Latvija 2004: augsti attīstības tempi

Vēl 1999.gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums bija visai pieticīgs, tuvu stagnācijai – 1,1%. Jau nākamajā gadā statistika fiksēja vērā ņemamu lūzumu – IKP izauga par 6,8%, turklāt 2000.gada pēdējā ceturksnī šis nozīmīgais rādītājs pat sasniedza 8,9% līmeni. Tagad redzam, ka tā nebija labvēlīgu faktoru īslaicīga sakritība.

Latvijas rūpniecībā, arī tās vadošajā nozarē dominē uzņēmumi, kas savu darbību balsta uz lēta darbaspēka un dabas resursu izmantošanu un rada relatīvi nedaudz pievienotās vērtības Foto: Aigars Jansons, A.F.I.

Ar jaunu gadu tūkstoti Latvijas tautsaimniecība stabili virzījās augšup vareniem attīstības soļiem. 2001.gadā IKP izaugsmes temps – 8%, 2000.gadā – 6,4%, 2003.gadā – 7,5%. 2004.gadā solis ir vēl raitāks: 1.ceturksnī – 8,8%, 2.ceturksnī – 7,7%, pusgadā – 8,25%. Latvija var lepoties ar visaugstāko attīstības tempu starp ES 25 dalībvalstīm, apsteidzot savus kaimiņus Igauniju un Lietuvu (izaugsme ap 7%). Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, valsts IKP pēdējos četros gados pieaudzis par gandrīz 40%. Tas ir teicams sasniegums, īstenojot Latvijas ilgtermiņa ekonomisko stratēģiju.
Kas konkrēti noteica IKP straujo pieaugumu 2004.gadā?

IKP izaugsmes faktori

Pievienotā vērtība – iekšzemes kopprodukta aprēķinu pamats – galvenokārt veidojas pakalpojumu sfērā – 73,3% un mazākā mērā ražošanas nozarēs – 26,7%. Pakalpojumu sfēras pievienotā vērtība 2004.gada pirmajā pusgadā pieauga par 8,1%, t.sk. vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība līdz ar automobiļu, motociklu, individuālās lietošanas priekšmetu un sadzīves aparatūras un iekārtu remontu – par 9,8%, transportā, glabāšanā un sakaros – par 9,6%, finanšu starpniecībā – par 8,1%, operācijās ar nekustamo īpašumu, nomā un citā komercdarbībā – par 9,2%. No ražošanas nozarēm visstraujāk izauga būvniecības pievienotā vērtība – 12,5% – un jaunrades rezultāts apstrādes rūpniecībā – 8,5%. Minējām nozares, kas ar savu attīstības soli noteicoši iespaidoja IKP kopējo izaugsmi. Jāatzīmē, ka šo nozaru pievienotās vērtības īpatsvars IKP ir atšķirīgs. Tā, piemēram, vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības (līdz ar remontdarbu) īpatsvars līdzinājās 17,9%, apstrādes rūpniecības – 14,2%, transporta, glabāšanas, sakaru īpatsvars lēsts 15,7%, finanšu starpniecības, operāciju ar nekustamo īpašumu, nomas un citas komercdarbības attiecīgais rādītājs – 18,9%, toties būvniecības īpatsvars – tikai 4,7%.
Pārējo nozaru veikums atpaliek no IKP izaugsmes kopējā tempa. Tā, piemēram, pakalpojumu sfērā, valsts pārvaldē, aizsardzībā un obligātajā sociālajā apdrošināšanā radītā pievienotā vērtība augusi par 6,2%, izglītībā – par 2,5%, veselības aizsardzībā un sociālajā aprūpē – par 2,3%. Ražošanas sfērā atbilstošais rādītājs līdzinājās elektroenerģijā, gāzes un ūdensapgādē – 6,7%, lauksaimniecībā, medniecībā, mežsaimniecībā – 4,6%, zvejniecībā – 6,6%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 6,2. Visu minēto nozaru ieguldījums, veidojot valsts IKP, nav liels – ar īpatsvaru no 7,6% līdz 0,2%.
