Ministru kabineta noteikumi Nr.962
Rīgā 2004.gada 23.novembrī (prot. Nr.67 29.§)
Valsts vides dienesta nolikums
Izdoti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmo daļu
I. Vispārīgie jautājumi
1. Valsts vides dienests (turpmāk — dienests) ir vides ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.
2. Dienesta darbības mērķis ir nodrošināt, lai tiktu ievēroti normatīvie akti vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas jomā, kā arī veicināt dabas resursu un enerģijas ilgtspējīgu izmantošanu.
II. Dienesta funkcijas, uzdevumi un kompetence
3. Dienestam ir šādas funkcijas:
3.1. vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā veikt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas valsts kontroli Latvijas teritorijā, kontinentālajā šelfā un Baltijas jūras Latvijas Republikas ekonomiskajā zonā;
3.2. zveju regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā kontrolēt zveju, kas tiek veikta ar Latvijas zvejas kuģiem Eiropas Savienības dalībvalstu, valstu, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un starptautiskajos ūdeņos.
4. Dienests veic vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus, kā arī:
4.1. kontrolē normatīvajos aktos par dabas resursu ieguvi un izmantošanu, dabas aizsardzību, piesārņojošo vielu emisiju vidē, bīstamo un sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, izlietotā iepakojuma apsaimniekošanu, darbībām ar ķīmiskajām vielām un ķīmiskajiem produktiem noteikto prasību ievērošanu;
4.2. vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izdod un saskaņo atļaujas (licences), tehniskos noteikumus un citus administratīvos aktus dabas resursu izmantošanai un piesārņojošo darbību veikšanai;
4.3. informē sabiedrību par dienesta darbību un sniedz sabiedrībai dienesta rīcībā esošo vides informāciju;
4.4. piedalās ārkārtējo situāciju pārvaldīšanā.
5. Lai nodrošinātu funkciju un uzdevumu izpildi, dienests:
5.1. atbilstoši kompetencei sadarbojas ar citām tiešās pārvaldes iestādēm, pašvaldībām un to iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, citu valstu iestādēm un starptautiskajām organizācijām, kā arī piedalās starpvalstu sadarbības programmās un projektos;
5.2. ir tiesīgs pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī ārējos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos no privātpersonām dienesta uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un dokumentus;
5.3. ir tiesīgs jebkurā objektā pārbaudīt vides aizsardzības un dabas resursu izmantošanas normatīvo aktu ievērošanu;
5.4. sniedz priekšlikumus normatīvo aktu projektu izstrādē.
III. Dienesta struktūra un amatpersonas
6. Dienestam ir šādas struktūrvienības:
6.1. centrālās struktūrvienības — departamenti un to daļas;
6.2. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvalde;
6.3. teritoriālās struktūrvienības — reģionālās vides pārvaldes.
7. Dienesta darbu vada dienesta ģenerāldirektors.
8. Dienesta ģenerāldirektoru ieceļ amatā un atbrīvo no amata vides ministrs.
9. Dienesta ģenerāldirektors veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, kā arī:
9.1. ieceļ amatā un atbrīvo no amata dienesta centrālo struktūrvienību amatpersonas un Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes un reģionālo vides pārvalžu direktorus un direktoru vietniekus;
9.2. ir tiesīgs atcelt dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus, lēmumus un iekšējos normatīvos aktus;
9.3. bez īpaša pilnvarojuma pārstāv dienestu.
10. Dienesta ģenerāldirektoram ir vietnieki. Ģenerāldirektora vietnieku kompetenci nosaka ģenerāldirektors.
11. Dienesta ģenerāldirektors nosaka dienesta struktūru, struktūrvienību funkcijas un uzdevumus.
12. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes darbu un reģionālo vides pārvalžu darbu vada attiecīgās struktūrvienības direktors.
13. Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes direktors un reģionālo vides pārvalžu direktori:
13.1. nodrošina vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto uzdevumu izpildi;
13.2. ieceļ amatā un atbrīvo no amata attiecīgo struktūrvienību amatpersonas, izņemot direktora vietniekus;
13.3. pēc saskaņošanas ar dienesta ģenerāldirektoru izdod struktūrvienības reglamentu;
13.4. rīkojas ar struktūrvienībai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem atbilstoši dienesta ģenerāldirektora apstiprinātajai tāmei.
IV. Dienesta darbības tiesiskuma nodrošināšana un pārskati
14. Dienesta ģenerāldirektors nodrošina dienesta darbības tiesiskumu. Dienesta ģenerāldirektors ir atbildīgs par dienesta un tā struktūrvienību lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.
15. Dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus, izņemot lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās, var apstrīdēt Vides pārraudzības valsts birojā. Vides pārraudzības valsts biroja lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
16. Dienesta amatpersonu izdotos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta ģenerāldirektoram. Dienesta ģenerāldirektora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.
17. Dienests reizi gadā sniedz vides ministram pārskatu par dienesta funkciju izpildi un dienestam piešķirto valsts budžeta līdzekļu izlietojumu. Vides ministram ir tiesības jebkurā laikā pieprasīt pārskatu par dienesta darbību.
V. Dienesta finansēšanas kārtība
18. Dienesta finanšu līdzekļus veido:
18.1. dotācija no valsts budžeta līdzekļiem;
18.2. dāvinājumi, ziedojumi un ārvalstu finansiālā palīdzība;
18.3. pašu ieņēmumi.
VI. Noslēguma jautājumi
19. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2002.gada 28.maija noteikumus Nr.201 “Vides valsts inspekcijas nolikums” (Latvijas Vēstnesis, 2002, 81.nr.).
20. Noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.
Ministru prezidents I.Emsis
Vides ministrs R.Vējonis
Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2005.gada 1.janvāri.