Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Latvijas Sodu izpildes kodeksā

Izdarīt Latvijas Sodu izpildes kodeksā šādus grozījumus:

1. Izslēgt 10.panta pirmajā daļā vārdus “par brīvības atņemšanu, nometinājumu, izsūtījumu”.

2. Izteikt 12.panta tekstu šādā redakcijā:

“Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori nodrošina uzraudzību pār brīvības atņemšanas sodu izpildi un Latvijas Republikas likumu precīzu un vienveidīgu ievērošanu brīvības atņemšanas vietās, lai labotu notiesātos un novērstu jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.”

3. Izteikt 15.panta otro daļu šādā redakcijā:

“Tiklīdz notiesātais uzsāk soda izciešanu, brīvības atņemšanas iestādes administrācija nodrošina viņam iespēju nekavējoties informēt radiniekus par soda izciešanas vietu.”

4. Izteikt 16.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“Ar brīvības atņemšanu notiesāto, kuram sods jāizcieš brīvības atņemšanas iestādē, var atstāt izmeklēšanas cietumā ar rajona, pilsētas vai tiesu apgabala prokurora lēmumu uz laiku līdz trim mēnešiem, bet ar ģenerālprokurora lēmumu — uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja nepieciešams izdarīt izmeklēšanas darbības, vai ar tiesas lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar lietas izskatīšanu tiesā, — uz noteikto lietas izskatīšanas laiku.”

5. Izslēgt 17.pantu.

6. Aizstāt 20.pantā vārdus “uz lietas” ar vārdiem “uz noteikto lietas” un vārdu “sankciju” — ar vārdu “lēmumu”.

7. Izteikt 41.panta astoto daļu šādā redakcijā:

“Brīvības atņemšanas iestādes priekšniekam vai viņa pilnvarotai iestādes amatpersonai ir tiesības prasīt, lai iestādes apmeklētāji uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī veikt šo personu un viņu mantu apskati un pārmeklēšanu.”

8. Izteikt 41.¹ panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

“41.¹ pants. Režīma prasības brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos

Brīvības atņemšanas iestāžu teritorijā izvietotajos uzņēmumos atļauts uz darba līguma pamata strādāt administratīvajam un inženiertehniskajam personālam, lai tieši vadītu notiesāto darbu, kā arī kvalificētiem strādniekiem.”

9. Izslēgt 43.panta trešajā daļā vārdus “un tā nedrīkst pārsniegt vienu Ministru kabineta noteikto minimālo mēnešalgu”.

10. 45.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātajiem, reģistrējot laulību, ar brīvības atņemšanas iestādes administrācijas atļauju papildus var piešķirt ilgstošu satikšanos līdz 48 stundām.

Notiesātajiem nav atļautas satikšanās ar apcietinātām personām un personām, kuras izcieš sodu citās brīvības atņemšanas iestādēs.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo un ceturto daļu attiecīgi par piekto un sesto daļu.

11. Izteikt 46.¹ panta nosaukumu šādā redakcijā:

“46.¹ pants. Garīgā aprūpe brīvības atņemšanas iestādēs”.

12. Izteikt 47.pantu šādā redakcijā:

“47.pants. Notiesāto tiesības saņemt sūtījumus un pienesumus

Brīvības atņemšanas iestādēs ar sūtījumiem un pienesumiem ir atļauts saņemt tikai nepārtikas preces. Kārtību, kādā sūtījumus vai pienesumus pieņem un izsniedz, kā arī to priekšmetu sarakstu, kurus atļauts saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Slēgtajos cietumos, daļēji slēgtajos cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem notiesātie, kuriem ir atļauts valkāt personisko apģērbu, var to saņemt ar sūtījumiem un pienesumiem.

Notiesātajiem ir atļauts saņemt 12 sūtījumus vai pienesumus gadā.”

13. 49.pantā:

papildināt otro daļu pēc vārda “radinieki” ar vārdiem “vai laulātie”;

papildināt sesto daļu pēc vārda “saviem” ar vārdiem “vai adresāta”.

14. 50.pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

“Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, aizstāvi, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, nav pakļauta pārbaudei. Notiesāto sarakste ar ANO institūcijām, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju, Valsts cilvēktiesību biroju, prokuratūru, tiesu, kā arī notiesātā ārvalsts pilsoņa sarakste ar savas valsts vai tās valsts diplomātisko vai konsulāro pārstāvniecību, kura pilnvarota pārstāvēt viņa intereses, tiek segta no brīvības atņemšanas iestādes līdzekļiem.”;

izslēgt trešo daļu.

15. 50.¹ panta pirmajā daļā:

papildināt daļu pēc vārda “daļu” ar vārdu “un”;

izslēgt vārdus “izdarītā nozieguma raksturu, agrākās sodāmības, attieksmi pret citiem notiesātajiem un cietuma personālu”.

