• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
1990.gada 9.jūlija sēdes stenogramma Rīta sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 25.11.2004., Nr. 187 https://www.vestnesis.lv/ta/id/96899

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Kopsavilkumā

Vēl šajā numurā

25.11.2004., Nr. 187

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

1990.gada 9.jūlija sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; / – atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Dūma tulkojums.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Ieņemiet savas vietas un sāksim darbu ar to, ka reģistrēsimies. Lūdzu režīmu! Lūdzu rezultātu: 130 deputāti. Paldies.
Par mūsu plenārsēdes darba kārtību 9., 10., 11.jūlijā. Jums ir Augstākās padomes Prezidija projekts. Savukārt es šo projektu gribētu papildināt un iesniegt jums izskatīšanai 10.07., tas ir, rīt, varbūt no paša rīta jautājumu par delegācijas sastāvu sarunām ar PSRS un Krievijas Federāciju. Es jūs gribētu informēt, ka piektdien es un Godmaņa kungs esam saņēmuši vēstuli no Jeļcina un Silajeva, kurā viņi lūdz delegāciju, kas būtu pilnvarota sākt pašas sarunas, un līdz ar to mums šīs delegācijas sastāvs un tās pilnvaras būtu jāapspriež. Tāpēc es lūdzu, tas ir, 10.jūlijā darba kārtībā ieslēgt arī tādu jautājumu. Man liekas, ka to varētu darīt no rīta, varbūt arī kādā citā laikā, bet katrā ziņā rīt, jo Krievijas Federācijas Augstākās padomes Prezidijs, kā es sapratu no vēstules, ir jau pilnvarojis tādu delegāciju sarunām ar mums. Varam balsot? Lūdzu, deputāt Lagzdiņ!

J.Lagzdiņš:
Godātie kolēģi, deputāti! Mēs 3.maijā apstiprinājām darba kārtību, bet mēs jau trešo pirmdienu runājam par šo jautājumu, tad apstiprinājām darba kārtību, sesijas darba kārtību, kurā ir 41 punkts. Ja mēs paskatāmies uz šo dokumentu, tad no 41 punkta plašās darba kārtības šobrīd ir izskatīts tikai 20.punkts, 19 punkti nav izskatīti, arī četri lieli likumprojekti, un šo četru likumprojektu skaitā ir arī Augstākās padomes reglaments, kas ir ļoti svarīgs mūsu padomes darba instruments. Jautājums ir tāds, ka mēs tātad ietversim darba kārtībā jautājumu par Augstākās padomes reglamentu, kura izskatīšanai nepieciešama vismaz nedēļa vai pat vairāk.

Priekšsēdētājs:
Vai jūs, deputāt Bojār, varat izteikt savu viedokli šajā sakarā?

J.Bojārs:
Pagājušo nedēļu mēs visi strādājām pie reglamenta, mums palikusi tāda tīri tehniski maza astīte, kuru varētu pabeigt vienā dienā, lielākais – divās dienās, un tad mēs atdosim pilnīgi visu. Kas ir padarīts, tas ir atdots pavairošanai.

Priekšsēdētājs: Tātad mēs nākamās nedēļas sākumā uzreiz sāksim apspriest, acīmredzot uzreiz Augstākās padomes Prezidijā, tas ir, komisijās un Prezidijā būtu jāizskata. Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs:
*/Es ierosinu iekļaut dienas kārtībā jautājumu par atbildēm uz deputātu jautājumiem un pieprasījumiem. Iespējams arī otrs variants – izmainīt deputāta statusu, pārskatīt to tā, lai atbildes uz jautājumiem un pieprasījumiem kļūtu neobligātas. Bet es ierosinu tomēr šajā nedēļā izskatīt šo jautājumu un saukt pie atbildības tos, kuri neievēro nepieciešamās prasības, neatbild uz jautājumiem un pieprasījumiem./

Priekšsēdētājs:
*/Vienu sekundīti. Vai mēs rakstām konkrētos jūsu pieprasījumus, vai vispār izskatām jautājumu par jautājumu un pieprasījumu izskatīšanu?/

A.Aleksejevs:
*/Ja nav atbildes uz maniem apmēram pieciem jautājumiem un pieprasījumiem, tad es nedomāju, ka šādu godu izpelnījies esmu es viens. Es domāju, ka mums vispār nav kārtības atbilžu sniegšanā./

Priekšsēdētājs:
*/ Tad es sapratu, ka jūs ierosināt jautājumu par praksi jautājumu un pieprasījumu izskatīšanā un atbilžu sniegšanā uz tiem./

A.Aleksejevs:
*/Jā. Un tur laikam radīsies jautājumi par konkrētiem gadījumiem./

Priekšsēdētājs:
*/Tātad es sapratu tā: par Augstākās padomes praksi darbā ar jautājumiem un pieprasījumiem. Pirmais mikrofons./

A.Safonovs:
*/Es ierosinu izskatīt jautājumu par PSRS likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ieviešanu pie mums, jo veidojas paradoksāla situācija. No 1.jūlija šis likums ir spēkā Savienības teritorijā. Pie mums republikā ir daudzi Savienības uzņēmumi, Savienības ministrijas pieprasa to funkcionēšanu saskaņā ar šo likumu, kurš jau ir stājies spēkā, bet uz to nav nekādas republikas Finansu ministrijas reakcijas. Tas ir, nākas dzīvot pēc veciem likumiem, bet savienības ministrijas to neatļauj. Ierosinu izskatīt mūsu sēdē šo jautājumu./

Priekšsēdētājs:
*/Pagaidiet, man vajaga... Par ienākuma nodokļa no PSRS pilsoņiem ieviešanu? Trešais mikrofons./

V.Kostins: */Cienījamo priekšsēdētāj! Es gribētu atgriezties pie dienas kārtības, kādu mums izdalīja darbam 22.jūnijā. 22.jūnijā dienas kārtībā bija divi jautājumi, kuri, manuprāt, līdz pat šai dienai nav atraduši savu atspoguļojumu praktiskā darbībā. Tas ir pirmais jautājums. Ja lēmuma projekts par darba grupas izveidošanu Konstitūcijas izstrādāšanai nebija gatavs toreiz un to pārcēla uz 22.jūniju, tad kāpēc līdz šim laikam, bet šodien jau ir 9.jūlijs, tas vēl nav atradis savu atrisinājumu?
Un otrais jautājums. Lēmuma projekts par darba grupas izveidošanu likuma par pilsonību izstrādāšanai arī nav atradis savu risinājumu no 22.jūnija. Mums to izdalīja, kad jūs atbraucāt no Maskavas un pastāstījāt mums par savu uzstāšanos. Mēs toreiz apspriedām jautājumu par to, kas ir iesaldēšana, veselas divas stundas. Atvadoties jūs mums teicāt, ka mēs atgriezīsimies pie šī jautājuma un atbildes M.Gorbačovam pirmdien. Šīs pirmdienas, ja nekļūdos, bija jau divas, šodien jau trešā pirmdiena. Bet es neesmu lietas kursā, vai tika gatavota kaut kāda atbilde. Jūs ierosinājāt rīt izveidot darba grupu, kura brauks uz sarunām ar PSRS un KPFSR. Es ierosinu atgriezties pie šiem trim jautājumiem un iekļaut tos dienas kārtībā šai nedēļai, jo ir pagājis ļoti ilgs laiks pēc šo jautājumu iekļaušanas dienas kārtībā, bet līdz šim laikam tie nav izlemti./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons!

G.Preinbergs:
Ir Augstākās padomes lēmums par to, ka sekretariāts atskaitās katras dienas nogalē par pienākušo pastu un to analizē. Joprojām deputātiem šīs informācijas druskas ir jāmeklē laikrakstos. Tā, piemēram, pagājušajā nedēļā nevienā no divām plenārsēžu dienām nekāda informācija nav bijusi. Mēs gribētu lūgt, lai sekretariāts tomēr šo Prezidija lēmumu izpilda un deputāti saņem pilnīgu informāciju ne tikai par ienākušo pastu, bet arī šī pasta analīzi. Paldies.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vairāk iebildumu nav? Acīmredzot kārtība būtu tāda, ka mēs varētu nobalsot Augstākās padomes Prezidija ieteikto darba kārtību un pēc tam darba kārtību ar papildinājumiem tādā secībā, kādā tie ir iesniegti. Tātad pirmais būtu manis ierosinātais papildinājums par delegācijas sastāvu sarunām ar PSRS un Krievijas Federāciju, tālāk, ja esmu pareizi atzīmējis secību, ir deputāta Aleksejeva ierosinātais jautājums par to, kā Augstākajā padomē strādājam ar jautājumiem par reglamentu. Mēs atbildējām, ka mēs varam to nākamās nedēļas sākumā izskatīt, jo tas vēl nav iesniegts Augstākās padomes Prezidijā. Pēc tam nākamais papildinājums būs par likuma par ienākuma nodokli izstrādāšanu vai piemērošanu republikā. Bez tam vēl jautājums, kas konkrēti jāieslēdz arī darba kārtībā, ir jautājums par komisiju izveidošanu darbam pie Konstitūcijas projekta un pie pilsonības projekta. Vai visus papildinājumus esmu nosaucis? Par balsošanas kārtību nav iebilžu? Vispirms nobalsosim Augstākās padomes Prezidija piedāvāto darba kārtību 9., 10. un 11.jūlija plenārsēdēs, un tad balsosim atsevišķi katru no šiem papildinājumiem. Nav iebilžu? Paldies.
Tātad pirmo mēs balsosim Augstākās padomes piedāvāto plenārsēžu darba kārtību. Vajag vēlreiz reģistrēties, kaut gan visi bija ļoti disciplinēti, un neredzēju, ka kāds būtu staigājis. Kas jums, lūdzu, sakāms, deputāt Kehri? Ļoti jauki, mums ir iespēja reģistrēties, un mēs atvainošanos pieņemam. Deputāts Kehris atvainojās desmit cilvēku vārdā mūsu kolēģiem deputātiem. Tad ir 141 deputāts. Tagad, lūdzu, balsosim Prezidija piedāvāto plenārsēžu darba kārtību 9., 10., 11.jūlijā. Darba kārtība ir pieņemta.
Tagad par darba kārtības papildinājumiem. Gandrīz vai jāsaka, ka tas, par ko es runāju, nav tikai mans ierosinājums, bet to atbalsta arī deputāts Kostins. Būs gan atbilde uz Gorbačova izteikto piedāvājumu, gan arī delegācijas sastāvs. Domāju, ka šeit tiek pilnīgi iekļauta doma, ko izteica deputāts Kostins. Tātad par papildinājumu – izveidot delegāciju, kura vedīs sarunas ar PSRS un Krievijas Federāciju. Lūdzu, balsosim. Rezultāts. Paldies. Papildinājums tiek pieņemts un to iekļaujam 10.jūlija sēdes darba kārtībā.
Nākošais papildinājums (es vienmēr jūs lūdzu papildinājumus iesniegt rakstiskā veidā, lai man nebūtu jāinterpretē un dažreiz pat jākomentē) par darbu Augstākajā padomē ar pieprasījumiem un jautājumiem. Lūdzu balsosim par tādu papildinājumu. Rezultāts. Ir mazāk par pusi no balsojošiem. Diemžēl neiekļaujam šajā darba kārtībā, bet katrā ziņā es šo ierosinājumu varu uzturēt spēkā un iesniegt izskatīšanai Augstākās padomes Prezidijam ar tādu formulējumu, kā jūs ierosinājāt.
Nākošais jautājums ir par PSRS likuma par ienākuma nodokli piemērošanu Latvijas Republikā. Es pareizi noformulēju? Pareizi. Lūdzu balsot. Arī puse nav, bet, ņemot vērā deputāta ierosinājumu, tas attiecas ne tikai uz likumu par ienākuma nodokli, jo ir arī citi likumi, kuri jau sākuši darboties PSRS teritorijā. Mēs esam tādā situācijā, ka mēs vai nu darbojamies pēc vecā PSRS likuma, vai vadāmies pēc PSRS jaunā likuma, vai arī mums vajadzētu darboties pēc Latvijas Republikas likuma, kura mums vēl nav. Tāpēc es arī šajā sakarā lūgšu valdībai Augstākās padomes Prezidijam iesniegt savus ierosinājumus un priekšlikumus, kā būt tālāk.
Mums ir jāatbild, kāpēc jautājumus par Konstitūciju un par pilsonību neietvērām Prezidija darba kārtībā. Deputātam un mūsu kolēģim ir taisnība, ka šie abi šie jautājumi jau bija darba kārtībā. Mēs tos neizskatījām, jo vienkārši fiziski to nepaguvām izdarīt. Noraidīt šos jautājumus mēs nevaram. Vēl jo vairāk tādēļ, ka tas ir diskutējams jautājums un Konstitūcija ir vajadzīga. Mēs tagad par šiem jautājumiem tāpat kā par tiem likumiem atrodamies kaut kur gaitā. Mums ir Deklarācija, bet nav likumu. Tas pats attiecas arī uz Konstitūciju. Mums vēlreiz jānobalso, lai gan tas jau ir bijis darba kārtībā. Šie jautājumi darba kārtībā ir jāiekļauj vēlreiz, tā kā mēs neesam paspējuši tos izskatīt. Ja mēs vispār tagad neiekļaujam, tad ar to mēs izsakām savu attieksmi pret minētajiem jautājumiem, t.i., ka mēs esam pret. Bet mēs neesam pret. Vai mēs izskatīsim šonedēļ, tā ir cita lieta, jo mums jautājumi jau tagad krājas. Tāpēc es ierosinu nobalsot un gandrīz vai aicinu šos jautājumus iekļaut darba kārtībā, jo citādi mēs būsim pretrunā paši ar sevi.
Lūdzu, vārds deputātam Dinēvičam.

