Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā

Izdarīt Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 3., 5.nr.; 1996, 23., 24.nr.; 2000, 10.nr.; 2001, 1.nr.; 2002, 12.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 1.pantā vārdu “svētdienā” ar vārdu “sestdienā”.

2. Izteikt 2.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu nosaka atbilstoši iedzīvotāju skaitam, kāds attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā:

līdz 2000 iedzīvotāju — 7 deputāti;

no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju — 9 deputāti;

no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju — 11 deputāti;

no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju — 13 deputāti;

vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju — 15 deputāti.”

3. Izteikt 5. un 6.pantu šādā redakcijā:

“5.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības vēlēt domi (padomi) ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības vēlēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā un vismaz 90 dienas pirms vēlēšanu dienas ir reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, vai personai, kurai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums un uz kuru neattiecas kāds no šā likuma 6.pantā minētajiem ierobežojumiem (turpmāk — vēlētājs).

6.pants. Latvijas Republikā vēlēt domi (padomi) nav tiesību personām:

1) kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par rīcības nespējīgām;

2) kuras izcieš sodu brīvības atņemšanas vietās;

3) kurām nav tiesību vēlēt Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsoņi tās ir.”

4. Izslēgt 7.pantu.

5. Izteikt 8.pantu šādā redakcijā:

“8.pants. (1) Latvijas Republikā tiesības kandidēt domes (padomes) vēlēšanās ir:

1) Latvijas pilsonim;

2) Eiropas Savienības pilsonim, kurš nav Latvijas pilsonis, bet ir reģistrēts Iedzīvotāju reģistrā.

(2) Tiesības kandidēt ir personai, kura vēlēšanu dienā sasniegusi 18 gadu vecumu, ir reģistrēta vēlētāju reģistrā, uz kuru neattiecas neviens no šā likuma 9.pantā minētajiem ierobežojumiem un kura kandidātu saraksta iesniegšanas dienā atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tā ir bez pārtraukuma reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus;

2) tā ir attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vismaz pēdējos četrus mēnešus;

3) tai attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā pieder likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums.

(3) Kandidāts, ievērojot šā likuma nosacījumus, Latvijas Republikā var kandidēt tikai vienā domē (padomē).”

6. Papildināt 9.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Domes (padomes) vēlēšanām Latvijas Republikā nevar pieteikt par kandidātu un domē (padomē) nevar ievēlēt Eiropas Savienības pilsoni, kuram tiesības kandidēt un tikt ievēlētam ir liegtas ar tiesas spriedumu Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir.”

7. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

“10.pants. (1) Valsts prezidentu, Saeimas deputātus, valdības locekļus, prokurorus, tiesnešus, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes locekļus, Valsts kontroles revīzijas departamentu kolēģiju locekļus un karavīrus var pieteikt par domes (padomes) deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē Saeimas deputāta mandātu un ieņemamo amatu, bet karavīri tiek atvaļināti no militārā dienesta.

(2) Domes (padomes) deputātus nedrīkst iesaukt obligātajā militārajā vai alternatīvajā dienestā.

(3) Ja par domes (padomes) deputāta kandidātu ir pieteikts Eiropas Parlamenta deputāts, viņam mēneša laikā pēc deputātu kandidātu saraksta reģistrēšanas jānoliek Eiropas Parlamenta deputāta mandāts un jāiesniedz attiecīgajai vēlēšanu komisijai šo faktu apstiprinoši dokumenti. Ja šādi dokumenti netiek iesniegti, vēlēšanu komisija svītro pieteikto kandidātu no domes (padomes) deputātu kandidātu saraksta.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie ierobežojumi attiecas arī uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri nav Latvijas pilsoņi.”

