Uz deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs O.Spurdziņš

Uz jaut. Nr.42 – dok. Nr.3275

Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma izlietojumu 2004.gadā

Finanšu ministrija ir izskatījusi Saeimas Tautas saskaņas partijas frakcijas š.g. 27.oktobra vēstuli Nr.8/2-6/9 par deputātu jautājumu Nr.42 “Par valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta fiskālā pārpalikuma 2004.gadā izlietojumu” un sniedz atbildi.
Atbilstoši likumam “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānoti ieņēmumi 640,3 milj. latu apmērā, izdevumi 610,0 milj. latu apmērā, fiskālais pārpalikums 30,2 milj. latu apmērā un valsts speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājums 30,2 milj. latu apmērā. Līdz ar to valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi var tikt veikti atbilstoši likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” apstiprinātajam izdevumu apmēram: 610,0 milj. latu.
Atbilstoši Valsts kases oficiālajam mēneša pārskatam sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumi 2004.gada deviņos mēnešos bija plānoti 444,8 milj. latu apmērā. Faktiski veikti izdevumi 443,6 milj. latu apmērā, kas ir par 1,2 milj. latu jeb 0,3% mazāk, nekā plānots. Izdevumu neizpildi pamatā ietekmēja tas, ka valsts pensiju speciālā budžeta un invaliditātes, maternitātes un slimības speciālā budžeta procentu maksājumi par aizņēmumiem no pamatbudžeta bija mazāki, nekā plānoti, saistībā ar daļēju aizņēmuma atmaksu pamatbudžetam, kā arī tas, ka faktiskais valsts pensiju saņēmēju skaits (vidēji mēnesī) nesasniedza plānoto un nodarbinātības aktīvo pasākumu neapguvi.
Informējam, ka izdevumi pensiju palielinājumam, kas saistīti ar šobrīd spēkā esošo likumdošanu (pensiju indeksācija u.c.), ir iekļauti likumā “Grozījumi likumā “Par valsts budžetu 2004.gadam”” apstiprinātajos valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta izdevumos. 2004.gada oktobra pensiju indeksācijas nodrošināšanai valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā plānoti izdevumi (izdevumu periods – 3 mēneši) 10,9 milj. latu apmērā, t.sk. vecuma pensiju indeksācijai 9,1 milj. latu, izdienas pensiju indeksācijai 0,1 milj. latu, invaliditātes pensiju indeksācijai 1,4 milj. latu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu indeksācijai 0,3 milj. latu. Lai nodrošinātu likuma “Par valsts pensijām” pārejas noteikumu 15.punkta un likuma “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām” 13.panta ceturtās daļas izpildi, 2004.gada oktobra valsts pensiju, atlīdzību par darbspēju zaudējumu un atlīdzību par apgādnieka zaudējumu apmēra indeksācijai noteikts piemērot šādus indeksus:
1) valsts pensijām, kuru apmērs nepārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – 1,1015 (pensijas apmēra vidējais palielinājums mēnesī – Ls 6,39);
2) valsts pensijām, kuru apmērs pārsniedz trīskāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet nepārsniedz pieckāršu valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, – 1,0359 (pensijas apmēra vidējais palielinājums mēnesī – Ls 4,88);
3) atlīdzībām par darbspēju zaudējumu un atlīdzībām par apgādnieka zaudējumu – 1,0775 (atlīdzības par darbspēju zaudējumu apmēra vidējais palielinājums mēnesī – Ls 5,94 un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu apmēra vidējais palielinājums mēnesī – Ls 5,05).
Attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļu atlikumu izmaiņas palielinājumu jāatzīmē, ka tas jāskata kontekstā ar valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta finansiālo situāciju ilgtermiņā, ņemot vērā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu prognozes un nākamo gadu izdevumu palielināšanos sakarā ar demogrāfiskās slodzes pieauguma ietekmi ilgtermiņā uz valsts pensiju speciālo budžetu. Atzīmējam, ka Labklājības ministrijas izstrādātajā Latvijas valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas finansiālās stabilitātes novērtējumā norādīts, ka, izvērtējot pašreizējo ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecuma sastāvu, aptuveni pēc 10 gadiem apstākļi pasliktināsies, jo skaitliski ļoti mazās 1990.gados dzimušo kohortas sasniegs darbspējīgo vecumu, kas palielinās valsts sociālās apdrošināšanas sistēmas un it īpaši valsts pensiju sistēmas noslodzi. Ap 2060.gadu valsts sociālās apdrošināšanas sistēma var kļūt tik ļoti noslogota, ka vienam iemaksu veicējam ar savām iemaksām pilnībā būsjānodrošina pensiju izmaksa vienam pensionāram. Pašreiz Latvijā demogrāfisko procesu rezultātā darba tirgū ieiet daudzskaitliskā 80.gados dzimušo kohorta, bet pensijas vecumu sasniedz kara un pēckara laikā dzimušo mazskaitliskās kohortas, bet tuvākajos gados sagaidāms, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā veidosies naudas līdzekļu pārpalikums. Bet tieši šī uzkrātā nauda būs nepieciešama, jau sākot ar 2012.gadu, kad iedzīvotāju struktūra pārbīdīsies un nodokļu maksātāju slogs sāks palielināties, un kārtējā gada ieņēmumi pensiju budžetā nespēs nosegt izdevumus. Atbilstoši minētajam novērtējumam tas rada nepieciešamību veidot uzkrājumu, kur valsts pensiju budžeta naudas līdzekļu pārpalikums savlaicīgi tiktu ieguldīts uzkrāšanai, lai to varētu optimāli izmantot iespējamā budžeta deficīta segšanai. Izvērtējot situāciju ilgtermiņā, jāņem vērā vēl tas apstāklis, ka jau ar 2010.gadu saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu iemaksu likme valsts vecuma pensijām (20%) personām, kuras piedalās gan pirmā, gan otrā līmeņa pensiju shēmā, tiks sadalīta divās vienādās daļās – 10% paliek valsts pensiju budžetā un 10% – valsts fondēto pensiju shēmai. Tajā pašā laikā valsts pensiju budžetam jānodrošina visu saistību izpilde, neskatoties uz rīcībā esošo ieņēmumu būtisku samazināšanos. Līdz ar to valsts pensiju 1.līmeņa shēma var funkcionēt vienīgi ar nosacījumu, ka valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā tiek uzkrāti līdzekļi. Būtība ir tā, ka no iemaksām atkarīgajā pensiju shēmā naudas līdzekļu pārpalikums veidojas vienīgi saistībā ar proporciju atšķirību starp iemaksu veicējiem un izmaksu saņēmējiem, galvenokārt pensionāriem. Tieši šim mērķim nepieciešams uzkrāt valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta naudas līdzekļus, tādējādi atslogojot tā brīža nodokļu maksātājus.
Jāatzīmē, ka saskaņā ar likumu par budžetu un finanšu vadību valsts speciālā budžeta līdzekļu kontos esošie līdzekļu atlikumi paliek attiecīgā valsts speciālā budžeta izpildītāja rīcībā un var tikt izlietoti nākamajā gadā likumā par valsts budžetu apstiprināto izdevumu veikšanai.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Rīgā 2004.gada 3.novembrī