J.Dinēvičs:
Cienījamie kolēģi! Prezidijā frakcija arī atgādināja, ka minētie jautājumi ir pazuduši. Es aicinātu visus frakcijas locekļus nobalsot par to, lai šos svarīgos jautājumus iekļautu darba kārtībā.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai otra frakcija savu oficiālo viedokli negrib izteikt? */Jā, jā, labi./ Tātad balsojam par to, lai darba kārtībā ieslēgtu abus jautājumus: par Konstitūciju un par pilsonību. Paldies. */Lūdzu./ Rezultāts: par – 133. Tādējādi mēs esam izskatījuši visus ierosinātos jautājumus. */Par procedūru?/

A.Safonovs:
*/Anatolij Valerianovič! Tātad mēs nobalsojām pret to, lai tagad izskatītu likumu par nodokļiem. Bet saprotiet, mums jau ir radusies tāda paradoksāla situācija. Šis nodoklis attiecas uz visiem, tai skaitā arī uz cilvēkiem ar zemiem ienākumiem. Pieņemsim, šodien no tiem, kuri saņem 100 rubļu algu, ietur ienākuma nodokli 8 rubļus ar kapeikām. No pirmā jūlija tajās republikās, kurās ieviesa jauno likumu, no simt rubļiem, pieņemsim, ienākuma nodokli neiekasēs. Šodien uzņēmumos jau radusies tāda situācija: iekasēt nodokli vai neiekasēt. Jūs, kolēģi, nepieņēmāt priekšlikumu izskatīt šo jautājumu. Jūs sakāt, ka uzdosiet Ministru padomei izskatīt to. Nosauciet kaut vai termiņu, kura laikā Ministru padome izskatīs šo jautājumu un dos savas rekomendācijas./

Priekšsēdētājs:
*/Šo ceturtdienu, lūdzu, atnāciet uz Prezidija sēdi pulkst. 16.00/

A.Safonovs:
*/Paldies./

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu./

M.Gavrilovs:
*/Vai var, Anatolij Valerianovič? Mēs Prezidijā vienojāmies par dienas kārtību un apspriedām jautājumu par to, ko translēt pa radio, ko ne. Un jūs teicāt, ka, lūk, šos punktus, kurus Prezidijs izlems translēt, jūs tagad paziņosit?/

Priekšsēdētājs: */Jā./

Priekšsēdētājs: Tagad par translāciju. Prezidijs deputātiem iesaka translēt likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par īpašumu, par reliģiskām organizācijām un likumprojektu par ārpustiesas kārtībā represēto un nepamatoti notiesāto personu reabilitāciju izskatīšanas gaitu. Lūdzu, kāds ir jūsu viedoklis? Vēlreiz nolasīt? Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš:
Godātie kolēģi! Attiecībā uz likumprojektu par reliģiskajām organizācijām ir tāda paradoksāla situācija, ka šo likumprojektu izstrādājusi man nezināma komisija, arī Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijai nezināma komisija. Tas nav izskatīts Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijā. Tādā veidā, kādā tas ir iesniegts izskatīšanai sesijā, tas vispār nav pieņemams. Tāds ir mans personīgais viedoklis un arī daļas deputātu domas. To es noskaidroju šorīt. Manuprāt, šo jautājumu nevajadzētu translēt, jo tas būs lieki.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, pirmais mikrofons.

M.Gavrilovs:
*/Te ir tāda problēma ar likumprojektu par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. Prezidijs izlēma, ka tā apspriešanu translēt nevajag, bet mēs jau nobalsojām par to, ka translēt tomēr vajag, mēs taču to ļoti ilgi atlikām. Un tāpēc man tomēr ir lūgums, ja reiz par procedūru balsojam no jauna, nobalsot par to, lai translācijā iekļautu tieši likumprojekta par sabiedriski politiskajām organizācijām apspriešanu, jo [tā] pirmais konceptuālais lasījums, bet nevis [apspriešana] pa pantiem tieši interesēs sabiedrību./

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, otrais mikrofons.

N.Beļskis:
Man tomēr lūgums, izskatot likumprojektu par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām, to netranslēt, jo likumprojektu apspriedīs pirmajā lasījumā, tādēļ būs daudz neskaidrību un daudz alternatīvu variantu. Vajadzētu translēt tikai tad, kad šis likumprojekts tiks apspriests otrajā lasījumā un to publicēs presē, lai cilvēkiem rastos skaidrība, par ko ir runa. Tad būsim saņēmuši pietiekami daudz jaunu rakstisku priekšlikumu no sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. Pretējā gadījumā cilvēki nesapratīs, par ko ir runa un par ko mēs īsti diskutējam. Paldies.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, trešais mikrofons.

A.Aleksejevs: */Es domāju, reiz mēs iekļaujam translācijā jautājumu par reliģiskajām organizācijām, tad vienkārši neloģiski būtu neiekļaut translācijā jautājumu par citām sabiedriskajām organizācijām. Tās ir tādas pašas organizācijas, par kurām interesējas visi. Es nemaz neesmu pret to, lai translētu jautājumu par reliģiskajām organizācijām, bet es neredzu loģiku. Uzskatu, ka šodien republikā jautājums par sabiedriskajām organizācijām saviļņo ne mazāku iedzīvotāju skaitu kā jautājums par reliģiskajām organizācijām./

Priekšsēdētājs:
*/Paldies./ Lūdzu, pie trešā mikrofona.

I.Kozakeviča:
Es tomēr lūgtu palikt pie iepriekšējā viedokļa un ne tikai skatīt, bet arī translēt likuma par reliģiskajām organizācijām izskatīšanu pirmajā lasījumā. Nav tā, ka šis likumprojekts ir nezināms, tas Likumdošanas jautājumu komisijā atrodas tik ilgi, cik ilgi darbojas jaunā sasaukuma Augstākā padome, tas ir, atkārtoti skatīts kopā ar visām reliģiskajām konfesijām. Tas ir likumprojekts, par kuru cilvēki interesējas, kuru gaida. Tā pieņemšana ir ieilgusi, cilvēki interesējas par šo likumprojektu un zvana. Analoģisks Vissavienības likums mūs jau ir apsteidzis, un es uzskatu, ka ilgāk šo jautājumu atlikt nevaram, un tas ir jātranslē.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu, pie pirmā mikrofona.

M.Gavrilovs:
*/Es nepiekrītu kolēģim Lagzdiņam, ka nevar iekļaut jautājumu par īpašumu. Es domāju, jāiekļauj ne pa pantiem, tieši konceptuālajā lasījumā./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pie trešā mikrofona.

V.Kostins:
*/Cienījamo priekšsēdētāj! Es uzskatu, ka jautājumi, kurus mēs šodien iesniedzām sesijas dienas kārtībā papildus, acīmredzot ir ļoti svarīgi mūsu valsts dzīvē. Tāpēc es uzskatu, ka tādi jautājumi kā lēmumu projekti par darba grupu izveidošanu Konstitūcijas un likuma par pilsonību izstrādāšanai un par komisijas sastāvu sarunām ar PSRS un KPFSR laikam pašlaik interesē visus mūsu republikas iedzīvotājus, tāpēc tos vajag translēt, lai cilvēki zinātu šo komisiju sastāvu, pirms materiāli parādās presē./

Priekšsēdētājs:
Gandrīz vai varam balsot. Tātad, lai pieņemtu plānu vienkārši zināšanai, vajag pusi no balsotājiem. Vai jūs man neatļautu priekšlikumus pēc kārtas likt uz balsošanu, jo tagad Prezidija ierosinājums un tas, ko ierosinājāt jūs. Es, protams, par katru jautājumu izteiktu mazu piezīmi neatkarīgi no tā, vai to ir ierosinājis Prezidijs vai nav. Bet izskatīsim tos tieši pēc kārtas, lai nebūtu pretenziju un jums būtu ērtāk. Vai iebildumu nav?
Tātad pirmais – par delegācijas sastāvu. Vai translēt vai netranslēt? Lūdzu, izsakiet savu viedokli. Rezultātu. Paldies. Translējam. Likumprojekts par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par īpašumu. Balsojam. Lūdzu neietekmēt mašīnu, jo deputāti var arī nobalsot pēc jūsu svilpieniem, un tad mums rezultāti sajuks. Rezultātu. Translējam. Par sabiedriski politiskajām organizācijām un partijām. Lūdzu, balsojam. Rezultātu. 46. Netranslējam, nav vajadzīgā skaita. Prezidijs ieteica likumprojektu par reliģiskajām organizācijām. Lūdzu, balsosim. Rezultātu. Puses tomēr nav. Netranslējam. Par ārpustiesas kārtībā represēto un nepamatoti notiesāto reabilitāciju. Lūdzu, balsosim. Translējam.
Tālāk ir divi projekti par komisijām Konstitūcijai un par projektu komisijai par pilsonību. Tātad balsojam par likumprojektu izstrādāšanas komisijām. Lūdzu rezultātu! */Kur jūs?/ Vai jūs balsojat par? 69. Kur jūs esat, kas jums bija? Kāpēc jūs necēlāt roku, kad balsojām? */Vilciens ir aizbraucis. Kā lūdzu?/ Kad balsošana bija sākusies, es vienkārši neredzēju, ka jūs esat pacēluši savas kartes. Par tiem, kuri bija pacēluši, es momentā reaģēju.
Tātad – ko mēs translējam. Atkārtoju vēlreiz! Par delegāciju sastāvu, likumprojektu par grozījumiem un papildinājumiem Konstitūcijā par īpašumu, likumprojektu par ārpustiesas kārtībā represēto un nepamatoti notiesāto personu reabilitāciju. Vairāk arī nebija.
Lūdzu, sāksim izskatīt jautājumus, kurus esam iekļāvuši darba kārtībā. Pirms izskatīšanas vārds Mandātu komisijas priekšsēdētājam deputātam Budovskim.

M.Budovskis:
Augsti godājamais priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Mandātu un deputātu ētikas komisija izskatīja Liepājas 92.vēlēšanu apgabala vēlēšanu komisijas protokolu par tautas deputātu kandidātu Oļega Mantuļņikova un Imanta Vismaņa reģistrēšanu, apgabala vēlēšanu komisijas protokolu par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanu rezultātiem un Centrālās vēlēšanu komisijas 5.jūlija sēdes protokolu par Latvijas Republikas tautas deputātu vēlēšanām Liepājas 92.vēlēšanu apgabalā, kā arī protokolu par ievēlētā deputāta Oļega Mantuļņikova reģistrēšanu. Sūdzības un protesti par vēlēšanu norisi Liepājas 92.vēlēšanu apgabalā nav saņemti.
Deputāts Mantuļņikovs Oļegs Nikolaja d. dzimis 1940.gadā, krievs, LKP biedrs, LKP Liepājas pilsētas komitejas otrais sekretārs. Deputātam Oļegam Mantuļņikovam ir augstākā izglītība.
Mandātu un deputātu ētikas pastāvīgā komisija lūdz Augstāko padomi apstiprināt deputāta Oļega Mantuļņikova pilnvaras. Šajā sakarībā ir sagatavots Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmums par Liepājas 92.vēlēšanu apgabala tautas deputātu pilnvaru apstiprināšanu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

M.Budovskis:
Es varbūt nolasīšu līdz galam.

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos. Domāju, ka jūs beidzāt. Lūdzu.

M.Budovskis:
Latvijas Republikas Augstākā padome, noklausījusies Mandātu un deputātu ētikas pastāvīgās komisijas ziņojumu, nolemj apstiprināt Liepājas 92.vēlēšanu apgabalā ievēlētā Latvijas Republikas tautas deputāta Oļega Mantuļņikova pilnvaras.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Vai Mandātu komisijas priekšsēdētājam ir jautājumi? Lūdzu balsot Mandātu komisijas ierosināto lēmumprojektu. Vai jūs esat par? Kā redzat, nav 100 balsu. Mums tagad ir jānolemj, ko mēs tālāk darīsim. Lūdzu, pie trešā mikrofona.

M.Budovskis:
Cienījamie kolēģi, varbūt es kļūdījos, ka palūdzu, lai deputāts Mantuļņikovs stādās priekšā. Varbūt tas ir šīs rīcības rezultāts?

Priekšsēdētājs:
Vienu mirkli. Klusu! Es nezinu, kāds ir iemesls, bet priekšā jāstādās ir komisijas vadītājam un Mandātu komisijas vadītājam. Mandātu komisijas vadītājs sniedz visus vajadzīgos paskaidrojumus. Mēs šeit nevēlam deputātu. Mēs apstiprinām Mandātu komisijas ieteikto lēmumprojektu. */Lūdzu, pirmais mikrofons./

P.Šapovālovs:
*/Man ir tāds priekšlikums. Tas, kurš balsoja pret vai atturējās, lai pieceļas un paziņo, kāpēc viņš tā darīja, vai arī balsot atkārtoti./

Priekšsēdētājs:
Deputāts Muciņš.

L.Muciņš:
Es atturējos. Ja vēlēšanās nebūtu piedalījies Padomju armijas karaspēks, tad viņš netiktu ievēlēts.

T.Eniņš:
Es balsoju pret tieši tā iemesla dēļ, jo vēlēšanas bija netaisnīgas.

Priekšsēdētājs:
Katrs zināja, ko viņš darīja, un līdz ar to mūsu parlamentā iestājās krīzes situācija. Tas ir vairāk nekā skaidrs. Un te aģitēt vienam otru nav vajadzības. Ja te kāds uz parlamentu nācis spēlēties, tad tas ir cits jautājums. Bet es šaubos, vai mums ir tādi deputāti.

A.Aleksejevs: */Es gribētu atgādināt, cienījamie kolēģi, ka pagājušo reizi mēs neapstiprinājām Mantuļņikovu tā iemesla dēļ, ka šaubījāmies par viņa ievēlēšanas likumību, jo tur bija strīds par 50 balsīm. Šodien kolēģis Mantuļņikovs ievēlēts ar gandrīz 700 balsu pārsvaru, t.i., vēlētāji atkārtoti uzskatāmi un pārliecinoši nodemonstrēja savu cieņu un uzticību viņam. Mēs ar jums šodien nodemonstrējām necieņu pret vēlētāju gribu un pret Konstitūciju. Man šķiet, mums jāpadomā, vai mēs ar jums varam būt šeit, ja mēs necienām mūsu pašu apstiprināto Konstitūciju un likumus./

Priekšsēdētājs:
Otrais mikrofons.

A.Kiršteins:
Situācija ir mazliet mainījusies. Ja mēs kādreiz rīkojām vēlēšanas pirms 4.maija, mēs nezinājām, kādā valstī mēs dzīvojam. Ja tagad pēc 4.maija, pēc neatkarības Deklarācijas pieņemšanas, mēs dzīvojam Latvijas Republikā, tad mēs, Augstākā padome, vairs nevaram apstiprināt tos deputātus, kuri principā neatzīst šīs valsts pastāvēšanu un ir tai naidīgi. Ir principiāli cita situācija. Tāpēc nav iespējams vairs apstiprināt nevienu deputātu, kas neatzīst šo valsti, nevis, teiksim, domāt, kā ar citām metodēm cīnīties par kaut kādu uzlabošanu vai konstruktīvu darbību, ja viņš ir pret šīs valsts pastāvēšanu.

