Par Latvijas tautsaimniecības soļiem

Turpinājums. Sākumu sk. "LV" nr. 259/261, 14.07.2000.; nr. 262, 18.07.2000.;

nr. 263/265, 19.07.2000.; nr. 266/268, 21.07.2000.; nr. 269, 25.07.2000.;

nr.272/274, 28.07.2000.; nr.275, 01.08.2000.; nr.278/280, 04.08.2000.;

nr.281/282, 08.08.2000.; nr.283/285, 09.08.2000.

 

Ar 2000. gada jūnija skatu

No Ekonomikas ministrijas sagatavotā ziņojuma

 

Satura rādītājs

Saīsinājumi, mērvienības un nosacītie apzīmējumi "LV" 259/261, 2.lpp.

1. Ekonomiskais stāvoklis un valdības politika:

īss kopsavilkums ."LV" 259/261, 2.lpp.

1.1. Makroekonomiskā attīstība "LV" 259/261, 2.lpp.

1.2. Valdības ekonomiskās politikas mērķi un prioritātes "LV" 259/261, 2.lpp.

2. Ārējā ekonomiskā vide "LV" 259/261, 2.lpp.

3. Ekonomiskā un sociālā attīstība "LV" 262, 2.lpp.

3.1. Iekšzemes kopprodukts "LV" 262, 2.lpp.

3.1.1. Attīstības tendences un struktūra "LV" 262, 2.lpp.

3.1.2. Prognozes "LV" 262, 2.lpp.

3.2. Cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.1. Privātā patēriņa cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.2.2. Ražotāju cenas, būvniecības un ārējās tirdzniecības cenas "LV" 262, 2.lpp.

3.3. Maksājumu bilance un ārējās tirdzniecības apgrozījums "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.1. Maksājumu bilance "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.2. Ārējās tirdzniecības apgrozījums

pa preču grupām un valstīm "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.3. Pakalpojumu eksports un imports "LV" 263/265,17.lpp.

3.3.4. Ārējās tirdzniecības politika "LV" 263/265,17.lpp.

3.4. Investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.1. Kapitāls un investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.2. Valsts investīciju programma "LV" 263/265,18.lpp.

3.4.3. Ārvalstu tiešās investīcijas "LV" 263/265,18.lpp.

3.5. Monetārā sektora attīstības rādītāji

un valūtas maiņas kurss "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.1. Monetārā politika, banku sistēma

un vērtspapīru tirgus "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.2. Latvijas banku sistēmas monetārie rādītāji "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.3. Noguldījumu un kredītu procentu likmes "LV" 266/268, 12.lpp.

3.5.4. Valūtas maiņas kurss

un Latvijas Bankas ārējās rezerves "LV" 266/268, 12.lpp.

3.6. Valsts fiskālais stāvoklis "LV" 269, 2.lpp.

3.6.1. Fiskālā politika un valsts parāds "LV" 269, 2.lpp.

3.6.2. Nodokļu ieņēmumi "LV" 269, 2.lpp.

3.6.3. Kopbudžeta izdevumi "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7. Iedzīvotāju dzīves līmenis un nodarbinātība "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.1. Iedzīvotāju dzīves līmenis "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.2. Iedzīvotāju personīgais patēriņš un pirktspēja "LV" 272/274, 12.lpp.

3.7.3. Nodarbinātība un bezdarbs "LV" 275, 4.lpp.

4. Tautsaimniecības nozaru struktūra un dinamika "LV" 275, 4.lpp.

4.1. Apstrādājošā rūpniecība "LV" 275, 4.lpp.

4.2. Transports un sakari "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.1. Autotransports "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.2. Ostu saimniecība "LV" 278/280, 11.lpp.

4.2.3. Dzelzceļa transports "LV" 278/280, 12.lpp.

4.2.4. Aviācija un lidostas "Rīga" darbība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.2.5. Sakari "LV" 278/280, 12.lpp.

