Par Latvijas sarunām ar Eiropas Savienību

Aizvakar, 9.augustā, Zivsaimniecības konsultatīvā padome atbalstīja Latvijas īpašās intereses sarunu sadaļā "Zivsaimniecība". Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sanāksmē piedalījās zemkopības ministrs Atis Slakteris, Zemkopības ministrijas un ES iestāšanās sarunu delegācijas pārstāvji.

Sanāksmē piedalījās arī Latvijas zivsaimnieku asociācijas, Latvijas zvejnieku federācijas un Latvijas zvejnieku arodbiedrības republikas komitejas, Latvijas vēžu audzētāju asociācijas pārstāvji. Tikšanās mērķis bija noteikt Latvijas intereses zivsaimniecībā saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā.

Latvijas zivsaimniecības problēmas, to skaitā pamatlīdzekļu nolietojuma pakāpi gan zvejniecībā, gan zivju pārstrādes uzņēmumos, vēl vairāk ir saasinājusi Krievijas krīzes radītā situācija. Iestāšanās Eiropas Savienībā ir izšķirošais solis, lai saglabātu zivsaimniecības nozari, atdzīvinātu no zivsaimniecības atkarīgās teritorijas un uzlabotu zivju pārstrādes uzņēmumu struktūru un konkurētspēju.

Latvija šā gada rudenī uzsāks sarunas ar Eiropas Savienību par sadaļu "Zivsaimniecība". Latvijas pozīciju sarunām valdībā plānots apstiprināt 15.augustā. Bez minētās sadaļas ar zivsaimniecības sektoru saistīti jautājumi tiek apskatīti arī tādās sarunu sadaļās kā "Lauksaimniecība" — sanitārie un veterinārie nosacījumi zivju pārstādes uzņēmumos — un "Reģionālā politika un strukturālie fondi" — finansiālais atbalsts gan no zivsaimniecības atkarīgajām teritorijām, gan nozares attīstībai kopumā. Latvijas pozīcija sarunām šajās sadaļās tiks sagatavota šoruden.

Izvērtējot ES zivsaimniecības politiku un situāciju šajā sektorā Latvijā, sarunu delegācija kopā ar ražotāju pārstāvjiem noteikusi Latvijas īpašās intereses sadaļā "Zivsaimniecība", kas ir saistītas ar (1) tradicionālo nozvejas kvotu saglabāšanu, (2) iespējām turpināt izmantot tradicionālās un vēsturiskās zvejas teritorijas, (3) zvejas flotes jaudas saglabāšanu un (4) tirgus intervences mehānisma attiecināšanu uz brētliņām.

Latvijas intereses sadaļā "Zivsaimniecība"

1. ES politika ir balstīta uz racionālu un sabalansētu zivju resursu izmantošanu. Nozveju regulē ar kvotu palīdzību, kuras tiek sadalītas ES dalībvalstu starpā. Katras konkrētās dalībvalsts kvotas lielumu nosaka, balstoties uz tradicionālajiem nozvejas apjomiem, ņemot vērā arī valsts vai tās atsevišķu reģionu atkarību no zvejniecības.

Latvijas interesēs ir saglabāt pieeju esošajiem zvejas resursiem. Īpaši tas attiecināms uz zveju Baltijas jūrā, kur Latvija izvirza prasību saglabāt nacionālās nozvejas kvotas lielumu proporcionāli Starptautiskās Baltijas jūras zvejniecības komisijas noteiktajai Latvijas kvotas daļai.

Tāpat Latvija ir ieinteresēta saglabāt pieeju zvejas resursiem ārpus Baltijas jūras.

Eiropas Komisijai ir ekskluzīvas tiesības slēgt līgumus par sadarbību zivsaimniecības jomā ar trešajām valstīm. Iestājoties Eiropas Savienībā, kandidātvalstu tiesības un pienākumus esošajos divpusējos līgumos pārņem Eiropas Savienība, un uz šo līgumu pamata noteiktās nozvejas kvotas tiek saglabātas.

Latvija vēlas saglabāt zvejas iespējas, ko tai sniedz 1992. gadā noslēgtais sadarbības līgums zivsaimniecībā ar Krievijas Federāciju.

2. Iestājoties ES, Latvija ierosina noteikt, ka zveja Rīgas līcī Latvijas ekonomiskajā zonā pieļaujama tikai to valstu zvejniekiem, kuri tradicionāli un vēsturiski ir zvejojuši šajā zvejas rajonā, kā arī saglabāt 12 jūras jūdžu zonu Baltijas jūrā un Rīgas līcī, skaitot no bāzes līnijas, kur zveja ir atļauta tikai Latvijas zvejas kuģiem.

3. Lai nodrošinātu tirgus apjomu un cenu stabilitāti, ES ir izveidots svaigu un atvēsinātu zivju tirgus intervences mehānisms. Latvija iestājas par brētliņas iekļaušanu zivju sugu sarakstā, uz ko būtu attiecināms tirgus intervences mehānisms.

4. Iestājoties Eiropas Savienībā, Latvija ir ieinteresēta saglabāt zvejas flotes jaudu pašreizējā līmenī.

Sarunu pozīcijā iekļauta Latvijas vēlme izmantot zivsaimniecības vadības finansu instrumenta līdzekļus no iestāšanās brīža Eiropas Savienībā. Detalizēti ES strukturālie pasākumi zivsaimniecībā tiks apskatīti sarunu sadaļā "Reģionālā politika un strukturālie fondi".

Ārlietu ministrijas preses centrs