Priekšsēdētājs:
Deputāt Kirštein, jūs runājat pretī Konstitūcijai. Jebkurš ar nevardarbīgiem līdzekļiem var aģitēt pret pastāvošo iekārtu.

R.Rikards:
Man ir ierosinājums Augstākajai padomei: tā kā ir iestājusies krīze, izskatīt visu to deputātu pilnvaras, kuri ir ievēlēti ar Sarkanās armijas palīdzību. Jo nevar būt, ka citas valsts armija vēlē parlamenta deputātu. Vajag pārskatīt visus apgabalus un apskatīt to deputātu pilnvaras, kuri ievēlēti ar Sarkanās armijas palīdzību, un sarīkot apgabalos atkārtotas vēlēšanas, kurās piedalītos tikai civiliedzīvotāji.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons. (Aplausi.) Lūdzu, klusumu.

B.Feršalovs:
*/Kolēģi deputāti, kas attiecas uz Liepāju, tad te drusku liekuļoja, jo apgabala vēlēšanu komisija nepielaida 700 obligātā dienesta karavīrus pie balsošanas, pārkāpjot Latvijas Republikas Likumu par vēlēšanām. Kāpēc viņi šeit to neteica?/

L.Kurdjumovs:
*/Es lūdzu izskatīt deputātu ētikas komisijā deputāta Kiršteina uzstāšanos šāda iemesla dēļ. No viņa loģikas izriet, ka visus, kuri nepiedalījās balsošanā par neatkarības Deklarāciju, vajadzētu, izmantojot vairākuma tiesības, izslēgt no Augstākās padomes deputātu skaita. Tas ir pirmais.
Otrais. Es vēlreiz vēršu uzmanību uz to, ka Latvijas Republikas pilsoņi ir PSRS Augstākās padomes deputāti, kas kliedzoši izjauc Jūsu loģiku, svešas valsts parlamentā taču sēž jūsu republikas pilsoņi./

Priekšsēdētājs: */Mūsu republikas.../
Lūdzu, otrais mikrofons. Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Biezais:
Viens jautājums par procedūru: kāpēc šāda lieta tika likta uz balsošanu, jo rodas neloģisms – ja deputāts ir ievēlēts, tad viņš ir ievēlēts. Un otrais secinājums – ja šie deputāti tiks apstiprināti, kas droši vien tā arī būs, mēs, liekas, nevarēsim skatīt jautājumu par pilsonību. Mēs stipri attālināmies no Latvijas Republikas pilsonības jautājuma.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons.

O.Ščipcovs:
*/Cienījamie kolēģi! Man ir grūti runāt šajā momentā, ļoti grūti. Mēs esam nonākuši līdz robežai, kura var mūs novest strupceļa situācijā un līdz pilsoniskai nesaskaņai. Savā frakcijā es neesmu “vanags”, un, ticiet ka man dažreiz ir grūti tur strādāt, bet kādā stāvoklī jūs nostādāt tos frakcijas “Līdztiesība” deputātus, kuri visādi cenšas izveidot šajā parlamentā centru. Es varu runāt klusu, es varu runāt bez patētikas, bet es šodien sapratu, ka te ļoti daudzi alkst, lai tādi kā Ščipcovs tiktu izmesti no šīs sapulces kā nevajadzīgi cilvēki. Pie tam, ja par Ščipcovu balso armija, tas ir slikti, bet, ja Klaucēns zaudē Kalnbērzam no tās pašas armijas, tad tas ir labi. Tas man atgādina tā vīra loģiku, kurš paskaidro sievai, kāpēc viņš var būt neuzticīgs, bet viņa nevar.
Cienījamie kungi, apdomājiet, kamēr nav par vēlu, mums jādzīvo kopā. Kad mūs atbalsta vienīgā krievu žurnāla redaktors – tas ir viens, bet, kad mūs atbalsta viens no tiem, kurš nav atkarīgs ne no vienas amatpersonas, – tas ir kas cits. Ja mēs saskriesimies, tas būs ļoti slikti, par to es runāju pēdējā sēdē, kad bija runa par sardzi. Es, protams, biedri un kungi, varu runāt daudz mierīgāk, bet saprotiet manas emocijas, mēs lemjam principiālu jautājumu, un ļoti žēl, ka šos jautājumus mēs nevaram izlemt draudzīgi un atbilstoši tai situācijai un tām reālijām, kuras pastāv. Pateicos par uzmanību./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, trešais mikrofons.

E.Kide:
Cienījamie kolēģi! Man šķiet, ka kļūme šajā jautājumā ir tieši tā, ka ne visi deputāti ir izpratuši apstiprināšanas jēgu. Jo – ja deputāts ir ievēlēts, tad, manuprāt, šeit plenārsēde varētu apstiprināt vai neapstiprināt, ja ir bijusi kāda kļūda tieši vēlēšanu procesā. Tā kā likums paredz, ka armija piedalās, manuprāt, diskusija varētu būt tikai par to, vai ir pareizi vai nepareizi tehniski ievēlēts. Lai izkļūtu no krīzes, man ir vēl viens jautājums. Manuprāt, tajā mirklī, kad jūs aicinājāt balsot, daudzi prasīja, lai parādās pats deputāts, un tas izsauca it kā reakciju atturēties, ja deputāts nav redzēts. Bet tiesiski mēs neesam. Varbūt tas ir pretenciozi, bet man ir priekšlikums: anulēt iepriekšējos vēlēšanu rezultātus un vēlreiz pārbalsot pēc būtības.

V.Zatuliviters:
*/Anatolij Valerianovič! Jūs teicāt, ka šeit nav deputātu, kuri būtu nākuši šurp niekoties. Es apskaužu jūsu optimismu, bet nepievienojos tam. Es jūtu, ka šajā zālē ir deputāti, kuri ir nākuši spēlēties, pie tam bīstamas spēlītes. Tas pirmais.
Otrais. Šeit solīdi cilvēki, nopietni deputāti sludina idejas, kas ir pretrunā ar Lavijas Republikas Konstitūciju un zināmajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas deklarācijas nolikumiem, kuros skaidri deklarētas vēlēšanu tiesības visiem, tai skaitā arī Padomju armijas karavīriem. Viņi ir tādi paši cilvēki.
Un trešais. Es griežos pie deputāta, kurš uzstājās, es gribētu viņam jautāt. Vai tiešām viņš domā, ka, ja es esmu militārpersona, tad es kā deputāts esmu mazvērtīgāks nekā viņš, ka es esmu mazāk konstruktīvs, mazāk pazīstu šejienes apstākļus un uzstājos sliktāk nekā viņš? Ja tas ir tā, tad es palūgšu to pierādīt publiski./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Gavars: Cienījamie kolēģi! Man ir pat neērti, ka mēs sākām šo problēmu apspriest, neņemot vērā to, ka mēs neesam izmainījuši to likumu, kas ir pieņemts, – vēlēšanu likumu. Otrkārt, runa ir par cilvēku. Par vienu kolēģi, kurš ir tādā veidā ievēlēts. Likumīgi vai nelikumīgi – to izskatīja Mandātu un deputātu ētikas komisija.
Treškārt, ja mēs gribam strādāt bez opozīcijas, tad mums vairākums ir Tautas frontes frakcijā, tad var nobalsot, tad strādāsim vieni paši, pieņemsim likumus un nebūs nekādu problēmu. Es nepiekrītu šim uzskatam, un tā mēs nekur tālu netiksim. Jūs redzat, kādas kaislības valda zālē? Es personiski, kaut arī balsoju par, tomēr uzskatu, ka mums vajag atvainoties deputātam Mantuļņikovam, jo viena deputāta apstiprināšana vai neapstiprināšana ar šo Augstākās padomes lēmumu – tas mūsu darbā neko neizšķirs, vienīgi mēs radīsim savā darbā lielas problēmas. Tāpēc es ierosinu nopietni pārskatīt šo jautājumu, praktiski divas stundas laika mums šodien paliek svarīgiem lēmumiem un likumiem, pie kuriem mums jāstrādā, bet mēs cīnāmies par to, kas būtībā mums godu nedara.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis:
Acīmredzot, ja mums ir jābalso par kaut kādu jautājumu, tad katrs deputāts var izteikt savu attieksmi, balsojot par vai pret. Tāda balsošana, kur obligāti ir jāizsaka sava attieksme, balsojot tikai par, nav vajadzīga. Lai izkļūtu no šīs situācijas, mums vajadzētu gluži vienkārši atcelt to likumpunktu, es gan nezinu, kur tas ir ierakstīts, ka šie balsošanas, šie vēlēšanu rezultāti ir jāapstiprina Augstākajai padomei. Ja šeit nav konstatēti nekādi pārkāpumi, tad tālākais notiek automātiski un man nebūt nav jābalso par.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, pirmais, bet pēc tam trešais mikrofons.

V.Eglājs:
Kā šeit iepriekš teica, vaina nav deputātos, ka viņi ir slikti, vai reglamentā, ko mēs neesam pieņēmuši. Tajā variantā, ko mēs gribam pašreiz ierosināt, ir teikts, ka, pirmkārt, Mandātu komisija vispār tiek likvidēta kā nevajadzīga. Un, otrkārt, lēmumus pieņem ar balsojošo deputātu balsu vairākumu, un līdz ar to visa tā vaina nav deputātos, bet galīgi ačgārnajā procedūrā.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, trešais mikrofons.

V.Dozorcevs:
*/Man ir jautājums Mandātu komisijas priekšsēdētājam. Lai viņš skaidri un saprotami nosauc šajā apgabalā notikušos vēlēšanu likuma pārkāpumus. Cik es sapratu, nekāds Likuma par vēlēšanām pārkāpums nav noticis. Priekš tā bija izskatīšanas procedūra vēlēšanās, ja tas ir tā, tad mūsu balsošana praktiski aprobežojas ar to, lai apstiprinātu likuma pārkāpšanu vai nepārkāpšanu, bet nevadīties no bērnišķīgiem vai virtuves apsvērumiem pie balsošanas. Es protestēju pret balsošanu pēc citiem apsvērumiem kā tikai jautājuma izskatīšana – likums pārkāpts vai nav pārkāpts.
Kā papildinājums manai runai – šajā gadījumā likums, kas attiecas uz militārpersonām, nav pārkāpts, jo ievēlēšanas laikā tāds bija likums./

J.Bojārs:
Es vēl gribētu papildināt to, ko teica kolēģis Eglājs, un redzesviedokli, kāds ir darba grupā. Mandātu komisija kā tāda ir pārvilkta padomju likumdošanā no partijas kongresiem, tai vēlēšanās nav itin nekādas jēgas, jo ir divas instances, kas pārbauda, vai vēlēšanas ir bijušas tiesīgas vai ne. Mēs varam griezties tiesā un vēlēšanu komisijā un tur apstrīdēt vēlēšanu rezultātus. Trešā instance ir galīgi nevajadzīga, un šī balsošana šeit ir tukša, pilnīgi nevajadzīga balsošana. Pretējā gadījumā iznāk, ka mēs vairākkārt vēlam vienu un to pašu personu, un tas nav pareizi. Mandātu deputātam dod konkrētie vēlētāji. Ja mūsu vēlēšanu likumdošana ir nepilnīga, tāpēc ka patiesībā vēlēšanās ņem dalību personas, kas nav mūsu pilsoņi, tad mums ir jāmaina mūsu vēlēšanu likumdošana, tāds ir mans viedoklis. Es domāju, ka šajā gadījumā mums nevajadzētu tērēt laiku un radīt konfliktu, tas nav vajadzīgs, un tas mums neko nedos.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, otrais mikrofons!

J.Karlsons:
Cienījamie deputāti! Šis precedents manā skatījumā parādīja mūsu daudzās parlamentārās kļūdas, to, ko mēs neesam veikuši. Tādēļ es aicinu pašreiz anulēt iepriekšējos mūsu balsošanas rezultātus un pieņemt Mandātu komisijas ziņojumu par likumīgi ievēlēto deputātu, un, mācoties no savām kļūdām, steidzīgi šajā sesijā izskatīt jautājumu par vēlēšanu likuma izmaiņām.

Priekšsēdētājs:
Es tikai lūgšu deputātu Bojāru padomāt un paskaidrot savu priekšlikumu sīkāk, jo situācija, kas izveidojās šajā apgabalā, ir tāda, ka šeit jau Mandātu komisija bija darbojusies uz attiecīgā likuma pamata un tad iznāks, ka mēs vienu daļu vēlēšanu šajā vēlēšanu apgabalā veiksim pēc viena likuma, un otru daļu – pēc otra.
Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Lagzdiņš:
Godātie kolēģi! Tiem deputātiem, kuri balsoja pret vai atturējās, kad bija runa par Mandātu komisijas ziņojuma apstiprināšanu, tomēr ir morālas un arī tīri juridiskas tiesības. Paskaidrošu kāpēc.
Mūsu Deklarācijas 6.pantā ir teikts, ka pārejas periodā var piemērot Konstitūcijas normas un citus likumdošanas aktus, kas darbojas Latvijas teritorijā, ja tie nav pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmes pirmo, otro, trešo, sesto pantu. Es, kolēģi, esmu šī Deklarācijas 6.panta noliedzējs, es biju pret, ka mēs tādu ietveram Deklarācijā, bet, ja reiz mēs esam šādu apšaubāmu formulu ietvēruši, tad, ciktāl tā nav pretrunā, šiem kolēģiem ir morālas tiesības un arī juridisks pamatojums, kāpēc viņi atturējās vai balsoja pret. Saprotiet, kolēģi, ko es ar šo īso uzstāšanos gribēju teikt – to, ka mēs nevaram turpmāk mūsu darbā ieviest kaut kādu anarhiju, mums ir jāizvairās no šādu normu radīšanas. Un tagad mums ir iesniegts lēmuma projekts par zemes komisiju likumu, lēmuma projekts par zemes komisijām, un tur ir tāda pati norma. Kolēģi, mūsu likuma normām ir jābūt precīzām, un es uz to gribu aicināt.

Priekšsēdētājs:
Otrais mikrofons.