8. 15.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Pilsētās, pagastos un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000, pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes deputātu kandidātu sarakstus var iesniegt:

1) reģistrēta politiskā organizācija (partija);

2) reģistrētu politisko organizāciju (partiju) reģistrēta apvienība;

3) divas vai vairākas reģistrētas politiskās organizācijas (partijas), kuras nav apvienojušās reģistrētā politisko organizāciju (partiju) apvienībā.”;

aizstāt otrajā daļā vārdus “Visos pagastos, kā arī pilsētās un novados” ar vārdiem “Pilsētās, pagastos un novados”;

aizstāt sestajā daļā vārdus “pieraksta vieta” ar vārdiem “reģistrētā dzīvesvieta”;

izteikt septītās daļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Sarakstā pieteikto kandidātu skaits drīkst par trim kandidātiem pārsniegt attiecīgajā domē (padomē) ievēlējamo deputātu skaitu.”

9. 16.pantā:

aizstāt otrajā daļā vārdus “kuri pierakstīti” ar vārdiem “kuri vēlēšanu izsludināšanas dienā ir reģistrēti dzīvesvietā”;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus “pieraksta vietas adrese” ar vārdiem “reģistrētā dzīvesvieta”.

10. 17.pantā:

izteikt pirmās daļas 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

“1) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīts paziņojums, ka viņš piekrīt kandidēt attiecīgajās domes (padomes) vēlēšanās un piekrīt savu personas datu apstrādei, kas veicama saskaņā ar šā likuma prasībām;

2) kandidātu sarakstā ietvertā kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 8.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 9.pantā minētie ierobežojumi;”;

izteikt pirmās daļas 3.punkta “d” apakšpunktu šādā redakcijā:

“d) reģistrētā dzīvesvieta Latvijā (republikas pilsēta vai rajons un pilsēta, novads vai pagasts),”;

izteikt pirmās daļas 3.punkta “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) kādas izglītības iestādes beidzis (kurā gadā, kādā specialitātē vai programmā),”;

izslēgt pirmās daļas 3.punkta “i” apakšpunktu;

izteikt pirmās daļas 3.punkta “j” apakšpunktu šādā redakcijā:

“j) ja kandidāts ir citas Eiropas Savienības dalībvalsts pilsonis, — kandidāta apliecinājums, ka Eiropas Savienības dalībvalstī, kuras pilsonis viņš ir, viņam nav ar tiesas spriedumu liegtas tiesības kandidēt un tikt ievēlētam;”;

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

“(2) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet tai šajā teritorijā ir likumā noteiktajā kārtībā reģistrēts nekustamais īpašums, kandidātu sarakstam jāpievieno arī notariāli apliecināts zemesgrāmatas akta noraksts vai zemesgrāmatu nodaļas izziņa par nekustamā īpašuma piederību.

(3) Ja par kandidātu ir pieteikta persona, kura nav bez pārtraukuma vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas reģistrēta dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā, bet ir šajā teritorijā nostrādājusi (kā darba ņēmējs vai pašnodarbinātais atbilstoši likumam “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vismaz pēdējos četrus mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, kandidātu sarakstam jāpievieno arī attiecīgi darba devēja vai Valsts ieņēmumu dienesta izziņa.”;

aizstāt astotajā daļā vārdus “bankas kvīts” ar vārdiem “bankas dokuments”.

11. 18.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Vēlēšanu komisijas pieņem tikai tādus kandidātu sarakstus, kuru iesniedzēji par attiecīgo sarakstu speciālā domes (padomes) vēlēšanu komisijas depozīta kontā ir iemaksājuši drošības naudu. Drošības nauda par kandidātu sarakstu domes (padomes) vēlēšanām ir šāda:

50 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir līdz 1000 iedzīvotāju;

70 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 1001 līdz 2000 iedzīvotāju;

90 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 2001 līdz 5000 iedzīvotāju;

110 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 5001 līdz 20 000 iedzīvotāju;

130 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir no 20 001 līdz 50 000 iedzīvotāju;

150 latu — ja pašvaldības administratīvajā teritorijā ir vairāk nekā 50 000 iedzīvotāju.”;

aizstāt trešās daļas pirmajā teikumā vārdu “kvīti” ar vārdu “dokumentu”.

