Par sabiedrisko kārtību un likumības nodrošināšanu

Vakar, 10.augustā, Iekšlietu ministrijā notika iekšlietu ministra Mareka Segliņa un Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka Valda Pumpura preses konference par kriminālpolicijas darbu šā gada septiņos mēnešos un kriminogēno situāciju valstī.

"Jautājums par kriminālpolicijas darbību un kriminālnoziegumiem ir tēma, kura mani uztrauc visvairāk, jo mana atbildība un policijas galvenais pienākums ir rūpēties par sabiedriskās kārtības un likumības nodrošināšanu valstī. Ja valstī tiek izdarīts daudz kriminālnoziegumu un daļa no tiem netiek atklāti, tad tā ir problēma, kas mani nevar neuztraukt neatkarīgi no tā, vai es esmu vai neesmu ministrs," atzina iekšlietu ministrs. Tomēr, kā paziņoja M.Segliņš, izdarīto noziegumu skaits gada pirmajā pusē valstī diemžēl ir audzis.

Šī gada septiņos mēnešos Latvijā pastrādāti 27 335 noziegumi, kas ir par 15% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pagājušajā gadā. Nedaudz ir samazinājies izdarīto slepkavību un miesas bojājumu skaits, tāpat sarucis nozagto automašīnu skaits, bet citu noziegumu skaits palielinājies. Kā norādīja V.Pumpurs, visuztraucošākais ir zādzību un laupīšanu skaita pieaugums. Laupīšanas gadījumu skaits šā gada septiņos mēnešos palielinājies par 550 — līdz 1. augustam izdarītas jau 1794 laupīšanas. Kā atzina V.Pumpurs, šāds milzīgs zādzību un laupīšanas gadījumu skaits rada trauksmi visā policijā par noziezīgo situāciju valstī. Tomēr viņš cer, ka policija spēs kontrolēt situāciju. Veicot sīkāku statistikas analīzi, redzams, ka Rīgā šogad vidēji katru dienu no laupītājiem cieš viena vai divas vecāka gadagājuma sievietes. "Tātad katru dienu kādai kundzei ar sirmu galvu, kura tikko saņēmusi savu pensiju, kādā vārtrūmē vai trepju telpā kāds narkotiku vai alkohola ietekmē atņem šo naudu. Turklāt tiek nodarīti arī miesas bojājumi," teica kriminālpolicijas priekšnieks V.Pumpurs.

Satraucošs ir arī fakts, ka arvien pieaug aizturēto personu skaits, kuri lietojuši narkotikas. Tie pārsvarā ir jaunieši, kuriem ir nepieciešama nauda, lai iegādātos narkotikas vai alkoholu, un, kā minēja V.Pumpurs, šī nauda ir nepieciešama tūlīt un jebkādiem līdzekļiem.

Pašlaik valstī atklāto noziegumu procents ir aptuveni 37,7, slepkavībās šis skaitlis ir 64%, izvarošanas gadījumos — 64%, smagu miesas bojājumu 53%. Visretāk tiek atklātas automašīnu zādzības gadījumos — tikai 10,2 procenti. Šo situāciju skaidroja iekšlietu ministrs: "Kaut arī izdarīto noziegumu skaits ir pieaudzis un atklāšanas procents it kā ir krities, kriminālvajāšanai un prokuratūrai nodoto lietu skaits ir palielinājies. Tas liecina, ka kriminālpolicijas paveiktais darba apjoms kļuvis lielāks. Uzklausot kriminālpolicijas struktūru priekšniekus, esmu secinājis, ka kriminālpolicija strādā ļoti tuvu savu iespēju maksimālajai robežai."

Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Valdis Pumpurs kā piemēru pārslodzei kriminālpolicijā minēja struktūru, kas nodarbojas ar ekonomisko noziegumu atklāšanu. Kā norādīja V.Pumpurs, masu medijos nereti izskan pārmetumi, ka policija nespēj nodrošināt kārtību tirgos un sekmīgi cīnīties ar citiem ekonomiskajiem noziegumiem, bet, viņaprāt, būtu jāņem vērā objektīvi apstākļi, proti, darbinieku skaits. Pašlaik kriminālpolicijā strādā ap 210 darbinieku, kas izmeklē ekonomiskos noziegumus, un šo darbinieku noslogotība ir ļoti liela. Šie darbinieki šajā pusgadā savā lietvedībā ir pieņēmuši 769 lietas, no iepriekšējā perioda ir saglabājušās 1390 lietas. Papildus saņemti vēl 2120 materiāli pārbaudei un 1500 sūdzības no iedzīvotājiem. Veiktas arī vairāk nekā 500 dažādas pārbaudes.

M.Segliņš atzina, ka viņu nomāc domas par to, ar kādu materiāli tehnisko nodrošinājumu un kādos apstākļos jāstrādā kriminālpolicijai, kas, viņaprāt, ir vissvarīgākā policijas sastāvdaļa. "Diemžēl līdz šim policistiem valsts pagriezusi muguru. Viņi nestreiko tikai tāpēc, ka to aizliedz likums, un tāpēc, ka policistos ir ieaudzināta lielāka disciplīna," atzina iekšlietu ministrs. Raksturojot smago finansiālo stāvokli kriminālpolicijā, ministrs minēja zemo atalgojumu. Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks saņem 400 latu algu, bet Rīgas kriminālpolicijas priekšnieks pēc nodokļu nomaksas saņem 300 latus. Pārējo kriminālpolicijas darbinieku algas ir aptuveni 180 lati. "Vai tās ir lielas algas cilvēkiem, no kuriem ir atkarīgs, kāds stāvoklis būs Latvijā cīņā ar noziedzību un zināmā mērā visu mūsu pārējo liktenis un iespēja nekļūt par noziedznieku upuriem? Spriediet paši!" pie žurnālistiem vērsās iekšlietu ministrs.

Lai nodrošinātu visu Valsts policijas kriminālpolicijas funkciju izpildi, papildus būtu nepieciešami 8,2 miljoni latu gadā, atzina Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Valdis Pumpurs. Aptuveni divu miljonu ik gadus pietrūkst tieši algu izmaksām. Tas nozīmē, ka policija nespēj policistiem samaksāt pat to minimumu, ko noteikusi valsts.

Kā uzsvēra V.Pumpurs, kopumā kriminālpolicijai trūkst līdzekļu 22 izdevumu pozīcijās. Sakaru nodrošināšanai nepieciešami 80 000 latu. Valsts policijai pašlaik ir 2300 telefoni un 2712 mobilie telefoni, taču daļai darbinieku no savām zemajām algām jāapmaksā arī mobilo telefonu sarunas, jo policija no saviem līdzekļiem to nespēj izdarīt.

M.Segliņš minēja, ka Iekšlietu ministrija no nākamā gada budžeta investīciju programmas ir pieprasījusi 300 tūkstošus latu kriminālpolicijai. Šī nauda ir paredzēta tieši materiāli tehniskās bāzes nodrošināšanai — izmeklēšanas tehnikas iegādei. Diemžēl Ekonomikas ministrijā šī summa no investīciju programmas tika atteikta. "Policija un tās vajadzības nav minēta kā valdības prioritāte," paskaidroja Segliņš. "Prioritāte ir Eiropas Savienība, NATO, taču man šķiet, ka nav pareizi koncentrēties uz armiju, kas tikai gatavojas tam, ka varbūt kaut kad kāds mums uzbruks, bet policija cīnās ar noziegumiem ik dienas, turklāt šī cīņa notiek pašlaik un notiks arī turpmāk."

Artis Nīgals, "LV" nozares redaktors