A.Endziņš:
Mēs tagad varam ilgi spriest par to, kā būtu, ja būtu. Mums ir vēlēšanu likums, kas nav izmainīts, mums ir Konstitūcija, kas nav izmainīta, un mēs tagad spriežam, ka vajadzētu tā un vajadzētu citādāk. Šeit ir tā – ja mēs gribam strādāt, tad mums ir jāanulē vēlēšanas, ko mēs nobalsojām, un tās jāatkārto, vai arī savāksim savas mantiņas un iesim visi mājās.

A.Safonovs: */Man šajā jautājumā ir trīs piezīmes. Pirmkārt, deputāts Mantuļņikovs ir ievēlēts divreiz saskaņā ar Konstitūciju un agri vai vēlu viņš tā kā tā kļūs par Augstākās padomes deputātu – vai nu caur Augstāko tiesu, vai kādā citā veidā, tā ir pirmā piezīme.
Otrā piezīme kolēģim Cilinskim, viņam nav taisnība, ka mūsu šodienas apstiprinājums ir tiesīgs, un jāņem vērā, ka Mandātu ētikas un komisija pilnvaras pārbaudīja, bet var būt tādas piezīmes, kuras neiekļaujas pastāvošo likumu ietvaros, likums nevar paredzēt visu un tad jautājumu par kaut kādiem sīkiem pārpratumiem tiesīgs lemt ir Augstākās padomes deputāts, lūk, tādēļ mēs šeit apstiprinām, tā sakot, apgabala komisijas lēmumu – tā ir otrā piezīme.
Trešā piezīme kolēģim Bojāram, viņam nav taisnība tajā ziņā, ka atsaucas uz nepastāvošiem likumiem par pilsonību. Lūk, kad mums būs likums, kas reglamentēs to, kurš ir republikas pilsonis un kurš ne, kad mēs ieviesīsim šo diskriminējošo likumu, tad kolēģim Bojāram būs taisnība. Paldies./

V.Kostins:
*/Cienījamo priekšsēdētāj! Man šķiet, ka jāatbalsta tie deputāti, kuri izteica ierosinājumu sakarā ar mums šodien sesijā radušos tik sarežģīto situāciju, atcelt iepriekšējās balsošanas rezultātus, atvainoties mūsu jaunajam deputātam, kolēģim no Liepājas, un es gribētu paust savu viedokli, ka.../

Priekšsēdētājs:
*/Lūdzu, klusāk./

V.Kostins:
*/Es gribētu paust savu viedokli par to, ka man vienkārši kā cilvēkam un kā mūsu parlamenta tautas deputātam šodien bija kauns klausīties to, kas šodien te skanēja no mūsu kolēģu, deputātu lūpām, izrādās, cik daudz mēs varam glabāt ļaunuma, cietsirdības un žults attiecībā citam pret citu. Man šķiet, vajag vienkārši atrast kopīgu tīri cilvēcisku attiecību saskares punktu, atvainoties un saprast, ka mēs šeit esam ievēlēti ne jau, lai kārtotu kaut kādas mūsu iekšējās situācijas, bet mūsu vēlētāju dēļ, un jāatceras taču, ko mēs viņiem apsolījām un ko mēs teicām mūsu priekšvēlēšanu programmās. Tāpēc es ierosinu beigt šī jautājuma apspriešanu un pieņemt tos divus priekšlikumus, kurus es iesniedzu./

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons!

Dz.Ābiķis:
Es gribētu aicināt balsot pirmām kārtām par debašu pārtraukšanu un otrām kārtām par deputāta Kides priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jūs vismaz rakstiski varējāt iesniegt. Lūdzu, otrais mikrofons.

J.Lucāns:
Cienījamais priekšsēdētāj! Varbūt vadīsimies pēc šādas loģikas: tie deputāti, kuri ilgāku laiku šeit strādā, jau esam savā starpā pazīstami, varbūt mēs varētu atļauties uzaicināt deputātu Mantuļņikovu mums parādīties, lai mēs varētu ar viņu iepazīties, lai zinātu, kas viņš ir, un varbūt viņš nav tik briesmīgs.

Priekšsēdētājs:
Balsot par debašu pārtraukšanu nav vajadzības, jo deputāti nav [to prasījuši]. Tagad par jūsu ierosinājumiem. Ja es no jūsu emocionālajām runām esmu varējis secināt kaut ko īsāk, tad, lūdzu, to apstipriniet. Ja ne, tad, lūdzu, izsakiet savu viedokli. Tātad – šeit bija dažādi priekšlikumi, to iesniegšanas kārtībā ir šādi divi galvenie priekšlikumi: pirmais bija – manuprāt, to izteica deputāts Rikards – pārskatīt vēlēšanu likumu, sākt pārskatīt vēlēšanu apgabalus, kuros balsošanā ir piedalījušies karavīri... Starp citu, jums vajadzētu zināt, cik būtu tādu vēlēšanu apgabalu. Katrā ziņā vairāk nekā 20 vēlēšanu apgabalu.
Tātad... pārskatīt vēlēšanu pilnvaras visiem deputātiem, kuri balotējušies apgabalos, kuros ir vēlējuši karavīri. Šo priekšlikumu es likšu uz balsošanu pirmo, jo tādā kārtībā tie tika iesniegti. Lūdzu, aprunājieties divas minūtes. Divas minūtes, lūdzu, runājiet! Nevajag “kuš!” – divas minūtes runāšanai.

No zāles: */Anatolij Valerianovič!/

Priekšsēdētājs:
*/Nevar, pagaidiet divas minūtes./

No zāles: */Frakcija lūdz 20 minūtes pārtraukumu, pēc likuma mums ir tiesības uz to./

Priekšsēdētājs:
*/Labi, es tūlīt jums došu vārdu, tikai pabeigšu formulēt, par ko mēs balsosim./ Par ko mēs balsosim... Un jums tad pārtraukumā būs 20 minūšu ilgs laiks domāt, runāt un spriest. Bet tagad, lūdzu, trīs minūtes klusuma. Es vēlreiz nolasīšu.
Pirmo mēs balsosim priekšlikumu par to, ka vajag pārskatīt pilnvaras visiem tiem deputātiem, kuru ievēlēšanā piedalījušies karavīri. Otro mēs balsosim deputāta Kides ierosinājumu un arī pārējo... Sāku visu no gala. Tātad pirmo balsosim ierosinājumu pārskatīt deputātu pilnvaras... visu deputātu pilnvaras, kuru ievēlēšanā piedalījušies karavīri.
Otrais – deputāta Kides ierosinājums: anulēt vēlēšanu balsošanas rezultātus, kuri bija sakarā ar Mandātu komisijas ziņojumu un iesniegto likumprojektu, tātad anulēt šos balsošanas rezultātus un pārbalsot pēc būtības. Tie faktiski ir divi galvenie priekšlikumi. Nākamie, kas šeit tika izteikti, nav balsošanas jautājums, atvainojos – tas arī nav balsošanas jautājums.
Trešais faktiski būtu ievērības cienīgs ierosinājums – pārstrādāt pašu likumu, kas saistīts ar Mandātu komisijas ziņojumu un deputātu pilnvaru apstiprināšanu. Es uzdevu šo jautājumu un ceru, ka deputāts Bojārs atbildēs, taču šeit mums ir darīšana ar tādu gadījumu, ka faktiski šajā vēlēšanu apgabalā pēc Mandātu komisijas iepriekšējā ziņojuma un ierosinājuma saskaņā ar likumu vēlēšanas ir notikušas jau otrreiz. Tāpēc likt uz balsošanu... Katrā ziņā es nevaru līdz galam noformulēt domu, kas tad mums vēl jādara. Jūs gribējāt ko paskaidrot?

J.Bojārs:
Mēs varētu vienkārši izkļūt no šīs situācijas un jautājumu izlemt šodien pat: pieņemt lēmumu par Mandātu komisijas un tās pilnvaru likvidēšanu vispār Augstākajā padomē. Un viss būtu pilnīgā kārtībā, jo ir vēlēšanu komisija, kas nodarbojas ar šiem jautājumiem. Tāds ir darba grupas viedoklis. Mēs varētu to nobalsot. Sagatavot šo vienu teikumu mēs varētu šīs dienas laikā un no to nobalsot. Bet viss ir atkarīgs no deputātu domām.

Priekšsēdētājs:
Katrā ziņā... mēs varam mainīt arī Mandātu komisijas funkcijas vai likvidēt Mandātu komisiju, ja es vispār varu teikt kaut ko šajā gadījumā. Pirmkārt, es varu atkārtot tikai to, ka tas atkal ir tas pats princips: ja kaut kas ir izveidots, izveidojies, mēs mainām likumu atbilstoši situācijai, emociju situācijai, kura izveidojusies parlamentā, un es kā deputāts tam galīgi nepiekrītu. No juridiskā viedokļa mēs varam balsot, bet tad noteikti ir vajadzīga komisija, kura visas nianses šajā sakarā izpēta. Jo citādi mēs ar šo jautājumu beigsim pavisam bēdīgi. Lūdzu, trešais mikrofons. Pēc tam vārds jums.

J.Celmiņš:
Man tomēr likās ļoti simpātisks deputāta Karlsona priekšlikums, un tas būtu balsošanas cienīgs, nesaistot to ar Mandātu komisiju: pārskatīt vēlēšanu likumu. Nesaistīt šo priekšlikumu ne ar vienu citu priekšlikumu un to balsot, jo gadījumā, ja mums ir spēkā šāds vēlēšanu likums, mēs paši pie tā esam vainīgi un paši esam spiesti to cienīt.

Priekšsēdētājs:
Bet es saprotu jūsu priekšlikumu tā, ka tas ir jādara nākotnē, jo mums šodien ir jāpabeidz apspriest šo jautājumu. Mēs taču nevaram vienu pusi deputātu izskatīt pēc viena likuma, bet otru pusi – pēc otra likuma. Mēs debates pārtraucām, varbūt es nepareizi noformulēju? Tagad tikai runājiet par to, ko esmu formulējis. Lūdzu, otrais mikrofons.

A.Endziņš:
Par to, ko teica deputāts Bojārs. Tas nav vienkāršs lēmums. Šajā gadījumā jāmaina Konstitūcija, jo Konstitūcijā ir paredzēta Mandātu komisija un arī tas, ka Mandātu komisijas ziņojumu apstiprina Augstākā padome. Tāpēc nevajag būt mums tik vieglprātīgiem un tagad domāt par to, ka mēs šodien piecu minūšu laikā varam to izdarīt.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Bojārs zina, ko viņš runā. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz.Ābiķis: Es tomēr gribētu atbalstīt frakcijas “Līdztiesība” prasību dot divdesmit minūšu pārtraukumu, lai šo jautājumu varētu izdiskutēt frakcijās.

No zāles: */Es apstiprinu savu ierosinājumu. Mēs jau pirms 5 minūtēm lūdzām pārtraukumu./ (Neskaidra īslaicīga diskusija zālē krievu un latviešu valodā.)

Priekšsēdētājs:
*/Paldies./ Jūs vēlaties izteikties par balsošanas motīviem, kuri tika nolasīti. Lūdzu.

A.Aleksejevs:
*/Es uzskatu, ka mums tomēr ir jānobalso par otro priekšlikumu, t.i., anulēt iepriekšējās balsošanas rezultātus, jo pretējā gadījumā mēs ar jums izskatīsimies pēc cilvēkiem, kuri neciena savus likumus un Konstitūciju. Un es uzskatu, ka tad daudziem kļūs nepieņemami strādāt organizācijā, iestādē, kura neciena savus pašas likumus, un būt pie tam statistiem, veicināt Konstitūcijas un likumu pārkāpumus – vienkārši bezjēdzīgi./

Priekšsēdētājs: Vienu sekundīti, kolēģi, vienu sekundīti! Tagad faktiski mēs atklājam debates par balsošanas motīviem. Bet frakcija “Līdztiesība” pieprasīja divdesmit minūšu ilgu pārtraukumu. Jūs piekrītat, ka pieprasītais pārtraukums sakrīt ar kopējo starpbrīdi. Tātad patlaban sākas pusstundu ilgs pārtraukums. Pēc tam būs debates par balsošanas motīviem.

No zāles: LTF frakciju lūdzam palikt zālē, lai arī mēs apspriestu šo problēmu.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs.

Priekšsēdētājs: Godātie kolēģi! Pirms mēs sākam tālāk risināt mūsu prozaiskās lietas un situāciju, kura patlaban izveidojusies, man ir tas gods un gribētu īpaši pateikt – liels prieks šodien sveikt sekretariāta vadītāju Juri Dobeli 50 gadu jubilejā, kura viņam bija vakar. (Zālē deputāti dzied: “Lai dzīvo, lai dzīvo, lai dzīvo!”)

Priekšsēdētājs: Esmu saņēmis 20 deputātu iesniegumu par personālo balsošanu, gan arī par otro priekšlikumu – anulēt un pārbalsot pēc būtības, atkarībā no lēmuma rezultātiem. Ir arī otrs ierosinājums – ja tāds lēmums tiek pieņemts, tad vajag arī personālo balsošanu par Mandātu komisijas lēmumprojekta apstiprināšanu, tas ir, par pilnvaru atzīšanu. Deputāts Lagzdiņš ierosina neatsākt debates. Par to gan būtu jānobalso, jo tātad praktiski ir divi ierosinājumi, kurus es vairākkārt esmu jums ziņojis jau pirms pārtraukuma.
Par balsošanas motīviem tagad man ir jādod vārds deputātam Blažēvičam, jo viņš vispirms bija iesniedzis. Tātad mums jālemj, vai deputātam Blažēvičam vēl dot vārdu par balsošanas motīviem vai balsojam nekavējoši pārtraukt debates jautājumā par balsošanas motīviem. Lūdzu, reģistrēsimies! Jūs protestējat? Reģistrēsimies. Lūdzu, rezultātus. Paldies. Tagad mēs balsosim par debašu pārtraukšanu. Jūs savu protestu izteiksiet pēc balsošanas, tā ka neuztraucieties. Lūdzu, balsosim, ka pārtraucam debates par balsošanas motīviem. Rezultāts: 124.
Vārds deputātam Blažēvičam, lai izteiktu īsu protestu jeb repliku (es nezinu, ko jūs gribat).

J.Blažēvičs:
Balsot par deputāta Kostandas ierosinājumu nozīmē balsot par parlamenta atlaišanu, jo katrā jau ir...