12. Papildināt 20.panta trešo daļu pēc vārda “pirmās” ar vārdiem “un otrās”.

13. 22.pantā:

papildināt otrās daļas 1.punkta “a” apakšpunktu pēc vārda “pirmās” ar vārdiem “un otrās”;

papildināt otrās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu pēc vārda “sarakstos” ar vārdiem “vai kandidātu sarakstā arī citas pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām”;

papildināt otrās daļas 1.punktu ar “f” apakšpunktu šādā redakcijā:

“f) kandidāts ir Eiropas Parlamenta deputāts un nav iesniedzis vēlēšanu komisijai dokumentus, kas apstiprina faktu par atkāpšanos no Eiropas Parlamenta deputāta mandāta (mandāta nolikšanu);”;

izteikt trešās daļas ievaddaļas pirmo teikumu šādā redakcijā:

“Kandidāts svītrojams, pamatojoties uz attiecīgas iestādes izdotu izziņu vai tiesas spriedumu.”;

izteikt trešās daļas 1.punktu šādā redakcijā:

“1) neatbilst šā likuma 8.panta pirmās daļas prasībām, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

papildināt trešo daļu ar 1.¹ un 1.² punktu šādā redakcijā:

“1¹) vēlēšanu dienā nav sasniedzis 18 gadu vecumu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

1²) nav reģistrēts vēlētāju reģistrā, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

izteikt trešās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

“2) nav bez pārtraukuma reģistrēts dzīvesvietā attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā vismaz pēdējos 10 mēnešus pirms kandidātu saraksta iesniegšanas dienas, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

papildināt trešo daļu ar 2.¹ un 2.² punktu šādā redakcijā:

“2¹) ir iekļauts kandidātu sarakstā citas domes (padomes) vēlēšanām, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;

2²) likumā paredzētajā kārtībā atzīts par rīcības nespējīgu, — apliecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa;”;

aizstāt trešās daļas 9.punktā vārdus “Dzimtsarakstu nodaļas izziņa” ar vārdiem “Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes izziņa”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Šā panta trešajā daļā minētās iestādes to rīcībā esošās ziņas rakstveidā bez maksas sniedz vēlēšanu komisijai piecu dienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.”;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

“(5) Ja vēlēšanu komisija informāciju par to, ka pieteiktajam kandidātam nav tiesību kandidēt domes (padomes) vēlēšanās, saņem vēlāk nekā 20. dienā pirms vēlēšanām un nav iespējams izgatavot jaunas attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes, vēlētājiem izsniedzamas sagatavotās attiecīgā kandidātu saraksta vēlēšanu zīmes ar šā kandidāta vārdu un uzvārdu. Balsu skaitīšanā un vēlēšanu rezultātu aprēķināšanā par attiecīgo personu nodotās balsis netiek skaitītas.”

14. 23.pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus “pieraksta vieta” ar vārdiem “reģistrētā dzīvesvieta”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Vēlētājiem redzamā vietā izliekamas priekšvēlēšanu programmas. Katrā vēlēšanu iecirknī jābūt pieejamām šajā likumā paredzētajām ziņām par ikvienu kandidātu, izņemot viņa personas kodu vai vēlētāja kodu.”

15. 24.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Ja līdz šā likuma 15.pantā noteiktajam termiņam attiecīgās pašvaldības domes (padomes) vēlēšanām nav reģistrēts neviens kandidātu saraksts, ir reģistrēts tikai viens kandidātu saraksts vai reģistrēto kandidātu skaits ir mazāks par attiecīgajā pašvaldībā ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija triju dienu laikā pieņem lēmumu pagarināt kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņu par 10 dienām. Centrālās vēlēšanu komisijas lēmums publicējams laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un izliekams vēlētājiem redzamā vietā pie attiecīgās pašvaldības domes (padomes) ēkas. Ja arī pēc termiņa pagarināšanas kandidātu skaits ir mazāks par ievēlējamo domes (padomes) deputātu skaitu, Centrālā vēlēšanu komisija divu nedēļu laikā izsludina attiecīgās domes (padomes) atkārtotas vēlēšanas šajā likumā noteiktajā kārtībā.”;

izslēgt otro daļu;

papildināt ceturtās daļas 3.punktu pēc vārda “kandidātu” ar vārdiem “kārtas numuru”;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

“(7) Sākot ar pirmo iepriekšējās balsošanas dienu, vēlēšanu iecirknī saņemtās vēlēšanu zīmes, aploksnes un vēlētāju saraksti glabājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.”

