"Valdības lēmums ir kompromiss starp to, ko mēs varam un gribam"

Sestdien, 12. augustā, aizrit Ministru kabineta pirmās 100 darba dienas

Ministru prezidents Andris Bērziņš

Preses konference Valdības ēkas Ministru prezidenta zālē 2000.gada 10.augustā

— Labdien, cienījamie žurnālisti! Šī ir kārtējā preses konference, un tā notiek, tuvojoties pirmajām 100 dienām, kopš šī valdība ir sākusi strādāt. Pirmās 100 dienas precīzi aprit 12. augustā.

Šajā laikā valdība ir ļoti nopietni strādājusi. Avīzēs šad tad izskan atziņas, ka valdība nekādus lielos kalnus nav gāzusi, ka nekādas lielās lietas nav izdarītas. Taču es gribu teikt, ka šās valdības pieeja un pamatpozīcija būs tāda, lai ikvienam cilvēkam, no rīta pamostoties un paņemot rokās avīzi, nav šausmās jānodreb, ka valdība atkal ir izdarījusi kaut ko tādu, par ko nevienam nekas nav bijis zināms. Mēs tik tiešām mēģināsim strādāt mierīgi. Un, pēc manām domām, šie pirmie trīs mēneši jeb pirmās 100 dienas, kuras valdība ir nostrādājusi, raksturojas ar noteiktu stabilitāti un prognozējamību. Tas visvairāk vajadzīgs visiem Latvijas iedzīvotājiem: gan uzņēmējiem, gan visiem pārējiem. Valdības rīcībai ir jābūt prognozējamai, tai jābūt loģiskai, tai jābūt konstruktīvai.

Arī skaitļos var izvērtēt to, ko valdība šajā laikā ir darījusi. Valdība ir izskatījusi 438 dažādus jautājumus, uz Saeimu ir nosūtīti 44 likumi, esmu parakstījis 124 dažādus Ministru kabineta rīkojumus.

Mēs esam atrisinājuši daudzas sasāpējušas lietas, kuras iepriekšējās valdības bija solījušas, bet nebija izpildījušas. Tie ir jautājumi, kuri saistīti ar zemniekiem, ar solījumiem, kas savulaik doti zemniekiem, un ar tām normām, kas iestrādātas likumdošanā lauksaimnieku atbalstam. Mēs visas lielākās lietas un problēmas esam atrisinājuši.

Ir pieņemta ārkārtīgi nopietna programma, par kuru ir maz rakstīts. Tas ir konceptuāls lēmums par mājokļu kreditēšanas programmu, un šai programmai ir ļoti liela nākotne. Par tās vietu un lomu, domāju, vēl rakstīs. Pašlaik tiek strādāts pie normatīva rakstura dokumentiem, lai programmu reāli iedzīvinātu.

Šī valdība ir darījusi arī to, ko iepriekšējās valdības kautrējušās darīt. Piemēram, mēs esam pieņēmuši lēmumu par trešā mobilo telekomunikāciju operatora licences izsoles organizēšanu. Tā būs publiska izsole, kurā varēs piedalīties visas kompānijas, kas vēlēsies licenci iegūt.

Šī valdība ir apstiprinājusi arī sabiedrības integrācijas īso programmu.

Valdība ir strādājusi arī pie ļoti nopietna jautājuma — koncepcija par latu ilgtermiņa kredītresursu bāzes izveidošanu. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgs priekšnosacījums, lai piesaistītu ārvalstu investīcijas un lai šīs investīcijas Latvijā nāktu iekšā latos. Lai investors, kurš šeit ieguldījis savus līdzekļus latos, nezaudētu sakarā ar iespējamām valūtas kursa svārstībām starptautiskajos pasaules tirgos, kuras diemžēl mēs nespējam ietekmēt.

Esam izskatījuši un beidzot pieņēmuši lēmumu par dzīvesvietas deklarēšanu. Iepriekšējām valdībām bija nepieciešami tikai nieka deviņi gadi, lai tiktu skaidrībā, ka padomju laika pierakstu sistēma ir jāmaina. Arī tas beidzot ir izdarīts.

Gribu teikt, ka ir apstiprināta 2001. gada budžeta prognoze un arī visi "mērķa griesti". Ministrijas pašlaik ļoti nopietni strādā pie šīm prognozēm un programmām. Mēs esam ieplānojuši pirms nosūtīšanas uz Saeimu valdībā budžetu skatīt 12. septembrī. Manuprāt, šis budžets būs pietiekami sabalansēts, un būs atrasti pietiekami labi kompromisi, lai budžeta pieņemšanas gaitā valdībai nerastos īpašas problēmas.

