisija republikas Augstākās padomes otrajai sesijai cer sagatavot pietiekami kvalitatīvu likumprojektu par tirdzniecību Latvijas Republikā. Tajā likumprojektā mēs esam iecerējuši izdarīt izmaiņas arī Latvijas Republikas Kriminālkodeksā, kur noteikta spekulācijas jēdziena norma un ir pants par spekulāciju.
Par nožēlošanu, tas ir mans personīgais uzskats, bet ne komisijas uzskats, Padomju Savienībā jēdziens “spekulācija” tiek traktēts pavisam citādi nekā starptautiskajās tiesībās. Tāpēc mēs uzskatām, ka tirgus ekonomikas apstākļos par spekulāciju nevar nosaukt jebkuras preces pirkšanu un atkalpārdošanu iedzīvošanās nolūkos, kā tagad spekulāciju nosaka Kriminālkodekss. Jebkuras preces pirkšana un atkalpārdošana ar mērķi iedzīvoties ir dabiska un elementāra tirdzniecības operācija katrā civilizētā valstī. Starptautiskajās tiesībās par spekulāciju noteikta tikai preču izpirkšana, radot uz šo preci monopolu un tad pārdodot,– lūk, tā ir spekulācija./

V.Zeile: Cienījamie kolēģi! Mani iepriecināja tas, ka jums ir aprēķins par tiem 200 miljoniem rubļu, kas ienāks papildus. Papildinājums sekojošs: vai varētu nedaudz strukturāli paraudzīties, uz kāda posteņa rēķina veidosies šie 200 miljoni rubļu, cik būs ārzemēs iepirkto preču, kuras paredzēts republikā realizēt. Cik būs panēsāto preču, kas tiks nodotas? Cik nodos kooperatīvi? Saprotat, par ko baidās cilvēki? Un otrs. Vai šo divu mēnešu dēļ ir vērts mums izvilkt šo lēmumu, ja tiek paketē gatavots jau likums par tirdzniecību.

A.Čepānis: Šis Ministru padomē pieņemtais normatīvais akts nekādā veidā netraucēs komisijai un parlamentam izstrādāt likuma projektu par tirdzniecību Latvijas Republikā kopumā. Kādas ir iespējamās summas? Tās es minēju. Preču saraksts, kuras tiks pārdotas par komerccenām, ir noteikts Latvijas Republikas Ministru padomes šā gada 25.jūnija lēmumā. Tur ir greznuma priekšmeti, antikvārie priekšmeti, vārdu sakot, tur ir uzskaitītas šīs preces. Visas pārējās tiks tirgotas tādā pašā kārtībā un par tādām cenām, kā tas ir bijis līdz šim. Esam pārliecināti, ka likumdošanas radošo procesu šīs normas izmaiņas Civilkodeksā nebūt netraucēs.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Man jautājums divās daļās. Ko jūs ar to domājāt, kad teicāt, ka valsts iegūs 200 miljonus ienākuma jeb peļņas? Vai tā būs komisijas nauda? Valsts iegūs 200 miljonus uz komisijas naudas rēķina?/

A.Čepānis: */Uz komisijas naudas rēķina un tiem papildu ienākumiem, kas, mēs ceram, nonāks tirdzniecībā, tirgojot preces par komerccenām./

A.Aleksejevs: */Skaidrs. Ja tas būs uz komisijas naudas rēķina, pie desmitprocentīgas komisijas naudas būs jāpārdod preces par diviem miljardiem./

A.Čepānis: */Nē, ne tikai./

A.Aleksejevs: */Nē. Nu, es ceru, ka jūs tādu izziņu deputātiem rakstiski dosit par šiem 200 miljoniem un tas būs mans pieprasījums jums. Otrais jautājums.../

A.Čepānis: */Jūs man pieprasījumu rakstīt nevarat. Jūs varat to rakstīt tikai Augstākajai padomei./

A.Aleksejevs: */Tagad jautājums, kas mani interesē. Jūs teicāt, ka vienīgais cīņas veids pret spekulāciju ir to preču ražošanas palielināšana, par ko šeit runa. Esiet tik laipns, informējiet mūs par plāniem, kas ir valdībai un jums par preču piedāvājuma palielināšanu, lai mēs redzētu, uz kādu laika posmu paredzēts šis plāns un cik reāla ir cīņa ar spekulāciju./

A.Čepānis: */Tāds plāns pagaidām nav izstrādāts./

A.Aleksejevs: */Bet, ja jūs piedāvājat... Jūs taču neesat diktors, es domāju, bet komisijas priekšsēdētājs./

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, bet debates paredzētas pēc jautājumu uzdošanas, nevis jautājumu laikā. Vārds deputātam Bērzam.

A.Bērzs: Man ir tehniska rakstura jautājums. Mēs šorīt saņēmām šo likumprojektu, vakar...

