Valsts sekretāru 2004.gada 25.novembra sanāksmē

Aizsardzības ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumos Nr.321 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments””.
Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS) veikta karavīru amatu un dienesta pakāpju reforma, kā rezultātā izdarīti grozījumi Militārā dienesta likumā, no karavīru sastāva svītrojot virsniekvietnieku sastāvu. Vienlaikus izveidoti jauni karavīru amati un veikta NBS vienību štābu struktūru un karavīru amatu standartizācija.
Ministru kabineta 2002.gada 23.jūlija noteikumos Nr.321 “Karavīru militārās disciplīnas reglaments” ietvertās normas regulē vairākus jautājumus, kas attiecas uz karavīru sastāvu (arī virsniekvietniekiem), kā arī, ņemot vērā to, ka vairums normu ietver sevī karavīru amatu nosaukumus, minētajos noteikumos nepieciešams izdarīt grozījumus.
Vienlaikus ar grozījumiem noteikumos precizēti atsevišķi termini, nodrošinot to atbilstību Militārā dienesta likuma normām, un attiecībā uz disciplināro varu normas papildinātas ar Jūras spēku dienesta pakāpēm. (Līdz šim noteikumi regulēja disciplinārās varas attiecības tikai attiecībā uz NBS Sauszemes spēku karavīriem.) Grozījumi noteikumos paredz arī atsevišķu sodu termiņu uzlikšanai karavīriem, kā arī definē konkrētus sodu veidus un nosaka to izpildes kārtību.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu ministrijā;
– pieteica Saeimas lēmumprojektu “Par Latvijas Nacionālo bruņoto spēku vienības piedalīšanos Eiropas Savienības vadītajā militārajā operācijā Bosnijā un Hercegovinā daudznacionālo operatīvo spēku “Ziemeļi” sastāvā”.
Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) vienības kopš 1998.gada aktīvi piedalās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes pieņemto rezolūciju izpildē, kas attiecas uz situāciju Bosnijā un Hercegovinā.
ANO Drošības padome 2004.gadam pieņēma rezolūciju Nr.1551, ar kuru noteikts, ka SFOR misija beigsies 2004.gada decembrī. Vienlaikus rezolūcijā tiek norādīts, ka ANO atbalsta Eiropas Savienības centienus uzsākt Eiropas Savienības misiju Bosnijā un Hercegovinā (iekļaujot militāro komponentu), sākot ar 2004.gada decembri.
Eiropas Savienība, saņēmusi ANO atbalstu, 2004.gada 12.jūlijā pieņēma Kopējo rīcību par Eiropas Savienības militāro operāciju Bosnijā un Hercegovinā. Saskaņā ar Kopējo rīcību operācija turpināsies tik ilgi, kamēr Eiropas Padome nebūs lēmusi par tās izbeigšanu. Taču saskaņā ar Kopējo rīcību Eiropas Padomei ne vēlāk kā 2005.gada 31.decembrī ir jānovērtē operācijas turpināšana.
Latvijas NBS vienība ir uzaicināta piedalīties Eiropas Savienības militārajā operācijā daudznacionālo operatīvo spēku “Ziemeļi” sastāvā, kurā piedalās šādas valstis: Austrija, Somija, Beļģija, Čehija, Grieķija, Polija, Portugāle, Slovēnija, Zviedrija un Turcija. Līdz ar to, lai NBS vienība varētu piedalīties Eiropas Savienības militārajā operācijā, saskaņā ar LR likumu “Latvijas Nacionālo bruņoto spēku piedalīšanās starptautiskajās operācijās”, ir nepieciešams Saeimas lēmums.
NBS līdzdalība operācijā Bosnijā un Hercegovinā notiks Aizsardzības ministrijai atvēlētā budžeta ietvaros, līdz ar to papildu finansējums nav nepieciešams.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu ministrijā, saskaņojumi jāsniedz līdz 2.decembrim.

Ārlietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījums likumā “Par diplomātisko pasi””.
Likumprojekts papildina to personu loku, kurām ir tiesības saņemt diplomātiskās pases, paredzot tiesības uz Latvijas Republikas diplomātisko pasi arī Latvijas Republikā ievēlētajiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kā arī deputātu laulātajiem un nepilngadīgajiem bērniem, ja viņi ārvalstīs uzturas kopā ar deputātu.
2004.gada 12.jūnija Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas Republikā tika ievēlēti deviņi Latvijas Republikas pārstāvji Eiropas Parlamentā. Eiropas Parlamenta deputātu dienesta pienākumu pildīšana ir saistīta ar pastāvīgu uzturēšanos ārvalstīs. Grozījumi 1994.gada 5.maija likumā ir sagatavoti, lai atvieglotu Latvijas Republikā ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu ceļošanu un uzturēšanos ārvalstīs dienesta pienākumu pildīšanas laikā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Iekšlietu, Veselības, Vides ministrijā, Valsts kancelejā.