Priekšsēdētājs:
Tās ir debates. Jā, debates. Paldies. Līdz ar to mēs balsojam. Manuprāt, tas nebija deputāts Kostanda, bet deputāts Rikards. Viņi abi divi ir ļoti līdzīgi. (Smiekli zālē.) Tāpēc atvainosimies gan vienam, gan otram, bet balsojam iesniegšanas kārtībā. Tātad pirmais ir deputāta Rikarda ierosinājums: pārskatīt visu deputātu pilnvaras, kuru ievēlēšanā piedalījušies karavīri. Lūdzu, balsosim. Rezultāts: par – 7, pret – 85. Tātad šis ierosinājums netiek atbalstīts.
Nākamais ir deputāta Kides un arī citu deputātu ierosinājums par personālo balsošanu. Es konsultējos ar mūsu balsošanas komisijas priekšsēdētāju, kā mums tas ir bijis. Ja jums nav iebildumu, personālo balsošanu mēs varam organizēt arī izdrukas veidā, tas ir, pēc tam, atklāti izliekot, publicējot vai kā citādi, bet izdrukas veidā, un balsošanu organizēt ar mūsu tehniku. Ja ir citi priekšlikumi – ar kartīšu aizpildīšanu, tad komisija tam ir gatava, bet viņa ierosināja pirmo variantu. Lūdzu, pirmais mikrofons.

Dz. Ābiķis: Man tomēr ierosinājums balsot ar kartītēm.

M.Budovskis:
Es esmu par tehniku.

I.Caune: Es esmu par tehniku. Vienīgi lūgums pārreģistrēties, lai nav jāceļ roka.

I.Ozols: Mēs iesniedzām pieprasījumu par personālo balsošanu, bet ne par balsošanu ar kartītēm. Ir tātad divi varianti: viens variants – katram deputātam mēs iedodam personālās balsošanas kartīti, kuru viņš nodod balsu skaitīšanas komisijai, un tā rezumē rezultātus; otrs variants, kurš man šķiet pilnīgi pieņemams un laika ziņā ir daudz ekonomiskāks, izmantot skaitīšanas tehniku, nolasot izdrukas rezultātus.

Priekšsēdētājs:
Tātad otrais variants – nolasīt rezultātus ar tehniku, un zālē katrs konstatē savu balsi, nevajag teikt jā un nē. Es, protams, domāju par pirmo variantu – par balsošanu ar personālām kartītēm.

I.Ozols: Tādā gadījumā es savu priekšlikumu atsaucu.

Priekšsēdētājs:
Ja otro priekšlikumu atsauc un citu ierosinājumu nav, tad paliek viens priekšlikums. Par balsošanas motīviem vārds deputātam Dinēvičam.

J.Dinēvičs:
Cienījamie kolēģi! Frakcijas sēdē dažiem kolēģiem bija tāda vēlme, pirms balsot, lai šo balsošanu saistītu ar to, ka izveidojam komisiju, kura strādā pie jautājuma, vai mums ir vajadzīga Mandātu komisija vai nav. Tādu papildinājumu iesniedza virkne kolēģu. Tas nav saistīts ar konkrēto nobalsošanu, bet mums ir jābūt garantijām, ka šie jautājumi turpmāk tiks skatīti.

Priekšsēdētājs:
Man nav tik plašas pilnvaras, lai es visu varētu garantēt. Domāju, ka katrā ziņā tas ir loģiski, ja mēs pieņemam šādu lēmumu un atsevišķu lēmumu un tas nesaistās ar šo lēmumu, bet izriet no šā lēmuma kā loģisks turpinājums. Es paskaidroju, kā notiek personālā balsošana ar izdruku. Mūsu balsošanas komisijas priekšsēdētājs nolasīs balsošanas rezultātus. Jūs tos apstiprināt, bet, ja ir iebildes – paceliet savas balsošanas kartītes. Ja iebildes nebūs, tad jūsu balsi mašīnas mehānisms akceptēs.
Tātad mēs balsojam par sekojošu priekšlikumu: anulēt iepriekšējo balsošanu par Mandātu komisijas piedāvāto lēmumu par Latvijas Republikas tautas deputāta Mantuļņikova pilnvaru apstiprināšanu un pārbalsot šo lēmumu pēc būtības. Tā bija formulēts, es tikai atkārtoju. Īsi runājot – anulēt un pārbalsot.
Lūdzu, vārds deputātam Muciņam.

L.Muciņš:
Es nezinu, kāpēc mums izveidojies tāds uzskats. Ne no viena juridiska dokumenta šobrīd neizriet, ka mēs esam pieņēmuši lēmumu neatzīt viņa pilnvaras, jo tāds jautājums uz balsošanu netika likts. Mēs šo lēmumu neesam pieņēmuši. Tāpēc mums tas pagaidām nav jāatceļ. Komisija vairākkārt var likt cilvēkus uz vēlēšanām šeit, ja viņi nav ievēlēti. Arī lēmumu tādā vai citādā redakcijā var likt vairākkārt uz balsošanu. Es tur neredzu problēmu, ka mums būtu kaut kas jāatceļ. Paldies.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Plotniekam.

A.Plotnieks: Godātais priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Mums ir pamats vēlreiz atgriezties pie šī jautājuma, ja mēs atzīstam, ka Konstitūcijā ir jāizdara grozījumi sakarā ar Mandātu komisijas viedokli. Šajā sakarībā mēs varam tagad lemt par jautājumu, negrozot Konstitūciju, es vēlreiz pasvītroju, bet formulā ir jāparādās, kāpēc mēs to darām, un tad ir viss juridiski nevainojami.

Priekšsēdētājs:
Kādi vēl ir priekšlikumi? Deputāt Plotniek un deputāt Bojār! Lūdzu jūs noformulēt rakstiski, lai es varu likt kā trešo priekšlikumu. Zināt, es tā nevaru, ka vēl un vēl ir papildinājumi. Man momentāli tas ir jānoformulē. Dabiski, ka rodas atkal jautājumi. Ja jūs varat uzrakstīt, es varu vienu minūti pagaidīt. Es negribu ierobežot neviena deputāta iniciatīvu, bet šeit vajag precīzi.
Pēc reglamenta man ir jāziņo visi lēmumi, par kuriem mēs balsosim, jo citādi nobalsosim un deputāti nezinās, par ko. Starp citu, es ierosinātu deputātu Lagzdiņu virzīt nopietnā amatā, piemēram, parlamentā, kas būtu saistīts ar reglamentu un visām pārejām. Deputāta Bojāra un deputāta Plotnieka ierosinājums ir: “Atzīstot, ka Mandātu komisijas darbība Latvijas Republikas Augstākajā padomē nav mērķtiecīga, Augstākā padome nolemj izveidot komisiju labojumu izdarīšanai Konstitūcijā un pārbalsot jautājumu par deputāta Mantuļņikova pilnvaru atzīšanu.” Lūdzu, arī citi juristi, izsakiet savas domas, jo ir nācis tagad jauns priekšlikums. Es vēlreiz nolasīšu: “Atzīstot, ka Latvijas Republikas Augstākās padomes Mandātu komisija nav mērķtiecīga, Augstākā padome nolemj izveidot komisiju attiecīga labojuma izdarīšanai Konstitūcijā un pārbalsot jautājumu par deputāta Mantuļņikova pilnvaru atzīšanu.”

I.Movels: Es gribētu atgādināt, ka šīs sēdes sākumā mums bija divi priekšlikumi un bija nobalsots pārtraukt debates. Tagad parādās vēl trešais priekšlikums, ceturtais utt. Tā var bezgalīgi debatēt. Ir divi priekšlikumi, par tiem jānobalso.

I.Kozakeviča:
Pie deputāta Movela teiktā es gribu piebilst tikai vienu. Atcerēsimies, ko mēs nolēmām, kad aizgājām starpbrīdī. Mēs palikām pie balsošanas. Divi priekšlikumi bija skaidri formulēti.
Otrkārt, mēs tagad runājam par kādām konstitucionālām izmaiņām, bet dienas sākumā mēs nobalsojām par darba kārtību visām trim sesijas dienām. Es lūdzu palikt pie tās balsošanas, kura tika formulēta, pirms mēs aizgājām starpbrīdī.

Priekšsēdētājs:
Es arī ļoti īsi savu viedokli pateikšu. Man liekas, ka šeit tomēr līdz galam visas nianses nav. Par to es ļoti baidos. Mums jau ir pieņemts viens lēmums, pret kuru jābūt skaidrai attieksmei, jo diez vai šis lēmums tomēr skaidrību ienesīs. Tas ir nākošais lēmuma projekts, ko ierosina.
Lai tomēr būtu demokrātiski, nekādā ziņā neapspriest. Ir tāda prakse, ka mēs dažreiz izejam ar vienu domu, ieejam ar otru. Un otrādi – ienākam ar vienu domu, izejam ar otru atkarībā no situācijas, kura šeit veidojas. Tas galīgi slikti tomēr nebūtu, jo katrā ziņā mēs visu laiku domājam, es vismaz tā domāju. Tāpēc, lai nebūtu nekādu jautājumu, ātrāk nobalsosim. Tagad mēs balsojam par diviem priekšlikumiem, tas ir, tiem, par kuriem domājot, mēs aizgājām starpbrīdī, kā šeit kolēģi teica. Tas ir, īsi runājot, – anulēt un pārbalsot. Protams, no tā izriet, ka mēs pēc tam risinām jautājumus par Konstitūcijas pārmaiņām utt. Un pēc tam par otru deputāta Plotnieka ierosinājumu. Es gribēju lūgt jūsu padomu, vai likt uz balsošanu šos divus priekšlikumus, jo es nevaru noraidīt deputāta Bojāra un deputāta Plotnieka iesniegto, vai palikt tomēr pie viena, jo tas gāja ārpus mūsu apspriešanas. Pirmais priekšlikums bija pārskatīt visas pilnvaras, otrs – anulēt un pārbalsot. Atgriezāmies un bijām gatavi tūlīt balsot, bet nāca klāt vēl trešais priekšlikums.

L.Muciņš:
Es aicinātu neizdarīt tādu aplamību, kā balsot par deputāta Bojāra un deputāta Plotnieka priekšlikumiem, neatklājot debates, jo mēs par šo jautājumu nedebatējām. Tāpēc es domāju, ka mēs to uz balsošanu likt nevaram. Tas būtu nepareizi.

A.Safonovs:
*/Cienījamie kolēģi! Man ir priekšlikums, divi. Pirmais. Nobalsosim par to, lai atceltu mūsu ne visai pārdomāto balsojumu pirms pārtraukuma. Tas ir pirmais priekšlikums.
Un otrais priekšlikums tāds: pamatīgi pārdomāsim par kolēģu Bojāra un Plotnieka priekšlikumu. Saprotiet, mēs arī šodien nokļūstam kaut kādā dīvainībā. Mēs it kā pārvēršamies par kaut kādu dīseli. Dīselei ir divi gali: kā tikai kaut kas mūs neapmierina, mēs uzreiz nodarbojamies ar galvenā likuma – Konstitūcijas – izmaiņām. Savienotajās Valstīs Konstitūcijas labojumi tiek iesniegti reizi 20 gados. Bet pie mums – ik pēc pusotras dienas./

J.Lagzdiņš: Pilnīgi pievienojos deputāta Muciņa teiktajam, ka mums šeit būtu ļoti nopietni jāapsver jautājums par šādas komisijas dibināšanu un izveidošanu. Es gribētu teikt, ka šajā situācijā Mandātu komisija ir rīkojusies pilnīgi pareizi un godprātīgi, tikai mūsu balsošanas rezultātā radās šī situācija. Pārtrauksim debates.

Priekšsēdētājs:
Vispirms deputātam Daudišam jāatgriežas sesijā.

J.Lagzdiņš:
Šai sakarā replika par lietas būtību.

Priekšsēdētājs:
Godātie kolēģi! Cik varu, tik turu. Tāpēc nomierināsimies. Balsosim par konkrētu priekšlikumu un pēc tam, ja būs vajadzīgs, izskatīsim jūsu priekšlikumu. Tagad uz personālo balsošanu tiek likts jautājums par mūsu iepriekšējā lēmuma anulēšanu par Mandātu komisijas iesniegto lēmuma projektu par Latvijas Republikas tautas deputāta Oļega Mantuļņikova pilnvarām. Pārbalsojam šo lēmumu pēc būtības. Tā bija noformulēts. Lūdzu, reģistrēsimies! Rezultāts – 142. Lūdzu, balsošanu. Rezultāts: par – 127. Tātad mūsu iepriekšējā balsošana ir anulēta. Es atvainojos, bet, lai to apstiprinātu, tomēr izdruku nolasīsim?

I.Ozols:
Balsu skaitīšanas komisijas vārdā ierosinu netērēt laiku un nelasīt. Mēs varam pēc tam izlasīt izdruku, kurš ir bijis pret un kurš atturas. Ja kāds rezultāts neatbildīs tablogrammas ierakstiem, to varēs individuāli izmainīt, ierakstot iekšā izdrukā.

Priekšsēdētājs:
Kā jūs uzskatāt? Vai piekrist šādam balsošanas rezultātam? lūdzu, balsosim par deputāta Ozola ierosinājumu! Rezultāts? Paldies. Tagad balsojam par Mandātu komisijas iesniegto projektu. Lūdzu, vēlreiz nolasiet! Nav vajadzīgs? Atskan balsis, ka tomēr vajag. Lūdzu, nolasiet!

M.Budovskis:
Apstiprināt Liepājas 92.vēlēšanu apgabalā ievēlētā Latvijas Republikas tautas deputāta Oļega Mantuļņikova pilnvaras.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lūdzu balsošanas režīmu. Nekādas problēmas un ķibeles, kas būtu notikušas ar tehniku, es neredzu. Tāpēc lūdzu rezultātu: par – 130, pret – 1, atturas – 7. Tātad lēmums ir pieņemts. Varbūt mūsu jaunais kolēģis varētu stādīties priekšā? Vai deputāts Mantuļņikovs ir zālē? Tad viss pārējais izpaliek. Lūdzu, vārds deputātam Bojāram.

J.Bojārs:
Par mana un profesora Plotnieka kopīgā priekšlikuma otro daļu mēs praktiski jau esam nobalsojuši. Bet vēl ir palikusi mūsu priekšlikuma pirmā daļa, kas nosaka, ka jāpārveido mūsu vēlēšanu likumdošana. Neaizmirstiet, ka tiks ievēlēts vēl viens deputāts, un tuvākajā laikā mums būs tāds pats precedents.