4.3. Būvniecība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4. Enerģētika "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.1. Attīstības aktualitātes "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.2. Energoapgāde "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.3. Energoapgādes regulēšanas padome "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.4. Cenas un tarifi "LV" 278/280, 12.lpp.

4.4.5. PVAS "Latvenergo" un a/s "Latvijas gāze"

debitoru un kreditoru parādu analīze "LV" 278/280, 12.lpp.

4.5. Lauksaimniecība "LV" 278/280, 12.lpp.

4.6. Iekšzemes tirdzniecība un maksas pakalpojumi "LV" 278/280, 12.lpp.

4.7. Tūrisms "LV" 278/280, 12.lpp.

4.8. Informācijas tehnoloģijas "LV" 281/282, 12.lpp.

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1. Integrācija Eiropas Savienībā "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1.1. Pašreizējais stāvoklis "LV" 283/285, 5.lpp.

5.1.2. Eiropas Savienības pirmsiestāšanās

finansu palīdzība "LV" 283/285, 5.lpp.

5.2. Nacionālās programmas "LV" 283/285, 5.lpp.

5.3. Privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.1. Īpašuma struktūra un investīcijas

privatizētajos uzņēmumos "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.2. Valsts īpašuma privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.3. Akciju publiskais piedāvājums "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.4. Dzīvojamo māju privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.5. Pašvaldību īpašuma objektu privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.6. Zemes privatizācija "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana

un izmantošana "LV" 283/285, 6.lpp.

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds "LV" 286/288, 2.lpp.

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika "LV" 286/288, 2.lpp.

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi "LV" 286/288, 2.lpp.

5.6. Konkurences veicināšana un monopoldarbības

regulēšana

5.6.1. Konkurences politika

5.6.2. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšana

5.7. Kvalitātes nodrošināšana

5.7.1. Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā

programma

5.7.2. Nacionālā standartizācija un metroloģija

5.7.3. Nacionālā akreditācijas sistēma

5.7.4. Patērētāju interešu aizsardzība

5.8. Īpaši atbalstāmo reģionu ekonomiskās

attīstības politika

5.9. Speciālās ekonomiskās zonas un brīvostas

5.10. Izmaksu - izlaides tabulas statistikā

6. Rekomendācijas

5. Ekonomiskās politikas prioritātes un reformas

5.3. Privatizācija

5.3.7. Privatizācijas sertifikātu piešķiršana un izmantošana

Fizisko personu kontos 2000. gada 1. aprīlī bija 20,9 milj. sertifikātu jeb 18,9% no kopējā piešķirto sertifikātu skaita, tajā skaitā 2,7 milj. kompensācijas sertifikātu.

Darījumu veikšanai privatizācijas sertifikātu tirgū to īpašnieki 2000. gada aprīlī varēja izmantot 42 licencētu starpniecības uzņēmumu pakalpojumus.

5.4. tabula

Privatizācijas sertifikātu izmantošana (līdz 2000. gada 1. aprīlim)

Ipašuma veids	Daudzums	Privatizācijas	t.sk. īpašuma
		sertifikātu	kompensācījas
		skaits (milj.)	sertifikātu
			skaits (tūkst.)
Namīpašuma iegādei	296,7 tūkst. dzīvokļu	25,9	414,8
Uzņēmumu u.c. īpašumu iegādei	-	6,3	64,6
Kapitāla daļu (akciju) iegādei,	-	41,0	940,0
t.sk. publiskajā piedāvajumā	61,4 milj. akciju	34,1	-
Zemes izpirkšanai	171 tūkst. zemes gabalu	9,2	1499,6
KOPĀ		82,5	2919,0
% no emitētajiem sertifikātiem		75,8	43,3

Starpniecības uzņēmumu ar privatizācijas sertifikātiem veikto darījumu (pirkšana no fiziskām personām un pārdošana) mēneša kopējais apjoms svārstījās no Ls 0,57 milj. (2000. gada martā) līdz Ls 1 milj. (1999. gada decembrī). Īpašuma kompensācijas sertifikātu un pārējo sertifikātu cenu izmaiņas skatāmas 5.5. zīmējumā.