Ministrs Ē.Jēkabsons

Uz jaut. Nr.44 – dok. Nr.3294

Par pasākumu plānošanu teroristisko aktu novēršanai

Atbildot uz Jūsu jautājumiem par terora aktu draudiem, informēju, ka šī gada oktobra beigās Latvijas Republikas valsts drošības iestādes no partneru dienestiem Igaunijas Republikā saņēma informāciju par iespējamu terora aktu izdarīšanu trīs objektos Latvijas Republikā. Minētā informācija izskatījās ticama, jo saturēja norādes uz konkrētiem objektiem Rīgā, konkrētos datumos. Avots, no kura tika iegūta informācija, pēc savas etniskās piederības un dzīves veida varēja būt saistīts ar kādu no ekstrēmistiskām islāma organizācijām – “Ansar al Islam”, “Ansar al Sunni”.
Tūlīt pēc informācijas saņemšanas LR Drošības policija un Valsts policija uzsāka darbu pēc iepriekš izstrādāta plāna, kas ietver rindu operatīvo un organizatorisko pasākumu, ar mērķi novērst iespējamo terora aktu sagatavošanas stadijā.
Pēc minētās informācijas saņemšanas, lai novērstu nepamatotu baumu un pārspīlējumu izplatīšanos, IeM ar sabiedrisko saziņas līdzekļu starpniecību informēja Latvijas iedzīvotājus par saņemto informāciju un tās novērtējumu, kas, spriežot pēc saņemtajām atsauksmēm, tika uztverts ar sapratni.
Pašreiz, pamatojoties uz veiktajām operatīvajām pārbaudēm un citiem pasākumiem, nav pamata uzskatīt, ka pastāv reāla iespēja terora aktu īstenošanai. Drošības policija un Valsts policija turpina realizēt pilnu pasākumu kompleksu iespējamo terora aktu novēršanai.