Ļoti nopietns jautājums, par ko esam ilgi runājuši, ir minimālās darba algas paaugstināšana, kas skars katru cilvēku. Tas īpaši skars tos, kuri nestrādā lielajās pilsētās, bet lauku apvidos, kur algas salīdzinoši ir mazākas nekā Rīgā vai Ventspilī, vai Liepājā, vai Daugavpilī. Šis darbiņš nesīs augļus.

No statistikas datiem redzam, ka tekošā konta deficīts jau ir būtiski samazinājies.

Jūlijs ir pirmais mēnesis pēdējā pusotra gada laikā, kad sociālais budžets vairs nebija jākreditē.

Mēs redzam, ka viens no galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem — bezdarba līmenis — pakāpeniski pazeminās. Īpaši labi, ka bezdarba līmeņa samazinājums vērojams ne tikai lielajās pilsētās, bet arī daudzās tādās pilsētās, kur bezdarba līmenis salīdzinoši bijis liels. Piemēram, šajā laikā gandrīz par procentu bezdarbs samazinājies gan Rēzeknes, gan Balvu rajonā, gan Liepājas rajonā — daudzās vietās, kur tradicionāli bijušas salīdzinoši lielas problēmas ar nodarbinātību. Nosaucot konkrētus skaitļus, varu teikt, ka šajā laikā darba vietu skaits pieaudzis aptuveni par trim tūkstošiem. Tas Latvijas mērogiem nav īpaši daudz, bet iezīmē pozitīvas tendences.

Valdībai arī nākotnē saglabāsies tās pašas prioritātes, par kurām jau esam runājuši.

Neapšaubāmi pirmā prioritāte ir darbs Latvijas virzībai uz Eiropas Savienību (ES) un transatlantiskajām drošības struktūrām. Mēs esam sekmīgi startējuši, un mums atkal ir atvērtas kārtējās astoņas sadaļas sarunās ar Eiropas Komisiju. Daudzkārt, kad runājam par ES, mēs par to nerunājam kā par kaut ko ļoti konkrētu, kas varētu mūsu valstī palīdzēt sakārtot daudzas un dažādas jomas. Gribu tomēr atgādināt, ka ES nav tikai šīs diskusijas un likumdošanas harmonizēšana, par ko pierasts rakstīt avīzēs. Harmonizējot un saskaņojot normatīvos aktus, mēs panākam, ka Latvijā ienāk papildu līdzekļi, papildu investīcijas.

Te es gribētu minēt tādas programmas kā ISPA, SAPARD, "Phare". 75 procentu "Phare" naudas tagad aiziet tiešajās investīcijās, un tā ir būtiska atšķirība no tās "Phare" naudas, ko mēs saņēmām līdz šim, jo tai bija ierobežojumi — ne vairāk kā 20 procentu tiešajās investīcijās. Likumdošanas harmonizēšana ir saistīta arī ar šīm lietām, un mums ir jāizveido institūcijas, kurām Eiropā tic un caur kurām mēs varam līdzekļus saņemt un akumulēt.

Otra mūsu prioritāte ir un paliek izglītība. Izglītība, tāpat kā ES un transatlantiskās drošības struktūras, ir lieta, kas virzīta uz Latvijas nākotni. Ļoti nopietni pie šiem jautājumiem ir jāstrādā. Ja man kāds teiks, lai es izdalu kaut kādas prioritātes vai ieskicēju kaut kādu virzību šajā ziņā, tad atbildēšu, ka pirmā, galvenā un svarīgākā lieta visā izglītības sistēmā ir gan pašas sistēmas sakārtošana, gan informatizācija. Lai mūsu jaunieši un cilvēki, kuri mācās, iespējami ātrāk kļūtu konkurētspējīgi pasaules tirgos gan darbā ar internetu, gan darbā ar datoriem un visu pārējo. Jo tikai tā mēs spēsim izturēt globālo konkurenci.

Vēl viena prioritāte, ko valdība sev ir noteikusi, ir plaisas likvidēšana starp varu un sabiedrību. Deklarācijā tā ir iezīmēta kā uzticības stiprināšana valsts varai. Pie šīs lietas mēs ļoti nopietni strādājam. Darbs būs virzīts divos virzienos.

Pirmkārt, mums ir jāreorganizē, jāsakārto un jāoptimizē valsts pārvalde. Te es domāju pilnīgu revīziju dažādās valsts pārvaldes struktūrās un institūcijās, skaidri izpētot, vai tās ir nepieciešamas un vai tām ir pietiekami daudz funkciju, kuras savukārt ir nepieciešamas sabiedrībai un cilvēkiem.

