Ministru kabineta noteikumi Nr.959

Rīgā 2004.gada 23.novembrī (prot. Nr.67 31.§)

Noteikumi par ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem

Izdoti saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 23.panta pirmo un otro daļu,
24.panta otro daļu, 36.panta otro daļu, 37.panta sesto daļu
un Darba likuma 62.panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku kvalifikācijas pakāpes, darba samaksu (mēnešalga (mēneša darba alga), piemaksas un prēmijas), kā arī ierēdņu pabalstu un kompensācijas saņemšanas kārtību un to apmēru.

2. Ierēdnim un darbiniekam, kurš amata (darba) pienākumus pilda nepilnu darba dienu (darba nedēļu), mēnešalgu (mēneša darba algu) (turpmāk — mēnešalga) izmaksā proporcionāli šo pienākumu pildīšanas laikam.

3. Ierēdnis un darbinieks nesaņem darba samaksu par laiku, kurā viņš bez attaisnojoša iemesla nepilda savus amata (darba) pienākumus.

4. Ierēdņa un darbinieka vidējo izpeļņu aprēķina tikai no darba samaksas (mēnešalgas (mēneša darba algas), piemaksas un prēmijas).

II. Mēnešalgas un kvalifikācijas pakāpes noteikšanas kārtība

5. Ierēdnis un darbinieks saņem mēnešalgu atbilstoši amatam un kvalifikācijas pakāpei. Mēnešalgas konkrēto apmēru ierēdnim un darbiniekam saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam — ministrs, Valsts kancelejas direktoram un Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam — Ministru prezidents.

6. Pēc ierēdņa un darbinieka darbības un tās rezultātu novērtēšanas saskaņā ar Ministru kabineta 2001.gada 13.februāra instrukciju Nr.2 “Ierēdņa darbības un tās rezultātu novērtēšanas kārtība” (turpmāk — instrukcija Nr.2) ierēdnim un darbiniekam piešķir vienu no trim kvalifikācijas pakāpēm. Kvalifikācijas pakāpi ierēdnim un darbiniekam piešķir iestādes vadītājs, iestādes vadītājam — ministrs, Valsts kancelejas direktoram un Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam — Ministru prezidents. Politiskajām amatpersonām kvalifikācijas pakāpi atbilstoši iepriekšējai darba pieredzei tiešās pārvaldes iestādē nosaka Ministru prezidents, Ministru prezidenta biedrs vai ministrs. Kvalifikācijas pakāpes pārskata atbilstoši darba pieredzei pēc stāvokļa uz kārtējā gada 2.janvāri.

7. Ierēdni ieceļot amatā vai darbinieku pieņemot darbā, piemēro šādas kvalifikācijas pakāpes:

7.1. pirmo kvalifikācijas pakāpi, ja ierēdnim vai darbiniekam nav iepriekšējas darba pieredzes tiešās pārvaldes iestādē vai tā ir mazāka par trim gadiem, sākot no 2001.gada;

7.2. otro kvalifikācijas pakāpi, ja ierēdnim vai darbiniekam iepriekšējā darba pieredze tiešās pārvaldes iestādē ir no trim līdz pieciem gadiem, sākot no 2001.gada;

7.3. trešo kvalifikācijas pakāpi, ja ierēdnim vai darbiniekam iepriekšējā darba pieredze tiešās pārvaldes iestādē ir seši un vairāk gadi, sākot no 2001.gada.

8. Ierēdņa un darbinieka kvalifikācijas pakāpi ik pēc trim gadiem paaugstina par vienu pakāpi, ja kārtējais novērtējums kvalifikācijas pakāpes pārskatīšanas gadā saskaņā ar instrukciju Nr.2 ir A, B vai C. Kvalifikācijas pakāpi nepaaugstina, ja kārtējais novērtējums ir D vai E. Ja atkārtotajā novērtēšanā pēc sešiem mēnešiem novērtējums ir vismaz C, pieņem lēmumu par kvalifikācijas pakāpes paaugstināšanu.

III. Piemaksas un prēmijas

9. Ierēdnis saņem piemaksu līdz 20 % no viņam noteiktās mēnešalgas par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos, ja:

9.1. ārkārtējus, darba plānā neparedzētus uzdevumus izpilda īsā termiņā, kas rada papildu slodzi plānoto uzdevumu veikšanai;

9.2. plānotos uzdevumus veic saīsinātā termiņā;

9.3. papildus amata aprakstā noteiktajam veic citas funkcijas vai uzdevumus.

10. Darbinieks par darbu īpašos apstākļos, kuri saistīti ar paaugstinātu risku viņa drošībai vai veselībai, saņem piemaksu līdz 20 % no viņam noteiktās mēneša darba algas. Konkrētos piemaksu piešķiršanas nosacījumus un apmēru nosaka iestādes vadītājs.

11. Darbinieks par papildus veicamo darbu, izņemot prombūtnē esoša darbinieka vai vakanta darbinieka amata darba pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem darba pienākumiem, saņem piemaksu līdz 20 % no viņam noteiktās mēneša darba algas apmēra.

12. Ierēdnis un darbinieks saņem piemaksu līdz 40 % no viņam noteiktās mēnešalgas par prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta ierēdņa un darbinieka amata (darba) pienākumu pildīšanu papildus tiešajiem amata (darba) pienākumiem. Noteiktās piemaksas apmērs nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā ierēdņa un darbinieka vai vakantā ierēdņa un darbinieka amata mēnešalgu.

13. Ja ierēdnim un darbiniekam ir noteiktas vairākas piemaksas par dažādiem papildus veicamajiem darbiem, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt 40 % no viņam noteiktās mēnešalgas. Ja prombūtnē esoša ierēdņa un darbinieka vai vakanta ierēdņa un darbinieka amata (darba) pienākumus pilda vairāki ierēdņi un darbinieki, piemaksu kopsumma nedrīkst pārsniegt prombūtnē esošā ierēdņa un darbinieka vai vakantā ierēdņa un darbinieka amata mēnešalgu.

14. Ierēdnis nedrīkst par vienu un to pašu pienākumu pildīšanu vienlaikus saņemt piemaksu gan par papildu pienākumu pildīšanu, gan par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos.

15. Ierēdni un darbinieku reizi gadā atbilstoši kārtējam darbības un tās rezultātu novērtējumam saskaņā ar instrukciju Nr.2 var materiāli stimulēt šādā apmērā:

15.1. līdz 120 % no mēnešalgas, ja novērtējums ir A;

15.2. līdz 100 % no mēnešalgas, ja novērtējums ir B;

15.3. līdz 80 % no mēnešalgas, ja novērtējums ir C.

16. Ierēdni un darbinieku atbilstoši darba ieguldījumam var prēmēt, izmantojot finanšu līdzekļus līdz 15 % no plānotā atalgojuma fonda, kā arī ietaupītos līdzekļus no atalgojuma fonda. Konkrētu prēmijas apmēru ierēdnim un darbiniekam nosaka iestādes vadītājs, iestādes vadītājam — ministrs, Valsts kancelejas direktoram un Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam — Ministru prezidents.

IV. Ierēdņa pabalstu un kompensācijas saņemšanas un pārcelšanās izdevumu atlīdzināšanas kārtība

17. Ierēdnis, kurš cietis smagā nelaimes gadījumā un guvis veselības traucējumus, gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un ārstniecības iestādes izsniegtus nelaimes gadījuma faktu un gūto veselības traucējumu smaguma pakāpi apliecinošus dokumentus. Pabalstu nepiešķir, ja nelaimes gadījums noticis ierēdņa nepiedienīgas vai necienīgas uzvedības dēļ, kas diskreditē valsts civildienestu.

18. Ierēdnis, kurš, pildot amata pienākumus, guvis ievainojumu vai sakropļojumu vai kura veselībai nodarīts citāds kaitējums (izņemot arodslimības), kas liedz viņam pildīt amata pienākumus, gada laikā pēc nelaimes gadījuma iesniedz attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam iesniegumu par pabalsta piešķiršanu un izrakstu no Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisijas akta par amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi (procentos). Pabalsta apmēru nosaka, ievērojot amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpi (2.pielikums).

19. Ierēdņa nāves gadījumā viņa ģimene gada laikā pēc ierēdņa nāves iesniedz attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

19.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

19.2. miršanas apliecības kopiju;

19.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

20. Lai ierēdnis saņemtu pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, viņš gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

20.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

20.2. miršanas apliecības kopiju;

20.3. radniecību apliecinošus dokumentus.

21. Lai ierēdnis saņemtu bērna piedzimšanas pabalstu, viņš gada laikā pēc bērna piedzimšanas iesniedz attiecīgās tiešās pārvaldes iestādes vadītājam šādus dokumentus:

21.1. iesniegumu par pabalsta piešķiršanu;

21.2. bērna dzimšanas apliecības kopiju;

21.3. Valsts civildienesta pārvaldes izsniegtu izziņu, kurā norādīts, vai otrs bērna vecāks ir vai nav ierēdnis;

21.4. ja arī otrs bērna vecāks ir ierēdnis, — viņa darbavietas izsniegtu izziņu, ka viņš nav saņēmis pabalstu.

22. Bērna piedzimšanas pabalstu ierēdnim attiecīgā tiešās pārvaldes iestāde var izmaksāt divās daļās sešu mēnešu laikā. Pirmajā izmaksas reizē izmaksājamās pabalsta daļas apmērs nedrīkst būt mazāks par 50 % no kopējās pabalsta summas.

23. Bērna piedzimšanas pabalstu ierēdnim nepiešķir, ja bērns piedzimis nedzīvs vai pēc piedzimšanas ir nodzīvojis mazāk par septiņām diennaktīm. Šādā gadījumā izmaksā šo noteikumu 20.punktā minēto pabalstu.

