Bioloģiskā lauksaimniecība un tās produkti

Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības apvienība (LBLOA) iepazīstina sabiedrību ar socioloģiskā pētījuma rezultātiem un analizē situāciju ekoproduktu tirgū.

Apvienība dibināta 1995.gada 7.aprīlī. Tajā apvienojušies 492 Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrēti bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi – produktu ražotāji, pārstrādātāji un tirgotāji, kā arī šīs kustības atbalstītāji. Apvienības sastāvā ir gaļas lopkopības, putnkopības, dārzeņkopības, augļkopību, graudkopības, biškopības un citas saimniecības. LBLOA patroni un godabiedri ir Anna Žīgure, Ēriks Hānbergs, Aivars Berķis, Imants Ziedonis, Lolita Nei-mane, Daina Bruņiniece, Aija Laicāne un Imants Feifers. Apvienība popularizē bioloģiskās lauksaimniecības metodes un informē Latvijas iedzīvotājus par to, cik svarīgi ir nodrošināt gan cilvēku, gan apkārtējās vides veselību. Tā palīdz zemniekiem, sniedzot informāciju par likumdošanas jautājumiem, sertifikāciju, atbalsta maksājumiem, preču kvalitātes prasībām un izglītības iegūšanu.
LBLOA ir arī izveidojusi un reģistrējusi preču zīmi “Latvijas ekoprodukts”, kuru tiesīgi lietot tikai atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības noteikumiem sertificēti ražotāji. “Latvijas ekoprodukta” ražošana, pārstrāde, iepakošana, transportēšana un tirdzniecība tiek stingri kontrolēta. Preču zīme produktu dara atpazīstamu un, norāda uz tā atšķirību. Zīme pieder Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības organizāciju apvienībai, un lai to iegūtu, produkta ražotājam jāsaņem akreditētas institūcijas sertifikāts, kā arī jānoslēdz līgums ar LBLOA par preču zīmes lietošanu.
Bioloģiskajā lauksaimniecībā tiek praktizētas dabiskās saimniekošanas metodes – netiek lietoti ķīmiskie pesticīdi un minerālmēsli (lauksaimnieki netērē enerģiju to ražošanai, neiznīcina nezāles, kaitēkļus un sīkbūtnes ar indēm), bet tiek veicināta auga dabiskā barošanās no ūdens, gaisa un augsnes ar saules enerģijas un mikroorganismu palīdzību. Lauksaimnieki ražo dabīgu un veselīgu pārtiku, uzturot kultūraugu un mājdzīvnieku daudzveidību un saudzējot apkārtējo vidi. Tie nodrošina mājdzīvnieku turēšanu pēc iespējas atbilstoši to dabiskajām prasībām (kustības, gaiss, gaisma, tīrs ūdens, dabiska barības uzņemšana ganībās u.c.) un bagātīgi izmantot saules enerģiju, taupīgi lietojot pārējos enerģijas avotus. Šāda saimniekošana sekmē arī veselības aizsardzību, samazina ūdens un gaisa piesārņojumu, rada pievilcīgu vidi tūristiem.

Ekoprodukti un to ceļš pie patērētāja

Lai izpētītu Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret preču zīmi “Latvijas ekokoprodukts” un to saņēmušajiem produktiem, pēc biedrības “Mārketinga padome” pasūtījuma šā gada augustā pilna servisa mārketinga aģentūra “Marketing House” veica LBLOA preču zīmes “Latvijas ekoprodukts” tirgus pētījumu. Lai noskaidrotu pārtikas izvēles faktorus, priekšstatus un asociācijas ar ekoproduktiem un citus jautājumus, tika izvaicāti respondenti no visas Latvijas.

Ekoproduktu lietotāji min vairākus būtiskus argumentus par labu šīs pārtikas iegādei un lietošanai:
• ekprodukti ir veselīgi;
• ekoproduktu audzēšanā un izgatavošanā netiek nodarīts kaitējums dabai, videi, dzīvniekiem;
• ekoprodukti ir garšīgāki par citiem pārtikas produktiem;
• ekoprodukti ir Latvijas produkti, to audzēšanā izmantots vietējo ražotāju darbs.