16. 25.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Iecirkņa komisija nodrošina, lai pie ieejas vēlēšanu telpā:

1) tiktu pārbaudīts, vai atnākušie pilsoņi ir šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāji;

2) būtu pieejams šā vēlēšanu iecirkņa vēlētāju alfabētiskais saraksts, kurā norādīts vēlētāju vārds, uzvārds, dzimšanas datums un kārtas numurs vēlētāju sarakstā.”;

izslēgt ceturto daļu.

17. Izteikt 26.pantu šādā redakcijā:

“26.pants. (1) Ja vēlētājs vēlēšanu dienā nevarēs nobalsot, viņš var nobalsot iepriekš — triju dienu laikā pirms vispārējās vēlēšanu dienas — vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā ir reģistrēts. Iecirkņu darba laiks iepriekšējās balsošanas dienās ir: trešdien — no pulksten 17.00 līdz 20.00; ceturtdien — no pulksten 9.00 līdz 12.00; piektdien — no pulksten 10.00 līdz 16.00. Šajā laikā vēlēšanu iecirkņa komisija strādā ne mazāk kā četru cilvēku sastāvā. Paziņojums par iecirkņa (iecirkņu) atrašanās vietu un darba laiku izliekams pie pašvaldības ēkas, kā arī visos attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā izveidotajos vēlēšanu iecirkņos.

(2) Vēlētāji, kuri balso pirms vispārējās vēlēšanu dienas, vēlēšanu aploksni iemet atsevišķā aizzīmogotā vēlēšanu kastē. Vēlēšanu iecirkņa komisija vēlētāju sarakstā izdara atzīmi par to, ka vēlētājs balsojis iepriekš.”

18. Izslēgt 27.panta otro teikumu.

19. 28.pantā:

papildināt pirmo daļu ar otro teikumu šādā redakcijā:

“Vēlētājs, uzrādot Latvijas Republikā derīgu personu apliecinošu dokumentu, balso tajā vēlēšanu iecirknī, kura vēlētāju sarakstā viņš ir reģistrēts.”;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Vēlēšanu telpās vēlēšanu iecirkņa komisijas loceklis, iepriekš pārliecinājies, ka ziņas par personu ir iekļautas vēlētāju sarakstā un tajā jau nav izdarīta atzīme par šīs personas piedalīšanos attiecīgajās vēlēšanās, izdara vēlētāju sarakstā atzīmi par vēlētāja piedalīšanos vēlēšanās. Vēlētājs parakstās vēlētāju sarakstā.”

20. Izslēgt 29.panta trešajā daļā vārdu “personiski”.

21. 32.pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus “uzdod diviem komisijas locekļiem organizēt” ar vārdu “organizē”;

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

“(4) Balsošana vēlētāja atrašanās vietā notiek tikai tad, ja vēlētājs atrodas tā vēlēšanu iecirkņa teritorijā, kura vēlētāju sarakstā iekļautas ziņas par viņu.”;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“(8) Aizdomās turētajām, apsūdzētajām vai tiesājamām personām, kurām kā drošības līdzeklis piemērots apcietinājums, balsošana tiek organizēta šo personu atrašanās vietā šā panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.”

22. Izteikt 34. un 35.pantu šādā redakcijā:

“34.pants. Vēlēšanu laikā kārtību vēlēšanu telpās uzrauga vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs. Viņš raugās, lai vēlēšanu telpās un tuvāk par 50 metriem no ieejas ēkā, kurā atrodas vēlēšanu iecirknis, nenotiktu vēlēšanu brīvības ierobežošana un kārtības traucēšana, kā arī aģitācija.

35.pants. (1) Sākot ar vēlēšanu iecirkņa atvēršanu, vēlēšanu iecirkņa komisijas sekretārs vai — viņa prombūtnes laikā — cits vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja pilnvarots komisijas loceklis raksta vēlēšanu gaitas protokolu Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

(2) Netraucējot vēlēšanu iecirkņa komisijas darbu, balsošanas norisi drīkst novērot ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona (republikas pilsētas) vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Par pilnvarotu novērotāju nevar būt attiecīgās domes (padomes) deputāta kandidāts.