Bērnu un ģimenes lietu ministrija
– pieteica likumprojektu “Grozījumi Krimināllikumā”.
Likumprojekts papildina 313.¹pantu – “Iepriekš neapsolīta slēpšana, ja slēpjamais kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums ir izdarīts pret nepilngadīgo”, nosakot, ka par noziedznieka, kā arī nozieguma izdarīšanas rīku un līdzekļu, nozieguma pēdu vai noziedzīgā kārtā iegūtu priekšmetu neapsolītu slēpšanu, ja slēpjamais kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums ir izdarīts pret nepilngadīgo, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.
Likumprojekts papildina 315.¹pantu – “Neziņošana par izdarītu kriminālpārkāpumu un mazāk smagu noziegumu pret nepilngadīgo”, nosakot, ka par neziņošanu, ja ir droši zināms, ka pret nepilngadīgo ir izdarīts kriminālpārkāpums vai mazāk smags noziegums, soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu līdz desmit minimālajām mēnešalgām.
Likumprojekts paredz veikt grozījumus Krimināllikuma 22.pantā, lai novērstu situāciju, ka par noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret bērniem, no atbildības par iepriekš neapsolītu slēpšanu un neziņošanu nebūtu atbrīvojamas arī Krimināllikuma 22.panta otrajā daļā uzskaitītās personas, proti, noziegumu izdarījušās personas saderinātais, laulātais, vecāki, bērni, brāļi un māsas, vecvecāki un mazbērni.
Krimināllikuma 154.²pants esošajā redakcijā paredz kriminālatbildību par cilvēku tirdzniecību, ja ir konstatējams ekspluatācijas nolūks. Tomēr ne vienmēr attiecībā uz bērniem ir konstatējams šāds nolūks. Var būt iespējamas situācijas, kad bērns tiek pārdots adopcijas vai ilgstošas aprūpes nolūkā. Grozījums paredz, lai noziedzīgo nodarījumu attiecībā uz nepilngadīgo atzītu par cilvēku tirdzniecību, tam nav jābūt saistītam ar jebkuru 154.²panta pirmajā daļā minēto līdzekļu izmantošanu, kā arī nav jābūt izdarītam ekspluatācijas nolūkā, bet gan, piemēram, ja ir konstatējams adopcijas vai ilgstošas aprūpes nolūks.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Ārlietu, Iekšlietu un Labklājības ministrijā, Ģenerālprokuratūrā, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kancelejā.

Finanšu ministrija
– pieteica izskatīšanai Ministru kabinetā Valsts nekustamā īpašuma vienotas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas koncepcijas projektu.
Koncepcijas projektu izstrādāja darba grupa Finanšu ministrijas vadībā, piedaloties pārstāvjiem no Zemkopības, Ārlietu, Ekonomikas, Izglītības un zinātnes un Tieslietu ministrijas, no Valsts kontroles, Valsts kancelejas, kā arī no Valsts nekustamā īpašuma aģentūras, Diplomātiskā servisa aģentūras un Tiesu namu aģentūras.
Darba grupa apkopojusi un izvērtējusi ministriju, valsts institūciju padotībā esošo iestāžu un uzņēmējsabiedrību, kā arī specializēto valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas uzņēmējsabiedrību sniegto informāciju par to valdījumā esošo valsts nekustamo īpašumu. Izanalizēta arī ārvalstu pieredze. 2004.gada 22.janvārī Valsts nekustamā īpašuma aģentūra, Diplomātiskā servisa aģentūra un Tiesu namu aģentūra kopīgi rīkoja starptautisku konferenci “Valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšana. Pieredze un risinājumi”.
Šobrīd valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšana un apsaimniekošana ir stipri decentralizēta, katra ministrija pati pārvalda un apsaimnieko savā valdījumā nodoto valsts nekustamo īpašumu. Rezultātā ir 98 valsts nekustamā īpašuma pārvaldītāji un 743 apsaimniekotāji.
Koncepcijas projekta mērķis ir atbrīvot ministrijas un citas valsts institūcijas no nekustamā īpašuma apsaimniekošanas un pārvaldīšanas funkciju veikšanas, kā arī valsts nekustamā īpašuma tiesiskā un tehniskā sakārtošana.
Galvenie koncepcijas projektā ietvertie risinājuma principi:
1) valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas funkcijas uzticēt dažām specializētajām valsts kapitālsabiedrībām un valsts aģentūrām;
2) samazināt valsts nekustamā īpašuma pārvaldītāju un apsaimniekotāju skaitu, tā ietaupot valsts budžeta līdzekļus un sakārtojot valsts nekustamos īpašumus;
3) turpināt atsevišķu valsts nekustamo īpašumu nodošanu pašvaldībām, to funkciju veikšanai.
Projekts nodots saskaņošanai visām ministrijām, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Valsts kontrolē un Valsts kancelejā.