2000. gada 1. aprīlī starpniecības uzņēmumu tirdzniecības kontos bija uzkrāti 4,42 milj. privatizācijas sertifikātu un 0,69 milj. īpašuma kompensācijas sertifikātu.

5.5. zīmējums

Privatizācijas sertifikātu cenas 1999. gada maijā - 2000. gada aprīlī

5.3.8. Valsts īpašuma privatizācijas fonds

Valsts īpašuma privatizācijas fonda kopējie ieņēmumi veidojas no valsts īpašuma privatizācijas rezultātā gūtiem līdzekļiem un atskaitījumiem (10%) no pašvaldību īpašuma privatizācijas līdzekļiem. Kopsummā 1999. gadā Valsts īpašuma privatizācijas fondā tika ieskaitīti 5481,19 tūkst. latu. Fonda līdzekļi tika izlietoti atbilstoši likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam" noteiktajiem mērķfinansējumiem, un kopizdevumi (ieskaitot līdzekļu atlikumu fondā uz 1999. gada 1. janvāri) sastādīja 6799,35 tūkst. latu, no tiem 4636 tūkst. latu jeb 68% no izdevumu kopējās summas iemaksāti valsts pamatbudžetā.

Sakarā ar to, ka aizkavējas lielo valsts īpašuma objektu privatizācijas process (a/s "Latvijas kuģniecība", a/s "Latvenergo", SIA "Lattelekom" u.c.), netika nodrošināti ieņēmumi Valsts īpašuma privatizācijas fondā likumā "Par valsts budžetu 1999. gadam" paredzētajā apmērā.

2000. gada likumā par valsts budžetu ir paredzēts, ka ieņēmumi un izdevumi no valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas sastādīs 30350 tūkst. latu. Līdz 2000. gada 1. maijam ieņēmumi sastādīja 394,61 tūkst. latu, bet izdevumi - 173,65 tūkst. latu.

5.5. tabula

Valsts īpašuma privatizācijas fonda

ieņēmumi un izdevumi 1999. gadā (tūkst. latu)

	Paredzēts likumā	Faktiski
	par valsts budžetu	izpildīts
Ieņēmumi:
1. Ieņēmumi no valsts īpašuma privatizācijas	10572,13	5481,19
2. Ieņēmumi no pašvaldību īpašuma
privatizācijas un citiem avotiem	540,00	690,70
Kopā	11112,13	6171,89
Izdevumi:
1. Iemaksas valsts pamatbudžetā	4636,00	4636,00
2. Citi izdevumi saskaņā ar likumu "Par valsts
un pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem"	7138,00	2163,35
no tiem:
2.1. īpaši atbalstāmo reģionu attīstībai	495,00	350,00
2.2. zemes īpašuma kompensācijas
sertifikātu dzēšanai	5000,00	513,00
2.3. Latvijas Universitātes ēku rekonstrukcijai	140,00	140,00
2.4. investīciju piesaistīšanai un eksporta
veicināšanai mazo un vidējo uzņēmumu
tālākai attīstībai	437,00	283,88
2.5. nacionālo programmu realizācijai	420,00	280,47
2.6. pārējie izdevumi	646,00	596,00
Kopā	11774,00	6799,35

 

5.4. Uzņēmējdarbības attīstības politika

Uzņēmējdarbības attīstības politikas prioritātes un konkrēti pasākumi uzņēmējdarbības vides pilnveidošanai un atbalstam uzņēmējdarbībai ir formulēti vairākos valdības pieņemtajos stratēģiskos dokumentos - Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību, Vidēja termiņa ekonomiskajā stratēģijā pievienošanās Eiropas Savienībai kontekstā, atsevišķās nacionālās programmās (Kvalitātes nodrošināšanas nacionālā programma, Mazo un vidējo uzņēmumu attīstības nacionāla programma, Ārējās tirdzniecības nacionālā programma), Koncepcijā par valsts atbalstu uzņēmējdarbībai u.c.

No programmatiskajiem dokumentiem izriet, ka uzņēmējdarbības attīstības politikas galvenais mērķis Latvijā ir nodrošināt uzņēmējdarbības veikšanai, vietējo un ārvalstu investīciju piesaistīšanai labvēlīgu vidi.

Būtiskākie faktori, kas nosaka uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi, ir:

· makroekonomiskā stabilitāte;

· nodokļu sistēmas starptautiskā konkuretspēja;

· kapitāla tirgus efektivitāte;

· infrastruktūras efektivitāte;

· izglitības un inovāciju sistēmas efektivitāte;

· uzņēmejdarbības likumdošanas sakartotība un stabilitāte;

· valsts atbalsta sistemas efektivitate.

Galvenais valsts uzdevums ir nodrošināt stabilu tiesisko un administratīvo bāzi, tomēr būtisks ir arī jautājums par valsts atbalsta pasākumiem gan jaunu mazo un vidējo uzņēmumu veidošanā, gan esošo uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanā, īpaši domājot par to starptautisko konkurētspēju. Valsts atbalstu uzņēmējdarbībai regulē 1998. gadā pieņemtais likums "Par uzņēmējdarbībai sniegtā valsts un pašvaldību atbalsta kontroli", kurš ir izstrādāts saskaņā ar Eiropas Savienībā pastāvošajiem valsts atbalsta principiem. Likums nosaka galvenās jomas, kurās var tikt piešķirts valsts atbalsts uzņēmējdarbībai:

· uzņēmumu dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, āreja tirgus pētijumiem;

· reģionālajai attīstibai;

· pētijumiem, patentu iegādei un progresīvo tehnoloģiju ieviešanai;

· maziem un vidējiem uzņēmumiem;

· kvalitātes sistēmu ieviešanai;

· vides aizsardzībai, enerģijas taupīšanai un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanai.

Galvenā problēma, kas kavē un ierobežo konkrētu uzņēmējdarbības atbalsta pasākumu efektīvu realizāciju, jau vairākus gadus ir nepietiekamais valsts budžeta finansējums uzņēmējdarbību veicinošu pasākumu realizācijai. Ir izstrādata un Ministru kabineta apstiprināti virkne pasākumu uzņēmejdarbības atbalstam, kas netiek īstenota ierobežoto finansu resursu dēļ.

Valdība deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību paredz valsts atbalsta piešķiršanā prioritāti dot ārējā tirgus pētījumiem, dalībai starptautiskajās izstādēs un gadatirgos, patentu ieguvei un progresīvo tehnoloģiju ieviešanai, importēto energoresursu taupošu tehnoloģiju ieviešanai.

Viens no galvenajiem uzņēmējdarbības attīstības politikas mērķiem Latvijā ir uzņēmējdarbības tiesiskā ietvara pilnveidošana, likumdošanas sakārtošana . Nozīmīgs solis šajā sakarā ir Saeimas 2000. gada aprīlī pieņemtais Komerclikums. Šī likuma izstrāde, saskaņošana un apstiprināšana Saeimā ilga vairākus gadus, un tas stāsies spēkā 2001. gada 1. janvārī. Komerclikums aizstās pašlaik esošo likumu "Par uzņēmējdarbību", sistematizēs vienkopus dažādus uzņēmējdarbību reglamentējošus jautājumus, kas līdz šim bija izkliedēti vairākos likumdošanas aktos, kā arī atcels virkni novecojušu normu, kuras bija raksturīgas pārejas perioda likumdošanai. Līdz ar Komerclikuma stāšanos spēkā tiks ievērojami samazināts uzņēmējdarbības formu skaits, pastāvošo vairāk nekā 13 uzņēmējdarbības formu vietā tiks noteiktas piecas formas, kuras ir pazīstamas vairumā pasaules attīstīto valstu:

- individuāls komersants;

- pilnsabiedrība;

- komandītsabiedrība;

- sabiedrība ar ierobežotu atbildību;

- akciju sabiedrība.

Komerclikuma pieņemšana ievērojami vienkāršo uzņēmējdarbības likumdošanu Latvijā, aizstājot gandrīz 20 pastāvošos tiesību aktus un konsolidējot tajos ietvertos principus vienotā likumā, ieviešot vienotu terminoloģiju. Bez tam Komerclikumā ir iestrādāta virkne normu, kas tieši aizsargā uzņēmēju pret negodīgiem darījumiem.

Pēc Komerclikuma stāšanās spēkā turpinās darboties vairāki likumi, kas regulē atsevišķus uzņēmējdarbības veidus, piemēram, Apdrošināšanas likums, Kredītiestāžu likums, Vērtspapīru likums. Tāpat jautājumus, kas nav konkretizēti Komerclikumā, joprojām regulēs Civillikums. Lai Komerclikums veiksmīgi stātos spēkā ar 2001. gada 1. janvāri, tiek izstrādāts likums par Komerclikuma stāšanos spēkā.

Komerclikuma pieņemšana ievērojami vienkāršo uzņēmējdarbības likumdošanu Latvijā, aizstājot gandrīz 20 pastāvošos tiesību aktus un konsolidējot tajos ietvertos principus vienotā likumā, ieviešot vienotu terminoloģiju. Bez tam Komerclikumā ir iestrādāta virkne normu, kas tieši aizsargā uzņēmēju pret negodīgiem darījumiem.

Pēc Komerclikuma stāšanās spēkā turpinās darboties vairāki likumi, kas regulē atsevišķus uzņēmējdarbības veidus, piemēram, Apdrošināšanas likums, Kredītiestāžu likums, Vērtspapīru likums. Tāpat jautājumus, kas nav konkretizēti Komerclikumā, joprojām regulēs Civillikums. Lai Komerclikums veiksmīgi stātos spēkā ar 2001. gada 1. janvāri, tiek izstrādāts likums par Komerclikuma stāšanos spēkā.

Ņemot vērā Pasaules Bankas Ārvalstu investīciju konsultatīvā dienesta (Foreign Investment Advisory Service) pētījuma "Par administratīvajiem šķēršļiem investīcijām Latvijā" izteiktās rekomendācijas un konstatētos trūkumus investīciju klimatam Latvijā, Ministru kabinets 1999. gada maijā apstiprināja pasākumu plānu uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Balstoties uz šo pasākumu plānu, tika izstrādāti grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām". Līdz ar grozījumu stāšanos spēkā tiks vienkāršota uzņēmējdarbības uzsākšana gan vietējiem, gan ārvalstu uzņēmējiem, līdz ar to uzlabosies vispārējā uzņēmējdarbības un investīciju vide. Grozījumi minētajā likumā paredz vienkāršot uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un citu organizāciju reģistrēšanu, apvienojot reģistrācijas procesu Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā. Turpmāk uzņēmumu reģistrācijai dokumenti būs jāiesniedz vienīgi Uzņēmumu reģistram, kurš savukārt veiks informācijas apmaiņu elektroniskā veidā ar Valsts ieņēmumu dienestu. Kopējās izmaksas Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu modernizācijai un pielāgošanai darbam ar jauno uzņēmumu reģistrācijas kārtību tiek lēstas aptuveni 0,5 milj. latu apmērā.

Sakarā ar to, ka viena no galvenajām Latvijas ārpolitikas prioritātēm ir integrācija Eiropas Savienībā, ir nepieciešams sekot tur pastāvošajām politikas tendencēm, tai skaitā arī uzņēmējdarbības attīstības jomā. 2000. gada 23.-24. martā Lisabonā notika speciāla Eiropas Padomes tikšanās ar mērķi noteikt jaunos Savienības mērķus un stratēģiskos virzienus nodarbinātības, ekonomisko reformu un sociālās kohēzijas veicināšanai. Eiropas Savienības deklarētais stratēģiskais mērķis nākamajai desmitgadei ir kļūt par konkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē, kā prioritāros virzienus nosakot informācijas tehnoloģiju attīstību, inovācijas, zinātni un izglītību.