Iekšlietu ministrs Ē.Jēkabsons

Rīgā 2004.gada 9.novembrī

Ministrs A.Slakteris

Uz jaut. Nr.44 – dok.Nr.3294a

Par pasākumu plānošanu teroristisko aktu novēršanai

Atbildot uz Jūsu š.g. 3.novembra vēstulē Nr.8/8-7-104 izteiktajiem jautājumiem, informēju, ka š.g. oktobra beigās Latvijas Republikas valsts drošības iestādes, kuru kompetencē ir terorisma apkarošanas jautājumi, no Igaunijas Republikas partnerdienestiem saņēma tobrīd ticamu informāciju par iespējamu terora aktu realizēšanu konkrētos datumos un konkrētos objektos Rīgā.
Pēc minētās informācijas saņemšanas LR Drošības policija, kurai no valsts drošības iestādēm ir vadošā loma terorisma apkarošanā, un kompetentās tiesībsargājošās iestādes saskaņā ar iepriekš izstrādātu plānu veica nepieciešamos operatīvos, organizatoriskos un citus pasākumus, lai novērstu iespējamos terora aktus jau sagatavošanas stadijā. Vienlaikus Iekšlietu ministrija, nolūkā novērst nepamatotu baumu izplatīšanos, ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību informēja valsts iedzīvotājus par saņemto informāciju, kā arī sniedza tās novērtējumu.
Lai sekmīgi cīnītos pret terorisma draudiem, valstī ir jābūt vienai autoritatīvai struktūrai, kurā nonāk un tiek apkopota visa ar terorismu saistītā informācija. Latvijā tās ir Iekšlietu ministrija un tās padotībā esošā LR Drošības policija, kuras jau līdz šim realizēja un turpina realizēt plaša spektra pasākumu kompleksu iespējamu terora aktu novēršanai. Pašlaik, pēc minēto struktūru sniegtās informācijas, kas pamatojas uz veiktajām operatīvajām pārbaudēm un citiem pasākumiem, nav pamata uzskatīt, ka valstī pastāv reāla iespēja terora aktu īstenošanai.
Lai savlaicīgi novērstu iespējamus terora draudus Aizsardzības ministrijas un Nacionālo bruņoto spēku struktūrām, tiek realizēta pastāvīga informācijas apmaiņa starp LR Drošības policiju un LR Militārās izlūkošanas un drošības dienestu.