24. Ja ierēdnis nedzīvo pastāvīgi tajā administratīvajā teritorijā, kur ir viņa dienesta vieta, viņš, uzrādot izziņu par dzīvesvietu, par dienām, kurās viņam ir bijis jāstrādā un kurās viņš ir strādājis, no iestādes saņem kompensāciju ceļa izdevumu segšanai:

24.1. līdz 30 % no sabiedriskā transporta izdevumiem, kas pamatoti ar iesniegtajiem braukšanas dokumentiem;

24.2. līdz 30 % no izdevumiem (ja līdz dienesta vietai nekursē sabiedriskais transports un ierēdnis izmanto personīgo transportlīdzekli) par patērēto degvielu, kas pamatoti ar institūcijas vadītāja apstiprinātu brauciena maršrutu un kilometrāžu, kā arī nepieciešamo attiecīgās markas degvielas daudzumu, ja ir iesniegti degvielas uzpildīšanas staciju izsniegti dokumenti (čeki), kas apliecina minētos izdevumus;

24.3. 100 % apmērā (ja ierēdni pēc iestādes iniciatīvas pārceļ dienestā uz citu apdzīvotu vietu) no sabiedriskā transporta izdevumiem vai izdevumiem par patērēto degvielu personīgajam transportlīdzeklim, ja līdz dienesta vietai nekursē sabiedriskais transports. Izdevumi pamatojami attiecīgi ar šo noteikumu 24.1. vai 24.2.apakšpunktā minētajiem dokumentiem.

25. Tiešās pārvaldes iestāde, pārceļot ierēdni dienestā uz citu apdzīvotu vietu, atlīdzina šādus pārcelšanās izdevumus:

25.1. ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) ceļa izdevumus;

25.2. izdevumus par ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanu.

26. Pārcelšanās izdevumu atlīdzības apmēru nosaka, ņemot vērā iesniegto sabiedriskā transporta biļešu cenu vai transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksas, kā arī saskaņā ar iesniegto pakalpojuma sniedzēja rēķina kopiju (ja ierēdņa un viņa ģimenes locekļu (apgādājamo) īpašumā esošās iedzīves pārvešanai izmantoti pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi). Par transportlīdzekļa patērētās degvielas izmaksām sastāda aktu, ņemot vērā brauciena maršrutu un kilometrāžu, vidējo degvielas patēriņu un degvielas uzpildes stacijas izsniegto kases čeku (kvīti).

V. Noslēguma jautājumi

27. Uzsākot noteikumu piemērošanu, ierēdnim un darbiniekam, ja viņš, sākot no 2001.gada, tiešās pārvaldes iestādē nostrādājis mazāk par trim gadiem, piešķir pirmo kvalifikācijas pakāpi, bet, ja ir nostrādāti trīs gadi un vairāk, tad, ņemot vērā šo noteikumu 8.punktā minētos nosacījumus, piešķir otro kvalifikācijas pakāpi.

28. Atzīt par spēku zaudējušiem:

28.1. Ministru kabineta 2003.gada 16.decembra noteikumus Nr.705 “Noteikumi par valsts civildienesta ierēdņu atalgojumu, pabalstiem un kompensāciju” (Latvijas Vēstnesis, 2003, 180.nr.);

28.2. Ministru kabineta 2002.gada 15.oktobra noteikumus Nr.461 “Noteikumi par ierēdņu un valsts pārvaldes iestāžu darbinieku darba samaksu, kvalifikācijas pakāpēm un ierēdņu pabalstiem” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 162., 177.nr.; 2003, 181.nr.);

28.3. Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.213 “Valsts pārvaldes iestāžu, prokuratūras un tiesu darbinieku darba samaksas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 82.nr.; 2003, 10., 77., 94.nr.; 2004, 94.nr.).

29. Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem darba samaksas noteikšanai piemēro Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.220 “Noteikumi par darba samaksas sistēmu Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņiem un darbiniekiem”.

30. Specializētā valsts civildienesta ierēdņiem un darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksas noteikšanai piemēro:

30.1. Ministru kabineta 2003.gada 14.oktobra noteikumus Nr.567 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu darbinieku ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu”;

30.2. Ministru kabineta 2003.gada 28.oktobra noteikumus Nr.592 “Noteikumi par Ieslodzījuma vietu pārvaldes valsts specializētā civildienesta ierēdņu darba samaksu”.

31. Noteikumu izpildi finansē valsts budžetā kārtējam gadam paredzētā atalgojuma fonda ietvaros. Par papildu finansējuma pieprasījumu kārtējam gadam lemj Ministru kabinets, izstrādājot kārtējā gada valsts budžeta projektu.

32. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.

Ministru prezidents I.Emsis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

1.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 23.novembra noteikumiem Nr.959

Ierēdņu un tiešās pārvaldes iestāžu darbinieku mēnešalga (mēneša darba alga) latos

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

2.pielikums
Ministru kabineta
2004.gada 23.novembra noteikumiem Nr.959

Pabalsta apmērs atbilstoši amata pienākumu pildīšanas spēju zuduma pakāpei

Finanšu ministrs O.Spurdziņš