Priekšsēdētājs:
Atzīstot, ka Latvijas Republikas Augstākajā padomē izveidot Mandātu komisiju nav mērķtiecīgi, Augstākā padome nolemj attiecīgu labojumu izdarīšanai Konstitūcijā izveidot komisiju.
Deputāts Krastiņš lūdz vārdu.

Krastiņš (Stenogramma neuzrāda deputāta vārdu. – Red.): Godājamie kolēģi! Es uzskatu, ka šim labojuma formulējumam varbūt vajadzētu būt mazliet citādam, jo tas ir ļoti pārprasts vārds. Likvidēt Mandātu komisiju kā tādu – tas ir ļoti pārsteidzīgi. Ja atcerēsimies kaut vai to, ka, iespējams, daži deputāti var tikt saukti pie kriminālatbildības, un tāpēc pirms tam ir jāizskata komisijās, kā tas ir paredzēts. Ar deputātiem var notikt dažādi nelaimes gadījumi vai kas tamlīdzīgs, var būt kaut kādas jaunas pārvēlēšanas, rasties kāda konfliktsituācija. Domāju, ka nevajadzētu tik viennozīmīgi formulēt par Mandātu komisijas likvidāciju. Varētu izveidot šādu komisiju, kas izstrādātu jaunu vēlēšanu likumu vai labojumus vēlēšanu likumā, neskarot Mandātu komisijas nosaukumu, Konstitūciju un vēlēšanu likumā nenosaucot Mandātu komisiju kā tādu. Tāds ir mans ierosinājums.

Priekšsēdētājs:
Piekrītat? Tad pavisam laimīgi esam beiguši. Deputāt Budovski, vai jums vēl kaut kas būtu sakāms šajā sakarā?

M.Budovskis:
Paldies. Principā es gribēju teikt to pašu, ko sacīja deputāts Krastiņš. Tikai nedaudz vēl jāpapildina par mūsu tālāko darbu. Es domāju, ka mēs šobrīd tik vienkārši uz komisiju nevaram skatīties, jo mums vēl būs jāizskata jautājumi par Konstitūciju, par pilsonību un tā tālāk. Tā ka es domāju – darba būs pietiekoši.

Priekšsēdētājs:
Deputāts Bojārs pēc tādas jautājuma ievirzes ir noņēmis priekšlikumu, un mums nav nepieciešamības balsot.
Tagad varam sākt izskatīt likumprojektu “Par zemes komisijām” otrajā lasījumā un lēmumprojektu par Augstākās padomes Zemes komisijas priekšsēdētāju. Lūdzu, kas nāks tribīnē? Deputāts Grūbe, lūdzu. Es teicu, ka jūs esat noņēmuši savu priekšlikumu un par to nav jābalso, ka šis priekšlikums izriet no visiem šiem paskaidrojumiem, ka labojumus Konstitūcijā mēs izskatīsim tagad. Sākam visu no gala. Deputāt Bojār, tā nav mana polemika. Vai tad mums darba kārtībā nav jautājuma izveidot komisiju par Konstitūciju? Vai šī komisija nevar izskatīt arī jūsu priekšlikumu? Ņemot vērā deputāta Bojāra ierosinājumu, mēs komisiju papildināsim.
Lūdzu, deputāt Grūbe, es atvainojos.

G.Grūbe: Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Šodien mēs tātad izskatām likumprojektu “Par zemes komisijām” otrajā lasījumā. Lai mēs varētu uzsākt likumprojekta apspriešanu un izrunāt arī par iesniegtajiem jautājumiem, es lūgtu visus deputātus paņemt lēmumu “Par agrāro reformu Latvijas Republikā”, jo būs atsauces arī uz šo likumu, kuru visiem noteikti vajadzētu vēlreiz pārlasīt.
Vispirms es gribu runāt par tiem jautājumiem, kuri jūsu iesniegtajos labojumos un papildinājumos varbūt nav atainoti. Tātad vispirms es gribu atbildēt deputātam Zatuliviteram, kas prasīja, lai, pirms pieņemam Likumu par zemes komisijām, vispirms tiktu pieņemti ekonomiskie noteikumi un likumi, un tā tālāk. Arī es piekrītu šādai pozīcijai, un arī komisija ir tādās pašās domās, ka mums ekonomiskie noteikumi un likumi ir nepieciešami pēc iespējas ātrāk. Taču šobrīd jāsaprot, ka, pieņemot likumu par zemnieku saimniecībām, zemes jautājums praktiski ir jau sākts risināt un daudzos gadījumos visai haotiski. Tāpēc vajadzīgs reāls mehānisms, kas šo darbu koordinētu un vadītu. Taču to nevar radīt vienā dienā. Ir jāapmāca vesela rinda speciālistu, ir jāveido materiāli tehniskā bāze, un pats galvenais – jāapzinās problēmas kopumā un jādod tām risinājums visaugstākajā līmenī. Tāpēc es deputātus vēlreiz lūdzu ieskatīties lēmuma “Par agrāro reformu” 6.punktā, kurā norādīts, ka šī gada laikā par atsevišķiem gadījumiem, kad tiek piešķirta zeme, lēmumus pieņem rajona padome pēc Tautas deputātu padomes priekšlikuma. Tā ir atbilde tiem deputātiem, kuri jautāja, vai pašreizējās zemes komisijas tūlīt spēs uzsākt darbu. Tā ir arī atbilde deputātei Briņķei, kas uzsver, ka esošā likumdošana vēl nav sakārtota atbilstoši likumprojektam “Par zemes komisijām”. Uzskatu, ka šajā gadā mēs to pilnīgi spējam izdarīt un mums tas ir jāizdara.
Vēl ļoti asi tika izvirzīts jautājums par to, vai šis likumprojekts izskata jautājumu par kolhozu vai padomju saimniecību sadalīšanu. Man būtu lūgums visiem paskatīties arī lēmuma “Par agrāro reformu” 3., 4. un 5.punktu, no kurienes izriet, ka visiem pašreizējiem zemes lietotājiem jāpārreģistrē zemes lietošanas tiesības. Kāpēc? Tāpēc, ka turpmāk par zemes lietošanu ir paredzama maksa, kā arī zeme tiks nodota vai pārdota pilsoņu privātīpašumā. Arī šajā likumprojektā nav nekas īpaši teikts par saimniekošanas formām. Kā uz laukiem apsaimniekot zemi, šai vēlmei ir jānāk no pašas tautas, un no tā jāizriet attiecīgajai likumdošanai.
Par deputāta Plotnieka priekšlikumiem. Vispirms par to, ka komisijām tiek dotas pārāk lielas tiesības. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija un darba grupa rūpīgi pārskatīja šos iebildumus un izdarīja arī nelielus labojumus, taču neuzskatām, ka šīm komisijām būtu lielākas tiesības nekā jebkurai deputātu komisijai, jo komisijas visu līmeņu lēmumus izskata vai var izskatīt attiecīgā padome un, bez šaubām, arī atcelt.
Tālāk par likumprojekta konstrukciju. Jā, no juridiskā viedokļa mēs deputātam Plotniekam piekrītam, taču no praktiskā aspekta liekas, ka piedāvātā forma ir labāka un pārskatāmāka. Par jautājumu, vai katras komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā. Šo jautājumu ir izskatījusi Likumdošanas jautājumu komisija. Vienīgi man žēl, ka izskatīšanā nav piedalījies deputāts Plotnieks. Likumdošanas jautājumu komisija ir atbalstījusi deputāta Muciņa priekšlikumu. Arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, izskatot šo priekšlikumu, piekrita, un likumprojekta 6.punktā ir norādīts, ka Augstākās padomes Zemes komisijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
Tālāk par papildu priekšlikumiem, kuri tika iesniegti komisijā. Uzskatām, ka deputāta Zatulivitera priekšlikums, ka 4.2.punktā vajadzētu ieslēgt to, ka zemes komisijām jākontrolē zemes kvalitāte, šajā likumprojektā nav ieslēdzams, jo tā ir Zemes departamenta un arī Apkārtējās vides aizsardzības komitejas kompetence. Tālāk – 4.2.5.punktā ieslēgt pasākumus, kuri nodrošina, ka komisija seko, lai zemes kadastrs ieietu un tā tālāk. Jautājums par zemes projektiem tālāk ir jāskata arī Zemes ierīcības departamentam, tas tomēr ir rīcības orgānu pienākums. Mūsu komisija uzskata, ka šāds priekšlikums likumprojektā nav jāietver.

Priekšsēdētājs:
Kolēģi Grūbe, es ļoti atvainojos, cik jums vēl vajag laika?

G.Grūbe:
Man vajadzīgas 15 minūtes.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu.

G.Grūbe:
Tālāk bija arī deputāta Kurdjumova priekšlikumi par to, ka 2.1.punktu vajag papildināt ar vārdiem, ka “Zemes projekts” arī iesniedz šo priekšlikumu. Uzskatām, tā kā “Zemes projekta” pārstāvis šajā komisijā ir, tad arī “Zemes projekts” šos priekšlikumus iesniedz. Tālāk 2.2.1.punktā deputāts Kurdjumovs piedāvāja izsvītrot vārdus */“zemes ierīcības darbu vadītājs”/ un aizvietot ar vārdu */“zemes ierīkotājs”./ Jāsaka, ka ir trīs dažādas personas: tātad jautājums ir par zemes projekta sastādītāju, zemes ierīkotāju un šo darbu vadītāju. Uzskatām, ka šim priekšlikumam nevar piekrist. Attiecībā uz 5.4.punktu deputāts Kurdjumovs piedāvāja, ka pie balsošanas ir vajadzīgas divas trešdaļas balsu no piedalījušos deputātu kopskaita. Jums ir izdalīta 5.4.punkta jaunā redakcija, kuru ierosinājis deputāts Krastiņš.
Tagad par labojumiem un papildinājumiem konkrētos punktos. Pēc deputāta Špoģa ieteikuma 1.punktā vārds “veikšanai” aizvietots ar teikumu “koordinēšanai un tiesiskai nodrošināšanai saskaņā ar lēmumu par agrāro reformu”. Pēc deputātes Briņķes iesnieguma ir svītrots pirmās rindkopas otrais teikums. Es nezinu, vai man nolasīt visus saņemtos punktus vai skatīt tālāk lēmumu, kurš mums pirmajā lasījumā nebija iepriekš izdalīts? Es domāju, ka pirmajā lasījumā jums nebija izdalīts Augstākās padomes lēmums “Par kārtību, kādā stājas spēkā likums “Par zemes komisijām””. Pirmajā punktā ir rakstīts, ka likums stājas spēkā ar tā pieņemšanas dienu.
Otrais punkts – komisija Augstākās padomes Juridiskajai pārvaldei iesniedz gan savādu priekšlikumu. Šeit jums ir izsniegts, ka spēkā ir tās Latvijas PSR zemes likumdošanas normas, kuras nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumu “Par zemes komisijām”. Par to jāsaka atklāti, ka te ir noteikta pretruna, bet, kā jau teicu sākumā, zemes komisijas reāli sāks strādāt tikai pēc gada. Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas ierosinājums bija šo punktu varbūt formulēt savādāk, pasakot, ka izveidot komisiju, kura pastāvošo likumdošanu saskaņotu ar likumu “Par zemes komisijām”. Katrā gadījumā es paredzu debates, lai par šo jautājumu varētu izteikties arī deputāti.
Klāt ir nācis 3.punkts, kas nosaka, ka Latvijas Republikas Ministru padomei jāuzdod, lai tā veic zemes komisiju materiālo un tehnisko nodrošinājumu. Šāds priekšlikums ir nācis pēc deputāta Špoģa ierosinājuma. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai uzdosim jautājumus, vai tūlīt sāksim izteikt savu attieksmi? Lūdzu, varbūt ir jautājumi? Lūdzu, deputāts Geidāns.

I.Geidāns:
Man tomēr ir lūgums – tā kā vairāki deputāti vēlējās un uzskatīja par nepieciešamu iekļaut papildinājumu, ka visu līmeņu komisijās vajadzētu iekļaut arī Latvijas pilsoņu komiteju pārstāvjus – dot uz šo ierosinājumu kopīgu atbildi.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu.

G.Grūbe:
Komisija šo deputāta Šteina un deputāta Geidāna ierosinājumu ļoti rūpīgi izskatīja, taču nevarēja dot konkrētu priekšlikumu Augstākajai padomei. Uzskatām, ka, pirmkārt, laukos strādā un arī jaunajās padomēs ir ievēlēti Latvijas Republikas pilsoņi vai to pēcnācēji. Otrkārt, Augstākās padomes Tautas frontes frakcijas komisijai turpināt konsultācijas ar pilsoņu kongresa komisiju. Vai patlaban mēs varam apsteigt šo sarunu rezultātus? Un, visbeidzot, aicinām visus deputātus un tos, kuri jau pārstāv Pilsoņu kongresu, pieteikties, lai piedalītos šo komisiju darbā. Mēs katrā gadījumā neatteiksim.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons.

V.Zatuliviters:
*/Savā runā pirmajā apspriešanā es formulēju vienu domu, kuru jūs vai nu aizmirsāt komentēt, vai arī jūs to noraidījāt. Lūdzu paskaidrot. Es atkārtošu, kāda bija šī doma. Es runāju par to, ka, tā kā nav izstrādāts likumprojekts par zemi un nav saprotamas saimniekošanas uz zemes formas (uz jaunu zemes īpašuma formu pamata), vai ir jēga izstrādāt likumprojektu par zemes komisiju. Nav taču galvenā – nav atrisināts jautājums par īpašumu uz zemi. Man gribētos dzirdēt atbildi uz šo manu jautājumu./

G.Grūbe: Es varu paskaidrot. Sākumā jau teicu, ka patiešām šajā daļā es jums piekrītu, bet patlaban zemes piešķiršanas jautājumi reāli tiek risināti. Es teicu, ka daudzos gadījumos pagastā nav šīs zemes komisijas, kura šos jautājumus izskatītu, tāpēc tādos gadījumos jautājumi netiek pietiekami izsvērti. Tā ka neatkarīgi no tā, kādus likumus mēs pieņemsim, patlaban zemes komisijas ir nepieciešamas, jo tās realizētu pastāvošo likumdošanu. Zemnieku saimniecības praktiski tiek veidotas šobrīd, bet pagastā zemes komisijas nav un reāli nestrādā, nav arī likuma par zemes komisijām.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, pirmais mikrofons.

