Rudens pilnsapulce ar labu ražu

Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Lielā medaļa ir augstākais apbalvojums, ko zinātnieki piešķir par izciliem radošiem sasniegumiem.

LZA prezidents Juris Ekmanis sveic LZA ārzemju locekli Andri Padegu Foto: Arnis Blumbergs, “LV”

LZA prezidents profesors Juris Ekmanis, atklājot rudens pilnsapulci, sacīja, ka katru gadu, ekspertu izvērtēti, tiek noteikti galvenie zinātnes sasniegumi, un piezīmēja, ka LZA pilnsapulces notiek divreiz gadā. Šoreiz notikums saskan ar valdību krišanu. Ir pirmais gads, kopš Latvija ir ES dalībvalsts, un tas mūs ietekmējis divējādi – tiek prasīta intensīva Latvijas zinātnes pārstāvniecība zinātniski tehnoloģiskajās konsultācijās, un sākusies struktūrfondu dalīšana. Gads saistās ar Zinātniskās darbības likumu, un zinātnieki saista lielas cerības ar to, ka tas tuvojas trešajam lasījumam. Pēdējā brīdī izdevās “nodzēst ugunsgrēku” – jautājumā par zinātnisko institūtu juridisko statusu. Šobrīd esam “pelēkā zonā” – gaidām, kas mēs būsim, bet, no otras puses, likumdevēji mūs neaiztiek. Ir akceptēts Nacionālās inovāciju programmas rīcības plāns 2004. gadam un Tautsaimniecības vienotā stratēģija (2004).
Esam reālisti – gads sākās un beidzās ar valdības krīzi. Kā jaunās valdības deklarācijā pārnest vecās, Dr. Induļa Emša vadītās, valdības solījumus? Stratēģijām, kuras mēs izstrādājam, nav reālu (finansējuma) pamatu. Tas ir traģiski īstermiņa valdību gadījumā. Zinātniskās darbības likuma otrajā lasījumā bija bezprecedenta gadījums – kā pozīcija, tā opozīcija nobalsoja par finansējuma pieaugumu zinātnei – ik gadu 0,1%. Lisabonas stratēģijā ir ierakstīta prasība par zinātnes finansējuma palielinājumu no budžeta. Pirmoreiz Latvijā pabeigts Eiropas projekts – kā Latvijā veidot inovāciju sistēmu. Taču Latvijas zinātnei ir zaudēta kritiskā masa – cilvēku resursu un aprīkojuma ziņā. Cilvēku resursi – zinātņu doktori – jāsagatavo augstākās izglītības sistēmai. Esam iesnieguši valdībai prioritātes – to skaitā ir informācijas tehnoloģija, biotehnoloģija, koksnes ķīmija, farmācija, letonika. Otrs jautājums – finansējuma (1+2%) nodrošinājums, nepieciešams forsēt zinātņu doktoru sagatavošanu un pēcdoktorantūras sistēmas attīstību. Jāturpina zinātniski tehnoloģisko centru un parku attīstība. Un – humanitārajām zinātnēm jādod speciāls finansējums, atdalot to no lietišķajām zinātnēm paredzētā.
Reizē ar to, sacīja LZA prezidents, mums ir īpaša diena – pasniedzam LZA Lielo medaļu pasaules, ASV un Latvijas zinātniekam Andrim Padegam. No datorzinātniekiem – LZA Lielās medaļas laureātiem – divi strādā Latvijā, divi ārzemēs, un tas liecina par mūsu spēcīgo datorzinātnieku paaudzi. A. Padegs piedalījās IBM lieldatoru sistēmas izveidē – projektā, kur ASV savulaik ieguldīja vairāk nekā 5 miljardus dolāru. Tas ir vairāk nekā atombumbas radīšanā ieguldītais kara gados.
Laudatio – Andrim Padegam sacīja akadēmiķis R.M.Freivalds, kas laureāta iespaidu uz Latviju novērtēja kā milzīgu. Jo 20.gs. 70.gados, atzīstot patiesību, ka PSRS datori “netiek līdzi” ASV datoriem, tātad pasaules līmenim, PSRS sāka nelikumīgi kopēt IBM360 sēriju. Inženieri pielika ārkārtīgas pūles. Taču sociālisma sistēmas saimniecība bija sabrukusi, un tas izšķīra šīs lielvalsts likteni. Jau 60. gados ASV IBM360 bija neparasts produkts – vesela datoru sērija, tāda produkta nebija bijis. Un šajā intelektuālajā cīņā līdera pozīcijās bija Andris Padegs.
Akadēmisko lekciju “IBM360 lieldatoru attīstīšana un nozīme” nolasīja LZA Lielās medaļas laureāts Andris Padegs. Tas bija stāsts par augsto tehnoloģiju uzvaras gājienu cilvēces progresa vārdā, stāsts par cilvēka intelekta uzvarošo spēku.

Ilga Tālberga