Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā

Izdarīt Valsts sociālo pabalstu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5.nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt visā likumā vārdus “bērna aprūpes pabalsts” (attiecīgā locījumā) ar vārdiem “atlīdzība par adoptējamā bērna aprūpi” (attiecīgā locījumā) un vārdus “bērna adopcijas pabalsts” (attiecīgā locījumā) — ar vārdiem “atlīdzība par adopciju” (attiecīgā locījumā).

2. Izteikt 4.panta trešo daļu šādā redakcijā:

“(3) Tiesības uz bērna piedzimšanas pabalstu, bērna kopšanas pabalstu, atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par adopciju, ģimenes valsts pabalstu, kā arī piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu ir visām šā panta pirmajā daļā minētajām personām, ja to bērniem vai to adoptētajiem bērniem ir piešķirts personas kods.”

3. Izteikt 7.pantu šādā redakcijā:

“7.pants. Bērna kopšanas pabalsts

(1) Bērna kopšanas pabalstu piešķir personai, kura kopj bērnu:

1) līdz viena gada vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā;

2) no viena gada līdz divu gadu vecumam, ja šī persona nav nodarbināta (nav uzskatāma par darba ņēmēju vai pašnodarbināto saskaņā ar likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”) vai ir nodarbināta un atrodas bērna kopšanas atvaļinājumā, vai atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai strādā nepilnu darba laiku.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto pabalstu nepiešķir, ja tajā pašā laikposmā otram no bērna vecākiem ir piešķirts maternitātes pabalsts.

(3) Ja bērna kopšanas pabalsts piešķirts par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem, par katru nākamo bērnu papildus pabalstam piešķir piemaksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā.”

4. Izslēgt 8.panta otrajā daļā vārdus “adopcijas vai”.

5. 17.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

“(1) Valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.¹ pantā noteiktās atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, 8.¹ pantā noteiktās atlīdzības par adopciju un 11.pantā noteiktās atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Atlīdzības par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzības par adopciju un atlīdzības par audžuģimenes pienākumu pildīšanu piešķiršanu un izmaksu saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajām apropriācijām nodrošina Bērnu un ģimenes lietu ministrija Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(2) Lai saņemtu valsts sociālo pabalstu, izņemot šā likuma 6.¹ pantā noteikto atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, 8.¹ pantā noteikto atlīdzību par adopciju vai 11.pantā noteikto atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tā pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus. Lai saņemtu atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi, atlīdzību par adopciju vai atlīdzību par audžuģimenes pienākumu pildīšanu, tās pieprasītājs personiski vai ar pilnvarotas personas starpniecību iesniedz Bērnu un ģimenes lietu ministrijai rakstveida pieprasījumu un Ministru kabineta noteiktos dokumentus.”;

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

“(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Bērnu un ģimenes lietu ministrija sniedz Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju, kas nepieciešama Padomes 1971.gada 14.jūnija regulā (EEK) Nr.1408/71 par sociālā nodrošinājuma shēmu piemērošanu nodarbinātām, pašnodarbinātām personām, kā arī to ģimenes locekļiem, kas pārvietojas Kopienas teritorijā noteikto uzdevumu izpildei, un kārtību, kādā tā sadarbojas ar Labklājības ministriju pārrobežu situāciju risināšanā, piemērojot minēto regulu.”

6. 21.panta pirmajā daļā:

izteikt 2.punktu šādā redakcijā:

“2) Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktora vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu valsts sociālā pabalsta summas, izņemot šā likuma 6.¹, 8.¹ un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā;”;

papildināt daļu ar 3 .punktu šādā redakcijā:

“3) Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāra vai viņa pilnvarotas amatpersonas rīkojumu, lai piedzītu šā likuma 6.¹, 8.¹ un 11.pantā noteiktā pabalsta summas, kas personai pārmaksātas pašas personas vainas dēļ, ja tā sniegusi nepatiesu vai nepilnīgu informāciju vai nav paziņojusi par pārmaiņām, kas varētu ietekmēt tiesības uz pabalstu vai tā apmēru. Šajā gadījumā katru mēnesi ieturami ne vairāk kā 10 procenti no izmaksājamā pabalsta apmēra un ieturētās summas ieskaitāmas valsts pamatbudžetā.”

7. Izteikt 23.panta pirmo daļu šādā redakcijā:

“(1) Sūdzības sakarā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodaļas vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras direktoram. Sūdzības sakarā ar Bērnu un ģimenes lietu ministrijas struktūrvienības vadītāja lēmumu par valsts sociālo pabalstu piešķiršanu un izmaksu var iesniegt Bērnu un ģimenes lietu ministrijas valsts sekretāram.”

8. Pārejas noteikumos:

izslēgt 6.punktu;

papildināt pārejas noteikumus ar 7. un 8.punktu šādā redakcijā:

“7. Personām, kurām bērna kopšanas pabalsts par bērna kopšanu vecumā līdz vienam gadam piešķirts līdz 2004.gada 31.decembrim, par bērna kopšanas periodu, kas nepārtraukti turpinās pēc 2005.gada 1.janvāra, pabalstu izmaksā arī gadījumā, ja persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā strādā nepilnu darba laiku.

8. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2005.gada 30.jūnijam piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.355 “Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

2) Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.381 “Noteikumi par bērna piedzimšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

3) Ministru kabineta 2003.gada 29.jūlija noteikumi Nr.430 “Noteikumi par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta un apbedīšanas pabalsta apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.454 “Noteikumi par pabalsta apmēru transporta izdevumu kompensēšanai invalīdiem, kuriem ir apgrūtināta pārvietošanās, pabalsta apmēra pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

5) Ministru kabineta 2003.gada 1.jūlija noteikumi Nr.367 “Noteikumi par atlīdzības par aizbildņa pienākumu pildīšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību, kā arī atlīdzības piešķiršanas un izmaksas kārtību”;

6) Ministru kabineta 2003.gada 8.jūlija noteikumi Nr.380 “Noteikumi par pabalsta aizbildnim par bērna uzturēšanu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību”.”

Likums stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2004.gada 11.novembrī.

Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga

Rīgā 2004.gada 25.novembrī