Otrs jautājums — cīņa ar korupciju un iespējamā korupcijas priekšnoteikumu novēršana. Pagājušajā valdības sēdē mēs konceptuāli apstiprinājām to, kādā veidā cīnīsimies ar korupciju. Tas ir jautājums par legālo prezumpciju. Tagad katram, kuram būs kādi īpašumi, — ja Saeima to atbalstīs — būs jāpierāda, kā viņš pie šiem īpašumiem ir ticis, t.i., atbilstoši legālās prezumpcijas definīcijai. Tam būtu jārada pozitīvāka sabiedrības attieksme gan pret valdību, gan pret varu kopumā. Šim būtu jākļūst par nopietnu šķērsli ikvienai personai, kura uzskata, ka sabiedrībai nav jāzina, kā cilvēks, kurš strādā darbu, saistītu ar kopējo sabiedrības labumu pārdali, var tikt pie kādiem īpašumiem.

Pēc tam Ministru prezidents Andris Bērziņš atbildēja uz žurnālistu jautājumiem:

— Jūs uzskaitījāt labos valdības darbus. Vai ir kādas lietas, kādi jautājumi, kur jums būtu gribējies redzēt labākus rezultātus?

A.Bērziņš: — Valdības darbā nav ne mazu, ne lielu, ne labu, ne sliktu jautājumu. Jebkurš valdības lēmums ir zināmā mērā kompromiss. Ne tikai starp politiskajām partijām, bet arī starp to, ko mēs šodien varam un ko mēs gribam.

Protams, ir vesela virkne jautājumu, kurus mēs varētu risināt labāk. Piemēram, budžets. Es ļoti labprāt palielinātu budžeta ieņēmumu bāzi par kādiem piecdesmit procentiem un izdarītu tā, lai visas nozares, pirmām kārtām izglītība, tiktu labāk finansētas, un visi, arī zemnieki, būtu ar šo budžetu apmierināti.

Bet mēs nesperam tādus soļus, kādus spēra iepriekšējā valdība. Viņi palielināja akcīzes nodokli degvielai par 23 procentiem, skaidri apzinoties, ka šādu nodokli nevarēs iekasēt. Tādējādi tika pieņemts valsts budžets ar salīdzinoši mazu deficītu, bet gada beigās bija vienkārši attaisnoties — plānots bija, bet neizdevās iekasēt.

Es domāju, ka mūsu darbā ir sasniegts manis minētais saprātīgais kompromiss un absolūtu kļūdu un nepareizību nav bijis.

— Kāds būs nākamā gada budžets?

A.Bērziņš: — Būs budžeta deficīts. Deklarācijā par valdības darbu mēs esam iekļāvuši mērķi — viens procents. Ministru kabinetā apstiprinātajos nākamā gada budžeta "mērķa griestos" esam sasnieguši 1,7 procentus.

Pašlaik ministrijas iesniedz savus nākamā gada budžeta projektus Finansu ministrijā. Pirms tie tiks virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā, mēs tajos īpaši izveidotā "mobilā vienībā" vēl centīsimies atrast nevajadzīgus un neracionālus izdevumus.

Atgādināšu, ka valdība jau ir pieņēmusi lēmumu par 20 procentiem samazināt visu ministriju izdevumus par iegādēm gan no pamatbudžeta, gan speciālajiem budžetiem. Mani izbrīna, ka par šo lēmumu mēs esam saņēmuši arī masu saziņas līdzekļu kritiku — mēs, lūk, taisoties atņemt ministrijām pašu nopelnītos līdzekļus. Es gribētu atgādināt, ka ministriju pašu nopelnītie līdzekļi nav ministriju līdzekļi. Tie ir arī visas sabiedrības līdzekļi, kurus par dažādiem pakalpojumiem samaksā dažādas fiziskas un juridiskas personas.

— Kad valdība atkal iecerējusi ķerties pie "Latvenergo" jautājuma?

A.Bērziņš: — Valdība ir ātri un operatīvi reaģējusi uz Saeimas lēmumu "Latvenergo" jautājumā. Pagājušajā valdības sēdē mēs izslēdzām uzņēmumu "Latvenergo" no privatizējamo uzņēmumu saraksta. Tā kā spēkā ir aptuveni vēl 14 dažādi normatīvie akti, kuros ir dots kāds uzdevums privatizējamajam uzņēmumam "Latvenergo", mēs esam devuši Ekonomikas ministrijai divas nedēļas laika, lai no visiem šiem dokumentiem izņemtuz ārā vārdu "privatizējamais".