16. Izteikt 50.³ pantu šādā redakcijā:

“50.³ pants. Soda izpildes režīma noteikšana

Notiesātie slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš trijās režīma pakāpēs — zemākajā, vidējā un augstākajā.

Soda izpildes režīmu slēgtajos cietumos un daļēji slēgtajos cietumos nosaka šis kodekss, kas paredz soda izpildes režīma:

1) pakāpenisku mīkstināšanu, lai sagatavotu notiesāto atbrīvošanai un veicinātu viņa iekļaušanos dzīvē pēc soda izciešanas;

2) pastiprināšanu, lai nodrošinātu likumā noteiktajām prasībām atbilstošu notiesātā uzvedību.

Notiesāto var pārvietot no slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstāko pakāpi pēc tam, kad izciesta ne mazāk kā puse no soda laika, bet no daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma augstākās pakāpes uz atklāto cietumu — pēc tam, kad izciestas ne mazāk kā divas piektdaļas no soda laika, ievērojot nosacījumu, ka notiesātais nav bijis disciplināri sodīts un tas veicinās viņa iekļaušanos dzīvē pēc atbrīvošanas.

Ja notiesātajam šajā kodeksā noteiktajā kārtībā bijis piemērots disciplinārais sods par atsevišķu rupju pārkāpumu vai sistemātiskiem pārkāpumiem, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no atklātā cietuma uz daļēji slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi, bet no daļēji slēgtā cietuma — uz slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemāko pakāpi.”

17. 50.⁴ pantā:

izslēgt trešo daļu;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Notiesātie uzsāk soda izciešanu režīma zemākajā pakāpē. Pēc ievietošanas cietumā viņiem šajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu ceturtdaļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ne mazāk kā viena ceturtdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis pusi no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz daļēji slēgto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Šā panta ceturtās daļas noteikumi neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu. Šīm personām slēgtā cietuma soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē — ne mazāk kā desmit gadi, bet pārējā soda daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”;

izslēgt septītās, astotās un devītās daļas 2.punktu;

aizstāt septītās daļas 9.punktā vārdu “ambulanci” ar vārdiem “medicīnas daļu”;

papildināt pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētās tiesības valkāt personisko apģērbu, patstāvīgi apmeklēt cietuma medicīnas daļu, veikalu, ēdnīcu un bibliotēku, piedalīties pasākumos ārpus atsevišķā cietuma bloka neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”

18. 50.⁵ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Daļēji slēgtajā cietumā sodu izcieš:

1) sievietes par tīša nozieguma izdarīšanu;

2) vīrieši par tīša mazāk smaga nozieguma izdarīšanu;

3) notiesātie par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja viņi agrāk izcietuši sodu cietumā;

4) notiesātie par mazāk smaga nozieguma aiz neuzmanības izdarīšanu, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par pieciem gadiem;

5) vīrieši par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, ja viņi līdz nozieguma izdarīšanai nebija sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu;

6) personas, kurām naudas sods aizstāts ar brīvības atņemšanu;

7) personas, kurām neizciestais papildsods — policijas kontrole — aizstāts ar brīvības atņemšanu;

8) notiesātie, kas pārvietoti no slēgtajiem cietumiem sakarā ar priekšzīmīgu uzvedību;

9) notiesātie, kas pārvietoti no atklātajiem cietumiem sakarā ar rupjiem vai sistemātiskiem disciplīnas pārkāpumiem;

10) notiesātie, kas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem pēc pilngadības sasniegšanas, ja viņi sodīti par smaga vai sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu.”;

izteikt trešo un ceturto daļu šādā redakcijā:

“Pēc ievietošanas cietumā notiesātajam ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda laika jāizcieš soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē. Ne mazāk kā viena piektdaļa no piespriestā soda viņam jāizcieš soda izciešanas režīma vidējā pakāpē, bet atlikusī daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis vienu piektdaļu no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot no soda izciešanas režīma zemākās pakāpes uz soda izciešanas režīma vidējo pakāpi. Ja notiesātais pirmstiesas apcietinājumā un soda izpildes vietā izcietis divas piektdaļas no piespriestā soda un nav izdarījis rupjus vai sistemātiskus režīma pārkāpumus, viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz soda izciešanas režīma augstāko pakāpi. No soda izciešanas režīma augstākās pakāpes viņu ar brīvības atņemšanas iestādes administratīvās komisijas lēmumu var pārvietot uz atklāto cietumu vai likumā noteiktajā kārtībā pirms termiņa atbrīvot.