(Informācijas avots: “Marketing House” pētījums “LBLOA preču zīmes Latvijas ekoprodukts tirgus pētījums”, 2004. gada augusts).

Šābrīža situāciju ekoproduktu ražošanā un tirdzniecībā pētījuma rezultāti raksturo no vairākiem aspektiem. Ekoproduktu tirgu ekonomiskā nozīmē raksturo nepietiekama attīstība, bet, raugoties no visas tirdzniecības ķēdē iesaistīto posmu viedokļa, – tirgus nesakārtotība.
Kā situācijas uzlabošanas iespējas iespējas jāmin:
– pārdošanas tīkla izveide, kas ļautu patērētājam iepazīt ekoproduktus un kļūt par to regulāru lietotāju;
– piegādes, izplatīšanas, tirdzniecības jautājumu optimizācija no ražotāju puses;
– pārdošanas organizācija, ņemot vērā aktuālo pieprasījumu.
Šobrīd ekoprodukti pie sava patērētāja nonāk trejādi:
– tiešās piegādes (piegāde mājās, autoveikala izbraukumi);
– dažādi veikali (“Bofest”, “MC²”, Zaļais tirgus);
– restorānu, kafejnīcu tīkls (“Vincents”, “Eko virtuve”, “Kaļķu vārti”).
Pētījuma rezultāti rāda, ka, plānojot attīstību, iezīmējas nepieciešamība ne vien risināt loģistikas un virzības jautājumus, bet arī padarīt produktu pamanāmu (iepakojums, tā izskats, preču zīmes eksponēšana).

Interese ir, nepietiek informācijas

91 procents respondentu izteikuši gatavību iegādāties un ikdienā lietot ekoproduktus. Šāds ieinteresētības līmenis nozīmē lielu ekoproduktu potenciālu, ko šobrīd, no vienas puses, ierobežo produktu nepietiekamā pieejamība, no otras – patērētāju finansiālās iespējas. Jāsecina, ka, palielinoties iedzīvotāju pirktspējai un izpratnei par ekoproduktu būtību, kā arī to pieejamībai patērētāju ikdienas iepirkšanās vietās, augtu arī ekoproduktu pieprasījums.

Tāpēc ir būtiski:
• informēt patērētājus par ekoproduktu būtību un īpašībām, lai sabiedrībā mainītos attieksme pret ekoloģiskajām saimniecībām; lai tās netiktu identificētas ar visām zemnieku saimniecībām; lai cilvēki apzinātos īpašo vērtību, ko dod bioloģiski tīra saimniekošana un produkts;
• informēt par produktu sortimentu un iegādes iespējām, tirdzniecības vietām;
• rūpēties par produkta iepakojuma atraktivitāti un pievilcīgumu – tas var palīdzēt ekoproduktiem gūt plašāku pazīstamību.
Kā liecina “Marketing house” pētījuma rezultāti, salīdzinoši visvairāk respondentu tic, ka bioloģiski tīra, dabiska pārtika ir īpaši veselīga bērniem, kā arī tā ļauj uzlabot veselību. Savukārt lielākas šaubas iedzīvotājiem ir par dabiskas pārtikas lietošanas ietekmi uz dzīves ilgumu un izvairīšanos no slimībām. Ja dabiskas pārtikas veselīgums sev un bērniem šķiet a priori pieņemams un ticams, tad izvairīšanās no slimībām un dzīves ilguma pagarināšana prasa redzamus pierādījumus. Cilvēki tic, ka dabiska un bioloģiski tīra pārtika ir veselīga vispārējā nozīmē, bet konkrētāku ietekmi uz savu veselību, imūnsistēmu un dzīves ilgumu nesaskata un nenovērtē. Iespējams, tāpēc, ka šādu pārtikas ietekmi nevar nomērīt un pierādīt – tā vairāk saistīta ar paša cilvēka ticību veselīgas pārtikas ietekmei.

Ieva Jaunozola,

biedrības “Mārketinga padome” mārketinga speciāliste