Eduards Berklavs 1914.gada 15.jūnijs – 2004.gada 25.novembris

Mūžībā aizgājis Eduards Berklavs, vīrs, kura vārds paliks ierakstīts tautas liktenī.
Nelaiķis dzimis Kuldīgas apriņķa Īvandes pagastā lauku amatnieka ģimenē. No astoņu gadu vecuma pelnījis sev iztiku kā lopu gans pie dažādiem saimniekiem. Apguvis burtliča un iespiedēja arodu. Iesaistījies sociāldemokrātu jaunatnes pulciņos.
Pēc 1934.gada 15.maija pieslējies aizliegtajai komunistiskās jaunatnes organizācijai. Par darbošanos nelegālajā tipogrāfijā 1936.gadā tiesāts un atradies nebrīvē līdz 1939.gada 15.maijam.
Pēc Latvijas okupācijas 1940.gadā strādājis komjaunatnes un kompartijas darbā. 1941.gada jūnijā evakuējies un cīnījies sarkanarmijā sākumā kā ierindas kareivis, vēlāk kā virsnieks. Pēc kara demobilizējies, bijis dažādos amatos komjaunatnes, kompartijas un padomju izpildvaras iestādēs, tajā skaitā bijis LPSR Ministru padomes priekšsēdētāja vietnieks. 1951.gadā beidzis kompartijas augstskolu Maskavā.
Pakāpeniski sācis izprast kompartijas īstos mērķus un sācis darboties pret Maskavas režīmu. 1959.gadā atbrīvots no visiem amatiem un izsūtīts uz Vladimiru, kur atradies līdz 1968.gadam. Pēc atgriešanās Rīgā strādājis Rīgas Elektromašīnu rūpnīcā līdz aiziešanai pensijā.
1971.gadā Eduards Berklavs uzrakstīja “17 latviešu komunistu vēstuli”, kurā patiesi atspoguļoja kompartijas politiku Latvijā. Tā tika ievietota apmēram 100 preses izdevumos 14 valstīs, vairākkārt nolasīta ārzemju raidījumos.
Atmodas laikā E.Berklavs bija viens no Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dibinātājiem 1988.gadā un tās pirmais priekšsēdētājs. Vienlaikus darbojies Latvijas Tautas frontes valdē.
1990.gadā E.Berklavu ievēlēja Latvijas Augstākajā padomē, viņš bija arī 5.Saeimas deputāts. Uzrakstījis grāmatu “Zināt un neaizmirst” (1998). Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1995) un III šķiras Triju Zvaig-žņu ordeni (2000) un 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.
E.Berklava izvadīšana pēdējā gaitā notiks rīt, 1. decembrī. Atvadas no plkst. 11 līdz 13 Rīgas Latviešu biedrības namā, izvadīšana plkst. 14 Rīgā, Raiņa kapos.

* * *

Eduards Berklavs ir bijis arī “Latvijas Vēstneša” autors, viesojies redakcijā, sniedzis intervijas. “LV” 1998.gadā izdotajā grāmatā “Triju Zvaigžņu gaismā” apceri par pieredzēto E.Berklavs beidza ar kopsavilkumu:
“Man daudzreiz jautāts – uz ko es cerēju piecdesmitajos gados, sākumā gandrīz vienpersonīgi uzsākot atklātu pretošanās cīņu pret gigantisko padomju impēriju un komunistu neapvaldīto varaskāri. Tai laikā taču Latvijā nebija nevienas patriotiskas, demokrātiskas organizācijas, un sakāvi jau bija cietušas tautas sacelšanās Ungārijā un Čehoslovākijā. Es varu atbildēt tikai vienu: sirdsapziņa neļāva palikt vienaldzīgam pret tautas apspiešanu, kas draudēja ar tās pilnīgu iznīcināšanu. Es apzinājos, ka varu ciest sakāvi, tikt represēts. Man nebija labākas izejas, jo sīkai nelegālai grupiņai bija vēl mazāk izredžu ko būtisku panākt. Kā pratis, esmu cīnījies latviešu tautas un latviskas Latvijas labā.”

“Latvijas Vēstnesis”