Sievietēm, kas notiesātas ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums), soda izciešanas režīma zemākajā pakāpē jāizcieš ne mazāk kā pieci gadi, soda izciešanas režīma vidējā pakāpē — ne mazāk kā astoņi gadi, bet pārējā soda daļa — soda izciešanas režīma augstākajā pakāpē.”;

izslēgt piektās, sestās un septītās daļas 2.punktu;

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

“Šajā pantā minētās tiesības ar cietuma priekšnieka atļauju īslaicīgi atstāt cietuma teritoriju neattiecas uz notiesātajiem ar brīvības atņemšanu uz visu mūžu (mūža ieslodzījums) un personām, kurām nāves sods aizstāts ar brīvības atņemšanu.”

19. 50.⁶ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

“Atklātajā cietumā sodu izcieš notiesātie:

1) par kriminālpārkāpuma izdarīšanu, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē;

2) par mazāk smaga nozieguma izdarīšanu aiz neuzmanības, ja viņi agrāk nav izcietuši sodu brīvības atņemšanas iestādē un brīvības atņemšana piespriesta uz laiku, ne ilgāku par pieciem gadiem;

3) par kriminālpārkāpuma vai mazāk smaga nozieguma izdarīšanu, kuri pēc pilngadības sasniegšanas pārvietoti no audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem;

4) kuri pārvietoti no daļēji slēgtā cietuma par priekšzīmīgu uzvedību.”;

aizstāt trešajā daļā vārdus “teritorijā, kuru nosaka cietuma priekšnieks pēc saskaņošanas ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi” ar vārdiem “pagasta teritorijā, kurā izvietota brīvības atņemšanas iestāde”;

izslēgt sestās daļas 3.punktu.

20. Izteikt 50.⁷ panta piekto daļu šādā redakcijā:

“Nepilngadīgajam notiesātajam atļauts:

1) izmantot gadā 12 ilgstošās satikšanās ar tuviem radiniekiem no 36 līdz 48 stundām;

2) izmantot gadā 12 īslaicīgās satikšanās no pusotras stundas līdz divām stundām;

3) iepirkties iestādes veikalā bez naudas summas ierobežojuma;

4) izmantot sešas telefonsarunas mēnesī;

5) ar audzināšanas iestādes nepilngadīgajiem priekšnieka atļauju atstāt iestādes teritoriju līdz desmit diennaktīm gadā, kā arī atstāt iestādi līdz piecām diennaktīm sakarā ar tuva radinieka nāvi vai smagu slimību, kas apdraud viņa dzīvību. Ārpus iestādes pavadītais laiks ieskaitāms soda izciešanas laikā.”

21. Izslēgt 50.¹¹ panta pirmās daļas 3.punktā vārdus “kurš sodu izcieš režīma augstākajā vai vidējā pakāpē”.

22. Papildināt 50.¹² panta desmito daļu pēc vārda “lietas” ar vārdiem “par soda izciešanas režīma mīkstināšanu”.

23. 51.pantā:

papildināt pantu ar jaunu trešo daļu šādā redakcijā:

“Notiesātos, kuri slēgtajos un daļēji slēgtajos cietumos sodu izcieš augstākajā režīma pakāpē, ar brīvības atņemšanas iestādes priekšnieka rakstveida lēmumu, kas saskaņots ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, var iesaistīt darbā ārpus cietuma teritorijas bez apsardzes, nodrošinot viņu uzraudzību.”;

uzskatīt līdzšinējo trešo, ceturto un piekto daļu attiecīgi par ceturto, piekto un sesto daļu.

24. Izslēgt 52.panta piektajā un sestajā daļā vārdu “apmaksātu”.

25. Izslēgt 61.pantu.

26. Izteikt 64.pantu šādā redakcijā:

“64.pants. Notiesāto profesionālā izglītība

Brīvības atņemšanas iestādēs tiek organizēta profesionālās pamatizglītības apguve, lai notiesātie varētu strādāt, atrodoties brīvības atņemšanas iestādē un pēc atbrīvošanas no soda izciešanas.

Notiesātos, kuri ir pirmās un otrās grupas invalīdi, profesionālās izglītības iegūšanā iesaista pēc viņu vēlēšanās.”

27. Izteikt 67.pantu šādā redakcijā:

“67.pants. Kārtība, kādā notiesātajiem organizējamas mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai

Notiesātajiem mācības vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanai organizē vispārējās un profesionālās izglītības iegūšanu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.”

28. 68.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) atļaut izmantot papildus līdz sešām telefonsarunām gadā;”;

papildināt daļu ar 6.punktu šādā redakcijā:

“6) atklātajos cietumos — papildus vienu reizi mēnesī atļaut izbraukt ārpus cietuma teritorijas uz laiku līdz divām diennaktīm.”