(3) Sūdzību par vēlēšanu norisi vēlētājs var iesniegt vēlēšanu komisijas priekšsēdētājam, un tā tiek reģistrēta vēlēšanu gaitas protokolā. Jebkuru sūdzību par vēlēšanu norisi nekavējoties izskata un dod atbildi sūdzības iesniedzējam, bet sūdzības saturu ieraksta vēlēšanu gaitas protokolā.”

23. Izteikt 37., 38., 39. un 40.pantu šādā redakcijā:

“37.pants. (1) Balsu skaitīšana sākas tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Skaitīšanu izdara iecirkņa komisijas atklātā sēdē.

(2) Netraucējot komisijas darbu, sēdē vienlaikus drīkst būt klāt ne vairāk kā divi pilnvaroti novērotāji no katras vēlētāju apvienības, politiskās organizācijas (partijas) vai politisko organizāciju (partiju) apvienības, kas attiecīgās domes (padomes) vēlēšanām ir iesniegušas kandidātu sarakstu, kā arī Centrālās vēlēšanu komisijas un attiecīgā rajona vēlēšanu komisijas locekļi un šo komisiju pilnvarotas personas, attiecīgās pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijas locekļi, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Pēc balsu skaitīšanas pabeigšanas minētajām personām ir tiesības iepazīties ar balsu skaitīšanas protokolu.

38.pants. (1) Tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija aizzīmogo vēlēšanu kastes, slēdz vēlētāju sarakstus un sagatavo telpu balsu skaitīšanai. Balsošanā neizmantotie vēlēšanu materiāli iesaiņojami vai novietojami tā, lai tie netraucētu balsu skaitīšanu.

(2) Par balsu skaitīšanu vēlēšanu iecirkņa komisija raksta balsu skaitīšanas protokolu trijos eksemplāros. Balsu skaitīšanas protokols sastāv no divām daļām:

1) iepriekšējā balsu skaitīšana (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola pirmā daļa);

2) balsu skaitīšanas galīgie rezultāti (turpmāk — balsu skaitīšanas protokola otrā daļa).

(3) Pirms vēlēšanu kastes tiek atvērtas, vēlēšanu iecirkņa komisija balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā ieraksta ziņas par saņemtajām, izlietotajām un pāri palikušajām vēlēšanu aploksnēm, balsotāju skaitu iecirknī un vēlētāju atrašanās vietās. Balsošanā neizmantotās apzīmogotās vēlēšanu aploksnes dzēš.

(4) Pēc šā panta otrajā daļā minēto ziņu ierakstīšanas balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā un balsu skaitīšanā neizmantoto materiālu un vēlēšanu aplokšņu iesaiņošanas atver vēlēšanu kastes. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un saskaita vēlēšanu aploksnes.

(5) No katras vēlēšanu kastes izņemtās vēlēšanu aploksnes, tās neatverot, sašķiro derīgajās un nederīgajās vēlēšanu aploksnēs.

(6) Par nederīgām uzskatāmas saplēstas vēlēšanu aploksnes un tās vēlēšanu aploksnes, kuras nav apzīmogotas ar attiecīgās vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu.

(7) Nederīgās vēlēšanu aploksnes saskaita un neatvērtas iesaiņo, norādot, ka sainī atrodas nederīgās vēlēšanu aploksnes, kā arī to skaitu. Nederīgo vēlēšanu aplokšņu kopskaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokola pirmajā daļā.

(8) No katras vēlēšanu kastes izņemto derīgo vēlēšanu aplokšņu skaitam jābūt vienādam ar attiecīgo vēlētāju skaitu vai mazākam par to.

(9) Ja vēlēšanu kastē ir vēlēšanu zīmes, kas neatrodas vēlēšanu aploksnēs, tās dzēšamas un iesaiņojamas Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.

