"Mūsu iesāktās reformas izglītībā ir atbalstāmas, un to virzība ir pareiza"

Vakar, 10. augustā, Rīgā noslēdzās Latvijas izglītības vadītāju divu dienu forums

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas ( Organization for Economic Cooperation and Developement — OECD) eksperts Makginess, Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Andris Sarnovičs

Foto: Arnis Blumbergs, "LV"

Lai novērtētu gada laikā paveikto un pārrunātu izglītības kvalitātes un konkurētspējas paaugstināšanas iespējas, 9. un 10. augustā Rīgā, Dailes teātra telpās, pulcējās vairāk nekā 1000 pirmsskolas iestāžu, skolu un augstskolu, skolu valžu un citu izglītības institūciju vadītāji.

Šogad Latvijas izglītības vadītāju foruma vadmotīvs bija "Izglītības kvalitāte un konkurētspēja", un viens no tā galvenajiem mērķiem — analizēt valsts piedāvātās izglītības konkurētspēju vietējā un ārvalstu darba tirgū. Divu dienu laikā plenārsēdēs un 23 darba grupās tika sīkāk iztirzāti izglītības vides pilnveidošanas jautājumi — izglītības iestādes vadītāja profesionalitāte un pašnovērtējums; skolēnu morālās un garīgās attīstības priekšnoteikumi, skolas darba vides uzlabošana; sadarbības ar vecākiem loma mācību procesā. Daudz tika runāts arī par pieaugušo izglītību un pašu skolotāju izglītošanās nepieciešamību, uzsverot, ka tikai tā varēs uzlabot visu izglītības sistēmu Latvijā.

Foruma pirmajā dienā dalībniekus uzrunāja izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns un ziņoja par situāciju izglītības nozarē (ziņojumu skat. 1.lpp. un zemāk). Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Jānis Stradiņš, runājot par izglītību un sabiedrības attieksmi pret izglītību dažādos laikmetos, secināja, ka šodienai līdzīgas izglītības darbinieku problēmas bijušas jau pirms vairākiem gadsimtiem un vienmēr valdībai pārmesta nepietiekamas uzmanības veltīšana izglītības nozarei. Tādēļ būtu jāizstrādā likumi, kas vispusīgi regulētu izglītības nozari, jo valsts nekad nevarēs palīdzēt visiem. Viņš uzsvēra, ka tikai izglītota Latvija būs konkurētspējīga nākotnes Eiropā (runu skat. zemāk). Latvijas Universitātes rektors Ivars Lācis, stāstot par, viņaprāt, gaišuma visvairāk piepildīto ēku Rīgā — Latvijas Universitāti —, atzina, ka krīze augstākajā izglītībā, kas radusies 90.gadu sākumā, ir pārvarēta. Tagad arvien vairāk jauniešu pēc vidusskolas beigšanas izvēlas studēt. Studentu skaits ir pieaudzis, jo studētgribētāji paši finansē savas studijas. Rektors iepazīstināja foruma dalībniekus ar datiem par augstskolas darbību, par LU akadēmiskajām studijām un secināja, ka atbilstoši pieprasījumam mainās arī piedāvājums. I.Lācis klātesošajiem stāstīja par LU nozaru pētniecības iespējām un ļoti atzinīgi novērtēja jauniešu darbu šajā jomā — arī arvien vairāk vidusskolēnu zinātnisko darbu tiek augstu novērtēti, un tie atklāj jaunos talantus, kuri izglītības iestādēm jāatbalsta. Tika nosauktas arī LU problēmas: nepieciešama pētniecības harmonizācija pa nozarēm un nozaru grupām, pasūtījuma precizēšana, resursu piesaiste projektos un vadības profesionalizācijas jautājums akadēmiskajās studijās.

UNESCO ( United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization ) Starptautiskās izglītības plānošanas institūta direktors Gudmunds Herness analizēja cilvēka lomu sabiedrībā un zināšanu lomu cilvēka dzīvē, atzīstot, ka neviens visā pilnībā nespēj izmantot savas iespējas, bet zināšanas un izglītība ir viens no cilvēka esības mērķiem — nodot iegūto un uzzināto nākamajām paaudzēm, papildināt sevi un līdz ar to arī vidi, kurā katrs dzīvo. Viņš atzina, ka izglītības sistēma ir laba tad, kad katrs, kas tajā iesaistīts, sasniedz savas augstākās iespējas un spēj piedalīties savu sasniegto rezultātu izvērtēšanā. G.Herness nošķīra divus izglītības aspektus: radikālās zināšanas, kas nav ierobežotas ne laikā, ne telpā, ir iegūtas aizvēsturiskos laikos, bet darbojas vēl šodien, un konservatīvās zināšanas, kas skar to, kas raksturīgs konkrētai valstij un videi. Viņš atzina, ka izglītībai kopumā ir viens mērķis — iedvesmot indivīdu apzināt savas spējas un potences, lai tās varētu izmantot visas sabiedrības labā. Šī mērķa vārdā nepieciešams veicināt izglītību visā sabiedrībā, celt izglītības vienlīdzības kvalitāti.

Forumā ar runām uzstājās arī izglītības un zinātnes ministra padomnieks profesors Pēteris Cimdiņš (runu skat. zemāk), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas rektors Juris Stabiņš (runu skat. zemāk) un arī citi referenti, kuru darbs ikdienā saistīts ar izglītības nozari un tās kvalitātes celšanu Latvijā.

Pirmajā foruma dienā notika atklāta diskusija "Izglītības kvalitāte un konkurētspēja", kurā piedalījās Latvijas skolu skolēni un foruma dalībnieki. Tajā tika meklētas atbildes uz jautājumiem: kurš skolā svarīgāks — skolotājs vai skolēns, kādam jābūt skolas direktoram, kādam jābūt skolotājam un vispusīgai izglītībai, kas jāmācās skolēnam un studentam, lai viņi būtu konkurētspējīgi?

10. augustā, beidzot darbu, foruma dalībnieki pieņēma divus aicinājumus Latvijas sabiedrībai, parlamentam un valdībai. To galīgā redakcija sabiedrībai būs pieejama tikai nākamnedēļ, pēc tam, kad tiks apkopoti visi iesniegtie labojumi.

Latvijas izglītības vadītāju foruma noslēgumā izglītības un zinātnes ministrs K. Greiškalns atzina, ka plašu atbalstu guvusi jau foruma pirmajā dienā izteiktā doma — Latvijā izglītība ir laba. Tomēr jāturpina strādāt pie esošajām problēmām — jānovērš saskaņotības trūkums starp dažādiem izglītības līmeņiem un savstarpēji jākoordinē priekšstati par izglītības programmām un standartiem. Viņš uzsvēra, ka valstij būtu jānodrošina vienādas iespējas visiem iegūt izglītību, jāizstrādā vienota izglītības stratēģija, kā arī jāstiprina tālākizglītības vai mūžizglītības iespējas. Tomēr "izglītības sirds ir skolotājs" — forumu noslēdzot, atzina K.Greiškalns.

Kristīne Valdniece, "LV" nozares redaktore