Sīkāk raksturosim to nozaru attīstību, kas galvenokārt noteica Latvijas IKP straujo attīstības soli: apkalpošanas sfērā tā ir vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, ražošanā – apstrādes rūpniecība.
Vairumtirdzniecības un komisijas tirdzniecības apgrozījums (izņemot automobiļu un motociklu pārdošanu) 2004.gada 1.ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošu periodu pieauga par 16,2% ar reālām izredzēm šo tempu turpmāk vēl kāpināt. Samērā pieticīgs bija pārtikas, dzērienu un tabakas izstrādājumu pieaugums – 4,9%. Visstraujāk pieauga vairumtirdzniecības starpnieku darbība – 73,5%, seko iekārtas, mehānismu, darbmašīnu un to piederumu pirkšana un pārdošana – 33,2%, lauksaimniecības izejvielu un dzīvo lopu apgrozījums – 26,1%, nelauksaimniecisko starpproduktu apgrozījums – 16,7%, individuālās lietošanas priekšmetu, sadzīves tehnikas un aparatūras sagāde un realizācija – 16,1%.
Vairumtirdzniecība atbalsojās mazumtirdzniecībā. Pēdējās apgrozījums 2004.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1.ceturksni, pieauga par 13,1%, 2.ceturknī – straujāk, par 13,8%. Tā ir laba liecība, ka palielinājusies iedzīvotāju pirktspēja. Par to pašu liecina arī mazumtirdzniecības apgrozījuma struktūras izmaiņa pēdējā gadu desmitā: 1995.gadā pārtikas preču pārdošanas īpatsvars līdzinājās 63%, nepārtikas preču realizācijas īpatsvars – 37%, 2003.gadā pārtikas preču īpatsvars bija strauji mazinājies, vairs tikai 35%, toties nepārtikas preču īpatsvars bija izaudzis līdz 65%. Šī pozitīvā tendence vērojama pat viena gada gaitā: 2004.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, pārtikas preču pārdošana bija pieaugusi par 10,9%, nepārtikas preču realizācija pusotru reizi straujāk – par 15,6%. Mūsu rīcībā diemžēl nav datu, kāds ir importa preču īpatsvars mazumtirdzniecības apgrozījumā, tā izmaiņas.
Par apstrādes rūpniecības apjoma izaugsmi 2004.gadā mums nav detalizētas informācijas. Šā gada situācija pamatos atgādina stāvokli iepriekšējā gadā. Tāpēc ieskatīsimies 1.tabulā.
Uzmanību vispirms piesaista fakts, ka apstrādes rūpniecība vairāk nekā pusi visas produkcijas ražo eksportam. Tieši eksporta pieaugums ir visas nozares attīstības dzinējspēks. Apakšnozares ar augstu eksporta īpatsvaru produkcijas realizācija (kokapstrāde, mašīnu un iekārtu ražošana) deva un dod visaugstāko ieguldījumu apstrādes rūpniecības izaugsmē. Diemžēl, kā visā Latvijas rūpniecībā, arī tās vadošajā nozarē dominē uzņēmumi, kas savu darbības izvēršanos balsta uz lēta darbaspēka un dabas resursu izmantošanu un rada relatīvi nedaudz pievienotās vērtības. Tas nozīmē, ka nozares ieguldījums valsts IKP būtu lielāks, ja tiktu ražota produkcija, kas prasa augsti kvalificētu un līdz ar to dārgāku darbaspēku. Tā ir problēma, kas prasa risinājumu, pārejot uz citu sortimentu, vismodernākajām tehnoloģijām. Kokapstrādē tas nozīmē eksportēt nevis mizotus stumbrus, bet dārgas mēbeļu garnitūras, mašīnu un iekārtu ražošanā izlaist krietni sarežģītākus mehānismus.