39.pants. (1) Pēc derīgo vēlēšanu aplokšņu saskaitīšanas tās atver un vienlaikus konstatē to saturu:

1) aploksnē ir viena attiecīgā apgabala vēlēšanu zīme;

2) aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi;

3) aploksnē ir cita apgabala vēlēšanu zīme;

4) aploksnē ir saplēsta vēlēšanu zīme;

5) aploksnē nav vēlēšanu zīmes.

(2) Aploksnes, kurās atradās pa vienai attiecīgā apgabala vēlēšanu zīmei, pēc zīmju izņemšanas nav jāsaglabā. Vēlēšanu zīmes no šīm aploksnēm novieto vienkopus skaitīšanai.

(3) Tukšās vēlēšanu aploksnes, kā arī vēlēšanu aploksnes, kurās atradās vairāk par vienu vēlēšanu zīmi vai saplēsta vēlēšanu zīme, vai cita apgabala vēlēšanu zīme, kopā ar to saturu novietojamas atsevišķi.

40.pants. (1) Pēc tam, kad atvērtas visas derīgās vēlēšanu aploksnes, iecirkņa komisija lemj par to vēlēšanu zīmju derīgumu, kuras atradās vēlēšanu aploksnēs ar vairākām vēlēšanu zīmēm, saplēstām vēlēšanu zīmēm un cita apgabala vēlēšanu zīmēm.

(2) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairākas pilnīgi vienādas vēlēšanu zīmes, par derīgu atzīstama un skaitīšanai pie derīgajām vēlēšanu zīmēm pievienojama viena no tām, bet pārējās atzīstamas par nederīgām.

(3) Par vēlēšanu aploksnēm bez derīgām vēlēšanu zīmēm uzskatāmas aploksnes, kurās ir saplēstas vēlēšanu zīmes, kā arī tukšās vēlēšanu aploksnes.

(4) Ja vēlēšanu aploksnē ir vairāk par vienu vēlēšanu zīmi, turklāt vēlēšanu zīmes nav vienādas pēc satura (arī pēc izdarītajām atzīmēm), tā atzīstama par aploksni bez derīgas vēlēšanu zīmes.

(5) Domstarpības par vēlēšanu zīmju derīgumu vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss.

(6) Derīgās vēlēšanu zīmes Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā sagrupē pēc kandidātu sarakstu nosaukumiem. Pēc tam saskaita par katru kandidātu sarakstu nodotās balsis.

(7) Par katru kandidātu sarakstu nodoto balsu skaits ierakstāms balsu skaitīšanas protokolā. Informācija par balsu skaitu, kas nodots par katru kandidātu sarakstu, sniedzama Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā.”

24. Papildināt likumu ar 40.¹ , 40.² un 40.³ pantu šādā redakcijā:

“40.¹ pants. (1) Pēc iepriekšējās balsu skaitīšanas pabeigšanas vēlēšanu iecirkņa komisija paraksta balsu skaitīšanas protokola pirmo daļu. Pēc tam vēlēšanu iecirkņa komisija var izsludināt pārtraukumu. Ja tiek izsludināts pārtraukums, pirms tā izsludināšanas vienā sainī iesaiņo:

1) visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes;

2) visas vēlēšanu aploksnes ar nederīgajām vēlēšanu zīmēm;

3) vienu balsu skaitīšanas protokola eksemplāru;

4) vēlētāju sarakstus.

(2) Saini aizzīmogo ar vēlēšanu iecirkņa komisijas zīmogu. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā.

(3) Iesaiņotie vēlēšanu materiāli pārtraukuma laikā atstājami policijas vai Zemessardzes uzraudzībā.

(4) Atsākot darbu pēc pārtraukuma, vēlēšanu iecirkņa komisija atklātā sēdē Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā atkārtoti saskaita katra saraksta vēlēšanu zīmes.

40.² pants. (1) Saņemto balsu skaitu par katru kandidātu nosaka šādi:

1) katra saraksta vēlēšanu zīmes sadala divās grupās — grozītās un negrozītās vēlēšanu zīmes. Par grozītām uzskatāmas vēlēšanu zīmes, kurās vēlētājs pretī kāda kandidāta uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarījis atzīmi “+” vai svītrojis kandidāta vārdu vai uzvārdu. Pārējās vēlēšanu zīmes uzskatāmas par negrozītām;

2) attiecībā uz katru kandidātu saskaita grozītās vēlēšanu zīmes, kurās:

a) pretī viņa uzvārdam tam paredzētajā vietā izdarīta atzīme “+”,

b) viņa vārds vai uzvārds svītrots,

c) nav izdarītas atzīmes.