29. 70.pantā:

izteikt pirmās daļas 4.punktu šādā redakcijā:

“4) aizliegt kārtējo telefonsarunu;”;

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

“Par rupjiem soda izciešanas režīma pārkāpumiem uzskatāma:

1) fiziska pretošanās iestādes darbiniekiem vai viņu cieņas un goda aizskaršana;

2) citu notiesāto fiziska iespaidošana vai citāda veida pazemošana;

3) alkohola, narkotisko vai psihotropo vielu lietošana, glabāšana, izplatīšana;

4) atteikšanās no apsekošanas, kuras mērķis ir konstatēt, vai notiesātais ir lietojis alkoholu, narkotiskās vai psihotropās vielas;

5) piedalīšanās kāršu spēlē vai citā azartspēlē, lai iegūtu materiālu vai citu labumu, un vinnesta izspiešana;

6) atteikšanās izpildīt iestādes darbinieku likumīgu prasību;

7) notiesāto grupējumu organizēšana un piedalīšanās tajos, lai pretotos cietuma administrācijas likumīgai rīcībai vai pakļautu sev citus notiesātos;

8) citu notiesāto kūdīšana uz pārkāpumiem;

9) mobilā telefona, tā sastāvdaļu un SIM kartes lietošana un glabāšana (izņemot atklātos cietumus);

10) cietuma īpašuma tīša bojāšana;

11) atklātā cietuma teritorijas patvaļīga atstāšana.

Par sistemātiskiem režīma pārkāpumiem uzskatāmi Brīvības atņemšanas iestāžu iekšējās kārtības noteikumu pārkāpumi, kas izdarīti divas vai vairākas reizes pēdējā pusgada laikā.”;

izslēgt sestās daļas 4.punktu.

30. Aizstāt 71.panta piektās daļas pēdējā teikumā vārdu “izciešanas” ar vārdu “uzlikšanas”.

31. Izslēgt 74.panta otrajā daļā vārdus “neizsniedz gultas piederumus un”.

32. 77.pantā:

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

“Pēc notiesātās mātes lūguma un ar bāriņtiesas (pagasttiesas) piekrišanu bērns līdz četru gadu vecumam var uzturēties kopā ar māti brīvības atņemšanas iestādē pilnā valsts apgādībā.

Brīvības atņemšanas iestādes administrācija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms tam, kad bērns sasniedz četru gadu vecumu, paziņo bāriņtiesai (pagasttiesai) pēc bērna vecāku dzīvesvietas, ka beidzas laiks, kurā bērns var uzturēties kopā ar māti ieslodzījuma vietā. Bāriņtiesa (pagasttiesa), iepriekš pārbaudījusi apstākļus bērna tēva dzīvesvietā, nodod bērnu tēva aprūpē. Ja bērna nodošana tēvam nav iespējama, bāriņtiesa (pagasttiesa) gādā par bērna ārpusģimenes aprūpi. Izvēloties bērna turpmāko dzīvesvietu, bāriņtiesa (pagasttiesa) ņem vērā bērna mātes viedokli.”;

uzskatīt līdzšinējo piekto un sesto daļu attiecīgi par septīto un astoto daļu.

33. Izslēgt piecpadsmito nodaļu.

34. 112.pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja brīvības atņemšanas soda izciešanas laiks beidzas sestdienā, svētdienā vai svētku dienā, notiesāto atbrīvo piektdienā vai dienā pirms svētku dienas.”;

izteikt sestās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

“Ja vecāki miruši, nav zināmi vai viņiem atņemtas aizgādības vai aprūpes tiesības vai aizbildnis ir atcelts, brīvības atņemšanas iestādes administrācija informē Valsts probācijas dienestu un bāriņtiesu (pagasttiesu) pēc atbrīvojamā iepriekšējās dzīvesvietas.”

35. Izslēgt 115.panta otrās daļas otro teikumu.

36. Izteikt 116.pantu šādā redakcijā:

“116.pants. Atbrīvošana no soda izciešanas slimības dēļ

Ja notiesātais soda izciešanas laikā saslimis ar psihisku slimību vai citu smagu, neārstējamu slimību, kuras dēļ viņš nav spējīgs turpināt piespriestā soda izciešanu, soda izpildes iestāde gādā par to, lai saskaņā ar likumu tiktu veikta ekspertīze. Ņemot vērā ārstu komisijas atzinumu, soda izpildes iestāde var ierosināt tiesai atbrīvot šo personu no turpmākās soda izciešanas.

Iesniegumu par notiesātā atbrīvošanu no turpmākās soda izciešanas kopā ar ārstu komisijas atzinumu un informāciju par notiesātā veselības vai psihisko stāvokli soda izciešanas laikā, kā arī informāciju par personas iespējamo turpmāko atrašanās vietu nosūta tā rajona (pilsētas) tiesai, kuras darbības teritorijā atrodas soda izpildes iestāde.”

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 11.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 25.novembrī