I.Briņķe:
Man tomēr ir jautājums par lēmuma kārtību, kādā stājas spēkā likuma “Par zemes komisijām” 2.punkts. Tajā teikts, ka jānosaka tās spēkā esošās Latvijas PSR zemes likumdošanas normas, kuras nav pretrunā ar Latvijas Republikas likumu “Par zemes komisijām”. Šajā sakarā man ir divi jautājumi.
Pirmais – kas noteiks, kura norma ir pretrunā un kura nav? Jūs sakāt, ka apmēram tikai gada laikā šis likums sāks darboties.
Otrs jautājums – vai tiešām, ņemot vērā, ka Augstākajā padomē ir Juridiskā pārvalde 20 cilvēku sastāvā, zemes likumdošanu nav iespējams savest kārtībā ātrāk nekā gada laikā? Patlaban sadaļa Zemes kodeksā par zemes strīdu izskatīšanas kārtību ir pilnīgā pretrunā ar likumu “Par zemes komisijām”.

G.Grūbe: Jā, es katrā gadījumā piekrītu šim iebildumam. Es jau teicu, ka mēs, Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija, piedāvājām izveidot komisiju, kura pārskatītu, šāds precedents jau ir 4.maija Deklarācija. Un uzskatu, ka patiešām galvenā pretruna mums ir ar Zemes kodeksu. Vai jūs tam piekrītat? Mūsu komisija šo Zemes kodeksu jau ir saņēmusi, un es ceru, ka septembrī mēs varēsim to izskatīt. Bet par citu mēs neesam gatavi pieņemt jaunu redakciju.

I.Briņķe:
Jūs neatbildējāt uz manu jautājumu: kas noteiks normu – kura ir pretrunā un kura nav?

G.Grūbe:
Es sapratu jautājumu.

Priekšsēdētājs:
Vairāk jautājumu nav. Patlaban debatēs ir pieteikušies deputāts Lucāns un deputāts Plotnieks. Vārds deputātam Lucānam.

J.Lucāns:
Godātie deputāti! Šim likumam “Par zemes komisijām” tāpat kā agrārai reformai ir raksturīga viena nepilnība. Par to jau mēs komisijā esam diezgan daudz strīdējušies, un ko es gribu šeit, sesijas zālē, uz to norādīt. Tas ir jautājums par to, ka pašreiz notiek plaša pieteikšanās zemes lietošanai, bet nav zināmi pamatnosacījumi, kādi būs turpmākajā laikā attiecībā par zemes lietošanu, lauksaimniecības produkcijas ražošanu un tamlīdzīgi. Ko es ar to gribu teikt?
Cilvēkam, ja viņš grib orientēties uz lauksaimniecību un pieteikties par zemes lietotāju, tomēr būtu jāzina, kādas turpmāk būs lauksaimniecības produktu cenas un kādi būs zemes nodokļi tajā vietā, kur viņš grib pieprasīt zemi. Esmu pārliecināts, ka cipari nebūs viennozīmīgi. Es nerunāju par cenām: cenām visur vajadzētu būt vienādām, bet attiecībā uz nodokļiem šie skaitļi dažādās zonās, dažādās saimniecībās un dažādās Latvijas vietās varētu būt ļoti atšķirīgi. Un tagad pieņemsim, ka pašreiz šie skaitļi nav zināmi un cilvēki sāk pieteikties, vadoties no tā, kurā vietā viņam liekas izdevīgāks zemes gabals, un atkarībā no tā viņš piesaka savu vajadzību. Paies vairāki mēneši, kamēr radīsies likums par zemes nodokļiem un kamēr mēs izstrādāsim koncepciju par lauksaimniecības attīstību vispār, un tikai tad noskaidrosies faktiskais stāvoklis. Un var izrādīties, ka būs sajukums šajos pieteikumos, jo cilvēki būs orientējušies pēc citiem skaitļiem, varbūt pēc tādiem, kuri patlaban it kā cirkulē sabiedrībā, teiksim, pazemināti.
Man liekas, ka ir svarīgi šo apstākli ņemt vērā, jo es saprotu, ka jautājums jāizlemj pozitīvi, jo darbs ir jāturpina. Taču vienlaicīgi gribētu vērst uzmanību uz to, ka ir ļoti nepieciešams pasteidzināt jautājumu izlemšanu par cenām lauksaimniecības produkcijai un jautājumu par zemes nodokli, lai nerastos šī dezorientācija, jo būtībā tas ir jautājums par lauksaimniecības koncepciju vispār.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Deputāts Plotnieks. Uznākšanas laiks ir debašu laiks.

A.Plotnieks:
Godājamie deputāti! Visai detalizēti ziņojumā par šo likumprojektu, kuru sniedza Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas pārstāvis, manuprāt, bija izteiktas vērtīgas atziņas un ierosinājumi, kuri mums šodien ir jāizskata. Komisijas ierosinājums, manuprāt, ir pamats. Tajā pašā laikā es gribētu atgriezties pie dažiem momentiem, par kuriem mēs pāris dienu diskutējām un kas joprojām ir aktuāli arī šodien, jo likumprojektā tomēr vajadzētu izdarīt vēl dažus grozījumus un papildinājumus. Ņemot vērā komisijas nostādni, ka juridiskās konstrukcijas tīrība un projekta lietderība tomēr nav savienojama un lai projekts būtu kā likums labāks un lietišķāks, mēs atsakāmies no šīs konstrukcijas pilnveidošanas, es noņemu šo priekšlikumu. Tas šobrīd varbūt nav pats būtiskākais. Bet par konkrētiem formulējumiem un par konkrētām normām, manuprāt, tomēr vajadzētu izvērtēt.
Tātad 2.2.punkts – Pagasta zemes komisija. Es ierosinātu deputātus apsvērt iespēju šo to pielikt klāt un šo to svītrot. 2.2.punktu, manuprāt, derētu papildināt ar jaunu šāda satura normu: “nosaka pagasta sadalāmo zemju fondu”. Mēs šobrīd revolucionārā jūsmā it kā visu sadalām, arī tās lielsaimniecības, kas ir rentablas. Bet, vai mēs varēsim šo pašu produkcijas apjomu saražot momentā? Uz šo jautājumu mēs nevaram atbildēt. Acīmredzot pagastam ir jāizvērtē, ko un kādā secībā dalīt, un tas būs jādara šai zemes komisijai. Jo, neko nenosakot, neko nevar sadalīt. Savukārt vairākus citus apakšpunktus es ierosinātu svītrot, un konkrēti, 2.2.4. Ar zemes strīdiem šai komisijai vispār nevajag nodarboties.
2.2.5. – jautājums par zemes īpašuma institūtu mums šobrīd nav skaidrs. Nerakstīsim likumā to, par ko mēs paši neesam īstā skaidrībā, jo mēs vienkārši cilvēkus orientēsim tā, ka rīt viņi ies uz zemes komisiju un prasīs atdot zemi, un mēs šeit, Augstākajā padomē, nepārtraukti saņemsim pretenziju kalnus.
2.2.8. Nu, vai tad tiešām pagastos mēs rēķināsim zemes nodokļus? Savukārt 3.punkts – rajonu zemes komisijas sastāvs un uzdevumi. Es ierosinu 2.3.1. izteikt nedaudz atšķirīgā redakcijā. Šeit ir jautājums par zemes reformas darba koordināciju rajonā, tas ir rajona pārvaldes uzdevums, šo normu varētu formulēt šādi: “saskaņā ar likumdošanas aktiem un Latvijas Republikas Augstākās padomes zemes komisijas norādījumiem koordinē pagastu zemes komisiju darbu”. Savukārt 3.2.3. par šiem nelaimīgiem strīdiem, par kuriem mēs visu laiku diskutējām, es ierosinātu sašaurināt rajonu zemes komisijas pilnvaras un šo 3.2.3.apakšpunktu formulēt šādā redakcijā – “izskata savas kompetences ietvaros, izšķir zemes strīdus starp pilsoņiem un pagastu zemes komisijām” un tikai. Savukārt 4.2.punktā “Latvijas Republikas Augstākās padomes zemes komisija”, manuprāt, vajadzētu svītrot 4.2.2.apakšpunktu, jo, iedomājieties, ko tas nozīmē, ja šī komisija kontrolēs zemes reformas darbu veikšanu. Tas nozīmē, ka šī komisija nodarbosies ar vienu no pārvaldes darbības elementiem, un tad valdībai vairs nav ko darīt un Lauksaimniecības ministrijai un Zemes ierīcības departamentam arī ne. Tas pats attiecas uz 4.2.5.apakšpunktu. Programmas lai izstrādā valdība un ceļ priekšā parlamentam, bet parlaments lai tās izvērtē. Savukārt 4.2.6.apakšpunktā par šiem strīdiem mans priekšlikums ir formulēt šādā redakcijā: “izskata un savas kompetences ietvaros izšķir strīdus starp pagastu un rajonu zemes komisijām”.
Un, visbeidzot, kā būt ar tiesu? Es negribētu piekrist tai formulai, kādu mums piedāvāja, – ierobežot tiesas pilnvaras tikai ar republikas Augstākās padomes zemes komisijas lēmumu. Var būt dažādi lēmumi, un pilsoņi var būt ieinteresēti griezties tiesā. Ja mēs esam demokrātiski likumdevēji, tad mums nevajag aizšķērsot ceļu uz tiesu, tāpēc es ierosinātu 6.punktu papildināt un formulēt šādā redakcijā: “Jebkuras zemes komisijas lēmumu konkrētā lietā likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā.” Šajā gadījumā, ieviešot šos, manuprāt, pieticīgos grozījumus, kuri nekādā ziņā nav pretrunā ar to koncepciju, ko mums izklāstīja referents, mēs tomēr nošķirtu likumdevēju, izpildvaru un tiesas varu, nevis samazinātu šīs komisijas pilnvaras. Es absolūti negribētu šīs komisijas padarīt par bezzobainiem diskusiju klubiem, bet, gluži otrādi, nosakot tādas pilnvaras, komisijas reāli un efektīvi varēs darboties. Attiecīgos plenārlabojumus es nododu sekretariātam.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Zatuliviteram, pēc tam runās deputāts Geidāns.

V.Zatuliviters:
*/Šodien mēs apspriežam otrajā lasījumā šo likumprojektu. Manuprāt, tas pelna, lai to apspriestu. Bet būtu ļoti labi, un, es domāju, mēs visi būtu apmierināti, ja paketē ar šo likumprojektu ietu pamatīgāks, pilnīgāks un līdz ar to visus lauku iedzīvotājus vairāk apmierinošs likumprojekts par zemi, kurā būtu paredzētas kā dažādas īpašuma formas, tā [arī] šo formu realizācija, un kurā būtu skaidri formulētas tā vai cita lauksaimniecības uzņēmuma tiesības izvēlēties šīs īpašuma formas. Bet, tā kā mums nav likuma, par kuru es runāju, mums hroniski trūkst laika, mēs dažkārt nodarbojamies ne ar to, kas vajadzīgs, un šodienas darba sākums tam ir apstiprinājums, tad es domāju, ka mums jāpieņem šis likums par zemes komisijām tādā veidā, kādā tas ir, un uzskatīt, ka tas ir, protams, solis uz priekšu agrārās problēmas risināšanā, kaut arī esmu solidārs ar profesoru Plotnieku, ka te, protams, zemes reformas komisija nav visu nostrādājusi līdz galam.
Starp citu, man ir konkrēts priekšlikums par 2.2.5.punktu, kurā rakstīts “iesniedz priekšlikumus attiecīgajai Tautas deputātu padomei par zemes nodošanu vai pārdošanu privātīpašumā”. Kas man nepatīk šajā punktā? Tajā man nepatīk tas, ka šajā likumprojektā par zemes reformu jau ielikta tā īpašuma forma, kuru paredzēts izvēlēties, konkrēti tāda īpašuma forma, kā privātīpašums. Tāpēc es ierosinu sekojošo šī punkta redakciju: “iesniedz priekšlikumus attiecīgajai Tautas deputātu padomei par īpašuma uz zemi formu realizāciju”, bet vārdus “zemes nodošanu vai pārdošanu privātīpašumā” izņemt. Man šķiet, mēs te paplašinām lauksaimniecības uzņēmumu iespējas izvēlēties īpašuma formas, bet nenosakām tiem vienu no īpašuma formām. Mēs taču likumā, likumprojektā par zemi deklarējam, ka tā ir lauksaimniecības uzņēmumu prerogatīva. Tas pirmais. Es priekšlikumu noformulēju un iesniegšu sekretariātā.
Un otrais. Man nav saprotams, piemēram, kāpēc zemes komisija, pareizāk, lauksaimniecības komisija, kas izskatīja šo likumprojektu un gatavoja to otrajam lasījumam, neveltīja uzmanību 4.1. punktam un to nepieminēja cienījamā deputāta, kurš iesniedza šo likumprojektu, ziņojumā. Bet pagājušajā reizē es iesniedzu priekšlikumu izskatīt lauksaimniecības ministra un finansu ministra piedalīšanās šajā komisijā mērķtiecību. Es palieku pie sava personīgā uzskata un iesniedzu to deputātu tiesai. Paldies par uzmanību./

I.Geidāns:
Es jau iepriekš atvainojos saviem kolēģiem, kuri gatavoja šo likumprojektu par zemes komisijām, par to, ka ne visur piekritīšu tur izteiktajām domām un vērtējumiem. Vai ir vajadzība vai nav vajadzības ņemt vērā mūsu priekšlikumus par papildinājumiem šajā likumā. Es mēģināšu pamatot, cik nu man izdosies, savas domas, un tad, lūdzu, vērtējiet.
Pirmkārt, teksts bija iesniegts komisijā. Mēs piedāvājam tos punktus, kuros ir runa par šo komisiju sastāvu gan pagastā, gan pilsētā, gan republikā, papildināt pilsoņu komiteju pārstāvjiem. Kāpēc? Tāpēc ka šis institūts – zemes komisijas –, manuprāt, būs viens no svarīgākajiem institūtiem ceļā no Latvijas Republikas de jure uz Latvijas Republikas de facto, jo tas skar zemes īpašuma jautājumus. Šī komisija, iespējams, būs tā instance, kur risināsies visniknākie strīdi un tiks lietoti visstiprākie argumenti, izšķirot jautājumu – kam tā zeme var piederēt – vai pilsonim vai nepilsonim, vai vispār svešas valsts iedzīvotājam. Tāpēc, manuprāt, nebija pārliecinošas atbildes, ka mēs visi esam Latvijas Republikas pilsoņi, nebūt ne. Ir arī Latvijā citu valstu pilsoņi, kuri domā, ka zeme pienāktos katram, kas šeit dzīvo, bet es domāju, ka mēs visi tam nevaram piekrist. Tas, ka gan vietējās padomēs, gan Augstākajā padomē ir ievēlēti gan Latvijas Republikas, gan PSRS pilsoņi, arī ir fakts. Un vai mēs varam garantēt, ka šai zemes komisijā būs tikai Latvijas Republikas pilsoņi? Nevaram. Tātad mums savukārt vajadzētu tiesisku garantiju vismaz zināmam daudzumam šo komisiju sastāva, lai tur būtu cilvēki, kuri domātu par Latvijas Republikas pilsoņiem un lemtu viņu interesēs.
Tāpēc es aicinu atbalstīt mūsu priekšlikumu – papildināt šos punktus, tas ir, 2.2.1.punktu par pagasta zemes komisiju, 3.1.punktu – par rajona komisiju, 4.1.punktu – par Latvijas Republikas Augstākās padomes zemes komisijas sastāvu, pirmos teikumus ar līdzīgu tekstu: “kā arī pagastu Latvijas Republikas pilsoņu komitejas pilnvarotajiem pārstāvjiem, kā arī rajonu Latvijas Republikas pilsoņu komitejas pilnvarotajiem diviem trim pārstāvjiem un trim Latvijas komitejas pilnvarotajiem pārstāvjiem”. Tādējādi mēs varētu mēģināt tomēr iekļaut sastāvā pilnvarotus balsstiesīgus, nevis tikai padomdevējus pārstāvjus komisijās, kuri, es ceru, pirmām kārtām tomēr aizstāvēs Latvijas Republikas pilsoņu intereses.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kinna.