A.Čepānis: Visiem deputātiem likumprojekts bija izsniegts jau vakar, daži šodien saņēma otru eksemplāru. Nezinu, kāpēc.

A.Bērzs: Tas jautājums būtību negroza. Ir aicinājums nobalsot par to, ka no 409.panta pirmās daļas jāizsvītro otrā un trešā daļa, tas ir, jābalso par tekstiem, kuru manos likuma pantos nav, tātad es spēlēju zolīti “uz tumšo”. Vai nebūtu bijis lietderīgi, ja te būtu paskaidrojumu daļā tas pants, lai mēs redzētu, vai tas tiešām tā ir.

A.Čepānis: Es abas daļas nolasīju, bet tekstuāli to diemžēl nav.

Priekšsēdētājs: Vārds deputātei Briņķei jautājuma uzdošanai.

I.Briņķe: Es neesmu ekonomiste, tādēļ gribētu pajautāt. Es, protams, saprotu, ka valstij būtu izdevīgi legalizēt šo spekulāciju. Bet kā jūs domājat novērst tādu situāciju, ka pašlaik, kad trūkst sevišķi deficīta mantu, pārdevēji un citi darbinieki, kas saistīti ar tirdzniecību tieši vai netieši, paši vai ar kādu citu personu palīdzību izpirks pilnībā visas preces un nākošajā dienā tās aiznesīs uz šo komisijas veikalu, visu cenas starpību ieliekot kabatā?

A.Čepānis: Šo jautājumu būtu jāuzdod tirdzniecības ministram vai patērētāju biedrības priekšsēdētājam. Parlamenta komisija par to pagaidām savā sēdē apspriedusies nav un nekādas receptes pateikt nevar.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam deputātam Lucānam.

J.Lucāns: Kaut es saprotu pašreizējās situācijas sarežģītumu, tomēr šis lēmums izliekas ārkārtīgi bīstams. Vai nebūtu lietderīgi drošāk izšķirties par radikālāku soli, kas izslēgtu spekulācijas iespēju, tas ir, pavisam nopietni izskatīt to preču klāstu, kuru reālā cena varētu būt daudz augstāka, un uzreiz paaugstināt cenas, apejot šo komisijas tirdzniecību, lai valsts saņem visu, bet nevis kādu daļu, jo tik un tā būs liela cilvēku grupa, kas iedzīvosies uz šī rēķina.

A.Čepānis: Pirmām kārtām, nedomāju, ka šis lēmums ir bīstamāks par 4.maija Deklarāciju. Otrkārt, par komerccenām. Pārdodamo preču saraksts ir publicēts valdības lēmumā.

Priekšsēdētājs: Vārds jautājumam Kurdjumovam.

L.Kurdjumovs: */Man jautājums cienījamam referentam. Sakiet, lūdzu, vai jums neliekas, ka, pastāvot tik plašai komisijas tirdzniecības iespējai, uzņēmumi, kas ražo plaša patēriņa rūpniecības preces, tās nodos tieši komisijas veikaliem?/

A.Čepānis: */Dabiski, ka republikas pašreizējās likumdošanas apstākļos es nevaru būt pārliecināts, ka tādu parādību nebūs./

L.Kurdjumovs: */Tad man otrais jautājums./

A.Čepānis: */Es vēl reizi, jau trešo reizi, stāstu par to, ka mūsu Augstākās padomes otrajā sesijā paredzēts iesniegt likumprojektu par tirdzniecību Latvijas Republikā, kur būs runa par visiem šiem jautājumiem./

L.Kurdjumovs: */Es redzu, ka jūs tribīnē esat ļoti noguris.../

A.Čepānis: */Nē, nē, nē./

L.Kurdjumovs: */Tad iesniedziet šos jautājumus, kad jautājums par tirdzniecību būs atrisināts. Šajā sakarā man otrais jautājums. Kāds būs pensionāru, daudzbērnu ģimeņu un citu mazturīgu republikas iedzīvotāju tiesību aizsardzības mehānisms no patvaļas komisijas tirdzniecībā?/

A.Čepānis: */Stingri noteikts to preču saraksts, kuras var pārdot komisijas tirdzniecībā un komercveikalos, lūk, mazturīgo aizsardzības mehānisms./

L.Kurdjumovs: */Paldies./

A.Čepānis: */Starp citu, tāds saraksts jau ir, es jau paskaidroju./

Priekšsēdētājs: Līdz ar to jautājumu uzdošana ir izbeigta. Pēc pusdienu pārtraukuma turpināsim debates par šo jautājumu. Jau ir pierakstījušies diezgan daudzi runātāji. Prezidija locekļus uz piecām minūtēm lūdz sapulcēties Prezidija sēžu zālē. Pusdienas pārtraukums līdz 15.00.

(Pārtraukums)