(2) Balsu skaitīšanas galīgos rezultātus vēlēšanu iecirkņa komisija atzīmē balsu skaitīšanas protokola otrajā daļā.

(3) Domstarpības par vēlētāju izdarītajām atzīmēm vēlēšanu zīmēs vēlēšanu iecirkņa komisija izšķir ar balsu vairākumu. Balsu skaitam sadaloties vienādi, izšķirošā ir vēlēšanu iecirkņa komisijas priekšsēdētāja balss.

40.³ pants. Pēc balsu saskaitīšanas un balsu skaitīšanas protokola pabeigšanas visas nodotās derīgās vēlēšanu zīmes, kā arī nederīgās vēlēšanu zīmes kopā ar vēlēšanu aploksnēm, neizlietotās apzīmogotās un nederīgās vēlēšanu aploksnes un viens iecirkņa komisijas balsu skaitīšanas protokola eksemplārs iesaiņojams un aizzīmogojams. Klātesošajiem pilnvarotajiem novērotājiem arī ir tiesības aizzīmogot šo saini ar saviem zīmogiem vai parakstīties uz tā, par ko izdarāma atsauce vēlēšanu gaitas protokolā. Atsevišķi iesaiņojamas neizmantotās neapzīmogotās vēlēšanu aploksnes. Pēc tam Centrālās vēlēšanu komisijas noteiktajā kārtībā vēlēšanu iecirkņa komisija nosūta vēlēšanu materiālus pilsētas, novada vai pagasta vēlēšanu komisijai.”

25. Papildināt 41.pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

“(2) Deputātu vietu sadalē Rīgas Domē nepiedalās tie viena nosaukuma kandidātu saraksti, kuri Rīgas Domes vēlēšanās saņēmuši mazāk nekā piecus procentus no nodoto balsu kopskaita. Par nodoto balsu kopskaitu (vēlēšanās piedalījušos vēlētāju kopskaitu) uzskatāms derīgo vēlēšanu aplokšņu skaits.”;

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo, ceturto, piekto un sesto daļu attiecīgi par trešo, ceturto, piekto, sesto un septīto daļu.

26. Aizstāt 46.panta pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus “pēc vēlēšanu komisijas atrašanās vietas” ar vārdiem “Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā”.

27. Aizstāt 48.pantā vārdus “saskaņā ar Latvijas Kriminālkodeksa 151.³ pantu” ar vārdiem “saskaņā ar Krimināllikuma 272.pantu”.

28. Izteikt 51.pantu šādā redakcijā:

“51.pants. (1) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem, kā arī no valsts un pašvaldību uzņēmumu līdzekļiem.

(2) Vēlētāju apvienību vēlēšanu kampaņu aizliegts finansēt no anonīmiem ziedojumiem.

(3) Politiskajām organizācijām (partijām), to apvienībām un vēlētāju apvienībām aizliegts organizēt, veidot un nodibināt tādas līgumiskās attiecības, kas deputātam pēc ievēlēšanas nosaka vai var noteikt finansiālas vai citādas mantiskas saistības pret attiecīgo līgumslēdzēju vai trešo personu.”

29. Papildināt pārejas noteikumus ar 10.punktu šādā redakcijā:

“10. Ministru kabinets līdz 2004.gada 31.decembrim iesniedz Saeimai likumprojektus par grozījumiem, kas nepieciešami attiecīgajos likumos, lai nodrošinātu šā likuma 51.panta noteikumu izpildi.”

30. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Padomes 1994.gada 19.decembra direktīvas 1994/80/EK par to Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām piedalīties pašvaldību darbībā, kuri pastāvīgi uzturas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet kuri nav attiecīgās dalībvalsts pilsoņi.”

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 11.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 25.novembrī