Izglītības un zinātnes ministrija
– pieteica noteikumu projektu “Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība”.
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar grozījumiem Augstskolu likumā, kurā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam noteikt studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtību.
Projekts nosaka kārtību, kādā noformējama un aktualizējama studējošā personas lieta, kādus dokumentus var iekļaut personas lietā papildus Augstskolu likumā noteiktajam un kā veidojami dokumenti, kuri iekļauti studējošā personas lietā.
Noteikumu projekts ir nepieciešams, lai noteiktu vienotas prasības Latvijas augstskolām studiju procesa formālajai fiksēšanai (studiju karte) un izsniedzamo studiju apliecinājumu (akadēmisko izziņu) noformēšanai. Vienotie noteikumi veicinās studentu mobilitāti un nodrošinās akadēmiskās brīvības īstenošanu, kas noteikta Augstskolu likumā.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Kultūras un Zemkopības ministrijā;
– pieteica noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 24.augusta noteikumos Nr.740 “Noteikumi par stipendijām””.
Noteikumu projektā iekļautās normas, kas paplašina stipendiju saņēmēju loku un nosaka, ka stipendiju var saņemt augstākās izglītības programmās studējošais, kurš veic pedagoģisko un zinātnisko darbību augstākās izglītības iestādē vai augstākās izglītības iestādes dibinātā valsts bezpeļņas zinātniskā vai mācību uzņēmumā (institūtā, centrā, klīnikā, izmēģinājumu stacijā, observatorijā un citā uzņēmumā), kā arī zinātniskā vai izglītības iestādē, ja tā piedalās augstākās izglītības programmu īstenošanā.
Projekts precizē stipendiju piešķiršanas kritērijus un saņemšanas nosacījumus, paredzot, ka: augstākās izglītības iestādes stipendiju piešķiršanas komisija izvērtē studējošā sekmes un zinātniskās darbības rādītājus; doktora studiju programmā studējošais stipendiju var saņemt 11 mēnešus gadā; studējošajam ir pienākums septiņu dienu laikā pēc stipendijas piešķiršanas apstiprinājuma rakstveidā iesniegt institūcijai, kurā tas par nolīgto darba samaksu veic noteiktu darbu, iesniegumu, lūdzot uzteikt darba līgumu. Stipendijas izmaksa veicama ar to mēnesi, kad studējošais iesniedz apliecinājumu darba līguma uzteikumam.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu un Zemkopības ministrijā, Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē;
– pieteica noteikumu projektu “Noteikumi par iesnieguma veidlapām ieraksta izdarīšanai augstskolu reģistrā “.
Noteikumu projekts izstrādāts, pamatojoties uz Augstskolu likumu, kas nosaka, ka ieraksts reģistrā tiek izdarīts uz iesnieguma vai tiesas nolēmuma pamata un iesniegumu veidlapu paraugus apstiprina Ministru kabinets.
Projekts paredz apstiprināt augstskolas un augstskolas filiāles reģistrācijas iesnieguma veidlapas ieraksta izdarīšanai augstskolu reģistrā, kā arī reģistrētas augstskolas un augstskolas filiāles iesnieguma veidlapas jauna ieraksta vai grozījuma izdarīšanai augstskolu reģistrā.
Iesnieguma veidlapās ir iestrādātas uzrādāmās ziņas saskaņā ar Augstskolu likumu, kas nosaka, kādas ir reģistrā ierakstāmās ziņas. Iesnieguma veidlapās ir norādīta arī pieprasāmā informācija (dokumenti), kas apliecina attiecīgajā iesniegumā minētās ziņas saskaņā ar Augstskolu likuma noteiktajām normām.
Projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Tieslietu, Iekšlietu, Kultūras un Zemkopības ministrijā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments