Mēģinās atdzīvināt mirušos punktus

Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuve un Inčukalna sērskābā gudrona dīķi atzīti par divām Latvijas visvairāk piesārņotām vietām. Valsts SIA “Vides projekti” sākusi izstrādāt šo piesārņoto vietu sanācijas projektu.

Projekta ietvaros izpētīs Olaines un Inčukalna piesārņotās vietas, veiks sanācijas tehnisko projektēšanu un stratēģiski plānos, kā turpmāk izmantot abas teritorijas. Īpaši rūpīgi speciālisti izvērtēs tehnoloģijas, ar kurām piesārņotās vietas tiks attīrītas no bīstamajiem atkritumiem, skaidro “Vides projektu” sabiedrisko attiecību speciāliste Sarmīte Vucāne.

Kas īstenos projektu

160 tūkstošus latu lielais finansējums projektam “Piesārņoto vietu – Inčukalna sērskābā gudrona dīķu un Olaines šķidro atkritumu izgāztuves – sanācijas projekta sagatavošana” piešķirts no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. “Vides projekti” tiesības izstrādāt sanācijas projektus ieguva konkursā. Abu piesārņoto objektu izpētes un sanācijas tehniskā projekta izstrādē bez “Vides projektu” speciālistiem piedalīsies arī pieci eksperti – ķīmiķi un biologi no Latvijas, Vācijas un ASV, informē S.Vucāne. Projektā iesaistīti arī speciālisti no Rīgas Tehniskās universitātes Vides modelēšanas centra, SIA “Ģekonsultants”, SIA “Vides konsultāciju birojs”, savukārt piedāvāto vides uzlabošanas tehnoloģiju risku novērtēs firma “Risks un audits”.
Kā skaidro projekta zinātniski tehniskais vadītājs Ivans Semjonovs, Olaines un Inčukalna piesārņoto vietu izpēte un sanācijas tehniskā projekta izstrādes darbi ir Latvijas puses līdzfinansējums, kas nepieciešams, lai pieprasītu ES Kohēzijas fonda līdzekļus piesārņoto vietu vides uzlabošanai. Kopumā Inčukalna sērskābā gudrona dīķu un Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuves sanācijas darbiem nepieciešami vismaz 10 miljoni eiru, norāda I.Semjonovs. Pēc viņa teiktā, “Vides projekti” jau ir veikuši pamatīgu abu piesārņoto vietu izpēti. Proti, apzināti piesārņojuma apjomi, tā izplatības tendences un piesārņojuma ietekmes zonas.

Gudrona nāves dīķi

Inčukalna sērskābā gudrona dīķi atrodas Inčukalna pagastā 30 kilometru uz austrumiem no Rīgas, un tie aizvadītā gadsimta 50.–80.gados radās, izgāžot dabā Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas ķīmiskos atkritumus. Kopumā Inčukalna smiltīs patlaban atrodas aptuveni 50 tūkstoši kubikmetru sērskābā gudrona un daļa videi un cilvēkam bīstamā ķīmiskā savienojuma jau ieskalojusies zemākajos grunts slāņos un pazemes ūdeņos. Kā liecina “Vides projektu” sniegtā informācija, gudrona dīķi ar laiku draud piesārņot Rīgas pilsētas dzeramā ūdens ņemšanas vietu Remberģos. Ar naftas produktiem piesārņotie ūdeņi plūst arī Gaujas virzienā.

No izgāztuves tālāk plašajā pasaulē

Olaines šķidro toksisko atkritumu izgāztuve atrodas apmēram četrus kilometrus uz ziemeļaustrumiem no Olaines pilsētas, pie īpaši aizsargājamā dabas objekta – Cenu tīreļa. No 1973. līdz 1980.gadam šajā izgāztuvē nonāca vismaz 16 tūkstoši tonnu rūpnīcu “Latbiofarm” un “Biolar” šķidro ķīmiskās rūpniecības atkritumu. Olaines izgāztuvē nonāca arī izbrāķētā Rīgas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumu produkcija. Piesārņojums vistiešākajā veidā ietekmē apkārtējo vidi – 700 tūkstošu kubikmetru lielā apjomā jau piesārņoti vietējie gruntsūdeņi. To attīrīšana, lai nepieļautu ķīmisko vielu nonākšanu dzeramajā ūdenī, ir viens no galvenajiem uzdevumiem šīs piesārņotās vietas sanācijas projektā.
Abās piesārņotajās teritorijās jāsavāc un jāiznīcina bīstamie atkritumi, kā arī jāattīra piesārņotie gruntsūdeņi.

“LV” informācija