Bet pie uzņēmuma darbības mēs turpinām strādāt. Esmu uzdevis Ekonomikas ministrijai konkrētu uzdevumu, lai izbeigtu spekulācijas ar jautājumu par tarifu celšanos. Valdībai tiks sagatavots pārskats par to, kā "Latvenergo" investīciju plāns ir saistīts ar šī uzņēmuma tālāko attīstību, cik lielas ir paredzamās investīcijas un kur tiek plānots iegūt šos resursus. Lai mēs iegūtu konkrētus aprēķinus un beigtos emocionālas un nepamatotas runas.

— Kā tiks atrisināta situācija ar finansu konsultantu firmu, kas uzvarēja konkursā par tiesībām vadīt "Latvenergo" privatizāciju?

A.Bērziņš: — Ar šo konkursa uzvarētāju līgums vēl nav noslēgts. Konkurss atbilstoši nolikumam tika izsludināts par tiesībām veikt gan uzņēmuma privatizāciju, gan restrukturizāciju. Tā ka Privatizācijas aģentūrai ir korekti jāturpina sarunas ar šo kompāniju. Kad Ekonomikas ministrija būs sakārtojusi manis nosauktos dokumentus un valsts pilnvarnieks ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis dos Privatizācijas aģentūrai šādu rīkojumu, tad, manuprāt, varēs runāt par līguma noslēgšanu ar šo konsultantu firmu, kas paredz pakalpojumu sniegšanu restrukturizācijas procesa nodrošināšanā.

Protams, šis process ir "divvirzienu ceļš". Ja minēto uzņēmumu piedalīšanās tikai "Latvenergo" restrukturizācijā neapmierinās, līgums acīmredzot netiks noslēgts.

Restrukturizācija būs — tas mums ir skaidrs. Jo nevar turpināties tas, ka Rīgas iedzīvotāji maksā par silto ūdeni un apkuri, bet daļa no šī siltā ūdens tiek izmantota TEC — 2 teritorijā esošā peldbaseina sildīšanai, kuru "Latvenergo" darbinieki, protams, izmanto bez maksas. Tieši tāpēc ir nepieciešama restrukturizācija un uzņēmuma sakārtošana.

— Kā jūs vērtējat Maksa van der Stūla ieteikumus Valsts valodas likuma realizācijā? Vai jūs prognozējat starptautisku reakciju gadījumā, ja valdība šos ieteikumus neņems vērā?

A.Bērziņš: — Valdība vienmēr ir teikusi, ka šai jautājumā ievēros starptautiskās tiesības. Es neredzu nekādus šķēršļus, kas valdībai varētu traucēt to darīt.

Likums nosaka, ka mums šie dokumenti ir jāpieņem līdz 1. septembrim. Mēs to tā arī plānojam izdarīt.

— "Latvenergo" privatizācija bija ierakstīta valdības deklarācijā kā viens no prioritārajiem uzdevumiem. Vai faktu, ka sabiedriskās domas iespaidā jums no šī nodoma vajadzēja atteikties, jūs neuzskatāt par zināma veida zaudējumu?

A.Bērziņš: — Privatizācija nevar būt pašmērķis. Ir jānovērtē, cik ļoti tas ir nepieciešams valstij un kādu labumu no tās gūs sabiedrība? Vai tie ir ekonomiski, drošības vai politiskas stabilitātes aspekti.

Es nesaskatu nekā traģiska apstāklī, ka Saeima ir nobalsojusi par "Latvenergo" izņemšanu no privatizējamo uzņēmumu saraksta. Mani pat izbrīna fakts, ka šim uzņēmumam bija četrus gadus jāatrodas Privatizācijas aģentūras valdījumā, bet tikai tagad tika meklēti konsultanti, lai noskaidrotu, kā būtu jānotiek privatizācijai un restrukturizācijai. Tam vajadzēja notikt vēl pirms uzņēmuma nodošanas privatizācijai. Atbildīgajai ministrijai vajadzēja pieņemt koncepciju — kādēļ mēs šo uzņēmumu gribam privatizēt un ko sabiedrība no tā iegūs? Tikai tad bija jālemj par šī uzņēmuma nodošanu privatizācijai.

Starp citu, iepriekšējā valdība taču arī negrasījās privatizēt "Latvenergo" kā tādu. Bija runa tikai par divu termoelektrocentrāļu privatizāciju.

Taču šāda nekonsekventa rīcība četru gadu garumā radīja sabiedrības neticību šim procesam. Un rezultātus mēs redzējām.

Rūta Bierande, Dina Gailīte,

"LV" nozaru redaktores

Pēc ieraksta "LV" diktofonā