Aizsardzības ministrs A.Slakteris

Rīgā 2004.gada 10.novembrī

Ministru prezidenta biedrs A.Šlesers

Uz jaut. Nr.45 – dok. Nr.3339

Par tiesvedību ar Kempmayer Media ciparu televīzijas ieviešanu

Pamatojoties uz man iesniegtajiem deputātu jautājumiem saistībā ar tiesvedību Kempmayer Media Limited lietā un ciparu televīzijas ieviešanu, sniedzu sekojošas atbildes:
1. Esmu iepazinies ar “Lattelekom” publiski paziņoto, ka 100% ciparizācijas izdevumi nepārsniegtu 30 milj. LVL, taču neesmu saņēmis speciālistu atzinumu par šo paziņojumu. Es neuzskatu, ka būtu mēģinājis diskreditēt Latvijas juridiskos pārstāvjus tiesvedībā pret Kempmayer Media Limited.
2. Ar 2002.gada 14.novembrī noslēgto Līgumu par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā esmu iepazinies. Jebkuriem jautājumiem, kas tiek skatīti saistībā ar tiesvedību Starptautiskajā tirdzniecības palātas šķīrējtiesā, tai skaitā arī Līgumam par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā, ir noteikts konfidencialitātes raksturs, tādēļ vēršu deputātu uzmanību, ka arī man kā satiksmes ministram ir jānodrošina konfidenciālas informācijas neizpaušana trešajām personām. Jebkuru manis kā satiksmes ministra Līguma par digitālās televīzijas izveidošanu Latvijas Republikā normu interpretāciju pretējā puse var izmantot starptautiskajā tiesvedības procesā, un tas savukārt var kaitēt tiesvedības interesēm. Mans personiskais viedoklis ir, ka šādu Līgumu un ar šādiem nosacījumiem es nebūtu slēdzis.
3. Jau iepriekš esmu paudis viedokli, ka, tāpat kā ikviens sabiedrības loceklis, esmu ieinteresēts lietas objektīvā izmeklēšanā un saskaņā ar manu kā jebkura cita indivīda tiesisko apziņu vērtēju šo lietu no likumības un taisnīguma viedokļa. Atbalstu procesa virzību un paļaujos uz tiesvedības procesam piesaistīto speciālistu, advokātu viedokļiem, skaidrojumiem un interpretācijām.
4. Kopš 2003.gada 17.decembra, kad publiskai apspriešanai tika nodota pirmā ciparu televīzijas koncepcija, līdz šim brīdim veikts liels darbs, proti, koncepcija ir pārstrādāta – izvērtēti publiskajā apspriešanā paustie priekšlikumi, iebildumi un viedokļi, no kuriem daudzi iestrādāti jaunajā koncepcijas projektā. Ir apzināti un apkopoti televīzijas un skaņas apraides sektoru pārstāvošo valstisko institūciju, sabiedrisko organizāciju un uzņēmumu, piemēram, Latvijas Valsts elektrosakaru inspekcijas, Latvijas Elektronisko komunikāciju asociācijas, SIA “Baltcom TV”, “VIASAT Broadcasting”, kā arī Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas viedokļi. Lielas izmaiņas sākotnējās konceptuālās nostādnēs ievieš tas, ka privātie uzņēmēji jau piedāvā ciparu televīzijas pakalpojumus. Nākamajā nedēļā Satiksmes ministrija uzsāks nu jau kārtējo publiskās apspriešanas procesu, koncepcijas projekts tiks sūtīts saskaņošanai elektronisko sakaru nozares asociācijai, Nacionālajai radio un televīzijas padomei, kā arī attēla un skaņas apraides raidorganizācijām. Saskaņā ar Ministru prezidenta 2004.gada 15.novembra uzdevumu Nr.12/SAN-4610 Satiksmes ministrijai ir uzdots izstrādāt ciparu televīzijas ieviešanas koncepciju līdz 2005.gada 1.martam.
5. Satiksmes ministrijas sakaru nozares darbinieki un amatpersonas, izstrādājot nozari regulējošus tiesību aktu projektus, kā arī politikas plānošanas dokumentu projektus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām apkopo viedokļus un sadarbojas ne tikai valstisko institūciju līmenī, bet apzina arī sabiedrisko organizāciju un privāto uzņēmēju viedokļus. Es kā satiksmes ministrs neesmu ticies ar uzņēmējiem, kas ir ieinteresēti ciparu televīzijas ieviešanā.
6. Ņemot vērā to, ka Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde tādās ļoti apjomīgās tautsaimniecības nozarēs kā transports (kas ietver dzelzceļa, autosatiksmes, jūrniecības un aviācijas apakšnozares) un sakari (kas savukārt ietver telekomunikācijas un pasta apakšnozares), kā arī lielo darba apjomu, kas saistīts ar šo nozaru sekmīgu vadību, tika izsludināts atklāts konkurss uz ministrijas valsts sekretāra vietnieka vietu. Guntis Mačs konkursa kārtībā kļuva par vienu no Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniekiem. Viena no G.Mača funkcijām ir pārraudzīt elektronisko sakaru attīstības jautājumus. G.Mačs ministrijā vada ar valsts elektronisko sakaru politiku saistīto tiesību aktu projektu, kā arī politikas plānošanas dokumentu projektu un informatīvo ziņojumu projektu izstrādi. Pamatojoties uz to, tika pieņemts lēmums tieši šim valsts sekretāra vietniekam uzticēt valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvja pienākumus elektronisko sakaru kapitālsabiedrībās. Līdz šim brīdim ministrijas vadībai nav pretenziju par G.Mača darbību.
7. Saskaņā ar Komerclikumu un Komerclikuma spēkā stāšanās kārtības likumu Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs līdz šā gada 1.novembrim bija jāpārveido no BO VAS par kapitālsabiedrību, uz kā pamata kapitāla daļu turētāja pārstāvim, blakus citam, biju uzdevis izvērtēt arī līdzšinējās statūtsabiedrības Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes darba efektivitāti. Pārrunājot ar valdes locekļiem uzņēmuma nākotnes perspektīvo attīstību un stratēģisko virzību, kā arī apzinot viņu redzējumu par valdes darbību kopumā, šā gada 22.oktobra Latvijas Valsts radio un televīzijas centra akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums, ka Z.Ivaščenko, R.Ramiņš un I.Freipičs amata pienākumus valdē neturpinās veikt (šā gada 31.oktobrī četriem no pieciem (arī minētajiem) Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekļiem beidzās pilnvaru termiņš). Tā kā Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdei būs jāstrādā pie uzņēmuma stratēģijas izstrādes, tad šajā pašā akcionāru pilnsapulcē tika pieņemts lēmums uzlabot valdes darbu, piesaistot nozares speciālistus ar stratēģisku skatījumu, proti, J.Strodu, U.Lavrinoviču un I.Lošaku. Valdes locekļi, kas darbu valdē neturpināja, saskaņā ar iepriekš parakstītām rakstiskām vienošanām saglabāja amatus kapitālsabiedrībā. Izmaiņas A/S DLRTC valdes sastāvā (izvērtējot tās darbības efektivitāti, sasniegtos rezultātus, izvirzītos mērķus un uzdevumus) ir A/S DLRTC akcionāra, proti, Latvijas Valsts radio un televīzijas centra, kompetencē.
Ar cieņu, –

Ministru prezidenta biedrs,

satiksmes ministrs A.Šlesers

Rīgā 2004.gada 16.novembrī