Reāli plāni un konkrēti termiņi

Vakar Satiksmes ministrija (SM) iepazīstināja ar Latvijas galveno autoceļu sakārtošanas un attīstības plānu laikam no 2005. līdz 2013. gadam.

Satiksmes ministrs Ainārs Šlesers norādīja, ka, domājot par nozares perspektīvām, jāizvirza pēc iespējas augstāki mērķi. Viņš atgādināja šādas pieejas pozitīvos rezultātus Latvijas aviācijas biznesā, kas šā gada laikā piedzīvojis neparasti strauju attīstību. Ministrs pauda nožēlu, ka mūsu valsts autoceļi vēl aizvien neatbilst Eiropas Savienības augstākajiem standartiem, un atgādināja, ka paredzēts līdz 10 000 latiem palielināt naudas sodu uzņēmumiem, kas pārkāpj normatīvajos aktos noteikto kravu limitu.
Tagad, uzsvēra A.Šlesers, SM pirmo reizi definējusi valsts autoceļu sistēmas sakārtošanas prioritātes. Laikā no 2005. līdz 2013.gadam paredzēts atbilstoši Eiropas līmenim savest kārtībā visus Latvijas galvenos autoceļus. Valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts ceļi” valdes priekšsēdētājs Tālis Straume pastāstīja, ka šo ceļu kopgarums ir 1700 kilometri, no tiem tikai 400 kilometri līdz 2013.gadam neprasīs radikālus uzlabojumus. Tāpēc rūpīgi jāizvērtē ceļu remontā un būvē investējamo līdzekļu sadalījums. Protams, pirmām kārtām paredzēts sakārtot ceļus, kas ved uz galvaspilsētu. Tomēr svarīga ir arī reģionālo infrastruktūru attīstība, jo citādi piesaistīt reģioniem investīcijas ir problemātiski. A. Šlesers pauda vēlmi tuvā nākotnē redzēt Jelgavu un Olaini kā industriālu rajonu un ar gandarījumu atzīmēja, ka Jelgavā ārvalstu uzņēmēji jau veic nozīmīgas investīcijas. Tāpēc īpaši svarīgs netālas nākotnes objekts būs maģistrālā šoseja Rīga – Jelgava, kuras būvē tiks realizēts Valsts un privātās partnerības (VPP) projekts. Tas nozīmē, ka konkursa kārtībā izvēlēts uzņēmums veiks šosejas būvi par saviem vai pašu piesaistītajiem kredītu līdzekļiem, bet valsts 30 gadu laikā šo summu ar nelieliem procentiem atmaksās. A.Šlesers paskaidroja, ka koncesijas principa pielietojums šosejas būvē valstij ļaus izvairīties no budžeta deficīta palielināšanas. Būvdarbi varētu sākties jau pēc pāris gadiem, kad būs veiktas ekonomiskās un tehniskās analīzes un sarīkots konkurss. Paredzēts, ka pa šoseju transports drīkstēs pārvietoties ar ātrumu līdz 130 kilometriem stundā.
Savukārt valsts pamatbudžeta un ES Kohēzijas fonda līdzekļus varēs izmantot galveno autoceļu svarīgāko posmu sakārtošanai. SM valsts sekretārs Vigo Legzdiņš atzīmēja, ka ceļu attīstībai tiks piešķirts tāds līdzekļu apjoms, kas ļauj veikt liela mēroga darbus. A. Šlesers norādīja – sevišķi svarīgi ir atbilstoši visaugstākajiem standartiem sakārtot autoceļu Rīga – Terehova, jo tas ved uz Krieviju. Latvijai nākotnē jākļūst par nozīmīgu loģistikas un distribūcijas centru, tāpēc šosejai jākalpo šā biznesa attīstībai. Ceļu remontu un rekonstrukcijas gaitā tiks domāts arī par apvedceļu izbūvi, lai atslogotu satiksmi pilsētās, piemēram, Saulkrastos. A.Šlesers arī norādīja, ka autoceļu attīstības plāns jārealizē neatkarīgi no iespējamām valdības maiņām, jo tas sekmēs arī visas valsts un tautsaimniecības attīstību.

Juris Bārtulis, “LV”
juris.bartulis@vestnesis.lv

Plānotais finansējums attīstībai

Avots: SM dati