J.Kinna:
Cienījamie deputāti! Es pieteicos debatēs tāpēc, ka profesora Plotnieka ierosinājums, man ļoti žēl, ka viņš izgāja ārā, papildināt 2.2.punktu ar jaunu normu – būtiski maina agrārās reformas koncepciju. Viņš izteica priekšlikumu – “pagasta zemes komisija nosaka pagasta sadalāmo zemju fondu”. Tā ir pretēja agrārās jeb zemes reformas koncepcija, kad tiek izdarīta inventarizācija un noteikts, kuru zemi atdosim zemniekam, bijušajam īpašniekam, un kuru ne. Un tieši tāpēc mēs līdz šim komisijā, izstrādājot agrārās reformas koncepciju, esam vadījušies pēc pieprasījuma principa un principa, ka tiks atdotas tās zemes, kuras būs iespējams atdot, nevis iepriekš nosakot, kuru dosim vai kuru nedosim. Tāpēc es ierosinu šo normu un papildinājumu neņemt vērā, jo agrārās reformas vai zemes reformas koncepcija mainās.
Deputāts Zatuliviters savā priekšlikumā par 2.2.5.punktu, ka dod priekšroku attiecīgajai Tautas deputātu padomei par īpašuma formu uz zemi realizāciju, izteica diezgan sakarīgu formulējumu un es domāju, ka to var pieņemt un likt uz balsošanu. Varbūt šeit dokumentu sastādītājiem vajadzētu ierakstīt, ka šos priekšlikumus izskata zemes reformas otrajā kārtā.
2.2.8.punktā profesora Plotnieka ierosinājums, manuprāt, bija nekorekti formulēts: “dot atzinumus par izejas datiem zemes nodokļa aprēķināšanai”. Tā ir tiešām viena no šīs komisijas funkcijām, un nav nekādas vajadzības to svītrot. Ierosinu šo normu atstāt. Par visu iespējamo lēmumu pārsūdzēšanu tautas tiesā, tātad pagasta zemes lēmuma pārsūdzēšana uzreiz pagasta, rajona tautas tiesā. Es domāju, ka tādā gadījumā mēs šo zemes piešķiršanu vienkārši izsludināsim tik plaši, ka mums būs noslogota vai visa tiesu sistēma, gan zudīs jēga kasācijas kārtībai augstākajās zemes komisijās. Tāpēc es ierosinu palikt pie tā, kā arī komisija nobalsoja, ka tikai Augstākās padomes zemes komisijas lēmumu pārsūdz Augstākajā tiesā, ja tas neapmierina vienu vai otru pusi, nevis katras komisijas lēmumu sākt pārsūdzēt attiecīgā līmeņa tiesā.
Visbeidzot, par iepriekšējā runātāja, par Geidāna kunga uzstāšanos. Par ierosinājumu visu līmeņu zemes komisijās iekļaut pilsoņu komiteju pārstāvjus. Absolūti nenoliedzot pilsoņu kongresa un pilsoņu komitejas lielo lomu, es tomēr domāju, ka pagasta līmenī šis ierosinājums var saskarties ar ārkārtīgi lielām grūtībām. Būdams lauku iedzīvotājs, es ļoti labi zinu, kādā līmenī tika izveidotas pilsoņu komitejas ciemos un cik šie pilsoņu komiteju pārstāvji ir demokrātiski vai nedemokrātiski ievēlēti. Domāju, ka visu līmeņu padomēs – gan pagasta, gan rajona, gan arī Augstākajā padomē – ietilpst tie paši cilvēki, kas ir arī pilsoņu komiteju vai pilsoņu kongresa dalībnieki. Tāpēc arī zemes komisija, lauksaimniecības komisija, paliek pie ierosinājuma, ka visu līmeņu pagasta komisijās var iekļaut pilsoņu kongresa pārstāvjus tajā gadījumā, ja viņi ir arī deputāti. Ticiet man, 90 vai 99 procentos gadījumu katrā deputātu sastāvā ir arī pilsoņu kongresa dalībnieki. Bet iekļaujot viņus kā obligātu normu, mēs varam nonākt situācijā, ka dažos rajonos un dažos ciemos mēs vispār nevarēsim izveidot šīs komisijas, jo tur vienkārši šo pilsoņu komiteju nav. Tīri organizatoriski. Tās nav izveidotas un to nav. Tāpēc ierosinu šo papildinājumu neņemt vērā. Nobeidzot aicinu vēl un vēlreiz visus balsot par šo likumprojektu, jo mums ir vajadzīgs reāls instruments, kas jau varētu sākt pieņemt visus iesniegumus un reģistrēt tos, lai agrārā reforma beidzot ievirzās likumīgā gultnē.

Priekšsēdētājs: Es kārtējo reizi esmu nonācis neērtā situācijā. Man sekretariāts iesniedza runātāju sarakstu, un es jums nolasīju runātājus, kuri ir pieteikušies, un pateicu, ka tad arī mēs debates beidzam. Un tagad, kad ir norunājis deputāts Kinna, deputāts Zaščerinskis lūdz vārdu.
Ja deputāts Zaščerinskis var trijās minūtēs pateikt, tad... Esiet tik laipns, jo tomēr vajag iesniegt, lai būtu kaut kāda kārtība.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka mums ir pieņemts lēmums par agrāro reformu un pagastos sāk ienākt pieprasījumi pēc zemes, uzskatu, ka tomēr lēmumu par zemes komisijām mums vajadzētu pieņemt šodien. Tāpēc vien, lai būtu, kas strādā, kas apkopo, kas iesāk darbu. Runājot par kolēģa Geidāna priekšlikumu, es uzskatu, ka diez vai būtu pareizi mūsu sagatavotajā un pieņemtajā likumā visu tik smalki reglamentēt, ko un kādā redakcijā, teiksim, zemes komisijai ieslēgt. Pirmkārt, var gadīties, ka kādā pagastā pilsoņu komitejas nav. Citā pagastā valdošā būs varbūt cita sabiedriski politiskā organizācija, teiksim, Interfronte un tā tālāk. Es domāju, ka šis jautājums nebūtu mums šeit tik stingri jāreglamentē, tā kā to agrāk mēs centāmies darīt visos likumos, lai izlemj pašas pagasta padomes. Kas attiecas uz kolēģa Zatulivitera priekšlikumu, ka varbūt ne visas likuma normas atbilst tam, kā tam vajadzētu būt, es tam piekrītu, taču šajā brīdī komisijai jāveic tie pasākumi, kuri varbūt vēl neskar šos likumus, un darba gaitā mēs tos vēl paspēsim pieņemt uz to brīdi, kad komisija sāks darboties un tieši ar tiem saskarties. Gribu vēlreiz pievērst uzmanību tai domai, ka ar steigu būtu jārisina jautājums par cenām un nodokļiem. Un pēdējais.
Cienījamie kolēģi! Mēs paši esam pieņēmuši likumu par likumprojektu izskatīšanas kārtību, un attiecībā uz likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā es nolasīšu 15.punktu, kas skan tā: “Otrajā lasījumā likumprojektus apspriež pa punktiem, nepieļaujot tā pamatkoncepcijas apspriešanu vai arī grozīšanu. Visi priekšlikumi, labojumi tiek iesniegti rakstveidā. Katru labojumu apspriež atsevišķi.” Ierosinu tālāk likumprojektu apspriest pa punktiem un pieņemt lēmumu.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Pēc trijām minūtēm ir pusdienu pārtraukums, tad seko mūsu programma kā vienmēr, diendienā...
Par reālo situāciju. Vai mēs nevaram apsvērt tādu iespēju, lai mēs tomēr... ar domu, lai ātrāk pieņemtu šo likumu. Ko mums vajadzētu darīt? Es ierosinu to akcepēt otrajā lasījumā. Es saprotu, ka mēs šeit drusciņ neievērojām tādā ziņā, ka vajadzētu balsot it kā katru punktu. Mans priekšlikums ir pretrunā ar mūsu reglamentu, tāpēc es, protams, neko nevaru ieteikt, bet mums pati komisija ir iesniegusi labojumus un papildinājumus, kurus tā lūdza akceptēt. Vai mēs nevarētu visus šos papildinājumus..., jo pret šiem komisijas labojumiem nevienam runātājam nebija iebildumu. Mēs varētu šodien akceptēt otrajā lasījumā to, kas mums ir, un šos komisijas iesniegtos labojumus. Bet tos pretrunīgos priekšlikumus, ko iesniedza gan deputāts Geidāns, gan deputāts Plotnieks, komisija vēlreiz šodien vakarā vai dienā varētu izskatīt un rīt no rīta mums iesniegt jau drukātā. Vai komisija ir par vai pret? Mēs tad varētu nobalsot bez kaut kādiem sirdsapziņas pārmetumiem šos labojumus, kas tad jau mums būtu iesniegti trešajā lasījumā. Es, protams, saprotu, ka mēs varam iet citu ceļu, bet tik un tā tas būs garāks ceļš, mums šie deputātu labojumi jums tik un tā ir jāpavairo. Es saprotu, es jūsu domu saprotu: jūs piedāvājat stingri vadīties pēc reglamenta. Līdz ar to, ja ir iebildumi, es savu priekšlikumu noņemu, un iesim garāko ceļu pēc reglamenta. Vienīgi lūgums komisijai: tomēr izskatiet šos deputāta Geidāna, Plotnieka un Zatulivitera priekšlikumus šovakar un nododiet pavairot sekretariātam, tie ir jāpavairo. Jūs izsakiet savu attieksmi, bet rīt turpināsim likumprojektu apspriest otrajā lasījumā pa punktiem.
Lūdzu, otrais mikrofons.

G.Preinbergs:
Man būtu ļoti liels lūgums – nedariet tā, kā mēs darījām pēc pirmā lasījuma, kad deputāts Plotnieks savus ierosinājumus nevarēja rakstiski iesniegt, lai tas neparādītos arī rītdien. Ļoti lūdzu visus priekšlikumus šodien iesniegt rakstiski. Mēs jebkuru ierosinājumu izskatīsim, bet rīkoties tā, ka izskatīšanas dienā iesniedz vairākus desmitus priekšlikumu – lūdzu turpmāk tā vairs nedarīt.

Priekšsēdētājs:
Paldies. Lai būtu skaidrība, turpināsim jautājumu izskatīt otrajā lasījumā, rīt no rīta apspriedīsim pa pantiem, balsojot katru labojumu. Tāpēc visus labojumus lūdzam fiksēt sekretariātā, iesniegt arī komisijā, lai arī komisijai būtu sava attieksme. Un rīt no rīta visus šos labojumus vajag izsniegt visiem deputātiem.
Pirms mēs dodamies pusdienās, vārdu paziņojumam lūdz deputāts Plotnieks un deputāts Geidāns. Jūs arī runāsiet? Man vajag rakstisku iesniegumu. Un arī sekretariāta vadītājs Dobelis runās. Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks:
Lūdzu, kolēģi, Neatkarīgās kompartijas pārstāvji un līdzjutēji! Lūgums sapulcēties Baltajā zālē burtiski uz pāris minūtēm.

Priekšsēdētājs:
Vārds deputātam Geidānam.

I.Geidāns: Man ir atgādinājums un lūgums Latvijas Republikas pilsoņu kongresa delegātiem, labi paēst un pēc tam pulksten 14.15 pulcēties Sarkanajā zālē.

Priekšsēdētājs:
Lūdzu, deputāt Selecki!

V.Seleckis:
Te pavisam nesen bija runa, ka deputātiem būtu nepieciešama arī pasportošana. Tāda iespēja ir. Lūdzu, šodien pulksten 20 – Rīgas 3.vidusskolas sporta zālē.

Priekšsēdētājs:
Es atvainojos – pasportošana? Kādos sporta veidos? Kas nepieciešams: čības, kedas, tenisa kurpes, peldbikses... vai ko tur vajag?

V.Seleckis:
Es domāju, ka tur pirmām kārtām būs sporta spēles – volejbols, basketbols. Par pārējo es nevaru galvot.

Priekšsēdētājs: Orientējieties uz volejbolu un basketbolu. Baseins arī ir? 3.vidusskolā baseins ir. Lūdzu, nedezinformējiet! Baseins ir, varbūt ka tas nedarbojas, tā ir cita lieta.
Lūdzu, trešais mikrofons.

J.Dinēvičs: Cienījamie kolēģi! Frakcijas sēde – kā vienmēr – šajā zālē pulksten 15.

V.Strīķis: Lauksaimniecības komisiju lūdzu palikt tepat, Sarkanajā zālē, uz dažām minūtēm.

(Sēdes beigas)

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!