IKP ieņēmumi un izlietojums

Iekšzemes kopprodukta pieaugums ir iedzīvotāju it visu ienākumu palielināšanas pamats. Šai sakarībā IKP izaugsme, straujākā attīstība nebūt nav pašmērķis, bet līdzeklis, materiāls nosacījums īsākā laika sprīdī īstenot Latvijas ilgtermiņa ekonomiskās stratēģijas mērķi – sasniegt attīstīto valstu dzīves standartiem atbilstošu dzīves līmeni, konkrētāk – nākamo 20–30 gadu laikā sasniegt ES valstu vidējo iekšzemes kopprodukta līmeni uz vienu iedzīvotāju. Ieskatu, kas panākts minētajā virzienā, sniedz gan IKP ieņēmumu aspekts, gan tā izlietojums.
2004.gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada atbilstošo periodu, darba samaksa, veidojot IKP, pieauga par 18,7%, uzņēmēju sociālie maksājumi – par 17,2%, kopā atlīdzība nodarbinātajiem – par 18,4%. Mazākā mērā palielinājās tāds ieņēmumu veids kā ražošanas un importa nodokļi – 5,5%. Toties izmaksātas subsīdijas IKP samazināja un ir rakstāmas ar mīnusa zīmi – -59,4%. Darbības koprezultāts un jauktais kopieņēmums gada laikā pieauga par 11,7%. (Visi aprēķini veikti faktiskajās cenās.)
Kādas izmaiņas atspoguļo IKP izlietojums? Iepriekšējā salīdzināmā laika sprīdī (2004.g. janvāris pret 2003.g.janvāri) galapatēriņa izdevumi salīdzināmās cenās palielinājās par 7,6%, t.sk., privātais (galvenokārt mājsaimniecību) patēriņš – par 9%, bet valsts pārvaldes iestāžu patēriņš – par 2,8%. Investīcijām novirzītie līdzekļi pieauga par 29,6%. Atsevišķi IKP izlietojumā uzskaita krājumu izmaiņas un vērtslietu iegādi ar izaugsmes tempu 19%. Preču, t.sk. pakalpojuma, eksports gada laikā pieaudzis par 5,6%, imports turpretī samazinājis IKP, pieaugot par 15,0. Eksporta ieguldījums IKP izaugsmē tiek pilnīgi svītrots no importa apmēra, kas par 31% pārsniedz eksporta apjomu.
Iekšzemes kopprodukta izlietošanā ir divas pozitīvas iezīmes. Pirmkārt, privātais patēriņš audzis tikpat strauji kā IKP, liecinot, ka iekšzemes kopprodukta izaugsme Latvijā ir drošs, reāls pamats iedzīvotāju dzīves līmeņa kāpinājumam. Valsts pārvaldes iestāžu patēriņš vienlaikus palielināts visai mēreni. Otrkārt, straujš (tuvu pie 30%) ir investīciju (kopējā pamatkapitāla) veidošanās temps – droša ķīla IKP vērienīgai izaugsmei tuvākā nākotnē.
Latvijas IKP ievērojama pieauguma medus podam ir arī savs darvas piliens – patēriņa cenu kāpums, augsts inflācijas vilnis. Šī negatīvā parādība pieņēmās šā gada pavasara un vasaras mēnešos. Patēriņa cenu indekss janvārī vēl līdzinājās 3,9%, maijā – jau 6,2%, jūlijā – 6,7%, augustā – pat 7,8%. Inflācijas ziņā ir apsteigtas visas ES dalībvalstis, ieskaitot Lietuvu un Igauniju (augustā šo valstu attiecīgie rādītāji ir 2,2 un 4,0%). Izskaidrojums šim nepatīkamajam faktam tiek meklēts konkrētos iekšējos un ārējos apstākļos. Ārējā vide mūsu kaimiņiem ir gluži tāda pati kā Latvijai. Dzirdēts viedoklis, ka IKP augstais pieauguma temps sekmējis inflāciju. Tam nevar piekrist: Lietuva un Igaunija IKP izaugsmes ziņā tikai nedaudz atpaliek no Latvijas, bet inflācija tur krietni mazāka. Vēl jāpētī, kur patiesi aprakts mūsu valsts inflācijas suns.
Viens gan ir nepārprotami: relatīvi augstā inflācija apēd vērā ņemamu privātā patēriņa tiesu. 2004.gada 2.ceturksnī strādājošo mēneša vidējā neto darba samaksa gada skatījumā pieauga par 12 latiem jeb 8,2%. Ja patēriņa cenu indekss šim periodam līdzinātos 2,0% (mērenā inflācija) reālā darba apmaksa pieaugtu par 6,0%. Sakarā ar inflāciju 5,8% strādājošo reālā darba samaksa cēlās tikai par 2,3%; augstākā inflācija nokoda ik mēnesi 5 latus no pirktspējas. Gada 3.ceturksnī šis inflācijas radītais zaudējums būs lielāks.
Inflācija ir kā skavas, kas iegrožo iekšzemes kopprodukta potenciālā spēka īstenošanos. Gaidāms, ka vēl līdz gada beigām inflācija mazināsies.

Prognozes

Vai iespējams ilgstoši saglabāt Latvijas IKP pašreizējo izaugsmes soli?
Atbilde uz šo jautājumu atkarīga no šādiem pamatnosacījumiem:
pirmkārt, kādā mērā valsts spēs attīstīt savu konkurētspēju visupirms vienotajā ES tirgū un vienlaikus arī citos ārējos tirgos;
otrkārt, cik efektīvi un kādā apjomā tiks apgūti ES strukturālie fondi;
treškārt, vai palielināsies citu iekšējo un ārējo investīciju piesaiste;
ceturtkārt, cik mērķtiecīga un veiksmīga būs valsts ekonomiskā politika;
piektkārt, cik labvēlīga būs ārējā konjunktūra.
Šajā sakarībā Ekonomikas ministrijas speciālisti laika periodam līdz 2009.gadam ir izstrādājuši divus tautsaimniecības attīstības variantus: lēnākas izaugsmes variantu ar mazākām eksporta paplašināšanas iespējām un dinamiskās izaugsmes variantu ar nosacījumu, ka pie labvēlīgas ārējās konjunktūras straujāk izvērsīsies eksports.
Pēc lēnākā izaugsmes varianta IKP 2005.gadā pieaugs par 6,0%, turpmāk gadā – par 5,5%. Dinamiskais variants paredz, ka IKP ik gadus pieaugs par 8,0%. Gan jāievēro: jo augstāka ir ekonomikas brieduma pakāpe, jo lielāku piepūli prasa katrs nākamais IKP pieauguma procents. Tiek prognozēts, ka privātais patēriņš pieaugšot ar tādu pašu tempu kā iekšzemes kopprodukts. Izvērtējot šīs prognozes, neaizmirsīsim, ka zem gulošā akmens ūdens netek.

Georgs Lībermanis,

Latvijas valsts emeritētais zinātnieks

1.tabula

Apstrādes rūpniecības nozaru galvenie rādītāji 2003.gadā (procentos)