Kā viens no būtiskākajiem priekšnosacījumiem uzņēmējdarbības un sabiedrības attīstībai ir minēta lētas, pasaules līmenim atbilstošas telekomunikāciju infrastruktūras pieejamība, kas piedāvā plašu pakalpojumu klāstu gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem. Uzsvērta ir nepieciešamība paaugstināt sabiedrības zināšanu līmeni informācijas tehnoloģiju izmantošanas jomā. Par prioritāru tiek pasludināta dažāda veida elektroniskās komercijas attīstība, ātri Internet tīkla pieslēgumi gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem, kā arī Internet tehnoloģiju attīstība un izmantošana.

Tiek atkārtoti uzsvērta izpētes un attīstības (R&D) loma ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Kā prioritātes tiek minētas investīciju veicināšana, izpēte un attīstība, sadarbības veicināšana starp dažādām izpētes programmām un institūcijām, ieskaitot dažādu izpētes institūciju, universitāšu, bibliotēku un arī skolu savienošanu ar elektronisku datu pārraides tīklu. Liela vērība ir veltīta labvēlīgas vides radīšanai inovatīvu mazo un vidējo uzņēmumu izveidei un attīstībai, Eiropas iekšējā tirgus darbības uzlabošanai, kā arī finansu tirgu efektivitātes paaugstināšanai. Izglītības veicināšanas nepieciešamība ir uzsvērta gan attiecībā uz jauniešu vispārīgo izglītību, gan uz bezdarbnieku apmācību un pārkvalifikācijas kursiem personām, kuri informācijas tehnoloģiju straujās attīstības dēļ ar laiku potenciāli var zaudēt darbu.

Lisabonas Eiropas Padomes tikšanās laikā deklarētie stratēģiskie attīstības virzieni ir jāņem vērā arī turpmāk, nosakot ekonomiskās attīstības prioritātes un veidojot uzņēmējdarbības attīstības politiku Latvijā.

 

5.5. Mazie un vidējie uzņēmumi

Mazie un vidējie uzņēmēji, uzsākot uzņēmējdarbību, kā arī paplašinot to, saskaras ar četrām galvenajām problēmām.

Pirmkārt, tā ir uzņēmējiem, it sevišķi uzņēmējdarbības uzsācējiem nepieciešamā kompetence ļoti plašā jautājumu lokā un salīdzinoši dārgās konsultāciju izmaksas, īpaši tādās jomās kā tirgus iegūšana, kvalitātes sistēmu ieviešana un investīciju piesaiste.

Otrkārt, darbaspēka pieejamība, kas jo būtiski skar uzņēmumus straujas izaugsmes periodā asas konkurences apstākļos (eksporta uzņēmumi). Tirgus šobrīd piedāvā ļoti plašu apmācību klāstu, taču uzņēmumam, kuram straujas izaugsmes situācijā trūkst arī apgrozāmo līdzekļu, ir ievērojams risks iesaldēt lielu apjomu līdzekļu ilgtermiņa ieguldījumā darbinieku kvalifikācijā.

Trešā problēma ir nepietiekamā pieejamība informācijai par potenciāliem tirgiem, valsts atbalstu, sadarbības partneriem u.c., kā arī šīs informācijas augstā cena.

Ceturtkārt, lai nodrošinātu uzņēmuma izaugsmi, ir nepieciešama pieeja atbilstošiem finansu resursiem. Šobrīd valstī tiek piedāvāta diezgan ierobežots finansu resursu loks uzņēmējdarbības uzsācējiem. Tie būtībā ir tikai līzinga pakalpojumi vai garantijas, kuras var izsniegt "Latvijas Garantiju aģentūra". Īstenībā nedarbojas, ar dažiem izņēmumiem, fondi, kas investētu uzņēmuma kapitālā. Šī situācija ir saistīta ar ļoti apgrūtināto iespēju investīciju fondiem "iziet" no iegādātā uzņēmuma, ko izraisa dibināmo uzņēmumu struktūra (70% SIA) un neattīstītais fondu tirgus valstī.